Degvielas lētums Latvijā izrādās tikai uz papīra

Autobraucējiem Latvijā par pārvietošanās izmaksām nevajadzētu žēloties, jo, kā liecina Eiropas Komisijas (EK) ikmēneša apkopojums par aktuālajām degvielas cenām, pie mums ir nopērkams teju pats lētākais benzīns un dīzeļdegviela Eiropas Savienībā (ES). Diemžēl īsti šai informācijai ticēt nevar, jo Ekonomikas ministrija (EM), ziņojot par vidējām degvielas cenām, sniedz neprecīzu informāciju EK.

Eiropas Komisija reizi mēnesī apkopo informāciju par aktuālajām degvielas cenām visās 27 ES valstīs. Informāciju par vidējām degvielas cenām Latvijā aprēķina Ekonomikas ministrija un nosūta to EK. «Ekonomikas ministrija katru pirmdienu ievada šo informāciju īpašā EK sistēmā. Tās ir vidējās cenas četriem produktiem – 95. benzīnam, dīzeļdegvielai, autogāzei un kurināmajai gāzeļļai. Rēķinot degvielu vidējo cenu, ņemam vērā četrus lielākos uzņēmumus – SIA Latvija Statoil, SIA Lukoil, a/s Virši-A, SIA Neste Latvija,» NRA.lvskaidroja EM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Pamatojoties uz šo informāciju, jaunākie dati par degvielas cenām mazumtirdzniecībā ES marta sākumā Latviju izceļ kā valsti, kurā vidējā dīzeļdegvielas cena ir pati lētākā ES (marta sākumā tā bijusi 1,063 eiro litrā), savukārt 95. markas benzīna cena – otra lētākā (marta sākumā litrs maksājis 1,075 eiro). Degvielas cenas degvielas uzpildes stacijās gan liecina par ko citu. Piemēram, 2. martā Neste, Lukoil un Virši A DUS vidējās 95. markas benzīna cenas saskaņā ar LETA informāciju bijušas augstākas – attiecīgi 1,107 eiro/l; 1,113 eiro/l un 1,098 eiro/l. Tāpat arī dīzeļdegvielas cenas bijušas attiecīgi 1,097 eiro/l; 1,106 eiro/l un 1,088 eiro/l. Kā tad EM varējusi aprēķināt tik zemu vidējo cenu?

Izrādās, saskaņā ar EM skaidroto Statoil DUS konkrētajā dienā pārdevis tik lētu (!) degvielu, ka tas samazinājis vidējo cenu. «Informācija par degvielas cenām ir publiska un ir pieejama LETA mājaslapā, bet SIA Latvija Statoil cenas pieejamas Statoil mājaslapā, jo LETA šo informāciju neatspoguļo. No šīs informācijas tad aprēķinām un iesniedzam EK datubāzē,» skaidroja E. Urpena.

Diemžēl Statoil savā mājaslapā publisko tikai zemāko degvielas cenu DUS tīklā Rīgā, kas, iespējams, ir spēkā tikai vienā konkrētā degvielas uzpildes stacijā. Līdz ar to izdarīt secinājumus par vidējo degvielas cenu Statoil tīklā, ņemot vērā tikai vienu – zemāko – cenu, ir visai dīvaina vidējās cenas aprēķināšanas metode. EM uzskata, ka šāda ir korekta vidējās cenas aprēķināšanas metode un līdz ar to EK par vidējo degvielas cenu Latvijā netiek maldināta.

Statoil mājaslapā informācija vakar vēstīja, ka lētākais 95. markas benzīns, kas maksā 1,089 litrā, ir nopērkams Statoil Mīlgrāvja ielā. Tajā pašā laikā Statoil Brīvības ielā un vairākos citos Statoil DUS 95. markas benzīna cena vakar bija 1,154 eiro litrā – tātad starpība ir aptuveni 7 eirocenti.

Turklāt MK noteikumi par kārtību, kādā komersanti sniedz informāciju par degvielas mazumtirdzniecības cenām, nosaka, ka degvielas mazumtirdzniecības cena šo noteikumu izpratnē ir vidējā cena benzīnam, dīzeļdegvielai un autogāzei no degvielas uzpildes sūkņa visās komersanta degvielas mazumtirdzniecības vietās katras nedēļas pirmdienā un katra mēneša piecpadsmitajā datumā.

Ja EM aprēķinos ņemtu vērā patiešām vidējo degvielas cenu Statoil DUS, tad Latvija uz ES fona vairs tik labi neizskatītos. Pēc Neatkarīgās aprēķiniem, tad Latvijā vidējā 95. markas benzīna cena marta sākumā būtu augstāka nekā Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, un Polijā. Savukārt dīzeļdegvielas cena apsteigtu Lietuvā, Luksemburgā un Polijā tirgotās dīzeļdegvielas cenu. Tas, kurā vietā Latvija atrodas degvielas dārdzības ziņā, pēc būtības nav svarīgi, jo no tā jau degviela lētāka mūsu benzīntankos nekļūs, taču šī informācija tiek izmantota, lai sētu patērētājos pārliecību par to, ka Latvijā degviela tiek tirgota par zemām cenām.

Ilze Šteinfelde