Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem vidējā bruto alga jeb alga “uz papīra” pērn palielinājās par 7.2%. Lai gan tas ir lēnāk nekā 2018. gadā, kad vidējās algas pieaugums sasniedza 8.4%, tas joprojām ir gana strauji. Algu pieauguma pamatā galvenokārt ir saspringtā darba tirgus situācija. Tās ir sekas ilgstošajai ekonomikas izaugsmei, kas ir prasījusi darbaspēka resursus, kā arī nelabvēlīgajām demogrāfiskajām tendencēm. Tā kā bezdarbs jau šobrīd ir tuvu vēsturiski zemākajam rādītājam un darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits turpina sarukt, tad darbaspēka pieejamība un izmaksas ir kļuvušas par lielu izaicinājumi virknei uzņēmumu.
Lēnākas ekonomikas izaugsmes apstākļos uzņēmējiem gan algas celt kļūst arvien sarežģītāk un arī pieprasījums pēc darbaspēka kļūst mazāk jaudīgs, tāpēc arī redzam nelielu atslābumu algu pieaugumā. Ceturtajā ceturksnī vidējā alga palielinājās par 6.9%, kas bija lēnākais kāpums pēdējo trīs gadu laikā. Tomēr kopumā algu pieaugums līdz šim ir bijis pat ļoti noturīgs, ja salīdzinām ar ekonomikas izaugsmi. Nākotne šobrīd ir tīta lielā nenoteiktības miglā, ņemot vērā jaunā koronavīrusa uzliesmojumu. Šobrīd vēl nav skaidrs, cik ļoti organizēti pasākumi, kas vērsti uz šī vīrusa izplatīšanas ierobežošanu, kā arī iedzīvotāju “baiļu faktors” ietekmēs ekonomikas attīstību. Šobrīd prognozējam, ka vidējā bruto alga šogad varētu vēl nedaudz atslābt un augt par aptuveni 6.5%. Tomēr jo lielākā ierobežojumu karantīnā tiks ievietota ekonomika, jo grūtāk tai būs augt. Savukārt, jo vājāka ekonomikas izaugsme, jo vairāk to izjutīs darba tirgus. Te gan uzreiz jāpiebilst, ka, ņemot vērā, cik grūti ir atrast piemērotu darbaspēku, pie pirmajām grūtībām uzņēmumi diez vai steigsies ar štatu samazināšanu, bet algu izaugsme gan var sabremzēties straujāk.
Datu pārskatīšanas rezultātā algu pieaugums par pirmajiem trīs 2019. gada ceturkšņiem tika samazināts par 0.7 procentpunktiem. Darba samaksas statistikas precizēšanu Centrālā statistikas pārvalde mēdza veikt reizi ceturksnī, bet šobrīd tā notiek reizi gadā, kad tiek publicēti dati par pēdējo ceturksni. Tādēļ tikai tagad varam konstatēt, ka algu izaugsmes atslābums pērn patiesībā ir bijis lielāks, nekā izskatījās iepriekš. Gan datu revīziju, gan jauno globālo izaicinājumu gaismā šī gada darba tirgus un ekonomikas prognozes var nākties pārskatīt.
Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
