Latvijā un citās valstīs būtu jābūt iespējai vēlētājiem atsaukt deputātus, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” pauda bijušais NBS Apvienotā štāba priekšnieks, profesors Kārlis Krēsliņš, kurš startē uz Eiropas Parlamentu no Nacionālās apvienības.
Runājot par politisko situāciju valstī, Krēsliņš norādīja, ka vēlētājiem dotie solījumi ir atstāti malā. “Nākamgad būs tests – kas un kā iet kopā. Vēlētājiem būs iespēja sekot, kas tika solīts un kas izdarīts. Jo reāli no aprīļa beigām jau sākusies 2020. gada budžeta veidošana, un tad varēs pārbaudīt, cik tas viss saskan,” norādīja Krēsliņš.
Viņš uzsvēra, ka ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs ir būtiski dot iespēju vēlētājiem atsaukt deputātus. “Mainīt vēlēšanu sistēmu – tas ir viens veids, bet mana ideja ir vēl savādāka. Ir tāda sistēma blockchain (BCH). Jā, tā ir saistīta ar kriptovalodu… Bet, ja tad, kad ejam balsot, es saņemu kā bankas karti šo blockchain, tad to nav iespējams viltot. Es nobalsoju, un man tajā manā kartē ir atzīmēts, par ko es balsoju, kā es balsoju… Būtība ir tāda, ka varu nobalsot ar jebkuru dokumentu un dati man paliek… Es arī, kā balsojis, piemēram, par Nacionālo apvienību, varu tajā piedalīties. Un, ja mēs – vēlētāji – konstatējam, ka deputāts A strādā labi, bet deputāts B – slikti, tad mēs Kabinetā elektroniski veicam balsojumu un sakām – deputāts B savus pienākumus nepilda. Mēs sniedzam šo informāciju partijas vadībai. Tai ir jāizšķiras. Ja 51% no tiem, kuri balsoja par šo cilvēku, uztver viņu negatīvi, tad partijai jāizšķiras par to, vai mainīt šo deputātu… Tātad – tā ir iespēja ietekmēt, tā ir iespēja vēlētājiem sekot tam, ko deputāti dara, un tā ir iespēja arī atsaukt deputātu,” uzskata profesors.
Pēc viņa sacītā, šobrīd līdz galam nav skaidrs līdzsvars starp tiesībām un atbildību. “Šajā sakarā es palieku pie viedokļa, ka izpildvara jāatdala no likumdošanas varas,” piebilda Krēsliņš.
“Mums ir koalīcijas padome. Premjers, ministri katru nedēļu nāk uz koalīcijas padomes sanāksmi un redz, kā viņiem jārīkojas. Kā vajadzētu? Koalīcijas padomē nedrīkst būt izpildvaras pārstāvju. Mums valstī it kā ir ilgtermiņa plāns. Taču tad, kad sastāda budžetu, es nekad nedzirdu atsauces uz šiem plāniem. Loģiski būtu, ja Saeima apstiprinātu ilgtermiņa plānu, MK rīcības plānu, kas ir vidēja termņa plāns, un tad, kad tiek sastādīts un apspriests budžets, pastāvētu nerimta sasauce ar šiem plāniem. Tas būtu loģiski. Un Saeimas uzdevums tad būtu – diskutēt par tiem plāniem, apstiprināt izpildvaras sagatavoto budžetu, kas tos plānus realizē dzīvē… Jā, budžetu aizstāv un apspriež Saeimā, bet izpildvara to vienkārši izpilda,” uzskata Krēsliņš.
Savukārt runājot par Valsts prezidenta vēlēšanām, Krēsliņš uzsvēra, ka viņaprāt būtu jābūt tautas vēlētam Valsts prezidentam. “Par tagadējiem piedāvājumiem prezidenta amatam var spriest visādi. Mūsu Nacionālā apvienība atbalstīja Egilu Levitu. Levits ir gudrs, viņam ir pieredze, bet – ir arī negatīvās puses. Zināma atsvešinātība, viņš ir dzīvojis citā pasaulē… Cik dziļi viņš, tāpat savulaik Vaira Vīķe-Freiberga, kura lieliski komunicēja, izprot tos cilvēkus, kuri padomju laikā dzīvoja šeit, bija Sibīrijā… Arī tādēļ es principā esmu par tautas vēlētu prezidentu,” skaidroja profesors.
Foto: F64
