Globālā konjunktūra jau labu laiku signalizē par labiem eksporta izaugsmes nosacījumiem. Iepriekšējos mēnešos, piesardzībai valdot, krājumi ir noplicināti, kas šobrīd rada labu vilkmi daudzās preču grupās. Tāpat vietējie apstākļi – laba graudu raža, pieprasījuma aktivizēšanās pēc tehnoloģijām, elektroiekārtām, ir salikuši pozitīvu kopējo ainu Latvijas preču eksportā.

Pirmais spēcīgais signāls bija septembrī, kad eksports auga par 13%. Bet arī oktobrī eksporta pieaugums par 7,7% ir ļoti izcils rezultāts. Pie pārliecinošas izaugsmes atgriezās kokrūpniecība (+10,8%). Iespaidīgs kāpums turpinājās elektroiekārtu un elektroierīču preču (+20,9%), graudaugu (+33,2%), gan mehānisko ierīču (+10,9%) eksportā. Tikmēr sarukums valdīja alkohola (-14,1%), transporta līdzekļu (-14,7%) un naftas produktu eksportā (-9%). Domājams, ka šajās nozarēs kritums sāks dilt līdz ar valstu ierobežojumu samazināšanu un situācijas normalizēšanos.

Kā prognozējām, preču eksports būs viens no ekonomikas vilcējiem, kaut atsevišķās preču grupās atkopšanās ritēs gausāk. Vietējie ierobežojumi vēl tuvākos mēnešus nospiedīs patēriņu, bet iespējas preču eksportā būs optimistiskākas, par ko liecina globālās tirdzniecības atjaunošanās. Pakalpojumos pārliecinošāka atgūšanās būs novērojama nākamā gada pirmā ceturkšņa beigās. Septembra un oktobra izrāviens ir pietuvinājis kopējos eksporta apjomus desmit mēnešos līdz pērnā gada līmenim, atpaliekot vien par 0,26%. Tādejādi preču eksports var izrādīties viens no pozitīvajiem pārsteigumiem šogad, kad neskatoties uz pastāvošo krīzi, gadu izdodas noslēgt ar jaunu virsotņu sasniegšanu. Joprojām nezināmais, kas var iedragāt uzņemto gaitu, īpaši kokrūpniecībā nākamā gada sākumā, ir Brexit sarunu iznākums. Tas, visticamāk, neatstās būtiskas sekas ilgtermiņā, bet īstermiņā var nobremzēt eksportu uz Apvienoto Karalisti un atstāt robu kopējā eksportā.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists