Uz pārdošanā izliktajām uzņēmuma Latvija gāze (LG) akcijām pretendē dažādu Eiropas banku izveidots fonds ar dīvaini romantisku nosaukumu Margrietiņa (fr. Marguerite), raksta NRA.lv
Premjerei Laimdotai Straujumai tīri labi patīkot, taču iespējamais darījums nekādi nerisina Latvijas atkarības problēmu no Krievijas gāzes. Abās Latvenergo termoelektrocentrālēs elektrības un siltuma ražošanai tiek izmantota pa vienīgo eksistējošo cauruli no Krievijas pievadītā gāze, un pagaidām tai trūkst izdevīgu alternatīvu.
Vismaz trešdaļa Latvijas energopatēriņa atkarīga no tā, cik izdevīgi vai neizdevīgi nosacījumi iestrādāti piegādes līgumā. Pērn daudzi politikas dalībnieki un vērotāji biedēja, ka Krievija ar gāzes palīdzību tūliņ sāks šantažēt Latviju, piemēram, pieprasot pilnu priekšapmaksu. Taču nekas tāds nav noticis un, kā stāsta LG pārstāvis Vinsents Makaris, pagaidām arī pie apvāršņa nerādās. Tiesa gan, trīs gadu līgums ir spēkā vien līdz šā gada beigām, bet par jauno līgumu sarunas sāksies tikai gada otrā pusē.
Mazuts nav risinājums
Savulaik Latvenergo vecajās krāsnīs dedzināts mazuts, taču Eiropas Savienībā tas atzīts par videi kaitīgu un tātad neatbalstāmu kurināmo. Rekonstruējot abus tecus, pāriets uz dabasgāzi. Kā avārijas kurināmais – situācijā, ja gāzes piegāde kaut kādu iemeslu dēļ pēkšņi tiktu pārtraukta – paredzēta dīzeļdegviela. Vecie mazuta katli esot pārdoti. Taču dīzeļdegviela ir dārga, turklāt centrāles ar šo kurināmo var ražot vienīgi siltumu, bet ne elektroenerģiju. Latvenergo ražošanas direktors Māris Kuņickis stāsta, ka esošās iekārtas piemērotas arī sašķidrinātās (LNG) gāzes izmantošanai. Tātad teorētiski – ja līdz Latvijai kādreiz nonāks ASV solītā slānekļa gāze sašķidrinātā agregātstāvoklī, lietot to varēs. Taču M. Kuņickis uzsver kādu visai būtisku priekšnosacījumu: «Mēs sekojam līdzi visiem notikumiem, kas saistīti ar gāzes tirgu, arī interesējamies par iespējam gāzi pirkt citur. Taču kā komersantam mums pats svarīgākais ir, lai šī gāze būtu lētāka.»
Nesimpātiska caurule
Līdz šim aplūkotās alternatīvas finansiāli nespēj konkurēt ar Krievijas cauruli, tāpēc arī politiski no tās ir tik grūti atteikties. Ekonomikas ministrija triecientempā atkal pārraksta ziņojumu valdībai par gāzes tirgus reformu, kas paredz atdalīt gāzes infrastruktūru no paša tirgošanas procesa, tādējādi ielaižot tirgū jaunus spēlētājus – ja tādi parādītos. Sākotnēji tika plānots atkal uz gadu visu atlikt, jo arī Latvijas gāzes monopoltiesības ir spēkā līdz 2017. gadam. Tomēr šobrīd politiski populārāks ir pieprasījums rīkoties nekavējoties – vismaz apstiprināt gāzes tirgus liberalizācijas laika grafiku.
Krievijas gāze ir lēta, bet Eiropas Savienībai politiski nesimpātiska, slānekļa gāze ir simpātiskāka, bet tehnoloģiski dārgāka, un tās ieguve videi vēl nedraudzīgāka.
Varbūt biogāze
Teorētiski eksistē vēl trešā alternatīva, ko bez dižām iekārtu pārbūvēm varētu dedzināt mūsu termoelektrocentrālēs, proti, biogāze. To iegūst, pūdējot cūku mēslus un kukurūzas lakstus vai jebkādu citu biomasu.
Enerģētikas eksperts Kristaps Stepanovs apgalvo, ka tā vairs nav nekāda zinātniskā fantastika, jo Nīderlandē jau darbojas veiksmīgs piemērs. Vienā tīklā apvienotas septiņas biogāzes ražotnes, iegūtā gāze tiek ķīmiski bagātināta, līdz sasniegta parastās dabasgāzes kvalitāte, un tad tiek novadīta uz termoelektrocentrāli. Tomēr arī šādam projektam būtu nepieciešama politiska izšķiršanās, un ne tikai tāpēc, ka jebkurš zaļais bizness bez subsīdijām ir dzīvot nespējīgs. Zemnieki jau tagad ir neapmierināti ar vērtīgu zemes platību atvēlēšanu biomasas audzēšanai, bet, padarot biogāzi par stratēģiski nozīmīgu kurināmo teciem, tās ražošanai būtu nepieciešamas vēl lielākas teritorijas. Labībai un kartupeļiem vienkārši vietas neatliktu.
Kas attiecas uz citām Latvijas katlumājām, kuru galvenā misija ir sildīt iedzīvotājus, nevis elektrību ražot – ekstremālā situācijā, pārtrūkstot gāzes piegādēm, risinājumi atrastos. Kā skaidro Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Jānis Bērziņš, tās varētu pāriet uz visu veidu biomasu. Nepelnīti aizmirsts un lēts kurināmā veids, piemēram, ir kūdra, kas iegūstama pašu zemē. Pats svarīgākais, ka Latvijai vienmēr paliks laika rezerve, jo uzpildīta Inčukalna gāzes krātuve nodrošina pusotra gada patēriņu. Pa šo laiku alternatīvas iespējams gan izdomāt, gan arī uzbūvēt.
Imants Vīksne
