Pēc tikšanās ar starptautiskajiem aizdevējiem premjers Valdis Dombrovskis (“Vienotība”) paziņoja, ka joprojām notiek sarunas par konsolidācijas apmēru. Līdz ar to pagaidām nevar nosaukt summu par kādu būs jākonsolidē nākamā gada budžeta izdevumi, raksta IR.lv

Lai arī dažādu ekspertu vērtējumā atšķiras viedoklis par ekonomikas atlabšanas tempiem, Finanšu ministrija, gatavojot nākamā gada budžetu, prognozēs 3,3% iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu, bet inflāciju – 1, 1% apmērā, iepriekš izteicās Dombrovskis. Ekspertu viedoklis par ekonomikas atveseļošanās tempiem esot bijis dažāds, vairāki eksperti prognozējuši straujāku atlabšanu, bet arī lielāku inflāciju. Savukārt “Latvijas Banka savā pesimistiskajā novērtējumā palikusi viena”, sacīja premjers.

Pēc Dombrovska domām, FM piedāvātais scenārijs “ir samērā piesardzīgs un budžetam lielus riskus neradīs.” Savukārt finanšu ministrs Andris Vilks (“Vienotība”) atzīmēja, ka, iespējams, nākamā gada pirmajā pusē vēl varētu labot esošās budžeta prognozēs “uz augšu”.

Saskaņā ar jau iepriekš panākto vienošanos, nākamā gada budžeta ieņēmumi būs ap četriem miljardiem latu, bet izdevumi – ap 4,8 miljardiem latu. Budžeta konsolidācijas summa gan varētu būt zināma vai nu piektdien pēcpusdienā pēc tikšanās ar starptautiskajiem aizdevējiem vai sestdien.

Premjers pēc piektdienas rītā notikušās valdības sēdes žurnālistiem atzina, ka jau šobrīd ir skaidrs, ka konsolidācija tiks veikta, samazinot iemaksas otrajā pensiju līmenī, kā arī būs jāmazina ministriju tēriņi vai nu saskaņā ar valsts pārvaldes auditā konstatēto vai saskaņā ar ministriju pašu priekšlikumiem. Pēc Dombrovska teiktā, samazinājums skars visas jomas, tajā skaitā arī veselības aprūpes sistēmu, kur varētu taupīt, piemēram, uz administratīvo izmaksu, būvniecības un citu jautājumu risināšanas rēķina.

Jau vēstīts, ka nākamā gada budžeta projektu valdība plāno apstiprināt līdz 7.decembrim, kad to iecerēts nodot skatīšanai Saeimā.

Trīs gadu budžeta likums tiktu Saeimā skatīts un pieņemts katra gada pavasarī, un uz šī budžeta pamata rudenī varētu pieņemt ikgadējo valsts budžetu, raksta NRA.LV.

Piedāvātās izmaiņas paredz, ka Ministru kabinetam katru gadu būs jāizstrādā Vidēja termiņa budžeta ietvara likums trim gadiem saskaņā ar Nacionālo attīstības plānu. Tajā jāietver valdības fiskālās politikas mērķi vidējam termiņam, kā arī veicamie pasākumi un sasniedzamie rezultāti mērķu sasniegšanai. Tāpat Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektā būs jānorāda valsts budžeta ieņēmumu prognozes un deficītu līmeņi, kā arī maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms.

Autors: Ilze Zālīte / NRA.lv

“Šā brīža ekonomiskā paradigma saka, ka aizņemties ir normāli,” apgalvo partijas Jaunais laiks Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, un to pašu dažādās variācijās atkārto arī citi pretendenti uz nākamo Saeimu.

“Situācija nav viegla, bet nav dramatiska,” par valsts un piedevām arī Rīgas parādiem saka apvienības Saskaņas centrs (SC) sarakstā uz Saeimas vēlēšanām pieteiktais Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs. “Nav jāsit trauksmes zvani, jo esam samērā labi tikuši galā ar grūtāko darbu daļu,” vēl optimistiskāks (“piesardzīgi optimistisks”, kā viņš pats par sevi saka) ir nacionālās apvienības Visu Latvijai – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK valdes priekšsēdētājs Roberts Zīle.

Kā Saeima lems, tā būs

Politiķus var turēt aizdomās, ka viņu optimisms balstās uz cerībām nokļūt Saeimā vai citos augstos amatos. Saeimas deputāti pat juridiski, bet faktiski arī augstākie izpildvaras politiķi un ierēdņi savu algu (atalgojumu) taču nosaka paši, sakombinējot sev vienlaikus vairākus amatus ar algām, piemaksām un kompensācijām. Tādiem cilvēkiem jau ir gluži vienalga, par cik, piemēram, Latvijā nākamgad un turpmākos gados tiks paaugstināti nodokļi, lai valdība varētu nomaksāt kaut procentus par saviem parādiem. Šādus labumus jau baudošo optimistu pulkam cer pievienoties arī viens no tiem, kurš šiem labumiem nav bijis ne tuvu. Partijas Tautas kontrole priekšsēdētājs Rihards Jablokovs rēķina, ka tautas protests aprobežosies ar ļoti lielu nebalsojušo vēlētāju īpatsvaru. Tieši tas paverot iespēju Saeimā nonākt arī jauniem spēkiem, kuriem nav pamata cerēt uz lielu saņemto balsu skaitu. Saeimā ievēlētie pēc tam varēšot četrus gadus pieņemt jebkādus likumus neatkarīgi no tā, kā dzīvos cilvēki ārpus Saeimas (valsts pārvaldes aparāta kopumā). Visi aktīvie cilvēki jau esot no Latvijas izceļojuši vai patlaban izceļo, bet palikušie ir gatavi samierināties ar dzīves līmeņa kritumu.

Kredītjūgā visas valstis

Pretendenti uz 10. Saeimu ir vienādās domās, ka Latvija faktiski nespēs atdot no Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas Komisijas aizlienēto naudu nākamās Saeimas laikā, kaut gan kredītlīgumi it kā liek naudu atdot, sākot no 2012. gada. “Maksāsim ne jau četrus, bet 44 gadus,” paredz Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšsēdētājs tagadējā Saeimā Augusts Brigmanis. Proti, Latvijai nāksies aizņemties aizvien no jauna, lai atdotu vecos parādus. Tādā veidā būs jāpaiet patiešām gadu desmitiem, līdz Latvija faktiski dzēsīs parādu SVF un EK, kas izglāba Latvijas valsti no maksātnespējas 2008. gada beigās un tālāk 2009. gada vidū.

Grūti gan iedomāties, kāda izskatīsies finanšu pasaule un vispār pasaule pēc 20 un vairāk gadiem – vai valstīm kopumā tik ilgi izdosies sadzīvot praktiski bezgalīgu valdības parāda pieaugumu. Dz. Zaķis un R. Zīle nepalaiž garām iespēju norādīt uz Latvijas lielo rezervi valdības parāda pieaudzēšanā, jo tas vēl nav ne puse no Eiropas Savienības vidējā rādītāja, izsakot parādu pret iekšzemes kopproduktu. Arī tāpēc, lūk, Latvijai naudu aizdošot privātbaņķieri, kuri atšķirībā no SVF neizvirza valstīm prasības samazināt budžeta deficītu utt. A. Brigmanis (ZZS) gan uzskata, ka bez SVF ziņas parāda pārfinansēšana nebūs iespējama un ka bez nosacījumiem nauda netiek (aiz)dota nekad. Līdz ar to rodas jautājums par valstu faktisko suverenitāti vai tās trūkumu, ar ko Latvija neatšķiras no citām valstīm – tāpat parādniecēm.

