<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>ekonomika.lv &#187; valūta</title>
	<atom:link href="http://www.ekonomika.lv/tag/valuta/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>http://www.ekonomika.lv</link>
	<description>Svarīgāko ziņu kopsavilkumi un ekonomisko norišu analīze</description>
	<lastBuildDate>Tue, 07 Sep 2010 19:14:44 +0000</lastBuildDate>
	<generator>http://wordpress.org/?v=2.9.2</generator>
	<language>en</language>
	<sy:updatePeriod>hourly</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>1</sy:updateFrequency>
			<item>
		<title>&#8220;The Independent&#8221;: Virkne pasaules valstu plāno atteikties no dolāriem norēķinos par naftu</title>
		<link>http://www.ekonomika.lv/the-independent-virkne-pasaules-valstu-plano-atteikties-no-dolariem-norekinos-par-naftu/</link>
		<comments>http://www.ekonomika.lv/the-independent-virkne-pasaules-valstu-plano-atteikties-no-dolariem-norekinos-par-naftu/#comments</comments>
		<pubDate>Tue, 06 Oct 2009 13:24:43 +0000</pubDate>
		<dc:creator>admin</dc:creator>
				<category><![CDATA[Aktuālā ziņa]]></category>
		<category><![CDATA[Jaunumi]]></category>
		<category><![CDATA[Tirdzniecība]]></category>
		<category><![CDATA[Nafta]]></category>
		<category><![CDATA[naftas cena]]></category>
		<category><![CDATA[valūta]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://ekonomika.lv/?p=2188</guid>
		<description><![CDATA[Persijas līča valstis kopā ar Ķīnu, Krieviju, Japānu un Franciju izstrādā plānu, kā atteikties no norēķiniem par naftu dolāros, vēsta britu „The Independent”.  Pēc laikraksta rīcībā esošās informācijas, jau noritējušas vairākas tikšanās starp ieinteresēto valstu finanšu ministriem un centrālo banku vadītājiem. Plāna ietvaros tiek apspriests variants par naftas cenu piesaisti valūtas grozam, kurā ietilptu Japānas jena, Ķīnas juaņs, zelts un topošā vienotā Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu, Kuveitas un Kataras valūta. ]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>Persijas līča valstis kopā ar Ķīnu, Krieviju, Japānu un Franciju izstrādā plānu, kā atteikties no norēķiniem par naftu dolāros, vēsta britu „The Independent”.  Pēc laikraksta rīcībā esošās informācijas, jau noritējušas vairākas tikšanās starp ieinteresēto valstu finanšu ministriem un centrālo banku vadītājiem. Plāna ietvaros tiek apspriests variants par naftas cenu piesaisti valūtas grozam, kurā ietilptu Japānas jena, Ķīnas juaņs, zelts un topošā vienotā Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu, Kuveitas un Kataras valūta.</p>
<p>Informāciju par plānoto atteikšanos no dolāriem, norēķinoties par naftu, izdevumam apstiprinājuši informācijas avoti Persijas līča banku aprindās un Ķīnā. Tāpat lielu interesi par šādu pāreju izrāda Brazīlija un Indija. Plānots, ka atteikšanās no dolāra notiks ap 2018. gadu. Valūtu groza, uz kura bāzes aprēķinās naftas vērtību, galīgais sastāvs gan pagaidām nav apstiprināts – pēc izdevuma rīcībā esošās informācijas, tā sastāvā, ļoti ticams, tiks iekļauts arī Krievijas rublis.</p>
<p>„ The Independent” publikācija izsaukusi dolāra pozīciju atslābšanu Āzijas tirgos, atzīmē aģentūra „Bloomberg”. Tā Japānā krītas dolāra vērtība attiecībā pret jenu, kura var ietilpt naftas vērtību definējošā valūtu groza sastāvā.</p>
