Kaut arī ekonomikas ministra vadītā darba grupa tika izveidota, lai sniegtu priekšlikumus elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kā patērētāju maksājuma atcelšanai, darba grupa to nomaskējusi divos dažādos maksājumos, kas elektroenerģijas cenu, visticamāk, nesamazinās.
Šādu informāciju par ekonomikas ministra Arvila Ašeradena vadītās darba grupas sagatavotajiem priekšlikumiem atklāja Saskaņas Saeimas frakcijā strādājošais deputāts Ivars Zariņš, raksta NRA.lv.
Ekonomikas ministrija pagaidām nevēlas komentēt ne I. Zariņa pausto, ne atklāt informāciju par darba grupas sagatavotajiem priekšlikumiem, jo grupā strādājošajiem vēl esot nepieciešams laiks saskaņot priekšlikumus un veikt tajos pēdējās korekcijas, paskaidro ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Elita Rubesa-Voravko. Saskaņā ar darba grupas apstiprināto darba plānu tā ar saviem priekšlikumiem nākšot klajā 1. augustā.
Tomēr I. Zariņa paustais vedina domāt, ka elektroenerģijas pircējiem gala cena nemainīsies.
Deputāts, kurš esot ieguvis darba grupas izstrādāto dokumentu, skaidro, ka darba grupa OIK maksājumu piedāvās noslēpt divos atšķirīgos maksājumos. Daļa maksājuma tikšot pievienota pārvades sistēmas pakalpojuma tarifam, kuru pie elektrotīkla pieslēgtie patērētāji pašlaik maksā arī tad, ja elektroenerģija vispār netiek tērēta.
Savukārt otru daļu zaļās enerģijas ražotāji jeb OIK saņēmēji varēs iekasēt, pārdodot «zaļos sertifikātus» elektrības pārdevējiem, kuri, šos izdevumus, visticamāk, vēlēsies no patērētājiem atgūt.
Lai nepieļautu, ka OIK, kaut slēpts, būtu jāmaksā joprojām, Saskaņa vērsusies Satversmes tiesā, kurai mēneša laikā jāsniedz atbilde, vai tā ierosinās lietu. I. Zariņš skaidro, ka pieteikumā pievērš tiesas uzmanību faktam, ka Ekonomikas ministrija radījusi noteikumus, kuri OIK saņēmējiem ļāvuši neievērot likumu. Piemēram, apiet likumā noteikto normu, ka zaļās enerģijas ražotājs ir tiesīgs pārdot tikai to enerģiju, kas tam paliek pāri pēc pašpatēriņa apmierināšanas.
Deputāts arī ir pārliecināts, ka ministrija nevar aizbildināties ar to, ka pavisam atteikties no OIK vai tās līdzinieka neļauj tiesiskās paļāvības princips. Proti, uzņēmēji rīkojušies saskaņā ar viņiem pielāgotajiem noteikumiem un rēķinājušies ar tiem ilgtermiņā, tādēļ spēles noteikumu mainīšana būtu nepieņemama un draudētu ar tiesvedību valstij. I. Zariņš uzskata, ka likums visiem jāievēro vienādi un fakts, ka kāda ministrija radījusi īpašus noteikumus OIK saņēmējiem, cerības šo sistēmu atcelt tikai palielina.
Par nepieciešamību mainīt OIK sāka runāt pēc tam, kad žurnālisti atklāja, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā – uzņēmumi nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS Sadales tīkls testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Pēc tam Ekonomikas ministrija solīja pārbaudīt visas pagarinātās atļaujas elektrības ražošanai, ko valsts gatavojās iepirkt par paaugstinātu cenu, un vairākiem uzņēmumiem atļaujas anulētas. Daži uzņēmumi gan sākuši vai sola uzsākt tiesāšanos par ministrijas lēmumu anulēt atļaujas, bet ministrija par to nav pārsteigta un gatava aizstāvēt savas pozīcijas.
Lielas diskusijas un asumus izraisīja arī elektrības cenu kāpums, ko izraisīja OIK sistēmas maiņa, liekot elektrības patērētājiem maksāt zaļās enerģijas komponenti par uzstādītajām jaudām.
Jānis Lasmanis
Foto: Pixabay