Partijas nogaida

Šķiet, ka jautājums par Latvijas parādiem ir atlikts malā līdz Saeimas vēlēšanu rezultātu noskaidrošanai. Kreditori gaida savus nākamos sarunu partnerus, kurus no Latvijas deleģēs pēcvēlēšanu koalīcija. “Lai sarunām gatavojas tie, kuri cer ieņemt premjera un finanšu ministra vietas,” saka A. Brigmanis. S. Dolgopolovs (SC) precizē, ka arī vietējās sarunas par koalīcijas sastāvu un amatiem nebūs vieglas un to rezultātam būtu jābalstās uz saskares punktiem starp dažādu partiju ekonomiskajām programmām. No otras puses, programmu nekonkrētība šādas sarunas varētu pat atvieglot. Varbūt tāpēc ZZS nemaz neesot bijušas pārrunas par to, ko nākamā Latvijas valdība iesāks ar saviem parādiem.

Vēlēšanu rezultātu gaidīšana tiek izdaiļota ar samērā saudzīgu kritiku starp partijām. A. Brigmanim, lūk, nešķiet realizējams partiju apvienības Vienotība līdera Ģirta Valda Kristovska kaut kur teiktais, ka ārējo parādu Latvija varētu pārfinansēt, izlaižot parādzīmes, kuras izpirktu Latvijas iedzīvotāji. S. Dolgopolovs noraida valdības versiju, ka ekonomikas atkopšanās jau būtu IKP pieaugums par 0,1%. Viņa kritikas objekts ir arī nodokļu politikas maiņa oficiāli katrā gadumijā, bet praktiski biežāk atbilstoši tam, kā tiek sacerētas jaunas instrukcijas par nodokļu iekasēšanas kārtību.

Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv

Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs vakar mulsināja, paužot vienlaikus apmierinājumu un satraukumu par Latvijas ekonomiku.

I. Rimšēviča veiktais LB padomes sēdes un lēmumu atreferējums it kā pilnībā iekļāvās oficiālajā versijā par ekonomiskās bedres dibena sataustīšanu un augšupeju, ko apliecinot iekšzemes kopprodukta pieaugums šā gada 1. ceturksnī un tālāk dati par rūpniecības un tirdzniecības apjomu pieaugumu pavasara un vasaras mēnešos. LB prezidentam, padomei un bankas algotajiem ekonomikas pētniekiem vismaz publiski nav iekritis acīs tas, cik lielā mērā šo rādītāju augšupeja balstās uz apkures apjoma pieaugumu šā gada aukstajā ziemā un uz Latvijas valsts mežu vienlaidus izciršanu, lai izvestu no valsts nemaz vai mazapstrādātu koksni. LB toties ir nodevusies intelektuālam vingrinājumam, kā pasludināt par deflāciju šā gada inflāciju, kas neiekļaujas stāstā par Latvijas konkurētspējas pieaugumu.

NRA.lv jau 9. jūlija publikācijā par patēriņa cenām jūnijā vērsa uzmanību uz to, ka Centrālā statistikas pārvalde ir publiskojusi trīs cenu rādītājus, pēc kuriem inflācija un deflācija Latvijā norisinās vienlaikus. LB papildina šos trīs rādītājus ar vēl diviem citiem. “Īstais” jeb “pamata” rādītājs esot brīvi tirgojamo bulciņu vai apģērbu cenu rādītājs, ar kuru viss kārtībā – tas pazeminoties, bet ainu bojā administratīvi regulējamās un energoresursu cenas, kā arī nodokļu sloga pieaugums, galu galā pārvēršot deflāciju par inflāciju.

LB piedāvājumam nošķirt “īsto” un “neīsto” inflāciju nav pamata, jo patērētājiem un investoriem arī par “neīsto” sadārdzinājumu ir jāmaksā ar īstu naudu. Patērētājiem nākas maksāt gribot negribot, bet investori no tā var izvairīties, ja viņi neinvestē Latvijā. Runa nav par fiziskām vai juridiskām personām no ārzemēm, bet par tepat strādājošajām bankām, kuras izvēlas brīvos naudas līdzekļus 600–800 miljonu latu apmērā glabāt LB ar 1% likmi gadā, nevis izsniegt šo naudu kredītos par daudz augstākām likmēm. LB padome vakar nolēma samazināt depozītprocentu likmi no 1% līdz 0,5%, lai piespiestu bankas izsniegt šo naudu kredītos.

