Saskaņā ar Valsts kases operatīvajiem datiem par valsts budžeta izpildi līdz šī gada jūlijam valsts pamatbudžeta un speciālā budžetā izdevumi pārsniedz ieņēmumus. Valsts budžeta deficīts pirmajā pusgadā bija 456,18 miljoni latu.
Jūnijā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 263,79 miljoni latu, bet izdevumi sasniedza 282,35 miljonus latu, finansiālais deficīts bija 18,56 miljoni latu. Valsts speciālā budžeta jūnija ieņēmumi sasniedza 104,15 miljonus latu, izdevumi – 754,02 miljonus latu, finansiālais deficīts bija 114,42 miljoni latu. Tādējādi kopējais valsts budžeta deficīts jūnijā bija 60,97 milj. latu. Pērn šajā pašā periodā finansiālais deficīts bija 35 miljoni latu.
Nodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā jūnijā sasniedza 129 miljonus latu, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir par aptuveni 39 miljoniem latu jeb 33% mazāk. Samazinājumu veidoja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi, kas bija par 20 miljoniem latu mazāki nekā iepriekšējā mēnesī, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi par – 13 miljoniem latu mazāk, akcīzes nodokļa ieņēmumi – par 5 miljoniem latu mazāk. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi tika iekasēti aptuveni iepriekšējā mēneša apjomā.
Maijā UIN ieņēmumu pieaugums skaidrojams ar nodokļa deklarāciju iesniegšanu, kas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem bija jāiesniedz līdz 1. maijam. Ieņēmumu pieaugums maijā liecina, ka daļa uzņēmumu bija iesnieguši gada deklarācijas, kas uzrāda peļņas pieaugumu 2008. gadā kā rezultātā šī gada maijā budžetā tika iemaksāta papildu aprēķinātā UIN summa. Līdzīga tendence, kad maijā ir UIN pieaugums, bet jūnijā, salīdzinot ar maiju, kritums, ir vērojama katru gadu. Ekonomikas augšupejas gados šī tendence bija izteiktāka, jo vairāk uzņēmumu strādāja ar peļņas pieaugumu.
Savukārt PVN ieņēmumu samazinājums jūnijā salīdzinājumā ar maiju skaidrojams ar nodokļa atmaksu pieaugumu. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju PVN atmaksas jūnijā bija 51,3 miljonu latu apmērā, kas salīdzinājumā ar maiju ir par 13,3 miljoniem latu jeb 35% vairāk. Tai pat laikā PVN ieņēmumus negatīvi ietekmē arī nodarbināto skaita un darba samaksas samazinājumam tendence, kas nelabvēlīgi ietekmē patēriņa apjomu, par ko liecina mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju mazumtirdzniecības apgrozījuma apjoms faktiskajās cenās 2009. gada maijā, salīdzinot ar 2008. gada maiju, samazinājies par 26,4%.
Nenodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā jūnijā bija 44 miljoni latu, kas ir par 10 miljoniem latu jeb 22% mazāk nekā maijā. Tostarp jūnijā tika saņemti ieņēmumi par valsts kapitāla izmantošanu (dividendes) 34,7 miljonu latu apmērā.
Ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi 2009. gada jūnijā veidoja 83 miljonus latu, jo tika saņemti starpposma maksājumi Eiropas Savienības finanšu instrumentu ietvaros.
Ņemot vērā jūnija izpildi, kopējie valsts pamatbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā bija 1,432 miljardi latu, savukārt izdevumi – 1,774 miljardi latu, līdz ar to budžetā izveidojies finansiālais deficīts 341,76 miljoni latu apmērā. Savukārt speciālā budžeta ieņēmumi bija 639,61 miljoni latu, bet izdevumi – 754,02 miljoni latu, līdz ar to izveidojies finansiālais deficīts 114,42 miljoni latu apmērā. Tādējādi valsts budžeta deficīts pirmajā pusgadā bija 456,18 miljoni latu.
Avots: BNA Latvia
