2. martā ar vērtīgu ideju, kurai faktiski vajadzēja izskanēt jau krietnu laiku iepriekš, klajā nāca Eiropas Parlamenta (EP) sociālistu frakcija. Parlamentārieši ierosināja izveidot speciālu veidot Eiropas Valūtas fondu, kas palīdzētu finanšu grūtībās nonākušajām eirozonas valstīm. Šis fonds, kuru pēc idejas autoru domām vajadzētu pārvaldīt Eiropas Investīciju bankai (EIB), lai palīdzētu Grieķijai un citām problemātiskajām valstīm izvairīties no spekulantu uzbrukumiem budžeta krīžu risināšanas laikā.
Konkrētais plāns paredz, ka EIB aizņemtos līdzekļus finanšu tirgos ar atbilstošām un saprātīgām procentu likmēm, savukārt grūtībās nonākušās valstis līdzekļus no EIB varētu aizņemties par likmēm, kas pieejamas problēmu neskartām valstīm. Ja šai shēmai pievieno spēcīgus kontroles mehānismus, ar to vajadzētu pietikt iziešanai no krīzes, kaut gan nesāpīgi tas, protams, nebūs.
Jautājums par to, kādēļ EP sociālistu frakcija šobrīd teorētisko fonda darbību vēlas attiecināt tikai uz eirozonas valstīm, ārpus tās esošās Eiropas Savienības dalībvalstis atstājot likteņa un finanšu spekulantu varā, protams, paliek atklāts, taču pati par sevi šī iecere ir ļoti vērtīga, un ne tikai tādēļ, ka radītu apstākļus, kuros kādas eirozonas valsts bankrots finanšu tirgos tiktu vērtēts kā neiespējams. Eiropas Valūtas fonda izveidošana ir alternatīvs risinājums vairākumam eiropiešu tādām vēsturiski un psiholoģiski nepieņemām parādīdām, kā centralizētiem ES institūtiem, novājinātām nacionālajām vadībām un unificētai nodokļu sistēmai.
Šobrīd ir izveidojusies situācija, kad bankrotu vilnis no bankām un uzņēmumiem draud pārcelties arī uz valstīm. Globālajā mērogā galvenā riska zona ir vairākas eirozonas dalībvalstis un vispirms jau Grieķija, kuras parādi sasnieguši 112% no IKP, bet budžeta deficīts 2010. gadā plānots 12,7% apmērā. Tāpat uz riska robežas atrodas Spānija, Portugāle, Īrija (galvenokārt milzīgo privātā sektora parādu dēļ) un arī Itālija. Ārpus eirozonas ne mazāk smaga situācija ir vairākās Austrumeiropas valstīs un Baltijā. Jebkuras no šīm valstīm bankrots izraisīs neprognozējamu ķēdes reakciju, un daudzi eksperti nešaubās – ja tiks pieļauts kādas ES dalībvalsts vai vēl ļaunāk – eirozonas valsts – bankrots, tad beigs pastāvēt arī vienotā Eiropas valūta, uz izjukšanas robežas nonāks ES, bet pagājušā gadsimta Lielo depresiju varēs atcerēties ar nostaļģiskām skumjām.
Interesanti, ka pēc gandrīz visiem statistikas rādītājiem situācija ES ir ievērojami labāka, nekā Amerikas Savienotajās Valstīs, tomēr apdraudētas ir tieši Eiropas valstis. Kā galvenais iemesls šādam stāvoklim gandrīz vienmēr tiek minēta ES un eirozonas politiskā sadrumstalotība, lēmumu pieņemšanas centra trūkums, ekonomikas nevienmērīgā attīstīta un sabalasētas nodokļu sistēmas neesamība. Citiem vārdiem – daudzi tie elementi, kuri padara Eiropas Savienību par īpašu politisko un ekonomisko struktūru, un kuru likvidēšanas gadījumā tā ieies vēsturē tikai kā kārtējā impērija. Eiropa ir bijusi un tai ir jāpaliek demokrātisku valstu savienībai, nevis centralizētai, lai arī demokrātiskai impērijai. (Pretēji plaši izplatītajam viedoklim, impērijas var būt kā totalitāras, tā demokrātiskas – pēdējā gadījumā demokrātijas „masa” palielinās, virzoties uz centru. Klasiskie demokrātisko impēriju piemēri ir Romas Republika un Britu impērija.)
Tomēr apdraudējums ir tik nopietns, ka aizvien biežāk atskan aicinājumi normalizēt situāciju ar unifikācijas un stingru kontrolējošo mehānismu vai institūciju palīdzību. Kas attiecas uz uzraudzību, tad nav ne mazāko šaubu, ka nekontrolēta naudas aizņemšanās, neracionāli tēriņi, nefektīva saimnieciskā darbība un citas līdzīgas parādības grieķu, latviešu un vēl citos stilos ir jānovērš un jāapkaro. Acīmredzami bez kontrolējošajiem mehānismiem šajā gadījumā iztikt nav iespējams, taču kas attiecas uz unifikāciju, tad tas ir tikai viens no iespējamajiem risinājumiem. Un šajā gadījumā simboliski, ka ar ideju par alternatīvu klajā nāk tieši eiroparlamentārieši. Parlaments tomēr ir vienīgā demokrātiski ievēlētā Eiropas institūcija, un kam gan vēl aizstāvēt to, ko pieņemts dēvēt par eiropeiskajām vērtībām? Kaut vai šī iemesla dēļ ļoti gribētos cerēt, ka sociālistu frakcijas ideja tiks atbalstīta.
Avots: www.2v.lv