Tomēr I. Rimšēvičs arī atklāja, kāpēc bankas nelaiž naudu apgrozībā – tās bažījas par 2011. gada valsts budžetu. Bankas rēķinās gan ar nodokļu u. tml. maksājumu celšanu, kas samazinās Latvijā izdarīto ieguldījumu vērtību, gan ar nepamatotiem valsts izdevumu samazinājumiem, kuru dēļ uzņēmējdarbība var kļūt neiespējama apvidos, kur sabrūk tilti un ugunsdzēsēji un/vai policisti nedodas uz izsaukumiem, jo viņu automobiļiem nav degvielas. I. Rimšēvičs dalījās savā neizpratnē par to, kāpēc valsts iestādes un valdošās partijas nekliedē šādas bažas, atklājot savus plānus par budžeta samazināšanu. Šādas bažas pieaug līdz ar valdības parādu. LB ir izskaitļojusi šā parāda pieaugumu tuvākajiem gadiem, kas nepārprotami pārsniedz IKP pieaugumu par procentu desmitdaļām, ar kādām iezīmējās šā gada 1. ceturksnis.

Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotās informācijas par VID administrēto ieņēmumu izpildi 2010. gada pirmajā pusē ir konstatēts, ka ieņēmumu plāns ir pārpildīts. Kopsummā šā gada sešos mēnešos valsts budžeta ieņēmumos, ko administrē VID, tika saņemti 1,82 miljardi latu, kas veido 102,8% izpildi pret plānu.

VID administrētie valsts pamatbudžeta ieņēmumi sešos mēnešos (bez iedzīvotāju ienākuma nodokļa un dabas resursu nodokļa, kuru ieņēmumi tiek sadalīti starp valsts pamatbudžetu un pašvaldību budžetiem) bija 886 miljonu apmērā, kas veido 110% izpildi pret plānu. Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kopā ar atskaitījumiem otrā līmeņa pensiju ieguldījumu plāniem) bija 558,1 miljonu apmērā, izpildot 97,8% no plānotā.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi šā gada sešos mēnešos veidoja 56,9 miljonus latu, kas ir 102,6% no plānotā apjoma, bet pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi bijuši 410,7 miljoni latu, kas par 24,5% pārsniedz plānoto.

Akcīzes nodoklī tika iekasēti 220,9 miljoni latu, kas par 6,1% atpaliek no plānotā iekasēšanas apjoma. Akcīzes nodokļa ieņēmumi no alus pārsnieguši plānu par 17,6%, naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumi ir izpildīti 102,4% apmērā, taču ieņēmumi no akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem atpalikuši no plāna par 30,3%. Salīdzinājumā ar šā gada pirmajiem mēnešiem ieņēmumu tendence no akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem pieaug, tā piemēram, februārī tie bija 44% apmērā, bet jūnijā jau virs 70%.

Azartspēļu un izložu nodokļa ieņēmumi bija 6,3 miljonu apmērā, kas veido 103% izpildi pret plānu, kā arī muitas nodokļa ieņēmumi gada pirmajā pusē izpildīti saskaņā ar plānoto un veido 7,3 miljons latu, kas ir 100% no plāna.

Autors: BNA

Vācijas valdība saskaņojusi izdevumu samazināšanas programmu, pēc kuras izpildes, sešu gadu laikā plānots ietaupīt 80 miljards eiro, atsaucoties uz Vācijas kancleres Angelas Merkelas paziņojumu, vēsta „The Local”.

Samazināšana skars valdības izmaksas sociālajām programmām, bezdarbnieku atbalsta programmas un ģimenes atbalsta programmas. Bez tam, tiek plānots samazināt Aizsardzības budžetu, samazinot aptuveni 40000 militārpersonu. Šādā veidā, 2011. gadā plānots ietaupīt 11,2 miljardus eiro.

Bez tam, tiek plānots, ka federālajās ministrijās tiks samazinātas līdz 10000 darba vietas, bet valsts kalpotāju algas tiks samazinātas par 2,5%. Tai pat laikā, pēc Merkeles teiktā, ministru kabinets negrasās kabinets negrasās mainīt plānus par 12 miljoniem eiro trīs gadu laikā palielināt finansējumu izglītības programmām.

