ekonomika.lv » Valdis Dombrovskis

Ziemeļu nākotnes forums nākamgad notiks Rīgā

admin — Fri, 10 Feb 2012 10:31:00 +0000

9. februārī Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā notikušajā “Ziemeļu nākotnes forumā” („Northern Future Forum”) Lielbritānijas, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vadītāji atbalstīja Ministru prezidenta Valda Dombrovska priekšlikumu nākamgad to organizēt Rīgā.

Nākamā gada sākumā Rīgā pulcēsies deviņu valstu premjerministri, eksperti un uzņēmēji, lai meklētu risinājumus izaicinājumiem, ar kuriem saskaras visas reģiona valstis.

Stokholmā notikušajā forumā tika meklētas atbildes uz diviem jautājumiem – kā sekmēt to, lai aizvien vairāk sieviešu uzsāk savu biznesu un ieņem vadošos amatus uzņēmumos, un kā sekmēt gados vecāko iedzīvotāju palikšanu darba tirgū.

"Visa Eiropa saskaras ar negatīvām demogrāfiskajām tendencēm, tādēļ aizvien aktuālāks kļūst jautājums kā radīt labvēlīgus apstākļus, lai iespējami vairāk cilvēku piedalītos darba tirgū. Tas kļūst par izšķirošu jautājumu mūsu reģiona tālākajā izaugsmē, tādēļ jāmeklē jauni veidi kā pilnvērtīgāk izmantot mūsu darbaspēku, atbalstot gan sieviešu, gan senioru iniciatīvas.Latvijā, kur sieviešu īpatsvars augstākajās uzņēmējdarbības un pārvaldes pozīcijās ir pat augstāks nekā dažās Ziemeļvalstīs, liels pienesums ir arī nevalstiskajām organizācijām, kas iedvesmo un motivē sievietes sevi īstenot darba tirgū vai ar savu iniciatīvu radīt jaunas darba vietas sev un citiem. Savukārt senioru nodarbinātību nevar pretstatīt jauniešu nodarbinātībai, jo mums nepieciešama gan pieredze, gan jauniešu enerģija. Tādēļ jārada priekšnosacījumi, lai tiem, kas spēj un vēlas turpināt darbu arī pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas, šāda iespēja būtu," uzsvēra Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.Northern Future Forum Rīga Valdis Dombrovskis

Bezdarba līmenis februāra sākumā nav mainījies

admin — Mon, 06 Feb 2012 13:35:00 +0000

Latvijā februāra sākumā reģistrēts 132 551 bezdarbnieks, kas ir par 27 mazāk nekā janvāra beigās, liecina Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) apkopotie operatīvie dati.

NVA operatīvie dati parāda, ka bezdarba līmenis Latvijā joprojām ir 11,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir tikpat, cik janvāra pēdējās dienās, ziņo Latvijas Radio.

NVA dati liecina, ka no reģioniem viszemākais bezdarba līmenis saglabājas Rīgas reģionā – 8,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Tam seko Kurzeme (12,4%), Zemgale (13,1%), Vidzeme (13,4%) un Latgale (20,4%), raksta Apollo.lv.

Kopš janvāra beigām visos reģionos bezdarba līmenis saglabājies nemainīgs.

Kā ziņots, premjers Valdis Dombrovskis (V) uzskata, ka bezdarba līmeņa pieaugums decembrī un janvārī uzskatāms par sezonālu parādību.

«Protams, tas nekādā gadījumā nevar būt pozitīvs signāls. Rudenī bezdarbs bija samazinājies līdz 11,5%, pakāpeniski decembrī un janvārī tas ir par 0,1% pakāpies, sasniedzot 11,7%,» iepriekš klāstīja Dombrovskis.

«Lielā mērā tas ir sezonāls efekts, saistībā ar ziemas sezonas iestāšanos, un šādu tendenci mēs novērojam katru gadu - ziemā bezdarba līmenim ir tendence ir pieaugt vai nesamazināties. Sākot ar pavasari, bezdarbs atkal samazinās. Aptuveni gada vidū bezdarba līmenis valstī varētu būt viencipara skaitļa līmenī,» teica Dombrovskis.bezdarbnieki NVA Valdis Dombrovskis

Dombrovskis skaidro bezdarba līmeņa pieaugumu

admin — Wed, 01 Feb 2012 10:02:00 +0000

Premjers Valdis Dombrovskis (V) uzskata, ka bezdarba līmeņa pieaugums decembrī un janvārī uzskatāms par sezonālu parādību.

To premjers pastāstīja intervijā LNT raidījumam «900 sekundes», raksta Apollo.lv.

«Protams, tas nekādā gadījumā nevar būt pozitīvs signāls. Rudenī bezdarbs bija samazinājies līdz 11,5%, pakāpeniski decembrī un janvārī tas ir par 0,1% pakāpies, sasniedzot 11,7%,» klāstīja Dombrovskis.

«Lielā mērā tas ir sezonāls efekts, saistībā ar ziemas sezonas iestāšanos, un šādu tendenci mēs novērojam katru gadu - ziemā bezdarba līmenim ir tendence ir pieaugt vai nesamazināties. Sākot ar pavasari, bezdarbs atkal samazinās. Aptuveni gada vidū bezdarba līmenis valstī varētu būt viencipara skaitļa līmenī,» teica Dombrovskis.bezdarbs Valdis Dombrovskis

Latvijai tiek paaugstināts kredītreitings

admin — Thu, 26 Jan 2012 09:13:00 +0000

Pretēji tam, ka vairākas kredītreitingu aģentūras samazina Eiropas Savienības dalībvalstīm kredītreitingus, Latvijai tas tiek paaugstināts. Japānas reitingu aģentūra Rating and Investment Information, Inc. (R&I) paaugstina Latvijas kredītreitingu par vienu pakāpi: BBB- līmenī ar stabilu šī reitinga prognozi nākotnē (Stable Outlook).

Ar šo soli arī R&I atgriež Latvijas kredītreitingu investīciju līmenī. Tas ir nozīmīgs Latvijas ekonomiskās attīstības potenciāla novērtējums kopumā. Šobrīd Latvijai investīciju kategorijas kredītreitingu piešķīrušas arī starptautiskās reitingu aģentūras Fitch Ratings un Moody’s.

“Mēs visi esam unikāla brīža liecinieki, kad vairumam pasaules valstu kredītreitings tiek samazināts, bet Latvijai, gluži pretēji – to paaugstina. Kredītreitingu aģentūra ir atzinīgi novērtējusi valdības, ka arī visas sabiedrības paveikto, lai līdzsvarotu mūsu valsts ekonomiku. Līdz ar to Latvijai šis novērtējums ir dubultsvarīgs!” uzsver finanšu ministrs Andris Vilks.

Paziņojumā par kredītreitinga piešķiršanu visnotaļ augstu ir novērtēta 2008. gada pēc krīzes Latvijas ekonomikas situācijas stabilizācijas un ekonomikas struktūras sakārtošanas pasākumi. Arī Latvijas valdības īstenotā fiskālā konsolidācija realizēta produktīvāk nekā iepriekš plānots, tāpēc, kļūstot prognozējamākai Latvijas fiskālajai pozīcijai, palielinājās pārliecība par valsts finanšu sistēmas stabilizēšanos.

Paziņojumā uzsvērts, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis saglabāja amatu pat pēc parlamenta atlaišanas un ārkārtas vēlēšanām 2011. gada septembrī . Šāda politisko notikumu attīstība ļāva nostiprināt valsts fiskālās pārvaldības stabilitāti. Tāpat Latvijas valdība 2011. gada decembrī plānoti un veiksmīgi noslēdza starptautiskā aizņēmuma programmu ar Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu .

Reitingu aģentūra pauž, ka ekonomikas un finanšu situācija Eiropā, ar ko Latvijai ir cieša saikne tirdzniecības un banku pakalpojumu jomā, kļūst arvien drūmāka. Tomēr R&I uzskata, ka turpmāk Latvijas ekonomikas un fiskālo stabilitāti arvien mazāk ietekmēs ārējās vides pasliktināšanās.

Reālais iekšzemes kopprodukts (IKP), kas globālās finanšu krīzes sākumā samazinājās, kopš 2010. gada trešā ceturkšņa ir turpinājis pieaugt. 2011. gada trešajā ceturksnī IKP pieaugums bija 6,6%. Atbilstoši valdības prognozēm kopējais IKP pieaugums 2011. gadā būs 4,5%, jo paredzams, ka ārējais pieprasījums 2012. gadā pavājināsies ekonomikas panīkuma dēļ Eiropā, kas ir Latvijas galvenais eksporta tirgus.

R&I norāda, ka Latvijas valdības prognozes liecina, ka ekonomiskā izaugsme samazināsies līdz 2,5%. Tomēr arī tad, ja 2012. gadā izaugsme ārējās vides pasliktināšanās dēļ samazināsies vairāk nekā valdības izteiktās prognozes, R&I uzskata, ka ir maza varbūtība, ka Latvijas ekonomikas pamatus tas ietekmēs negatīvi.

