Cenšoties noskaidrot, ko nelietderīgu vai pretlikumīgu dara ģimenes ārsti, kuri pārtērē valsts noteiktās izmeklējumu kvotas, NRA.lv uzzina, ka viens no iemesliem ir hroniski slimu pacientu skaita pieaugums. Vai ģimenes ārsti tāpēc publiski tiek pelti?

Nacionālais veselības dienests (NVD), kurš slēdz līgumus ar ģimenes ārstiem un nosaka šīs kvotas, piekrīt, ka kvotas ir veselības aprūpes zemā finansējuma dēļ. Vai tieši naudas maka biezums, nevis ģimenes ārsta rīcība sava pacienta interesēs ir noteicošais, kāpēc plānots arvien stingrāk vērsties pret tiem ārstiem, kuri kvotas pārtērē? Tā teikt: ja naudas nepietiek, tās izlietojums ir jāierobežo. NVD un Veselības inspekcijas dati, protams, atklāj arī trūkumus pašu ģimenes ārstu darbā, kā citādi izskaidrot to, ka simtiem ģimenes ārstu kvotas ievēro vai pārtērē par 20 procentiem, savukārt atsevišķi ģimenes ārsti pārsniedz šo robežu pat pieckārt?

Tāds ir Veselības ministrijas (VM) bargais vēstījums pret tiem ģimenes ārstiem, kuri būs pārtērējuši kvotas un pēc brīdinājuma nebūs labojušies. Publiski izskan, ka ģimenes ārsti pārtērē kvotas, jo nedomā racionāli, sūta pacientus uz izmeklējumiem – pa labi, pa kreisi, nozīmējot analīzes, kuras nav nepieciešamas vai nav lietderīgas. Ministrijā tiek minēts ārsts, kuram šis izmeklējumu apjoms ir bijis pat 200 000 eiro. Tāpat VM satraucošo situāciju ataino ar datiem par augošajiem un miljonus izmaksājošiem laboratoriskajiem izmeklējumiem, proti, 2011. gadā tam atvēlēja 18 miljonus eiro, 2013. gadā – jau 23 miljonus, 2014. gadā – 27 miljonus eiro, bet šogad būs sasniegts rekords – 30 miljoni eiro.

NVD ir tas dienests, kas slēdz līgumus ar ģimenes ārstiem un tur naudas maku. «Finanses laboratorisko pakalpojumu apmaksai tiek plānotas atbilstoši ģimenes ārsta reģistrēto pacientu skaitam un pacientu vecuma struktūrai, vidējām laboratorisko izmeklējumu izmaksām un citiem faktoriem,» stāsta NVD speciāliste Māra Āboliņa. «Paredzētie finanšu līdzekļi tiek norādīti ģimenes ārsta un NVD līgumā, un katra ģimenes ārsta pienākums ir kontrolēt šo līdzekļu izlietojumu. Arī pārsniedzot līgumā norādīto apjomu, ārsti var nosūtīt pacientus uz izmeklējumiem, rūpīgi izsverot šo izmeklējumu lietderību un medicīnisko pamatojumu. Šie izmeklējumi tiks apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem.» Līdzīgi plāno līguma apjomu kompensējamo medikamentu izrakstīšanai. Savukārt ģimenes ārstu iespējas nosūtīt pacientus pie speciālistiem netiek ierobežotas, un līgumā noteikts apjoms nav norādīts.

Iztērē divreiz trīsreiz vairāk

NVD reizi pusgadā salīdzina ģimenes ārstu praksēs izlietoto finansējumu ar līgumos plānoto, un, ja konstatē, ka ģimenes ārsts ir izlietojis vairāk nekā 120 procentus finansējuma, kas līgumā paredzēts laboratorisko izmeklējumu apmaksai, dienests par to ziņo Veselības inspekcijai (VI), kurai ir tiesības pārbaudīt nosūtījumu pamatotību. Tomēr dati par kvotu pārtēriņu atklāj interesantu un reizē dīvainu ainu – lielākā daļa ģimenes ārstu kvotas pārtērē. Kopumā valstī šādi strādā 65 procenti ģimenes ārstu, vislielākie kvotu pārtērētāji ir Rīgas ārsti (74 procenti). Taču ir ārsti, kuri kvotas ne tikai nepārtērē, bet pat neiztērē, piemēram, 158 ārsti kvotas laboratorijas nosūtījumiem izlietojuši 40–80 procentu apmērā.

Uz jautājumu, kā un vai NVD var konstatēt, ka ģimenes ārsta rīcība bijusi nepamatota, nelietderīga, skaidras atbildes nav. NVD iesaka vērsties inspekcijā, bet tā skaidro, ka «savā profesionālajā darbībā ārsts ir brīvs». Viņš, izvērtējot pacienta slimības gaitu, simptomus, slimības vēsturi, nosūta pacientu veikt izmeklējumus, lai varētu precīzi noteikt diagnozi un sastādīt pareizu ārstēšanas plānu. Pārbaudēs visbiežāk atklājoties objektīvi iemesli, kāpēc šīs kvotas pārkāptas.

Objektīvi iemesli?

VI gada laikā ir saņēmusi divus ziņojumu no NVD par 457 ģimenes ārstu praksēm, kurās laboratorisko pakalpojumu līdzekļu izlietojums pārsniedz 120 procentus no līgumā norādītā. VI speciāliste Līga Jeroščeva atzīst, ka savu iespēju robežās inspekcija ir izanalizējusi NVD pirmajā ziņojumā uzrādītos pārkāpumu apmērus. 15 ģimenes ārstiem, kuri līdzekļus pārtērējuši ievērojami (no 250 līdz pat 500 procentiem), sastādīti kontroles akti, taču tiem ir preventīvs raksturs – inspekcija ārstam atgādina par līguma uzliktajiem pienākumiem un tiesībām, norāda, ka tiek ievērojami pārsniegts laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apmērs, informē par to, kā jārīkojas gadījumā, ja pārtēriņam ir kāds attaisnojošs skaidrojums. «Uz visiem inspekcijas izsūtītajiem aktiem ģimenes ārsti ir atbildējuši un snieguši paskaidrojumus, un nekādas sankcijas pirmajā fakta konstatācijas gadījumā nav piemērotas,» stāsta L. Jeroščeva. Tomēr uz jautājumu, kāpēc tad ģimenes ārsti pārtērējuši kvotas un ko, piemēram, ir darījis ārsts, kuram kvota pārsniegta pat 500 procentu apmērā, precīzas atbildes nav. «Iemesli, kāpēc tiek pārtērētas kvotas, var būt dažādi – gan objektīvi, piemēram, hronisko pacientu skaita pieaugums, gripas epidēmija, gan nepareiza darba organizācija, neefektīva kontrole,» skaidro VI. Ja kvota pārkāpta objektīvi – ārstam jāinformē NVD par kvotu pārsniegšanu un nepieciešamību palielināt finansējumu.

Sankciju nav bijis

Līdz šim NVD nekādas sankcijas pret ģimenes ārstiem saistībā ar kvotu pārsniegšanu nav vērsis, un vienmēr atrasti līdzekļi, lai nosegtu pārtēriņu. Taču pēdējos gados valstī tēriņi izmeklējumiem pieauguši nesamērīgi strauji (gadā par 22,5 procentiem), tāpēc ir jāmeklē situācijas risinājums, lai neciestu finansējums citām veselības aprūpes nozarēm, skaidro NVD speciālisti. «Ar sabiedrības novecošanos vien šo pieaugumu nevaram skaidrot, jo kāpums ir nesamērīgs, turklāt iedzīvotāju skaits valstī samazinās, tāpēc turpmāk stingrāk vērtēsim nosūtījumu lietderīgumu,» saka M. Āboliņa.

Laboratorijas nosūtījumu kvotu izlietojums ģimenes ārstu praksēs

Ģimenes ārstu īpatsvars (%), kuri kvotas izlietojuši virs 100%

Kurzemē 58,7

Rīgā 73,9

Vidzemē 57,1

Latgalē 56,9

Zemgalē 57

Valstī 64,5

Ģimenes ārstu skaits, kuri ievērojami pārtērējuši kvotas

Kvotu izlietojums Ģimenes ārstu skaits

120–140% 208

140–160% 146

160–180% 64

180–200% 51

200 un vairāk % 95

Avots: Nacionālais Veselības dienests (2014. gads)

Inga Paparde