<p>Avots: <a  href="http://www.2v.lv">www.2v.lv</a></p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.ekonomika.lv/the-independent-virkne-pasaules-valstu-plano-atteikties-no-dolariem-norekinos-par-naftu/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>&#8220;The Times&#8221;: Ķīna pastiprina centienus panākt starptautiskas, brīvi konvertējamas valūtas statusa piešķiršanu juaņam</title>
		<link>http://www.ekonomika.lv/the-times-kina-pastiprina-centienus-panakt-starptautiskas-brivi-konvertejamas-valutas-statusa-pieskirsanu-juanam/</link>
		<comments>http://www.ekonomika.lv/the-times-kina-pastiprina-centienus-panakt-starptautiskas-brivi-konvertejamas-valutas-statusa-pieskirsanu-juanam/#comments</comments>
		<pubDate>Tue, 04 Aug 2009 07:08:43 +0000</pubDate>
		<dc:creator>admin</dc:creator>
				<category><![CDATA[Aktuālā ziņa]]></category>
		<category><![CDATA[Finanses]]></category>
		<category><![CDATA[Jaunumi]]></category>
		<category><![CDATA[Ārvalstīs]]></category>
		<category><![CDATA[ASV]]></category>
		<category><![CDATA[Dolārs]]></category>
		<category><![CDATA[Juaņs]]></category>
		<category><![CDATA[Ķīna]]></category>
		<category><![CDATA[The Times]]></category>
		<category><![CDATA[valūta]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://ekonomika.lv/?p=1641</guid>
		<description><![CDATA[Ķīna pastiprina centienus panākt starptautiskas, brīvi konvertējamas valūtas statusa piešķiršanu juaņam, raksta britu „The Times”, piebilstot, ka Ķīnas manevru sērija šajā virzienā pilnīgi var novest pie tā, ka juaņs iekļūst pasaules vadošo valūtu pirmajā trijniekā. Ap 2012. gadu, kā apgalvo Šanhajas analītiķi, norēķini par starptautiskajām tirdzniecības operācijām apjomā līdz 2 triljoniem dolāru notiks, izmantojot Ķīnas nacionālo valūtu.]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>Ķīna pastiprina centienus panākt starptautiskas, brīvi konvertējamas valūtas statusa piešķiršanu juaņam, raksta britu „The Times”, piebilstot, ka Ķīnas manevru sērija šajā virzienā pilnīgi var novest pie tā, ka juaņs iekļūst pasaules vadošo valūtu pirmajā trijniekā. Ap 2012. gadu, kā apgalvo Šanhajas analītiķi, norēķini par starptautiskajām tirdzniecības operācijām apjomā līdz 2 triljoniem dolāru notiks, izmantojot Ķīnas nacionālo valūtu.</p>
<p>Ķīna pakāpeniski aptver visu pasauli, ieskaitot Āzijas, Latīņamerikas un Tuvo Austrumu attīstošās valstis, uzskata „The Times”. Attieksme pret juaņu pasaulē var radikāli mainīties, pateicoties pilnīgi dabiskai Ķīnas vēlmei izkļūt no dolāra lamatām &#8211; vēlmei, kuru pagaidām neizdodas īstenot valstīm – resursu eksportētājiem, kuras „spiestas lāpstām izmest savus resursus amerikāņu valsts kases kurtuvē”.  Vienkāršoti, dolārs nepatīk ne tikai Ķīnai, taču tieši Ķīna var sakopot pietiekami daudz spēku, lai sāktu cīņy pret „dolāra jūgu”.<br />
Jāpiebilst, ka pieaugošā juaņa varenība var sekmēt Honkongas panākumus cīņā ar Šanhaju par viena no pasaules galvenajiem finanšu laukumiem titulu. Bijusī britu kolonija, kā uzskata ekonomisti no „Barclays Capital”, var saglabāt vienas no pasaules finanšu galvaspilsētām statusu, pārvēršoties par Ķīnas ofšora banku centru. Šajā ziņā juaņa internacionalizācija Honkongai ir ļoti svarīga.<br />
Savukārt politologi uzskata, ka pilna juaņa internacionalizācija, piešķirot tam brīvi konvertējamās valūtas statusu, var prasīt papildus laiku dēļ domstarpībām Ķīnas kompartijā, jo, pēc būtības, tas nozīmē stingras kontroles pār valūtu zaudēšanu, kam var būt ne tikai ekonomiskas, bet arī politiskas sekas.<br />