„Japānas reitinga aģentūras vērtējums ir svarīgs, jo tas palielina Latvijas atpazīstamību Āzijas ekonomiskajā vidē un finanšu tirgū, dodot iespēju valstij un uzņēmējiem aktīvāk veidot starptautisko sadarbību un paplašināt savu investoru bāzi. Tas vairos investoru uzticēšanos un interesi par Latviju,” norāda ministrs.
Andris Vilks Eiropas Savienība Fitch Ratings Moody’s Rating and Investment Information Stable Outlook Valdis Dombrovskis

Arodbiedrība aicina IKI un Cento darbiniekus streikot un gatava aizsargāt savus biedrus

admin — Sun, 08 Jan 2012 20:21:00 +0000

Apvienotā daudznozaru arodbiedrība aicina SIA Palink (IKI un Cento) darbiniekus pirms atlaišanām stāties arodbiedrībā un uzsākt streiku, lai aizsargātu sevi no atlaišanas un sociālās neaizsargātības.

Apvienotās Daudznozaru arodbiedrības pārstāvis Jānis Kuzins norāda, ka SIA Palink ir pasludināts par maksātnespējīgu, pie kā ir tieši vainīga SIA Palink vadība, kas nemaksājot parādus celtniecības kompānijām ne tikai noveda SIA Palink līdz maksātnespējai, bet arī celtniecības kompānijas. Gan SIA Landekss celtnieki, gan citu celtniecības kompāniju celtnieki joprojām nav saņēmuši savas darba algas par IKI un Cento veikalu celtniecību, kas tieši liecina par SIA Palink attieksmi pret Latvijas darba spēku un godīgumu, raksta NRA.lv.

"Aicinam arī Latvijas Republikas Ministru prezidentu V.Dombrovski reķināties ar to, ka Lietuvas uzņēmēji Latvijā ne vienmēr rīkojās godprātīgi, kā to parādīja gadījums ar Latvijas Krājbanku, kad Lietuvas valdība ne tikai neiesaistijās bankas glābšanā, bet pat plānoja parņemt aviokompāniju airbaltic, arī SIA Palink pieder Lietuvas uzņēmumam UAB Palink, ceram ka V.Dombrovska kungs pirmkārt domās par Latvijas un Latvijas iedzīvotāju interesēm, nevis strādās ārvalstu kapitāla interesēs," uzsver Apvienotās Daudznozaru arodbiedrības pārstāvis Jānis Kuzins.

"Aicinām arī Latvijas brīvo arodbiedrību savienībai LBAS atturēties no komentāriem, jo SIA Palink īrē LBAS piederošās telpas Bruņinieku ielā un ir saskatāms intrešu konflikts, kad LBAS vadība iesaistās SIA Palink aizstāvēšanā. Kā arī informējam, ka 18.janvārī notiks tiesas process Rīgas centra rajona tiesā par goda un cieņas aizkaršanu no SIA Palink PR kompānijas puses pret arodbiedrības līderi Jāni Kuzinu," piebilst arodbiedrības vadītājs.Cento IKI Jānis Kuzins Landekss LBAS Palink Valdis Dombrovskis

Nākamā gada budžeta aprises iezīmēsies aprīļa beigās; konkrētus ciparus nosauks augustā

admin — Wed, 23 Mar 2011 19:02:56 +0000

2012. gada valsts budžeta konsolidācijas kopīgās aprises būs zināmam pēc tam, kad Latvijā darbu beigs starptautisko aizdevēju misija, kas mūsu valstī ieradīsies aprīļa sākumā. To šorīt medijiem apliecināja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Tiesa, konsolidācijas apjoms netiks iezīmēts konkrētā skaitlī, bet gan būs iezīmēts tikai konsolidācijas intervāls. Tikmēr konkrētāki skaitļi varētu tikt minēti tikai augustā, rakstaNRA.LV.

Lai aizdevēji pilnvērtīgāk spētu izvērtēt šā brīža situāciju mūsu valstī, Finanšu ministrija šobrīd aktualizē nākamā gada nodokļu ieņēmumu prognozes, kā arī makroekonomiskās attīstības scenāriju un budžeta bāzes uzmetumu.

Kā zināms, nākamā gada budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no IKP. Viņš arī teica, ka aizdevēji nav nākuši klajā ar konkrētu nepieciešamo konsolidācijas apjomu.

