Finanšu ministrs: Eiro panākumi ir atkarīgi no visām eirozonas dalībvalstīm

Piektdien, 14. martā, finanšu ministrs Andris Vilks vizītē Berlīnē tiekas ar Vācijas parlamenta Finanšu komitejas pārstāvjiem, bijušajiem Vācijas parlamenta Baltijas sadraudzības grupas pārstāvjiem un Vācijas kancleres biroja Eiropas direkcijas vadītāju. Tāpat ministrs piedalās arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Berlīnē organizētā diskusijā „Eirozonas nākotne Eiropas vēlēšanu gaismā”, kuras laikā uzsvēra, ka 2014. gada 1. janvāris kļuva par pagrieziena punktu Latvijas vēsturē, atspoguļojot ilgu un sarežģītu ekonomiskās un monetārās integrācijas procesu, kas ļāva Latvijai pievienoties eirozonai.

„Eiro panākumi ir atkarīgi no visām eirozonas dalībvalstīm, kurām ir nopietni jāpilda savi pienākumi. Bet šie pienākumi ir cieši saistīti ar ievērojamām priekšrocībām, ko sniedz dalība eirozonā. Esmu pārliecināts, ka Latvija kā jaunākā „eirozonas ģimenes” locekle veicinās stipras un efektīvas pārvaldības sistēmas veidošanu, gan Eiropas Savienības, gan eirozonas līmenī,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Gatavošanās šim brīdim sākās gandrīz 10 gadus atpakaļ, uzreiz pēc referenduma par dalību Eiropas Savienībā (ES) un pievienošanos tai. Eiro vienmēr ir kalpojis kā starptautiskās aizdevumu programmas krīzes pārvarēšanas stratēģija, bet eiro nevar nodrošināt citu politisko problēmu acumirklīgu izzušanu. Latvijai tāpat kā daudzām citām ES valstīm joprojām ir nepieciešams turpināt uzlabot savu konkurētspēju, īstenojot reformas.

„Latvija nebūs klusējošais partneris, bet aktīvi piedalīsies eirozonas politikas izstrādē, lai tālāk stiprinātu Eiropas integrāciju. Latvija ir ne tikai ieinteresēta gūt labumu, bet ir arī gatava pilnībā sekot virzībai un saistību izpildei. Latvijas pievienošanās eirozonai, iespējams, ir bijis visrūpīgāk plānotais notikums Latvijas vēsturē. Šajā ceļā bija piedzīvoti gan kāpumi, gan kritumi, kas mums ļāva gūt daudz labu mācību un skaidrāk apzināties stingro fiskālo un strukturālo pamatu un pastāvīgu reformu nozīmīgumu, lai sasniegtu un saglabātu ekonomiskās konverģences ilgtspējību,” uzsver finanšu ministrs.

ES dalībvalstīm un ES kopumā ir jāturpina īstenot reformas fiskālās disciplīnas nostiprināšanai, kā arī bezdarba, nabadzības un sociālās atstumtības pārvarēšanai un konkurētspējas uzlabošanai. Attiecībā uz konkurētspēju, ES ir būtiska vienotā tirgus turpmākā stiprināšana. Tālākā eirozonas paplašināšanās, pieņemot savā sastāvā jaunas, fiskāli apdomīgas dalībvalstis būs izdevīga visai eirozonai un nostiprinās uzticību eiro valūtai. Skatoties nākotnē, Latvija arī pilnībā atbalsta Lietuvas saistības pievienoties eirozonai 2015. gadā.

Vizītes laikā visās tikšanās reizēs ministrs arī pārrunā aktuālo situāciju Ukrainā, kā arī iespējamās sekas uz Latvijas un ES ekonomiku.