Tomēr Ķīnas vētrainā ekonomiskā izaugsme, apvienota ar globālo krīzi, var kļūt par katalizatoru juaņa pārdzimšanas procesam, un šis process var sākties daudz ātrāk, nekā pašlaik uzskata analītiķi. Tā ja Ķīna apsteigs Japānu un kļūs par otru lielāko pasaules ekonomiku, kas šobrīd šķiet ļoti ticami, krasi palielināsies nepieciešamība pēs juaņa internacionalizācijas.<br />
Venšengs Pengs, „Barclays Capital” galvenais ekonomists Ķīnas jautājumos, uzskata, ka panika tirgū un krīze Volstrītā ir pārvietojušas debates par juaņa nākotne no tīri hipotētisku pieņēmumu plaknes uz absolūti reālu prognožu plakni: „Globāla finanšu krīze un Ķīnas pieaugošās bažās par pasaules finanšu sistēmas, kura balstīta uz dolāru, noturību, sekmēs atskārsmi par juaņa lomas palielināšanas svarīgumu starptautiskajā tirdzniecībā un finanšu sektorā”.<br />
Uzmanīgāk ieskatoties, ir acīmredzami, ka juaņa internacionalizācija jau notiek, turklāt ātros tempos. Tā pašlaik Ķīna ir parakstījusi līgumus ar Dienvidkoreju, Malaiziju, Indonēziju, Baltkrieviju un Argentīnu par tirdzniecības darījumiem ar norēķiniem juaņos par summu vairāk nekā 95 miljardi dolāru.<br />
Tāpat pagājušajā mēnesī Ķīnas valdība izvēlējās valsts kontinentālās daļas piecas pilsētas, caur kurām notiek 45% tirdzniecības ar ārvalstīm, un piešķīra šīm pilsētām tiesību veikt tirdzniecības darījumus ar Honkongu un Makao, norēķinoties juaņos. Pilnībā iespējams, ka drīzā laikā, pateicoties šīs programmas tālākai attīstībai, Ķīna juaņos tirgosies ar visu Āziju, izņemot Japānu.</p>
<p>Avots: <a  href="http://www.2v.lv">www.2v.lv</a></p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.ekonomika.lv/the-times-kina-pastiprina-centienus-panakt-starptautiskas-brivi-konvertejamas-valutas-statusa-pieskirsanu-juanam/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Izdevums &#8220;The Economist&#8221; publicējis ikgadējo &#8220;Big Mac&#8221; indeksu</title>
		<link>http://www.ekonomika.lv/izdevums-the-economist-publicejis-ikgadejo-big-mac-indeksu/</link>
		<comments>http://www.ekonomika.lv/izdevums-the-economist-publicejis-ikgadejo-big-mac-indeksu/#comments</comments>
		<pubDate>Wed, 22 Jul 2009 06:59:32 +0000</pubDate>
		<dc:creator>admin</dc:creator>
				<category><![CDATA[Aktuālā ziņa]]></category>
		<category><![CDATA[Finanses]]></category>
		<category><![CDATA[Jaunumi]]></category>
		<category><![CDATA[Ārvalstīs]]></category>
		<category><![CDATA[nauda]]></category>
		<category><![CDATA[valūta]]></category>
		<category><![CDATA[Valutas kurss]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://ekonomika.lv/?p=1492</guid>
		<description><![CDATA[Biznesa izdevums "The Economist" izveidojis ikgadējo "Big Mac" indeksu, kas, pamatojoties uz pirktspējas paritātes teoriju, novērtē pasaules valūtu vērtību. Atbilstoši šim indeksam Latvijas lats pret ASV dolāru ir par 13% nenovērtēts. Indekss, kas tiek veidots kopš 1986. gada, pamatojas uz pieņēmumu, ka viena un tā paša produkta cena, pēc attiecīgās valūtas kursa pārrēķinot dolāros, dažādās valstīs būs vienāda.]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>Par bāzi &#8220;Economist&#8221; pieņēmis ātrās apkalpošanas restorāna &#8220;McDonalds&#8221; hamburgera &#8220;Big Mac&#8221; cenu ASV, kas ir 3,57 dolāri. Pētījumā ir noteikta speciāla &#8220;Big Mac&#8221; pirktspējas paritāte &#8211; katras valsts nacionālās valūtas kurss pret dolāru, pēc kura &#8220;Big Mac&#8221; cena šajā valstī būtu tāda pati kā ASV. Latvijā &#8220;Big Mac&#8221; cena ir 3,09 dolāri, un Latvijas latam šis kurss ir 0,43 lati par dolāru. Lietuvā un Igaunijā &#8220;Big Mac&#8221;, pēc &#8220;Economist&#8221; datiem, maksā attiecīgi 2,87 un 2,85 dolārus, un šo valstu valūtas pret dolāru arī ir nenovērtētas par 20%.<br />