Dombrovskis informēja, ka konsolidācijas apjoms netiks iezīmēts konkrētā skaitlī, bet gan iezīmēts konsolidācijas intervāls. Augustā jau būs zināms precīzāks konsolidācijas apjoms.

Autors: Ilze Zālīte / NRA.lv

“Vienotības” ministru birojiem palielina algas

admin — Wed, 02 Mar 2011 17:12:42 +0000

Deviņiem darbiniekiem, kas strādā Vienotības ministru un premjera birojos, līdz 1. martam ir pieaudzis algas apmērs. Atkarībā no amata šis pieaugums ir robežās no 14 līdz 369 latiem.

Algas palielinājums ir noticis premjera biroja, Aizsardzības un Kultūras ministrijā. Politologi uzskata, ka šādi premjers vēl vairāk šķeļ sabiedrību, raksta NRA.LV.

Neierobežota vara

“Uzvarētājus neviens nesoda. Algu palielināšana Valda Dombrovska birojā un Arta Pabrika vadītajā ministrijā liecina, ka mēs esam uzvarējuši un varam tērēties. Tā tiek grauta jebkāda ticība gan varas struktūrai, gan sistēmai kopumā. Visiem valstī paceļ nodokļus, taču saviem darbiniekiem paaugstina algas, kas rada nevienlīdzīgu situāciju,” pārliecināts ir politologs Filips Rajevskis.

“Tās ir dzīres mēra laikā,” tiešāka ir Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāne Ilga Kreituse. “V. Dombrovska valdība nesaprot, kas notiek valstī. Šīs šķēres, kas izveidojušās starp politisko eliti un sabiedrību, ir vairāk nekā 180 grādu atvērumā, un tas nozīmē, ka vairs nevar dabūt kopā.”

Vairāki simti

Vislielāko algas pieaugumu – 369 latus – saņems aizsardzības ministra A. Pabrika padomniece un biroja vadītāja Ieva Briede. Viņas atalgojums būs 1400 latu mēnesī. Savukārt A. Pabrika padomniecei administratīvajos un politiskajos jautājumos Zandai Frīdenbergai alga pieaugs par 200 latiem, sasniedzot 1231 latu, bet ministra padomniekam Zemessardzes jautājumos Jānim Derkusovam alga būs par 151 latu lielāka jeb 795 lati.

Atalgojums par 170 latiem pieaudzis arī kultūras ministres Sarmītes Ēlertes biroja vadītājai Vitai Cīrulei, sasniedzot 1200 latu mēnesī. “Saistībā ar likuma grozījumiem atlīdzības likumā atalgojums pieaudzis biroja vadītājai, jo iepriekšējais atalgojums – 1030 latu pirms nodokļu nomaksas – līdz ar grozījumu stāšanos spēkā ir zem minimālās atalgojuma robežas atbilstošajai kvalifikācijai, kura šobrīd ir no 1159 līdz 1591 latam,” skaidro S. Ēlertes preses sekretārs Andris Saulītis.

Premjera cilvēkiem

Izpildot Saeimas 2010. gada 14. oktobrī akceptētos grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu darbinieku atlīdzības likumā, Valsts kanceleja sagatavoja priekšlikumus Ministru prezidentam, lai izpildītu likuma prasību un iekļautu premjera biroja darbiniekus vienotajā atalgojumu sistēmā. Prasības izpilde bija jānodrošina līdz 1. martam.

Tas nozīmē, ka līdz februārim premjera konsultatīvajām amatpersonām atalgojums tika noteikts 0,6 koeficienta apmērā no premjera algas. Taču parlamenta veiktie grozījumi atlīdzības likumā paredz arī Ministru prezidenta biroja darbinieku iekļaušanu vienotā sistēmā ar atbilstošas mēnešalgas grupas un kvalifikācijas pakāpes piemērošanu. Normatīvais regulējums paredz, ka premjera biroja padomnieka mēnešalgai jābūt 1159–1591 lata robežās, savukārt biroja vadītāja mēnešalgai no 1458 līdz 1715 latiem.

