Vislielākā ieguvējā no globālās ekonomiskās lejupslīdes ir Ķīna, vēsta laikraksts „The Independent”. Ķīna “acīmredzami saskata brīnišķīgu iespēju izmantot savu finanšu bāzi dabas resursu iegādei brīdī, kad ārvalstu kompānijām ir nepieciešama nauda un aktīvu cenas ir ļoti zemas”, laikraksts citē Džonatanu Fenbiju, „Trusted Sources” Ķīnas jautājumu speciālistu.
Laikraksts atgādina, ka pēdējā laikā Ķīnas „Chinalco” vienojusies par investīcijām 19,5 miljardu ASV dolāru ar britu – austrāliešu kalnrūpniecības kompāniju „Rio Tinto”, Ķīnas „Minmetals” par 2,6 miljardiem Austrālijas dolāru izlēma iegādāties parādos iestigušo Austrālijas cinka ieguves kompāniju „Oz Minerals”, bet Ķīniskā nacionālā naftas un gāzes korporācija CNPC piedāvājusi ieguldīt līdzekļus Kanādas firmā „Verenex Energy”, kura plaši darbojas Ziemeļāfrikas valstī Lībijā.
Vienlaikus, kā laikrakstam uzsvēris „Neptune Investment Management” vadošais direktors Robin Dzheffen, “Ķīna nav ieinteresēta kontroles iegūšanā pār rietumu kompānijām, tā vēlas tikai nodrošināt tādu dabas resursu piegādes, kurus uzskata par vitāli svarīgiem”.
Kredīti, kurus Ķīna izsniedza pagājušajā mēnesī apmaiņā pret garantētām naftas piegādēm, neizskatās kā imperiālista darbības, raksta „The Independent”. Jāatgādina, ka februārī Ķīnas attīstības banka piekrita piešķirt 15 miljardus dolāru lielu kredītu Krievijas “Rosneftj” un vēl 10 miljardus dolāru Krievijas “Transneftj” apmaiņā pret 300 tūkstošus barelu diennaktī lielām naftas piegādēm divu desmitgažu garumā. Līgums ar Krieviju ir pats nozīmīgākais no visiem, kurus Ķīna noslēgusi pēdējā laikā, uzskata izdevums. Par 25 miljardiem dolāru, kas tika izsniegti kredītā Krievijas kompānjām, Ķīna varētu uzpirkt vai visas Eiropas bankas, tomēr Pekina izvēlējās to nedarīt.
Jāatgādina arī, ka šī gada februāra vidū Ķīnas priekšsēdētājs Hu Cziņtao apmeklēja četras Āfrikas kontinenta valstis: Mali, Senegālu, Tanzāniju un Maurīciju. Tā bija viņa ceturtā vizīte Āfrikā kopš atnākšanas pie varas 2003.gadā. Iepriekšējās trīs reizes viņš apmeklēja valstis, kas ir bagātas ar derīgajiem izrakteņiem un tāpēc pievilcīgas augošajai Ķīnas ekonomikai. Pateicoties šiem braucieniem, tirdzniecības apgrozījums starp Ķīnu un Melnu kontinento pērngad palielinājās līdz 107 miljardiem dolāru.
Turnejas laikā Hu Cziņtao apliecināja saviem sarunu biedriem, ka Pekina ieradusies Āfrikā uz ilgu laiku un dāsni dalīja naudu. Pat Maurīcija ar tā 1,3 miljoniem iedzīvotāju saņēma atvieglotais kredīts 260 miljonu dolāru apmērā valsts vienīgās lidostas attīstībai,6,5 miljonu dolāru lielu bezprocentu aizdevumu un 1,5 miljonus vienkārši kā dāvanu.
Pekinas dāsnums liecina, ka Ķīna neplāno atteikties no savas Āfrikas apgūšanas stratēģijas pat globālas krīzes apstākļos. Ķīnas vadība rēķinās, ka pēc izkļūšanas no krīzes kontinenta resursi būs vitāli nepieciešami Ķīnas ekonomikas attīstības jaunam lēcienam, uzsver „The Independent”.
Avots: www.2v.lv
Foto: BNA Latvia