Eirozonā vidējā &#8220;Big Mac&#8221; cena ir 4,62 dolāri un eiro kurss pret dolāru ir pārvērtēts par 29%. Pēc šī indeksa atbilstošs eiro kurss būtu 1,08 dolāri par eiro, kamēr pašlaik viens eiro maksā 1,39 dolāru. No &#8220;Economist&#8221; apskatītajām valstīm visvairāk &#8220;Big Mac&#8221; maksā Norvēģijā, Šveicē un Dānijā. Norvēģijā &#8220;Big Mac&#8221; maksā 6,15 dolārus, kas nozīmē, ka Norvēģijas krona pret ASV dolāru ir pārvērtēta par 72%.<br />
Vismazāk &#8220;Big Mac&#8221; maksā Honkongā &#8211; 1,72 dolārus, kas nozīmē, ka Honkongas dolārs ir nenovērtēts par 52%. Otri lētākie &#8220;Big Mac&#8221; atrodami Ķīnā, Šrilankā un Ukrainā &#8211; 1,83 dolāri, kas nozīmē, ka šo valstu valūtas ir nenovērtētas par 49%.</p>
<p>Avots: <a  href="http://www.2v.lv">www.2v.lv</a></p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.ekonomika.lv/izdevums-the-economist-publicejis-ikgadejo-big-mac-indeksu/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Ķīna atkal aicina izveidot jaunu pasaules rezerves valūtu (+ TV)</title>
		<link>http://www.ekonomika.lv/kina-atkal-aicina-izveidot-jaunu-pasaules-rezerves-valutu-tv/</link>
		<comments>http://www.ekonomika.lv/kina-atkal-aicina-izveidot-jaunu-pasaules-rezerves-valutu-tv/#comments</comments>
		<pubDate>Sat, 27 Jun 2009 19:49:50 +0000</pubDate>
		<dc:creator>admin</dc:creator>
				<category><![CDATA[Aktuālā ziņa]]></category>
		<category><![CDATA[Finanses]]></category>
		<category><![CDATA[Jaunumi]]></category>
		<category><![CDATA[Ārvalstīs]]></category>
		<category><![CDATA[ASV dolārs]]></category>
		<category><![CDATA[SDR]]></category>
		<category><![CDATA[Starptautiskais valūtas fonds]]></category>
		<category><![CDATA[SVF]]></category>
		<category><![CDATA[valūta]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://ekonomika.lv/?p=1203</guid>
		<description><![CDATA[Ķīnas Centrālā banka atkal aicina izveidot jaunu rezerves valūtu, precizējot, ka Starptautiskajam valūtas fondam (SVF) ir jāpārvalda daļu no fonda dalībvalstu valūtas rezervēm, kontrolējot ASV dolāra krišanu, vēsta „K2Kapital”.]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>Ķīnas Centrālā banka atkal aicina izveidot jaunu rezerves valūtu, precizējot, ka Starptautiskajam valūtas fondam (SVF) ir jāpārvalda daļu no fonda dalībvalstu valūtas rezervēm, kontrolējot ASV dolāra krišanu, vēsta „K2Kapital”. „Lai izvairītos no problēmām ar pasaules pamata rezerves valūtu ir nepieciešams izveidot jaunu, kurai ir jābūt neatkarīgai no emitentu ekonomikas”, &#8211; teikts Ķīnas Centrālās bankas paziņojumā.</p>
<p>Analītiķi uzskata, ka Ķīnas varas iestādes pievērš pārāk lielu uzmanību ASV dolāra kursam. Lai pārvarētu pašreizējo disbalansu tā kursam ir jākrīt, taču tas nenotiek tā vienkāršā iemesla dēļ, ka ASV valūta paliek kā vienīgā pasaules rezerves valūtas vienība.</p>
<p>Kā jaunā rezerves valūta tiek piedāvāta SVF īpašās aizņēmuma tiesības (SDR), kuras fonds izveidoja 1969. gadā, lai atbalstītu Bretonvudas valūtas sistēmu. Pašlaik tās kalpo kā norēķinu vienības starp SVF locekļiem, taču nevis kā pasaules rezerves valūta.</p>
<p><object width="560" height="340" data="http://www.youtube.com/v/X192rTX0zgI" type="application/x-shockwave-flash"><param name="src" value="http://www.youtube.com/v/X192rTX0zgI" /></object></p>
