“Pēc nepilniem trīs mēnešiem – 2021. gada 1. janvārī – jāstājas spēkā jau gadiem “muļļātajam” likumam par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām un grozījumiem vēl trīs likumos, kas ātrāk, lētāk un vienkāršāk ļauju savas parādsaistības nokārtot tūkstošiem iedzīvotāju, kas nonākuši ātro kredītu jūgā. Turklāt grozījumi adekvāti regulētu arī tiesu izpildītāju tiesības un pienākumus, nosakot, ka viņu pakalpojumi nav pielīdzināmi uzturlīdzekļiem un uz tiem ir jābūt attiecināmam arī parādu dzēšanas plānam. Taču šobrīd temps, kādā likumprojekts ir skatīts un pretrunīgie politiķu priekšlikumi, vedina domāt, ka jau atkal likumdevējam ātro kredītu, maksātnespējas administratoru un tiesu izpildītāju lobiju intereses ir svarīgākas nekā vienkāršais cilvēks,” trauksmi ceļ Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.
Jau turpat pirms četriem gadiem Saeima sāka darbu pie likumprojekta “Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām”, kuram saskaņā ar Saeimas lēmumu, jāstājas spēkā 2021. gada 1. janvārī. Likuma pamata būtība – apstiprināt atvieglotu un vienkāršu procedūru, kas bez maksātnespējas procesa administratora un turpat 1000 eiro lielām izmaksām, fiziskām personām ar zemiem ienākumiem ļautu nokārtot savas nenomaksājamās parādsaistības pret kreditoriem.
“Runa ir par parādiem apmērā līdz 5000 eiro. Pamatā šis likums būtu attiecināms un personām ar zemiem ienākumiem, kas reizi paņēmušas ātro kredītu ikdienas vajadzību nodrošināšanai, piemēram, komunālo maksājumu nomaksai, skolas preču, pat elementāras pārtikas iegādei, nonākušas aizdevēju gūstā. Nav noslēpums, ka tā saucamie ātrie kredīti tika plaši reklamēti un izsniegti, ļoti pavirši pārbaudot personas iespējas vēlāk aizdevumu atdot. Tika izsniegti vilinoši reklamētie bezmaksas aizdevumi, diemžēl, lielākoties cilvēki noteiktajā datumā visu aizņēmuma summu atmaksāt nevarēja, bet katrs atmaksas termiņa pagarinājums un procentu likme par aizdevumu strauji auga. Rezultātā ir tūkstošiem cilvēku, kas paņēma 150 eiro kredītu komunālo rēķinu apmaksai, nepadomājot, ka 30 kredīta bezmaksas dienas paies ļoti ātri un tad būs ne vien jānomaksā tie paši komunālie maksājumi, bet arī jāspēj uzreiz vienā maksājuma atdot kredītā paņemtie 150 eiro. Protams, daudzi to nespēja, ņēma nākamo kredītu pirmā nomaksai, tad vēl vienu līguma pagarināšanai, kas automātiski nozīmē arī papildus procentu aizdevumus. Tā ātri pirmā kredīta 150 eiro pārauga 800, 900 un 1000 eiro lielos parādos, procentu maksājumos un soda naudās, ko cilvēks ar zemiem ienākumiem vienkārši fiziski nespēja nomaksāt. Lai izkļūšanu no šāda apburtā loka atvieglotu, tika nolemts, ka nelieliem kredītiem ar kopējo summu līdz 5000 eiro, būtu jāpiemēro atvieglots maksātnespējas process, kas būtu formējams pie notāra un īstenojams bez maksātnespējas procesa administratora. Šāda procesa kopējās izmaksas būtu ap 100 eiro, kas ir 10 reizes lētāk, nekā izmaksā parastais fiziskās personas maksātnespējas process. Diemžēl, labā iecere, ko politiķiem patika aktualizēt pirms vēlēšanām, šobrīd “buksē” jau ceturto gadu un ir bažas, ka 1. janvārī tā vietā, lai Saeima būtu palīdzējusi cilvēkiem ar zemiem ienākumiem korekti nokārtot savas attiecības ar aizdevējiem, tiks pieņemts lēmumu par likuma stāšanās spēkā termiņa atlikšanu,” atzīst Jānis Āboliņš.
Šobrīd Saeimas Juridiskā komisija likumprojektu skata otrajam lasījumam, kur aizvien izskan pretrunīgi priekšlikumi un krasi atšķirīgi argumenti. Viens no būtiskiem strīdus objektiem ir personas, kurām šāds atvieglots maksātnespējas process mazu parādsaistību gadījumā būtu pieejams.
