Visātrākais, kad varētu sākt darboties e-veselība tādā apmērā, ka to kaut daļēji sajustu Latvijas iedzīvotāji, ir nākamā gada 1. janvāris, kad varētu sākt darboties elektroniskā darba nespējas lapa. Ja to ieviestu, sasirgušajam darbiniekam nenāktos slimības lapu nesāt uz dažādām iestādēm, to varētu redzēt elektroniskajā sistēmā, tostarp Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kas rēķina slimības pabalstu.

Taču, kā izriet no Nacionālā veselības dienesta sniegtās informācijas, pat darba nespējas lapu elektroniska izrakstīšana varētu kavēties, jo Veselības ministrija (VM) lūdz to noteikt par obligātu pusgadu vēlāk.

E-veselības ieviešanas gaitu šonedēļ vērtēja arī Saeima, paužot uztraukumu, cik pamatoti ir Valsts kontroles izdarītie secinājumi par iespējamiem nelietderīgi izlietotiem līdzekļiem vairāk nekā 11 miljonu eiro apmērā, kuri būs jāatmaksā Eiropas Komisijai, ja eveselības projekts netiks ieviests. Valsts VM personā deviņu gadu laikā ieguldījusi šajā projektā 14,5 miljonus eiro, taču pastāv bažas, vai noteiktajā termiņā, tas ir, 2016. gada 1. janvārī, eveselība sāks patiešām darboties.

Finanšu ministrija eveselības projektu uzskata par augsta riska projektu, kas nozīmē nopietnu satraukumu, vai to izdosies īstenot laikus un nebūs finansiālu zaudējumu. Risku pastiprina kārtējo termiņu atlikšana. Eveselības sistēmai jāsāk darboties no 2016. gada, taču pat šobrīd nav skaidrs, kad reāli kāds no tās pakalpojumiem reāli sāks darboties. Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktore Daina Mūrmane Umbraško NRA.lv stāsta, ka līdz šāgada novembra beigām ir jāpabeidz divi e veselības projekti – elektroniskā darba nespējas lapa un recepte, lai decembrī piedāvātu ārstniecības iestādēm tos pārbaudīt. VM valsts sekretāre Solvita Zvidriņa apstiprināja, ka ministrija strādā pie grozījumiem, lai ārstniecības iestādes edarba nespējas lapu un erecepti no nākamā gada sākuma lietotu brīvprātīgi, bet obligāta to lietošana būtu no jūlija. Finanšu ministrijas eksperti norāda: ja eveselības projekta īstenotāji turēs solījumus un projekts tiks ieviests tā, kā tas pašlaik tiek plānots, tad, iespējams, varēs saglabāt Eiropas struktūrfondu finansējumu (jāatgādina, ka šis nav pirmais projekts, kur Finanšu ministrijai rodas šaubas par ieviešanu un Eiropas naudas apgūšanu veselības jomā, piemēram, Stradiņa slimnīcas jaunās kārtas būvniecība).

E-darba nespējas lapu, visticamāk, ieviesīs no 2016. gada jūlija (VM nosūtījusi vēstuli Labklājības ministrijai ar lūgumu e-darba nespējas lapai noteikt pārejas posmu). Arī ereceptei obligātā lietošana noteikta tikai no nākamā gada jūlija. Vairāku medicīnisko dokumentu (piemēram, elektroniski nosūtījumi uz konsultācijām) lietošana eveselības sistēmā kā obligāta norādīta tikai no 2017. gada jūlija.

Saeimas deputāti akcentēja mediķu nevēlēšanos «pat dzirdēt par eveselību», uz ko NVD pārstāvji atbildēja, ka vismaz 500 ģimenes ārsti un farmaceiti ir apmācīti par eveselību. Ģimenes ārstu asociācijas kopsapulcē daudzi ārsti iebilda pret eveselību, norādot, ka tas atņem laiku un līdzekļus, ko viņi varētu veltīt pacientam. Liela daļa ārstu neesot raduši izmantot evidi, un tās apgūšana prasīs ļoti daudz laika. Savukārt NVD skaidro, kādas ir eveselības priekšrocības (protams, ar piebildi, ja tāda tiks ieviesta) – piemēram, ereceptes gadījumā pacientam nevajadzēs satraukties par ārsta rokrakstu, zāles varēs saņemt, uzrādot vien personu apliecinošu dokumentu aptiekā. Eveselībā uzkrāsies dati par pacientu, tāpēc, sniedzot palīdzību, piemēram, neatliekamās palīdzības ārsti uzreiz redzēs, vai pacientam ir alerģijas, hroniskas slimības, kādas zāles viņš lieto.

Uzziņai

Kad jāsāk darboties pirmajiem e-veselības pakalpojumiem?

• E-veselība ir elektroniska informācijas sistēma, kurā no 2016. gada strādās visas ārstniecības iestādes un aptiekas

• Elektroniskā darbnespējas lapa no 2016. gada 1. janvāra (lūgts noteikt pārejas posmu un uzsākt lietošanu no 2016. gada 1. jūlija)

• E-receptes modulis – obligāta lietošana no 2016. gada 1. jūlija

• Medicīniskie dokumenti (pārskats par ambulatorā pacienta izmeklēšanu, ārstēšanu;
nosūtījums ambulatora/stacionāra pakalpojumu saņemšanai; izraksts–epikrīze) – obligāta lietošana no 2017. gada 1. jūlija

• Pašlaik ir izstrādāti un tiek testēti 19 epakalpojumi, kas būs pieejami e-veselības sistēmā

• Iedzīvotājiem e-veselības pakalpojumi būs pieejami portālā www.eveseliba.gov.lv

Avots: Nacionālais veselības dienests

Inga Paparde