<p><object width="560" height="350" data="http://www.youtube.com/v/Si2vXUJyATE" type="application/x-shockwave-flash"><param name="src" value="http://www.youtube.com/v/Si2vXUJyATE" /></object></p>
<p>Avots: <a  href="http://www.2v.lv/" target="_blank">www.2v.lv</a> un AlJazeera TV</p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.ekonomika.lv/kina-atkal-aicina-izveidot-jaunu-pasaules-rezerves-valutu-tv/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Latvijas lata balstīšanai izmantota rekordliela eiro summa</title>
		<link>http://www.ekonomika.lv/latvijas-lata-balstisanai-izmantota-rekordliela-eiro-summa/</link>
		<comments>http://www.ekonomika.lv/latvijas-lata-balstisanai-izmantota-rekordliela-eiro-summa/#comments</comments>
		<pubDate>Mon, 01 Jun 2009 12:38:08 +0000</pubDate>
		<dc:creator>admin</dc:creator>
				<category><![CDATA[Aktuālā ziņa]]></category>
		<category><![CDATA[Finanses]]></category>
		<category><![CDATA[Jaunumi]]></category>
		<category><![CDATA[Latvijas Banka]]></category>
		<category><![CDATA[Latvijas lati]]></category>
		<category><![CDATA[valūta]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://ekonomika.lv/?p=1077</guid>
		<description><![CDATA[Pagājušajā nedēļā lata stabilitātes nodrošināšanai Latvijas Banka pārdevusi rekordlielu eiro daudzumu, vēstī izdevums "Dienas bizness".]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>Pagājušajā nedēļā lata stabilitātes nodrošināšanai Latvijas Banka pārdevusi rekordlielu eiro daudzumu, vēstī izdevums &#8220;Dienas bizness&#8221;.</p>
<p>Lai nodrošinātu lata kursa stabilitāti pret eiro, Latvijas Banka no 25. līdz 29. maijam bankām pārdeva 134.5 miljonus eiro, kas ir lielākais šogad nedēļas laikā pārdotais eiro daudzums bankām. Līdz šim šogad lielākais eiro pārdošanas apjoms bija nedēļā no 30. marta līdz 3. aprīlim, kad LB pārdeva 105.85 miljonus eiro.</p>
<p>No 2005. gada janvāra Latvijas Banka vienpusēji nodrošina lata un eiro maiņas kursa svārstības ±1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa, kas ir 0.702804 lati par eiro. Tas nozīmē, ka starpbanku tirgus kurss var atšķirties un ikdienā atšķiras no centrālā kursa, bet tas nevar pārsniegt šo 1% robežu vienā vai otrā virzienā, resp., 0.7098 un 0.6958 EUR/LVL. Tirgus kursam sasniedzot koridora robežas, notiek Latvijas Bankas automātiskās intervences &#8211; Latvijas Banka pēc komercbanku pieprasījuma pērk vai pārdod eiro par latiem par robežas kursu.</p>
<p>Avots: <a  href="http://www.nra.lv">NRA.lv</a></p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.ekonomika.lv/latvijas-lata-balstisanai-izmantota-rekordliela-eiro-summa/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>SVF aicina veikt Austrumeiropas valstu paātrinātu eiroizāciju</title>
		<link>http://www.ekonomika.lv/svf-aicina-veikt-austrumeiropas-valstu-paatrinatu-eiroizaciju/</link>
		<comments>http://www.ekonomika.lv/svf-aicina-veikt-austrumeiropas-valstu-paatrinatu-eiroizaciju/#comments</comments>
		<pubDate>Mon, 06 Apr 2009 12:18:11 +0000</pubDate>
		<dc:creator>admin</dc:creator>
				<category><![CDATA[Aktuālā ziņa]]></category>
		<category><![CDATA[Finanses]]></category>
		<category><![CDATA[Jaunumi]]></category>
		<category><![CDATA[Makroekonomika]]></category>
		<category><![CDATA[eiro]]></category>
		<category><![CDATA[ES]]></category>
		<category><![CDATA[SVF]]></category>
		<category><![CDATA[valūta]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://ekonomika.lv/?p=529</guid>
