Finanšu ministrijas budžeta apakšprogramma, no kuras tiek avansēti Eiropas Savienības līdzfinansētie projekti, ir tikpat kā iztukšota, un nozīmīgs līdzekļu pieplūdums nav sagaidāms. Tas draud ar jaunu bezdarba vilni valstī.
Tiekoties ar Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvjiem, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis vakar apstiprināja baumu līmenī paklīdušo ziņu, ka visu projektu avansa un starpposmu maksājumiem naudas nepietiks. Jūnija sākumā Saeima gan plāno grozīt budžeta likumu, ES projektu avansēšanai piešķirot 29 miljonus, taču tas ir 11 (!) reizes mazāk, nekā, pēc provizoriskiem aprēķiniem, būtu nepieciešams. Tas nozīmē, ka valstī netiks būvēti ceļi, siltinātas skolas, attīstītas sporta un kultūras būves. Apdraudētas ir arī komersantu ieceres, kas dotu gan nodokļus, gan jaunas darba vietas.
Atteikšanās no šiem projektiem ir milzīga izšķērdība, jo tos apmēram 70% apmaksā Eiropas struktūrfondi. Latvijai tikai jānodrošina avansa maksājumi, pēc tam nauda tiek saņemta atpakaļ. Vēl nozīmīgāks zaudējums par neīstenotajām iecerēm būs kārtējais bezdarba kāpums, kam neskaitāmos objektos apturētie darbi var kalpot par katalizatoru. Vakar pēc tikšanās ar premjeru Ventspils vicemērs Jānis Vītoliņš Neatkarīgajai sacīja, ka Eiropas fondu atbalstītie projekti ir vienīgais līdzeklis, lai noturētu pie dzīvības ekonomiku. “Ja valsts šo naudas plūsmu neatjaunos, bezdarba pieaugumu apturēt neizdosies.” Arī Daugavpils domes vadītāja Rita Strode vakar atzina, ka pilsētā jaunceļamais Olimpiskais centrs ir gandrīz vai vienīgā vieta, kur celtniekiem vēl ir darbs.
Finanšu ministrija tikmēr cenšas mazināt pašvaldību raižu nozīmi un Neatkarīgajai skaidro: “Budžeta apakšprogramma 41.08.00 Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai uz pašvaldībām neattiecas”, un līdzfinansējumu projektiem pašvaldības var nodrošināt aizņemoties. Taču abi šie apgalvojumi neiztur kritiku. Kā skaidro Ventspils domes izpilddirektora vietniece investīciju jautājumos Kristīne Krasovska, kad pašvaldības iecere tiek atzīta par īstenojamu un finansējamu no Eiropas fondiem, nauda tiek prasīta atbildīgajai nozares ministrijai, kas savukārt to var ņemt minētajā apakšprogrammā. Tātad ministrija maksā avansā gan Latvijas, gan Eiropas daļu. Bet Eiropas Komisija naudu atmaksā tikai pēc projekta veiksmīga noslēguma. Tātad, ja ministrijai naudas nav, pie tās netiek arī pašvaldība. Savukārt bankās trūkstošo naudu pašvaldības nevar saņemt gan tām uzlikto limitu, gan arī pēdējā laikā banku īstenotās piesardzības politikas dēļ.
Saskaņā ar neoficiālu informāciju jau šobrīd nauda, kurai no Eiropas Komisijas vajadzētu nonākt Latvijas budžeta apakšprogrammā 41.08.00, tiek gāzta kopējā valsts budžetā un tātad zibenīgi noēsta. Pēdējās Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā Satiksmes ministrijā iesniegtajiem ceļu projektiem jau piešķirtā nauda tika atņemta un valsts budžeta grozījumu projektā pārdalīta par labu Veselības ministrijai. Ārsti un pacienti apēdīs vēl aptuveni 30 miljonus. Iespējams, ka daļēji šādu lēmumu ietekmē arī vēlēšanu tuvums. Protams, visiem valdības plāniem nepieciešams Saeimas akcepts, taču, kā atzīst Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Jānis Kalviņš, šobrīd optimismam pamata nav.
Asociācija premjeram vakar pieprasīja vismaz Eiropas Komisijas pārskaitīto naudu par jau realizētajiem projektiem operatīvi ieskaitīt vienīgi konkrētajā budžeta apakšprogrammā un tērēt vienīgi citu projektu avansu un starpmaksājumu veikšanai. Taču Dombrovskis konkrētu atbildi nesniedza. Premjers vien norādīja, ka šobrīd galvenās cerības liekamas uz sarunām ar augļotāju – Starptautisko valūtas fondu, kas varētu atļaut palielināt Latvijas budžeta deficītu tieši Eiropas atbalstīto projektu īstenošanai.
Avots: NRA.lv