“Tieslietu ministrija (TM) uzstāj, ka šāds atvieglots maksātnespējas process būtu jānodrošina tikai personām ar maznodrošinātās vai trūcīgās personas status, kam nepiekrīt ne vien Latvijas kredītņēmēju asociācija, bet arī daudzi deputāti – tostarp deputāti no Jaunās konservatīvās partijas (JKP), kuras kompetencē ir Tieslietu ministrija. Pirmkārt, maznodrošinātā statusa noformēšana palielina birokrātisko slogu valsts un pašvaldību aparātam – izziņa ir jāsaņem pašvaldībā, kurām jau tā pietiek darāmā. Otrkārt, katrā pašvaldībā ir atšķirīgs ienākumu līmenis no kura personai tiek piešķirts trūcīgās vai maznodrošinātās personas statuss – vienā pašvaldībā tie ir 130 eiro, citā 200 bet vēl kādā – 300 eiro. Iekļaut likumā kā obligātu normu, kas ir tik krasi atšķirīgi izpildīta dažādās pašvaldībās, jau ir diskriminējoši. Taču, ja atceramies arī Satversmes tiesas spriedumus par garantēto minimālo ienākumu līmeni un sociālo palīdzību, kur cita starpā norādīts, ka valsts garantētajam sociālajam atbalstam ir jābūt balstītam realitātē un sociālajai palīdzībai ir jābūt adekvātai, šāda TM pozīcija ir nesaprotama. Proti, pēc daudzu ekspertu aprēķiniem jau ienākumi valstī noteiktās minimālās algas apmērā pēc būtības neļauj realizēt cilvēka cienīgu dzīvi, tostarp neļauj nodrošināt maksājumus par mājokli, pārtiku un citām primārām nepieciešamībām. Tādēļ uzskatām, ka atvieglotajam maksātnespējas procesam mazo kredītu gadījumā, būtu jābūt pieejamam visiem, kuru ienākumi nepārsniedz minimālās mēnešalgas apmēru. Būtu loģiski, ja procesa sākšanai pietiktu ar Valsts Sociālās apdrošināšanas (VSAA) izziņu, kas apliecinātu personas zemos ienākumus un nekādi papildus statusi nebūtu nepieciešami,” akcentē Jānis Āboliņš.
Līdzīgās domās ir arī Saeimas deputāti, tostarp deputāti no JKP, kas, skatīšanai 2. lasījumā, virzīja priekšlikumu atviegloto fiziskās personas maksātnespējas procesu nodrošināt personām ar zemiem ienākumiem nevis maznodrošinātiem vai trūcīgiem. Tomēr Tieslietu ministrija savā pozīcijā ir kategoriska un neņem vērā deputātu viedokli.
Jānis Āboliņš skaidro, ka līdz ar jauno likumprojektu, vienotā paketē Saeimas Juridiskajā komisijā tiek skatīti arī grozījumi “Maksātnespējas likumā” un grozījumi “Civilprocesa likumā”, ko ir ierosinājusi Latvijas kredītņēmēju asociācija. Cita starpā ar grozījumiem iecerēts ierobežot arī tiesu izpildītāju tiesības un ambīcijas.
“Šobrīd tiesu izpildītajiem atsevišķās maksātnespējas lietās ir izdevies panākt sev labvēlīgu tiesas spriedumu par savu atlīdzību. Viņiem ir izdevies pārliecināt tiesas, ka tiesu izpildītāju izdevumi nedzēšanas līdz ar maksātnespējas procesa noslēgšanos. Proti, maksātnespējas procedūra paredz, ka, izpildot saistību dzēšanas plānu, persona tiek atbrīvota no nenomaksātajiem parādiem, tostarp tiek pārtraukta piedziņas procedūra par saistībām, kas sniedzas pāri saistību dzēšanas plānā paredzētajam. Iepriekš prakse paredzēja, ka līdz ar maksātnespējas procesa noslēgumu, tiek dzēsti arī nenomaksātie tiesu izpildītāja darba izdevumi. Taču atsevišķās tiesās tiesu izpildītājiem ir izdevies panākt, ka viņu darba izdevumi ir pielīdzināmi, piemēram, alimentu nemaksātāju parādiem, administratīviem un krimināliem sodiem un maksātnespējas procesā nedzēšanas. Tas ir absurdi un neloģiski. Maksātnespējas procesā tiek veidots saistību dzēšanas plāns, kas ir balstīts uz visu kreditoru pieteikumiem. Vienā kopējā summā tiek salikti kopā gan kredītos izsniegtie līdzekļi un procenti par tiem, gan arī soda naudas par to nemaksāšanu un papildus izdevumi, kas radušies, cenšoties kredītus piedzīt, pirms maksātnespējas procesa sākuma. Tas nozīmē, ka kopējā summā tiek iekļauti arī tiesu izpildītāju darba izdevumi. Sākot maksātnespējas procesu, visiem šiem kredītiem tiek pārtraukts procentu un soda naudu tālāks aprēķins – persona savas saistības dzēš, ņemot vērā kopējo parāda summu, tiesas sprieduma pasludināšanas dienā. Maksātnespējas procesā, katru mēnesi maksājot vienu trešo daļu no saviem ienākumiem, persona likumā noteiktā kārtībā nokārto savas saistības pret visiem kreditoriem – arī tiesu izpildītājiem. Atsevišķās tiesās tiesu izpildītājiem panāktā labvēlība, ar kuru viņu darbs tiek nostādīts tik pat neaizskaramā pozīcijā, kā alimentu maksājumi un soda naudas, nav loģiska un godīga. Iestrādātie grozījumi “Maksātnespējas likumā” šo absurdo situāciju atrisinātu, diemžēl, šobrīd nav saprotams, vai deputāti un Tieslietu ministrija ir gatava domāt par iedzīvotāju interesēm arī brīdī, kad tiek aizskartas tiesu izpildītāju intereses,” atzīst Jānis Āboliņš.
Noslēgumā Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis gan izsaka cerības, ka bažas par Saeimas nespēju savlaicīgi izskatīt un pieņemt likumprojektu “Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām”, kā arī ar to saistītos grozījumus trijos citos likumos izrādīsies nepamatotas.
“Grozot alkohola aprites likumu Saeima bija ātra, izlēmīga un apņēmīga. Gribas ticēt, ka tā būs tik pat ātra un apņēmīga arī domājot par iedzīvotājiem, kas ar zemiem ienākumiem, kas aizvien nespēj izkļūt no ātro kredītu parāda jūga,” tā Jānis Āboliņš.