		<description><![CDATA[Eiropas Savienības (ES) Centrālās un Austrumeiropas dalībvalstis ātrāk atgūtos no globālās finanšu krīzes negatīvās ietekmes, ja tām ļautu paātrināti pievienoties eirozonai. Šāds viedoklis pausts laikraksta The Financial Times rīcībā nonākušajā konfidenciālā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) dokumentā.]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>Eiropas Savienības (ES) Centrālās un Austrumeiropas dalībvalstis ātrāk atgūtos no globālās finanšu krīzes negatīvās ietekmes, ja tām ļautu paātrināti pievienoties eirozonai. Šāds viedoklis pausts laikraksta The Financial Times rīcībā nonākušajā konfidenciālā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) dokumentā, vēstī Saeimas ES informācijas centrs.</p>
<p>Pirms mēneša tapušajā dokumentā SVF aicina ES eirozonas valstis ļaut Austrumeiropas dalībvalstīm pāriet uz eiro vēl pirms šīs valstis spēj izpildīt stingros Māstrihtas kritērijus un pievienojas eirozonai. Austrumeiropas dalībvalstis varētu ieviest eiro kā likumīgu maksāšanas līdzekli un uz laiku līdz oficiālajam pievienošanās brīdim kļūstot par sava veida eirozonas &#8220;kvazi-dalībvalstīm&#8221;, kurās eiro būtu likumīgs maksāšanas līdzeklis, bet kuru centrālo banku vadāji nebūtu pārstāvēti Eiropas Centrālās bankas padomē.</p>
<p>Financial Times ievadrakstā atgādināts, ka eirozonas valstis un Eiropas Centrālā banka līdz šim izturējušās ļoti rezervēti pret jebkādu iespēju mīkstināt Māstrihtas kritērijus, vai pieļaut paātrinātu eiro ieviešanu Austrumeiropas dalībvalstīs. Laikraksts arī pieļauj, ka dažām lielākajām Austrumeiropas valstīm tomēr arī nebūtu pieņemams uz laiku kļūt par otrās šķiras eirozonas valstīm. Tādēļ šāds risinājums varētu būt pieņemama vismazākajām valstīm, piemēram, Baltijas valstīm, uzskata Financial Times.</p>
<p>Avots: <a  href="http://www.nra.lv">NRA.lv</a></p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.ekonomika.lv/svf-aicina-veikt-austrumeiropas-valstu-paatrinatu-eiroizaciju/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Starptautiskā valūtas fonda direktors atbalstījis ideju par jaunas rezerves valūtas izveidošanu</title>
		<link>http://www.ekonomika.lv/starptautiska-valutas-fonda-direktors-atbalstijis-ideju-par-jaunas-rezerves-valutas-izveidosanu/</link>
		<comments>http://www.ekonomika.lv/starptautiska-valutas-fonda-direktors-atbalstijis-ideju-par-jaunas-rezerves-valutas-izveidosanu/#comments</comments>
		<pubDate>Thu, 26 Mar 2009 10:00:46 +0000</pubDate>
		<dc:creator>admin</dc:creator>
				<category><![CDATA[Aktuālā ziņa]]></category>
		<category><![CDATA[Finanses]]></category>
		<category><![CDATA[Jaunumi]]></category>
		<category><![CDATA[Ārvalstīs]]></category>
		<category><![CDATA[IMF]]></category>
		<category><![CDATA[SVF]]></category>
		<category><![CDATA[valūta]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://ekonomika.lv/?p=340</guid>
		<description><![CDATA[Starptautiskā valūtas fonda (SVF) rīkotājdirektors Domeniks Stross – Kāns paziņojis, ka priekšlikums par jaunas rezerves valūtas izveidošanu ASV dolāra vietā, ir pilnībā pamatots un, ka pārrunas šajā jautājumā var notikt jau tuvāko mēnešu laikā.]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>Starptautiskā valūtas fonda (SVF) rīkotājdirektors Domeniks Stross – Kāns paziņojis, ka priekšlikums par jaunas rezerves valūtas izveidošanu ASV dolāra vietā, ir pilnībā pamatots un, ka pārrunas šajā jautājumā var notikt jau tuvāko mēnešu laikā, vēsta AFP. „Man liekas, ka diskusijas par jaunas rezerves valūtas izveidi ir pilnībā pamatotas”, &#8211; pēc tikšanās ar Francijas parlamenta finanšu komitejas pārstāvjiem, atzīmēja Stross – Kāns.</p>
<p>Iepriekš, ideju par jaunas rezerves valūtas izveidi izteica Ķīna. Valsts Centrālā banka paziņoja par pasaules finanšu sistēmas reformēšanas plānu, kurā kā pasaules vienoto valūtu paredzēts izmantot īpašās aizņemšanās tiesības (SDR) – SVF mākslīgo maksājumu līdzekli.</p>
<p>SDR tika ieviestas 1969. gadā un piesaistītas četrām pasaules valūtām: ASV dolāram, eiro, britu mārciņai un Japānas jēnai. Ķīna piedāvāja paplašināt šo valūtas grozu. Līdz šim līdzīgus priekšlikumus izteica Krievija un Kazahstāna, kuras izteica neapmierinātību ar pārāk lielo atkarību no ASV dolāra. No savas puses ASV prezidents Baraks Obama noraidīja, Ķīnas piedāvāto, jaunas starptautiskas rezerves valūtas veidošanu. Viņš paziņoja, ka dolārs ir kļuvis spēcīgāks un investori uzskata amerikāņu valūtu par pašu stiprāko. Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns atbalstīja Obamu atzīmējot, ka aprīļa G-20 sanāksmē Ķīnas priekšlikumu ilgi neapspriedīs.</p>
<p>Avots: <a  href="http://www.2v.lv/" target="_blank">www.2v.lv</a></p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.ekonomika.lv/starptautiska-valutas-fonda-direktors-atbalstijis-ideju-par-jaunas-rezerves-valutas-izveidosanu/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Iepazīstina ar ziņojumu par eiro ieviešanas gaitu</title>
		<link>http://www.ekonomika.lv/iepazistina-ar-zinojumu-par-eiro-ieviesanas-gaitu/</link>
		<comments>http://www.ekonomika.lv/iepazistina-ar-zinojumu-par-eiro-ieviesanas-gaitu/#comments</comments>
		<pubDate>Tue, 24 Mar 2009 17:37:26 +0000</pubDate>
		<dc:creator>admin</dc:creator>
				<category><![CDATA[Finanses]]></category>
		<category><![CDATA[Jaunumi]]></category>
		<category><![CDATA[eiro]]></category>
		<category><![CDATA[ES]]></category>
		<category><![CDATA[valūta]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://ekonomika.lv/?p=304</guid>
		<description><![CDATA[Lai sniegtu pārskatu par paveikto darbu izpildi un informētu par turpmākajiem plāniem vienotās Eiropas valūtas – eiro ieviešanai Latvijā, Finanšu ministrija izskatīšanai šīs dienas Ministru kabineta sēdē bija iesniegusi kārtējo informatīvo ziņojumu.]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>Lai sniegtu pārskatu par paveikto darbu izpildi un informētu par turpmākajiem plāniem vienotās Eiropas valūtas – eiro ieviešanai Latvijā, Finanšu ministrija izskatīšanai šīs dienas Ministru kabineta sēdē bija iesniegusi kārtējo informatīvo ziņojumu. Pārskata periodā no 2008. gada 1. augusta līdz 2009. gada 31. janvārim īpaša uzmanība tika veltīta sabiedrības informēšanai un izglītošanai par eiro ieviešanu Latvijā.</p>
<p>Lai veicinātu izpratni par lata nomaiņu ar eiro Latvijā, pagājušā gada nogalē tika atklāta interneta mājas lapa www.eiro.lv. Lapa ir strukturēta pēc mērķa kategorijām, piedāvājot informāciju konkrētām mērķauditorijām – iedzīvotājiem, uzņēmējiem un žurnālistiem. Interneta vietnē publicētā informācija apmeklētājiem pieejama trīs valodās – latviešu, angļu un krievu. Mājas lapā ir gan saturiska informācija par iecerēto eiro ieviešanas procesu, gan analītiski raksti un intervijas, kā arī fotogrāfiju galerijas un īpašs eiro kalkulators.</p>