Neesot maksimums

“Atbilstoši likuma prasībai V. Dombrovskis akceptēja Valsts kancelejas ierosinājumu izlīdzināt Ministru prezidenta biroja darbinieku algas līdz minimālajam likumā pieļautajam atalgojuma slieksnim. Līdz ar to premjera padomnieku alga tiek paaugstināta par 14 latiem pirms nodokļu nomaksas, savukārt biroja vadītāja alga – par 313 latiem pirms nodokļu nomaksas. Ministru prezidents nav izmantojis normatīvajos aktos paredzēto iespēju noteikt lielākas algas maksimālās pieļaujamās amplitūdas robežās, kas padomnieka gadījumā būtu algas pieaugums par 446 latiem, bet biroja vadītāja gadījumā – par 570 latiem,” skaidro Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta direktore Ieva Aile.

Premjera birojā strādā piecas konsultatīvās amatpersonas – biroja vadītāja Olita Augustovska, preses sekretāre Līga Krapāne, ārlietu padomniece Solveiga Silkalna, padomniece juridiskajos jautājumos Sandra Bukane, padomnieks ekonomiskajos jautājumos Jānis Miķelsons. Līdz šim biroja vadītājai un padomniekiem bija noteikts vienāds algas apmērs – 1145 lati pirms nodokļu nomaksas, kas ir aptuveni 790 latu pēc nodokļu nomaksas.

***

ALGAS

Ministru prezidents – 1908 lati

Ministrs – 1718 latu

Valsts kontrolieris – 1908 lati

FKTK maksimālā alga – 2331 lats

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas padomes priekšsēdētājs – 1870 latu

Tiesībsargs – 1606 lati

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs – 1196 lati

Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis bez darba pieredzes – 1157 lati

Augstākās tiesas priekšsēdētājs – 2655 lati

Satversmes tiesas priekšsēdētājs – 3031 lats

*Pirms nodokļu nomaksas

Autors: Kristaps Kārkliņš / NRA.lv

Martā Latvijā varētu ierasties starptautiskie aizdevēji

admin — Wed, 23 Feb 2011 15:30:53 +0000

Lai izvērtētu valdības darba rezultātus pie papildus budžeta konsolidācijas, starptautisko aizdevēju misija Latvijā varētu ierasties marta beigās, šorīt LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Budžeta grozījumus valdība plāno iesniegt Saeimā martā, lai pirms Lieldienu brīvdienām parlaments tos varētu pagūt apstiprināt. Tāpat Dombrovskis prognozēja, ka šie grozījumi varētu stāties spēkā 1. maijā.

Kā ziņots, ka otrdien valdība vienojās par papildu nepieciešamo 2011.gada valsts budžeta konsolidāciju.

Valdība apstiprināja priekšlikumu samazināt nodarbināto skaitu valsts pārvaldē, tiks samazināts valsts apmaksāto studiju vietu skaits augstskolās, kurās tiek realizētas dublējošas programmas, kā arī tiks samazināts finansējum Zemkopības ministrijas realizētajās nozaru politikās.

Savukārt ieņēmumu palielināšanai plānots realizēt ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus, no kuriem plānots papildus budžetā iegūt 12,8 miljonus latu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta nelegālās akcīzes preču aprites samazināšanai attiecībā uz degvielas un tabakas izstrādājumiem. Tajā pašā laikā tiks palielināts akcīzes nodoklis cigaretēm no 48 uz 52 latiem par 1000 cigaretēm un smēķējamai tabakai no 29 uz 34 latiem par 1 kg.

Valdība atbalstīja jau 2010. gadā paredzēto, bet neieviesto pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes atcelšanu dabasgāzei no 12 % uz 22 % no šā gada 1.jūlija. Kā arī tiks atcelta PVN samazinātā likme medicīnisko ierīču piegādēm no šā gada 1. jūlija.

Autors: bizness.lv

Paaugstinās akcīzi cigaretēm un alkoholiskajiem dzērieniem

admin — Mon, 21 Feb 2011 17:39:24 +0000

Valdības koalīcija pirmdien vienojās par papildu nākamā gada budžeta konsolidācijas pasākumiem 11 miljonu latu apmērā, kas cita starpā paredz palielināt akcīzi alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai, bet atteikties no sākotnēji iecerētās akcīzes palielināšanas degvielai.

Par to žunālistus pēc koalīcijas sēdes informēja premjers Valdis Dombrovskis (JL, “Vienotība”), raksta IR.lv

Kā norādīja premjers, jau šo otrdien valdība varētu lemt par budžeta konsolidācijas papildu pasākumiem.

Finanšu ministrs Andris Vilks (PS, “Vienotība”) žurnālistiem sacīja, ka akcīzes nodokli tabakai un alkoholiskajiem dzērieniem iecerēts paaugstināt līdz līmenim, kāds Latvijas kaimiņvalstis.”Mums šīs likmes vairākās kategorijās bija zemākas unt ik un tā būtu jāizlīdzina pēc īsa laika ar Eiropas Savienības vidējām likmēm, ” sacīja Vilks.

