Aprīlī vidējais patēriņa līmenis bija nemainīgs. Precēm cenas samazinājās par 0,8%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,1 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām cenu kāpumam pārtikai, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, alkoholam, kā arī cenu kritumam par transportu un mājokli.

Ekonomikas panīkums un tam sekojošais patēriņš ir ievirzījis enerģijas cenas krituma fāzē. Tas šobrīd ir viens no primārajiem faktoriem, kas nobremzējis inflācijas kāpumu. Domāju, ka tuvākajā laikā būtu jābremzējas arī pakalpojumu inflācijai, ko noteiktu pieprasījuma vājināšanās. Algu kāpuma aktualitāte, kas līdz šim dzina inflāciju, tuvākajā laikā pazudīs. Arī citos preču segmentos nāksies pielikt pūles, mazinot cenas, lai atvilinātu pircējus un liktu vērt vaļā savus maciņus. Tādēļ īstermiņā dominēs lejupvērsts spiediens, īpaši enerģijas cenu krituma ietekmē. Globālās un arī Latvijas gada vidējās inflācijas temps šogad būs aptuveni nulles līmenī.

Savukārt pa mēnešiem gada inflācija turpmāk dzīvosies pa mīnusiem. Šādas tendences balsta mājsaimniecību pirktspēju, bet ilgāka termiņa perspektīvas ir miglā tītas. Monetārā ekspansija apvienojumā ar slēgtām robežām, piegāžu ķēžu pārrāvumiem rada jaunus ilgtermiņa inflācijas riskus. Inflācijas atgūšanās noteikti nāktu par labu, tomēr pārliecība, ka tās kāpumu būs iespējams nokontrolēt, var izrādīties maldīga.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists