Autoratlīdzības saņēmējiem nodokļu reforma solīja būtiskus labumus, proti, padarīt tos sociāli aizsargātākus, nodrošinot vecuma pensiju un veselības pakalpojumu pieejamību. Realitātē autoratlīdzības saņēmējiem ir jāmaksā lielāki nodokļi nekā pirms reformas, savukārt par slimošanu minimālo algu saņemošos soda īpaši bargi – ar septiņkārtīgu nodokli, vēsta NRA.lv.
Situācija līdz 2018. gadam zīmējusi bēdīgu ainu, jo no 10 445 personām, kas 2017. gadā saņēma autoratlīdzību, tikai 707 veica valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), turklāt vairākums (84 procenti) tās veica vien no minimālās algas. Tas nozīmēja, ka lielākā daļa šo cilvēku būtu vecumdienās sociāli neaizsargāti. Lai risinātu šo problēmu, nodokļu reforma papildus esošajam iedzīvotāju ienākuma nodoklim autoratlīdzībām paredzēja divas jaunas nodokļu likmes – 5% apmērā valsts pensiju apdrošināšanai un 32,15% apmērā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksām. Autoratlīdzības, tāpat kā iepriekš, tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas arī tika reformētas no 23% uz 20-31,4% atkarībā no ienākuma nodokļa.
Ar 5 procentu nodokli tiek apliktas visas autoratlīdzības – neatkarīgi no nodarbinātā statusa un ienākumiem. Savukārt 32,15% nodoklis papildus ir jāmaksā tiem autoratlīdzību saņēmējiem, kuri vienlaikus ir darba ņēmēji, taču viņu alga nesasniedz minimālo algu, bet autoratlīdzība pārsniedz minimālo algu. Šī norma attiecas arī uz tiem, kuri nav darba ņēmēji, bet viņu autoratlīdzība mēnesī pārsniedz minimālo algu. Šī prasība neattiecas uz personām ar I un II grupas invaliditāti, personām, kurām ir piešķirta vecuma pensija, autortiesību mantiniekiem un citu autortiesību pārņēmējiem, kā arī personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvija.
Vienkāršoti sakot, ja autoratlīdzība mēnesī ir mazāka par valstī noteikto minimālo algu, kas šogad ir 430 eiro, tad no autoratlīdzības ir jāmaksā 5% valsts pensiju apdrošināšanai. Savukārt, ja autoratlīdzība ir lielāka nekā minimālā alga, tad gan ir svarīgi, vai saņēmējs ir darba ņēmējs un par kādu algu tas strādā. Ja tiek maksāta vismaz minimālā alga, tad tāpat var ar 5% nodokli, pretējā gadījumā no autoratlīdzības ir jāmaksā 32,15% liels VSAOI.
Taču strādājot algotu darbu par minimālo algu un saņemot autoratlīdzību, jārēķinās, ka slimības lapa var iecirst pamatīgu robu ienākumos. Valsts ieņēmumu dienests uzskata, ka pat slimošanas dēļ aprēķinātai mazākai darba algai nekā valstī noteiktā minimālā darba alga, autoratlīdzības ir jāapliek ar 32,15% lielu VSAOI, ja tās pārsniedz 430 eiro mēnesī. Tas faktiski nozīmē, ka 5% vietā šādā gadījumā tiek iekasēti 37,15% (5%+32,15%).
Valsts ieņēmumu dienests skaidro: ja autoratlīdzības saņēmējam ir izsniegta darbnespējas lapa A un tas konkrētajā kalendāra mēnesī saņem mazāku darba algu par 430 eiro, bet saņemtā autoratlīdzība ir lielāka par 430 eiro, tad autoratlīdzības saņēmējam ir jāreģistrējas kā pašnodarbinātai personai un jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no autoratlīdzības 32,15% apmērā. Savukārt, ja autoratlīdzības saņēmējam ir izsniegta darbnespējas lapa B, tad alga var būt mazāka par 430 eiro, ja tā aprēķināta atbilstoši Darba likuma normām un ir mazāka tādēļ, ka ir bijusi darbnespējas lapa B, un tad, saņemot autoratlīdzību, kas lielāka par 430 eiro, nav jāreģistrējas un jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Tiesa, likums VSAOI no autoratlīdzības ļauj maksāt no minimālās algas, kas naudas izteiksmē ir 138,25 eiro. Savukārt gadījumā, ja autoratlīdzības saņēmējs konkrētā mēnesī ir atradies uz slimības lapas (neatkarīgi no slimības lapas veida) un nav saņēmis nekādu autoratlīdzību (vai arī ir saņēmis autoratlīdzību, kas ir mazāka par 430 eiro), tam nav jāreģistrējas un jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
«Nosacījumu par obligātajām iemaksām no minimālās darba algas nepiemēro par tām kalendāra dienām, kurās autoratlīdzības saņēmējs atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā; darba ņēmējam (bērna tēvam) ir piešķirts atvaļinājums sakarā ar bērna piedzimšanu; darba ņēmējs atrodas atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, kas piešķirts darba ņēmējam, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots aprūpējamais bērns; par pārejošas darbnespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma kalendāra dienām, par kurām ir izsniegta darbnespējas lapa B,» Neatkarīgajai skaidroja Valsts ieņēmumu dienesta Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvaldes Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja pienākumu izpildītāja Evita Teice-Mamaja.
Ilze Šteinfelde
