Šī gada sākuma ekonomikas izaugsme Latvijā sabremzējās, lai gan ne tik ļoti, kā liecināja IKP ātrā novērtējuma dati. Pirmajā ceturksnī ekonomikas apjoms jeb IKP saruka par 0,1% (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati), salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Savukārt, ja salīdzinām ar atbilstošo periodu pērn, tad izaugsme bija 3% (neizlīdzināti dati). Tas, protams, ir mazāk nekā iepriekšējos divos gados, kad ekonomika auga ar ātrumu, kas tuvojās 5% gadā. Tomēr arī 3% ir laba izaugsme Latvijai, īpaši laikā, kad ekonomikas izaugsme palēninās visā pasaulē.
Viens no faktoriem, kas ierobežo izaugsmi gan Latvijā, gan arī pasaulē ir kapacitātes ierobežojumi, tādi kā augstā ražošanas jaudu noslodze un darbaspēka trūkums. Latvijai specifisks faktors ir Eiropas Savienības fondu investīcijas, kas, strauji augot, veicināja būvniecības un kopējās ekonomikas izaugsmi iepriekšējos divos gados, bet šogad vairs nepieaugs, saglabājoties pērnā gada līmenī. Pirmā ceturkšņa dati rāda, ka kopējā investīciju izaugsme ir būtiski palēninājusies, arī būvniecība aug lēnāk (vairāk nekā 20% pērn salīdzinot ar 7% pirmajā ceturksnī), sniedzot mazāku atbalstu IKP izaugsmei. Savukārt pasaules ekonomikas izaugsmi ietekmē arīdzan tirdzniecības saspīlējumu radītās sekas, kā arī augsta nenoteiktība, piemēram, attiecībā uz tirdzniecības konfliktu tālāko attīstību, Brexit iznākumu, lielās Ķīnas ekonomikas attīstību, iespējamiem militāriem konfliktiem un klimata krīzi. Latvijas eksportētāji līdz šim ir diezgan veiksmīgi tikuši galā ar šo ārējo faktoru ietekmi, uz ko norāda arī eksports, kas pirmajā ceturksnī bija nozīmīgs ekonomikas izaugsmes virzītājs.
Līdzīgi kā iepriekšējos ceturkšņos arī pirmajā ceturksnī Latvijā izaugsme bija vērojama gandrīz visās nozarēs. Visstraujāk salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn, proti, par 7-9% pievienotā vērtība auga veselības un sociālās aprūpes jomā, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, būvniecībā un finanšu sektorā. Savukārt vislielāko devumu izaugsmē nodrošināja vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība. Kritums joprojām bija vērojams pārējā rūpniecībā (-13,6%). Tas galvenokārt skaidrojams ar kritumu elektroenerģijas ražošanā sauso laikapstākļu dēļ iepriekšējos mēnešos. Pirmajā ceturksnī mīnusi parādījās arī nekustamo īpašumu jomā (-4,4%), bet tas vismaz daļēji ir saistīts ar augstāku līmeni iepriekšējā gada sākumā, un, visticamāk, nākamajos ceturkšņos izaugsme šajā nozarē atgriezīsies. Tam signāls ir arī Eiropas Komisijas aptaujas dati, kas liecina, ka pieaug to iedzīvotāju īpatsvars, kas plāno iegādāties vai būvēt mājokli nākamā gada laikā.
Kopējais ekonomikas sentiments ir nedaudz pasliktinājies, bet joprojām turas augstā līmenī. Darbaspēka trūkums un izmaksu spiediens, augstās ražošanas jaudu noslodzes un vājāks ārējais pieprasījums turpinās ierobežot ekonomikas izaugsmi arī nākamajos ceturkšņos. Ekonomikas izaugsme no 4,8% pērn šogad palēnināsies līdz 3,3%.
Agnese Buceniece, Swedbank Galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja
