Maijā ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 46,3% (aprīlī 44,9%).

Imports no Krievijas maijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās vairāk nekā divas reizes jeb par 42,7 miljoniem latu, un tās īpatsvars Latvijas importā bija vairs tikai 5,2% (aprīlī 10,6%). Vislielākais kritums bija dzelzs un tērauda importam – par 5,2 miljoniem latu jeb 58,8%.

Sezonālo apstākļu dēļ minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu imports samazinājās par 33,7 miljoniem latu jeb 66,1% (tai skaitā dabas gāzei par 31,9 miljoniem latu jeb 73,5%).

Svarīgākās izmaiņas eksportā maijā, salīdzinot aprīli:

satiksmes līdzekļu eksports palielinājās par 4,5 miljoniem latu jeb 20,8%; tekstila un tekstilizstrādājumu eksports pieauga par 1,9 miljoniem latu jeb 7,5%; parasto metālu un to izstrādājumu eksports samazinājās par 13,5 miljoniem latu jeb 18,4%; mehānismu, ierīču un elektroiekārtu eksports samazinājās par 6,3 miljoniem latu jeb 6,4%.

Svarīgākās izmaiņas importā maijā, salīdzinot ar aprīli:

akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumu imports pieauga par 0,3 miljoniem latu jeb 2,7%; minerālproduktu imports samazinājās par 26,2 miljoniem latu jeb 20,5%; ķīmiskās rūpniecības ražojumu imports samazinājās par 12,7 miljoniem latu jeb 16,8%; mehānismu, ierīču un elektroiekārtu imports samazinājās par 12,3 miljoniem latu jeb 8,9%.

Maijā nozīmīgākā Latvijas eksporta daļa – 72,2% bija izvedumam uz Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja eksports uz NVS valstīm ar 16,4%. Svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (16,8% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,9%), Krievija (11,9%), Vācija (8,0%) un Zviedrija (6,0%).

Nozīmīgākā Latvijas importa daļa – 81,8% bija ievedumam no Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja imports no NVS valstīm ar 9,1%. Svarīgākie importa partneri bija Lietuva (20,1% no importa kopapjoma), Vācija (10,4%), Polija (10,0%), Igaunija (9,6%) un Krievija (5,2%).