SEB Mājokļu cenu indikators oktobra mēneša laikā palielinājies par pieciem procentpunktiem līdz -24.1 (iepriekšējā mēnesī tas bija -29.1). Mājokļu cenu indikatora pakāpeniska uzlabošanās tendence vērojama kopš maija, kad tika uzsākta iedzīvotāju noskaņojuma datu apkopošana – šajā laika periodā SEB mājokļu cenu indikators pieaudzis par 31.4 procentpunktiem.
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis: „Jaunākais SEB Mājokļu cenu indikators norāda uz to, ka pieaug to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas paredz mājokļu cenu stabilizēšanos un kāpumu. Attiecībā uz mājokļa cenu dinamiku negatīvi noskaņoto iedzīvotāju skaits pirmo reizi ir mazāks nekā iedzīvotāju skaits, kuri tuvākā gada laikā prognozē nemainīgas mājokļu cenas un cenu kāpumu.”
Šobrīd 35% Latvijas iedzīvotāju (iepriekšējā mēnesī – 39%, savukārt maijā – 62%) uzskata, ka pēc gada mājokļu cenas būs zemākas nekā pašreizējās.
Mēneša laikā nedaudz palielinājies optimistiski noskaņoto iedzīvotāju skaits – mājokļa cenu kāpumu gada laikā sagaida 11% no visiem respondentiem (iepriekšējā mēnesī – 10%). Savukārt salīdzinājumā ar 2009. gada maiju pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju skaits palielinājies par pieciem procentpunktiem.
Arī neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kas uzskata, ka mājokļu cenas gada laikā nemainīsies, turpina palielināties. Šomēnes šādi atbildējuši 31% aptaujas dalībnieku salīdzinājumā ar 29% iepriekšējā mēnesī un 19% maijā.
Salīdzinoši daudz ir tādu iedzīvotāju, kuri nespēja vai arī nevēlējās atbildēt uz šo jautājumu – jau otro mēnesi 22% aptaujāto iedzīvotāju atturējās prognozēt mājokļu cenu dinamiku (maijā – 13%).
Mājokļu cenu krituma gaidas mazinājušās gan latviešu, gan citu tautību iedzīvotāju vidū. Turklāt cittautiešu vidū pesimistu skaits pēdējos mēnešos sarūk straujāk. 37% latviešu un 33% cittautiešu domā, ka mājokļu cenas gada laikā turpinās samazināties. Iepriekšējā mēnesī mājokļu cenu kritumu prognozēja attiecīgi 40% latviešu un 38% cittautiešu, savukārt maijā – attiecīgi 63% latviešu un 60% cittautiešu.
13% (iepriekš – 10%) latviešu un 9% (iepriekšējā mēnesī – 10%) cittautiešu uzskata, ka pēc gada mājokļu cenas būs augstākas nekā šobrīd. 29% latviešu un 34% cittautiešu uzskata, ka cenas gada laikā nemainīsies. Jāatzīmē arī, ka cittautiešu vidū joprojām ir lielāks to iedzīvotāju īpatsvars, kuri atturas prognozēt mājokļu cenu izmaiņas – katrs ceturtais nevēlējās vai nevarēja prognozēt, kādas būs mājokļu cenas tuvāko 12 mēnešu laikā.
Pēc gada augstākas mājokļu cenas sagaida 8% iedzīvotāju ar augstāko izglītību vidū (iepriekšējā mēnesī – 7%), 12% ar vidējo un vidējo speciālo (iepriekš – 11%) un 13% ar pamatizglītību (iepriekš – 11%).
Vislielākais īpatsvars cenu kritumu prognozētāju ir starp iedzīvotājiem ar augstāko izglītību – 45% respondentu ar augstāko izglītību (iepriekšējā mēnesī arī 45%) prognozē, ka pēc gada mājokļu cenas būs zemākas nekā šobrīd. Pesimistiski noskaņoti ir 33% ar vidējo un vidējo speciālo izglītību (iepriekš – 38%) un 29% ar pamatizglītību (37%).
Avots: BNA Latvia
