Pēc trīs mēnešu pārtraukuma, kuru laikā ar vīrusa ierobežošanu saistītie pasākumi un piesardzība atturēja iedzīvotājos no iepirkšanās, kas mazumtirgotājiem nozīmēja zaudējumus, jūnijā mazumtirdzniecībā atgriezās pieaugums. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās rāda, ka mazumtirgotāju pārdošanas apjomi jūnijā palielinājās par 4.6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju. Tas ir divreiz straujāk nekā pērn kopumā, tomēr šis kāpums vēl nespēja pilnībā kompensēt pandēmijas krīzes radītos zaudējumus nozarē.
Visbūtiskākais uzlabojums bija vērojams nepārtikas preču (neieskaitot auto degvielu) tirdzniecības vietu pārdošanas apjomu dinamikā, ko vīrusa krīze ietekmēja vissmagāk. Pēc trīs mēnešu krituma šī mazumtirdzniecības joma atgriezās pie 3.3% pieauguma. Pārtikas veikali jūnijā pārdošanas apjomu pieauguma tempu spēja kāpināt līdz 5%. Arī auto degvielas mazumtirdzniecības apjomi jūnijā uzrādīja straujāku kāpumu (+7.2%).
Mazumtirdzniecības snieguma uzlabošanos jūnijā veicināja lielāka iedzīvotāju mobilitāte un noskaņojuma uzlabošanās līdz ar ierobežojošo mēru mīkstināšanu. Turklāt iedzīvotāji steidza veikt daļu ārkārtējās situācijas laikā atlikto pirkumu, piemēram, iegādājoties apģērbu un apavus. Šo preču tirgotāji, kas ārkārtējās situācijas mēnešos pieredzēja turpat 30-60% kritumu, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš, jūnijā beidzot ieraudzīja mazu plusu. Savukārt tas, ka šogad iedzīvotāji biežāk, nekā ierasts, vasaras atvaļinājumu pavada Latvijā, sekmēja atpūtai paredzēto preču pārdošanu (+38%). Kāpums pārdošanas apjomos internetā un pa pastu gan kļuva ievērojami mērenāks, kas, iespējams, norāda uz to, ka iepirkšanās paradumi tik viegli nemainās.
Lai gan praktiski visos mazumtirdzniecības segmentos bija vērojams uzlabojums, tomēr no mīnusiem pret iepriekšējo gadu izlīst joprojām neizdevās vairāk nekā pusei mazumtirdzniecības segmentu, tai skaitā tirgotājiem stendos un tirgos, mājas tekstila un mēbeļu veikaliem, lietotu preču pārdevējiem, dārzkopības un zoopreču tirdzniecības vietām un specializētajiem pārtikas/dzērienu tirgotājiem.
Gaidāms, ka tuvākajos mēnešos mazumtirdzniecības nozarei kopumā izdosies noturēties pie plusiem. Google mobilitātes pētījums rāda, ka sabiedrības mobilitāte vēl nedaudz uzlabojās jūlijā un atsevišķos gadījumos tā jau bija pielīdzināma situācijai pirms krīzes. Iedzīvotāji biežāk apmeklēja veikalus, restorānus un muzejus un biežāk izmantoja sabiedrisko transportu. Arī Swedbank dati rāda, ka karšu pirkumu apgrozījums jūlija pirmajās trīs nedēļās uzrādīja vēl nedaudz labāku sniegumu nekā jūnijā. Tomēr ļoti ievērojamu snieguma uzlabošanos, visticamāk, nevaram gaidīt, jo ekonomikas atveseļošanās ir ļoti nevienmērīga pa nozarēm un atkarīga no epidemioloģiskas situācijas attīstības gan Latvijā, gan pasaulē. Daļa iedzīvotāju ir zaudējusi vai vēl zaudēs darbu un/vai pieredzēs ienākumu samazināšanos. Arī atlikto pirkumu efekts turpmākajos mēnešos mazināsies, ierobežojot pieprasījuma kāpumu. Tomēr ekonomikā kopumā mazumtirdzniecība ir viena no tām nozarēm, kas visātrāk atveseļojas no pandēmijas trieciena.
Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