Jauno valdības plānu jau kritizē opozīcijas un arodbiedrību pārstāvji. Sociāldemokrātiskās partijas vadītājs Sigmārs Geibriels paziņojis, ka valdība darbojas tikai un vienīgi bagāto labā, atzīmē „Deutsche-Welle”.

Autors: www.2v.lv

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi šī gada pirmajos trīs mēnešos bija 673,4 miljoni latu, savukārt izdevumi – 729,3 miljoni latu, līdz ar to izveidojies finansiālais deficīts – 55,9 miljoni latu. Savukārt speciālā budžeta ieņēmumi bija 281,3 miljoni latu, bet izdevumi – 406,9 miljons latu, līdz ar to izveidojies finansiālais deficīts – 125,5 miljoni latu.

Martā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 203,2 miljoni latu, bet izdevumi sasniedza 248 miljonus latu, finansiālais deficīts bija 44,8 miljons latu. Valsts speciālā budžeta marta ieņēmumi sasniedza 89 miljonus latu, izdevumi – 177 miljonu latu, veidojot finansiālo deficītu – 88 miljonu latu apjomā. Valsts budžeta deficīts martā sasniedza 132,9 miljonu latu.

Lielākais speciālā budžeta deficīts veidojās, valstij saskaņā ar Satversmes tiesas lēmumu sākot atmaksāt ieturēto pensijas daļu, ko pensionāriem jāsaņem šā gada aprīlī.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi šī gada pirmajos divos mēnešos bija 466,1 miljoni latu, savukārt izdevumi – 481,3 miljoni latu, līdz ar to izveidojies finansiālais deficīts – 15,2 miljoni latu. Savukārt speciālā budžeta ieņēmumi bija 192,3 miljoni latu, bet izdevumi – 229,8 miljons latu, līdz ar to izveidojies finansiālais deficīts – 37,5 miljoni latu.

Februārī valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 192,2 miljoni latu, bet izdevumi sasniedza 271,3 miljonus latu, finansiālais deficīts bija 79,1 miljons latu. Valsts speciālā budžeta februāra ieņēmumi sasniedza 93,6 miljonus latu, izdevumi – 129,3 miljonu latu, veidojot finansiālo deficītu – 35,7 miljonu latu apjomā.

Avots: Bizness.lv

Līdz ar 2010.gada valsts budžeta projektu Saeima lems arī par atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas galīgajam lasījumam sagatavotajiem grozījumiem 70 likumos, kas saistīti ar valsts budžetu, un diviem jauniem likumprojektiem – Publisko aģentūru likumprojektu un likumprojektu „Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu”. Tāpat Saeima lems par Tautsaimniecības, agrāras, vides un reģionālās politikas sagatavoto Meliorācijas likumprojektu.

„Budžeta komisija gandrīz divu nedēļu laikā vairākās sēdēs ir izvērtējusi turpat 1400 priekšlikumu, kurus iesnieguši gan deputāti un citas Saeimas komisijas, gan arī Saeimas Juridiskais birojs un Ministru kabinets. Komisijai šis darba posms bija ļoti sarežģīts, vairākiem likumprojektiem mēs esam izstrādājuši savus priekšlikumus, lai tos uzlabotu,” skaidro Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš atzīst, ka „budžets nākamajam gadam nav ideāls, un to pat var uzskatīt par skarbu. Tomēr tas ir labākais, kāds pašreizējos ekonomiskajos apstākļos ir iespējams. Nākamā gada budžeta pieņemšana būs signāls gan mums pašiem, gan arī tiem, kuri Latviju vēro citās zemēs, par to, ka mēs spējam vienoties. Latviešu tauta ir pārcietusi divus pasaules karus, un mēs esam sīksta tauta – pārcietīsim un pārdzīvosim arī šo laiku”.

Paredzēts, ka nākamā gada valsts budžeta likums un grozījumi likumos, kas saistīti ar valsts budžetu, stāsies spēkā 2010.gada 1.janvārī.

Avots: NRA.lv