Slimnīcu līmeņu izmaiņas nav saistītas ar nepieciešamību ietaupīt finansējumu veselības nozarē, skaidrojot Veselības ministrijas mērķi sarunās ar reģionālajām slimnīcām, uzsvēra veselības ministre Ilze Viņķele. Pat ja kādai slimnīcai rezultātā mainīsies stacionārā sniegto pakalpojumu klāsts, nauda papildus būs nepieciešama ambulatorās palīdzības pastiprināšanai ārstniecības iestādēs, kur, piemēram, vairs nebūs diennakts medicīniskā palīdzība, vēsta NRA.lv.

Tomēr slimnīcu finansējums veidojas no tā, kādus veselības pakalpojumus sniedz slimnīcas, kādu speciālistu konsultācijas tās piedāvā, tāpēc, samazinot slimnīcas līmeni, finansējums to ārstniecības personu atalgojumam, kuri attiecīgajam līmenim nebūs nepieciešami, slimnīcām nepienāksies. Konkrētas slimnīcas, kurām sarunās Veselības ministrija piedāvās “reformēties”, nav nosauktas, taču no amatpersonu teiktā var secināt, ka tās būs slimnīcas, kurās ir zems ķirurģiskās un dzemdību palīdzības apjoms.

Sen plānota reforma

Slimnīcas Latvijā pašlaik strādā saskaņā ar valdības apstiprinātu dokumentu par ārstniecības iestāžu līmeņiem un līgumiem, kas noslēgti ar Nacionālo veselības dienestu. Slimnīcas ‒ gan valsts kapitālsabiedrības, gan pašvaldību stacionārās iestādes ‒ ir sadalītas pa līmeņiem, kā arī ir nodalītas specializētās slimnīcas, tādas kā Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca vai psihiatriskās klīnikas. Veselības ministrija jau sen dažādos savos dokumentos iezīmējusi arī slimnīcu sadarbības reģionus, proti, kā mazāka slimnīca sadarbojas ar augstāka līmeņa slimnīcu pacientu aprūpē.

Piektais ir augstākais līmenis, kas piešķirts universitātes slimnīcām, kas pacientiem sniedz ļoti plašu un sarežģītības ziņā – visaugstāko ‒ ārstniecības pakalpojumu klāstu, bet pārējās slimnīcas dalās atbilstoši pakalpojumu klāstam. Pirmajā līmenī tiek sniegts visšaurākais pakalpojumu klāsts.

Jau pagājušajā gadā premjerministrs Krišjānis Kariņš ar rezolūciju mudināja Veselības ministriju reorganizēt slimnīcu tīklu. Viņš jautāja: “Vai visas ēkas, kuras tiek sauktas par slimnīcām, bet nenodrošina pirmo palīdzību, tiešām ir slimnīcas?” Premjers arī secināja, ka “acīmredzami ir slimnīcas, kuras nespēj pildīt savas funkcijas”.
Pieci līmeņi paliks, slimnīcas pārkārtosies

Pirms sarunām ar slimnīcām un vēl pirms Covid-19 epidēmijas Veselības inspekcija jau pārbaudīja slimnīcas, vai to sniegtie pakalpojumi atbilst līgumā noteiktajam. Galvenais secinājums bija: nē, neatbilst. Tiesa, konkrētu slimnīcu nosaukumi publiski netiek pausti, tomēr tie izskan aizkulisēs un, protams, arī pašas slimnīcas ir nobažījušās, kāda būs to nākotne.

“Mēs turpinām Latvijas slimnīcu līmeņu sistēmas izveidi,” sarunu ciklu raksturo veselības ministre Ilze Viņķele. Piecu līmeņu sistēma iedibināta 2018. gada janvārī, un, kā uzsvēra ministre, tieši tagad ir pietiekams informācijas daudzums, lai novērtētu, kā šī sistēma darbojusies šos pāris gadus. Viņa apstiprināja, ka slimnīcās viesojās Veselības inspekcija, kas sagatavojusi novērtējumu, kas analizēts arī kontekstā ar Nacionālā veselības dienesta datiem, piemēram, par hospitalizācijām katrā konkrētā slimnīcā.