<p>Laikā no 2008. gada septembra līdz oktobrim Valmierā, Daugavpilī un Rīgā Finanšu ministrijas organizētā pasākuma „Finanšu forums Latvijai 90” ietvaros tika sniegta informācija par eiro ieviešanu Latvijā. Auditorija, kura sastāvēja no pašvaldību pārstāvjiem, žurnālistiem, uzņēmējiem un citiem interesentiem, tika iepazīstināta ar eiro ieviešanas scenāriju, kā arī tika sniegtas atbildes uz viņus interesējošiem jautājumiem. Aktuālākie jautājumi bija par lata un eiro kursu, kā arī valūtu nomaiņas procesu.</p>
<p>Lai izstrādātu vienotās eiro maksājumu zonas (SEPA) nacionālo ieviešanas plānu, izveidota īpaša darba grupa, kurā strādā pārstāvji no Latvijas Bankas, Finanšu ministrijas, Latvijas Tirgotāju asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvās padomes, Komercbanku asociācijas, Valsts kases, kā arī citi.</p>
<p>Pārskata periodā arīdzan tika uzsākts aktualizēt Latvijas Nacionālais eiro ieviešanas plānu, papildinot to ar regulējumu par atlikuma izdošanu vienīgi eiro, izņemto gadījumus, kad tas nav iespējams praktisku apsvērumu dēļ.</p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.ekonomika.lv/iepazistina-ar-zinojumu-par-eiro-ieviesanas-gaitu/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>Ķīna atbalsta Krievijas iniciatīvu par jaunas starptautiskas rezerves valūtas izveidošanu</title>
		<link>http://www.ekonomika.lv/kina-atbalsta-krievijas-iniciativu-par-jaunas-starptautiskas-rezerves-valutas-izveidosanu/</link>
		<comments>http://www.ekonomika.lv/kina-atbalsta-krievijas-iniciativu-par-jaunas-starptautiskas-rezerves-valutas-izveidosanu/#comments</comments>
		<pubDate>Tue, 24 Mar 2009 09:23:40 +0000</pubDate>
		<dc:creator>admin</dc:creator>
				<category><![CDATA[Finanses]]></category>
		<category><![CDATA[Jaunumi]]></category>
		<category><![CDATA[Ārvalstīs]]></category>
		<category><![CDATA[Ķīna]]></category>
		<category><![CDATA[Krievija]]></category>
		<category><![CDATA[Putins]]></category>
		<category><![CDATA[SVF]]></category>
		<category><![CDATA[valūta]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://ekonomika.lv/?p=291</guid>
		<description><![CDATA[Ķīnas Tautas bankas (ĶTB) vadītājs Čžou Sjaočuaņs (attēlā) atbalsta Krievijas iniciatīvu par jaunas starptautiskas rezerves valūtas, alternatīvas ASV dolāram, izveidošanu, vēsta Dienvidkorejas aģentūra „Xinhua”.]]></description>
			<content:encoded><![CDATA[<p>Ķīnas Tautas bankas (ĶTB) vadītājs Čžou Sjaočuaņs (attēlā) atbalsta Krievijas iniciatīvu par jaunas starptautiskas rezerves valūtas, alternatīvas ASV dolāram, izveidošanu, vēsta Dienvidkorejas aģentūra „Xinhua”. „Starptautiskai finanšu sistēmai būtu vēlams izveidot rezerves valūtu, kura nebūtu piesaistīta atsevišķām valstīm un saglabātu stabilitāti ilglaicīgā perspektīvā”, &#8211; teikts Sjaočuaņa rakstā, kurš ticis publicēts ĶTB mājas lapā.</p>
<p>Savā rakstā bankas vadītājs atbalsta Maskavas iniciatīvu, uzdot Starptautiskajam valūtas fondam (SVF) izpētīt iespējas izveidot jaunu starptautisku rezerves valūtu. Par tādu valūtu, pēc Krievijas domām, varētu kļūt SAT (speciālās aizņēmumtiesības no SVF), kuru jau pašreiz vairākas valstis izmanto, kā rezervi. „SAT ir potenciāls, lai to izmantotu kā starptautisku rezerves valūtu”, &#8211; atzīmē Sjaočuaņs.</p>
<p>Taču pēc ĶTB vadītāja domām, pašreiz galvenais uzdevums ir „darba pastiprināšana pie risku vadīšanas pašreizējās finanšu sistēmas ietvaros”.</p>
<p>Avots: <a  href="http://www.2v.lv/" target="_blank">www.2v.lv</a></p>
]]></content:encoded>
			<wfw:commentRss>http://www.ekonomika.lv/kina-atbalsta-krievijas-iniciativu-par-jaunas-starptautiskas-rezerves-valutas-izveidosanu/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
	</channel>
</rss>