Dombrovskis un Vilks gan atteicās nosaukt summas, kādas budžetā tādējādi varētu konsolidēt, norādot, ka gala vienošanos par šiem jautājumiem paredzēts pieņemt koalīcijas sanāksmē otrdien.

Pēc Vilka teiktā, koalīcija arī varētu vienoties par pievienotās vērtības nodokļa likmes paaugstināšanu medicīnas precēm, kā arī par dublējošos programmu likvidēšanu augstākās izglītības sistēmā.

Vilks aģentūrai LETA sacījis, ka akcīzes nodokli stiprajam alkoholam plānots palielināt no 890 līdz 940 latiem par 1000 litriem. Pēc “Vienotības” plāniem, tas ienestu papildus 4,5 miljonus latu. Tāpat priekšlikums paredz cigarešu nodevas palielināšanu no 48 latiem līdz 52 latiem par 1000 cigaretēm, kā arī kāpināt akcīzi smēķējamai tabakai no 29 latiem līdz 34 latiem par kilogramu. Tabakas un cigarešu nodevu paaugstināšana budžetam pēc “Vienotības” aplēsēm sniegtu papildus deviņu miljonu latu ienākumus.

Autors: Indra Sprance / Ir.lv

Jau vēstīts, ka iepriekšējo nedēļu laikā koalīcija vienojās par nodokļu paaugstināšanu azartspēļu biznesā, nebanku kreditētājiem, par papildu pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanai un citus.

Koalīcija vienojas par 39 miljonu latu konsolidāciju

admin — Mon, 14 Feb 2011 17:32:00 +0000

Koalīcijas apvienības- "Vienotība" un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) pirmdien vienojušās par šā gada budžeta konsolidācijas pasākumiem 39 miljonu latu apmērā, ZZS arī nākusi klajā ar priekšlikumiem pārskatīt šā gada budžeta izdevumus, dubultot finanšu stabilitātes nodevu bankām, kā arī taupīt naudu, nemācot atngļu valodu bērniem jau no pirmās klases.

Par to pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem pavēstīja premjers Valdis Dombrovskis (JL, "Vienotība") un ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, raksta IR.lv

Kā norādīja Brigmanis, bankām ir jāuzņemas atbildība ar finanšu krīzi, tāpēc ZZS rosina dubultot finanšu stabilitātes nodevu, tādejādi budžetā rosot papildu ieņēmumus trīs miljonu latu apmērā. ZZS arī uzskata, ka valdībai pašreizējos apstākļos būtu jāpārskata šā gada budžeta izdevumi, ZZS saskata veidus, kā tur ietaupīt, piemēram, samazinot finansējumu neparedzētiem gadījumiem, komandējumiem un citiem.

Brigmanis atzina, ka viens no taupības pasākumiem varētu būt, atsakoties no angļu valodas mācīšanas pirmajā klasē. Tādējādi izdotos ietaupīt vienu miljonu latu, savukārt visās pārējās jomās ZZS savu nostāju nav mainījusi – apvienība neatbalstīs finansējuma samzināšanu sociālajā sfērā, skolotāju algu apcirpšanu vai kompensāciju samazināšanu lauksaimniekiem. “Mēs esam spēruši platu soli uz priekšu konsolidācijas virzienā, “ sacīja Brigmanis.

Premjers Valdis Dombrovskis gan žurnālistiem atzina, ka finanšu stabilitātes nodeva Latvijā jau tāpat ir augsta, viņš nesliektos atbalstīt šo priekšlikumu, taču koalīcija turpinās darbu, meklējot iespējas konsolidēt budžetu par 50 miljoniem latu kā to prasījuši starptautiskie aizdevēji.

Kā norādīja Dombrovskis, pamatā vienošanās skar tos pasākumus, par kuriem jau pagājušā nedēļā bijušas diskusijas starp koalīcijas partneriem, - gan ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi, gan nebanku kreditēšanas nodeva, gan paagtstināts azartspēlu nodoklis, samazinātas izdevumu pozīcijas valsts pārvaldē, izglītībā samazinājums atbilstoši skolēnus kaita samazinājumam, sākot ar nākošo mācību gadu un citas pozīcijas.

39 miljoni Augusts Brigmanis koalīcija konsolidācija Valdis Dombrovskis Vienotība ZZS