Viens no inspekcijas nolūkiem slimnīcās bija noskaidrot, vai un kā tiek sniegta palīdzība diennakts stacionārās palīdzības slimnīcās, kurās atbilstoši līmenim jānodrošina noteikts skaits ārstu speciālistu dežūru, kā arī – cik vispār pacientu slimnīcā šajā laikā nonāk, jo, iespējams, viņiem nemaz stacionāra, turklāt naktī palīdzība nemaz nav nepieciešama.

Noņems diennakts palīdzību

Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško pastāstīja, ka, izmantojot datus no vairākām veselības nozares institūcijām, izveidots slimnīcas portrets.

“Noteikti pievērsim uzmanību rādītājam, kas liecina par slimnīcu aktivitāti, piemēram, ķirurģiskā palīdzība. Ja tā ir zema, tad virzīsimies uz to, ka šī palīdzība diennakts režīmā nav saglabājama,” teica D. Mūrmane-Umbraško. Tāpat būs diskusijas par dzemdību palīdzību, jo dati parāda, ka vairākās reģionālajās slimnīcās gadā dzemdību skaits ir mazāks vai tuvu minimumam tādu dzemdību skaitam, kas var nodrošināt kvalitāti. Proti, profesionāļu un Veselības ministrijas uzskats ir tāds: ja kādā slimnīcā pieņem maz dzemdību gadā, tad saglabāt kvalitatīvu un galu galā arī drošu dzemdību palīdzību praktiski nav iespējams.

Politisks uzslāņojums

Veselības ministre uzsver, ka visas iecerētās pārmaiņas notiks viena mērķa sasniegšanai – lai pacientiem arī reģionos būtu pēc iespējas kvalitatīvāks pakalpojums. “Ar šo līmeņu revīziju mēs noņemam arī politisko uzslāņojumu, kas ir bijis slimnīcu līmeņa noteikšanā,” norāda I. Viņķele, uzsverot, ka Pasaules bankas ieteikumi (kas, starp citu, ir jau diezgan seni) nav ieviesti, jo vienmēr nācis klāt “politiskā lobija instruments”, kas ļāvis dažām slimnīcām augstāku līmeni noteikt avansā. Atšķirība starp iepriekšējo slimnīcu “līmeņošanu” un pašreizējām sarunām būs argumentu izvēlē – tagad tikai strikti balstoties uz faktiem.

“Mērķis nav slimnīcu slēgšana, bet to pārveide atbilstoši reģionālajām vajadzībām un iespējām, kādu pakalpojumu var nodrošināt augstākā iespējamajā kvalitātē,” skaidroja ministre. Savukārt ministrijas valsts sekretāre D. Mūrmane-Umbraško papildina, ka, iespējams, kādi no speciālistiem slimnīcās būs pieejami dienā, bet ne nakts dežūru laikā. “Tomēr tas nenozīmē, ka pacients nesaņems palīdzību, vienkārši viņš tiks novirzīts uz atbilstoša līmeņa slimnīcu,” piebilst D. Mūrmane-Umbraško.

Mērķis nav taupīt naudu

“Tieša sakara ar budžeta sarunām šai reformai nav, un naudu nevajadzēs mazāk,” uzsver ministre. “Domāju, ka sarunās mēs vienosimies, ka tādā gadījumā, ja nebūs noteiktā slimnīcā sniedzama stacionārā palīdzība, tad mēs stiprināsim ambulatorās palīdzības klāstu, turklāt vēl papildus nauda būs nepieciešama arī transportēšanai.” Šis jautājums – par pacienta nogādāšanu, visdrīzāk, uz tālāku slimnīcu, arī būs jādiskutē, turklāt ļoti svarīgi, lai par plānotām izmaiņām uzzinātu arī iedzīvotāji, kuri līdz šim dzīvojuši tuvumā kādai no lokālajām slimnīcām, kurā pēc reformas vairs, iespējams, nebūs diennakts neatliekamā stacionārā palīdzība.

Veselības ministrija plāno šo darbu – sarunas ar slimnīcām un pašvaldībām ‒ paveikt līdz septembrim, oktobra sākumā izstrādājot arī jauno slimnīcu sadalījumu pa līmeņiem. Tam sekos valdības lēmums.

Inga Paparde