„Protams, ietekmes apmērs ir atkarīgs no katras ģimenes individuālajiem apstākļiem un patēriņa groza. Piemēram, tie, kuru mājoklis tiek apsildīts ar centrālo apkuri un kas ikdienā pārvietojas ar sabiedrisko transportu, valdības lēmumus neizjutīs tik lielā mērā kā tie, kuriem pieder privātmāja ar autonomu gāzes apkuri un kas ikdienā brauc uz darbu brauc ar auto. Ņemot vērā to, ka ar šā gada aprīli plānots paaugstināt arī elektrības tarifus, sākoties nākamajai apkures sezonai, tās Latvijas ģimenes, kas sava mājokļa apsildīšanai neizmanto centrālo apkuri un siltumu nodrošina ar dabasgāzi vai elektrību, izjutīs būtisku pieaugumu ģimenes budžeta izdevumos,” skaidro Swedbank Privātpersonu finanšu insitūta direktora vietniece Diāna Krampe.

Atbilstoši valdības iecerei atcelt pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi un piemērot akcīzes nodokli dabasgāzei, ko izmanto mājsaimniecības, dasgāzes tarifs tikai uz nodokļu paaugstināšanas rēķina ģimenēm, kas dabasgāzi izmanto plītīs, varētu pieaugt par aptuveni 5 santīmiem par kubikmetru (no 0,48 līdz 0,53 Ls/m3), bet ģimenēm, kas izmanto dabasgāzi kā kurināmo, – par aptuveni 4 santīmiem (no 0,29 līdz 0,33 Ls/m3).

Atbilstoši statistikas datiem, ģimenes, kas dabasgāzi izmanto plītīs un ūdenssildītājos (kopā aptuveni 386 tūkst. mājsaimniecību), šobrīd vidēji par gāzi maksā 3,02 Ls mēnesī. Līdz ar nodokļu paaugstināšanu ikmēneša rēķins šādai mājsaimniecībai palielināsies par 36 santīmiem jeb 4,32 Ls gadā. Savukārt mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto arī apkurei (aptuveni 47 tūkst. mājsaimniecību) un šobrīd vidēji mēnesī maksā 62 latus, rēķins palielināsies par aptuveni 8 latiem mēnesī jeb gandrīz 100 latiem gadā.

„Tomēr šie ir vidējie rādītāji un daudzās mājsaimniecībās vidējais rēķins par gāzi ir lielāks – jo lielāks mājoklis un apsildāmā platība, jo lielāks ikmēneša rēķins,” norāda Krampe. Vairākām Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aptaujātajām ģimenēm, kas dzīvo privātmājās Rīgā un tās rajonā, ikmēneša rēķins par gāzi ir robežās no 150 līdz 350 latiem mēnesī. Šādām ģimenēm izdevumu pieaugums atbilstoši būs daudz lielāks – no 20 līdz 50 latiem mēnesī.

Pēc Institūta aplēsēm kopumā mājokļu apsildīšanai centrālajai apkurei alternatīvus risinājumus izmanto līdz pat 40% Latvijas mājsaimniecību. „Protams, visbūtiskāk gāzes tarifu pieaugumu izjutīs tās ģimenes, kurām pieder mājokļi ar lielāku platību. Ne vienmēr tās ir arī turīgākas ģimenes. Lielāks mājoklis var piederēt arī daudzbērnu ģimenei, kurā ir tikai divi pieauguši pelnītāji. Arī mazāk turīgas ģimenes savā budžetā varētu piedzīvot diezgan būtisku izdevumu pieaugumu, no kura ir arī salīdzinoši grūti izvairīties – īpaši, ja ģimenes mājoklī nav pieejama centrālā apkure un elektriskā vai gāzes apkure ir vienīgās alternatīvas. Apkure, kā zināms, ir pirmās nepieciešamības prece un jau šobrīd tā ziemas sezonā Latvijas ģimeņu budžetos veido proporcionāli lielu izdevumu daļu,” turpina Krampe.

„Vienlaikus jāņem vērā tas, ka -Latvijas Gāze” katru gadu ar 1.jūliju pārskata mājsaimniecībām piemērotos dabasgāzes tarifus, kas galvenokārt atkarīgi no naftas produktu cenām pasaules biržās un pastāv iespēja, ka šovasar tarifs varētu pieaugt ne tikai uz nodokļu rēķina, bet arī citu faktoru ietekmē,” skaidro eksperte.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija jau ir publiskojusi savus aprēķinus par to, ka akcīzes nodokļa palielināšana benzīna cenu varētu palielināt par 2,5 santīmiem litrā, bet obligāto valsts krīzes rezervju nodrošināšanas un citu faktoru ietekmē benzīna cena varētu pieaugt vēl par 2,5 santīmiem.

Līdz ar to ģimenei, kas brauc ar ekonomiskās klases auto un mēnesī vidēji patērē 60 litrus benzīna, degvielas cenas pieaugums par 5 santīmiem litrā nozīmēs izdevumu pieaugumu par 3 latiem mēnesī jeb 36 latiem gadā. Savukārt ģimenei, kas brauc ar jaudīgāku auto vai ikdienā pārvietojas garākā maršrutā un līdz ar to patērē 200 litrus degvielas, benzīna cenas pieaugums par 5 santīmiem nozīmēs izdevumu pieaugumu par 10 latiem mēnesī jeb 120 latiem gadā.

”Ne reti ģimenes izmanto automašīnu, lai optimizētu savus izdevumus par transportu – ar vienu auto pārvietojas gan vīrs, gan sieva, kas pie viena uz mācību iestādēm aizved arī ģimenes atvases,” norāda Swedbank Privātpersonu finanšu insitūta pārstāve Diāna Krampe. -Šādu nodokļu paaugstināšana attiecībā uz gāzi un benzīnu kopumā mājsaimniecībām dod arī negatīvu signālu par sagaidāmo situāciju viņu ģimenes izdevumos šā gada rudenī, jo īpaši – sākoties apkures sezonai. Tas var mazināt iedzīvotāju optimismu, kas tikko sācis atgūties, vairot inflācijas gaidas, kuras atbilstoši pavadīs patēriņa kritums.”

Akcīzes nodokļa paaugstināšana tabakai un alkoholam uz mājsaimniecībām neatstās salīdzinoši tik būtisku ietekmi, turklāt nodokļa palielināšana šīm precēm vidējā termiņā ir saistīta arī ar Eiropas Savienības noteikto minimālo nodokļa likmju sasniegšanu. Kā ziņots, akcīzes nodokļa palielināšana vienas cigarešu paciņas cenu palielinās par aptuveni 10 santīmiem, bet puslitra degvīna pudeles cenu – par aptuveni 12 santīmiem.

„Tomēr nevar nepieminēt, ka jau šobrīd ir bažas par lielo kontrabandas cigarešu un alkohola īpatsvaru Latvijas tirgū. Līdz ar to pastāv risks, ka daļa patērētāju tā vietā, lai taupības nolūkā samazinātu konkrēto preču patēriņu, legāli ievesto preču vietā izvēlēsies nelegālas izcelsmes preces,” piebilst Krampe.

Autors: bizness.lv

Vislielāko robu iedzīvotāju maciņos varētu radīt valdības lēmums, ar kuru no 1. jūlija dabasgāzei atcels pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi – mājsaimniecībām tā palielināsies no 12 līdz 22%. Finanšu ministrijas (FM) prognozes liecina: mājsaimniecībām, kuras gāzi izmanto tikai plītīs un mēnesī tērē ap pieciem līdz sešiem kubikmetriem, akcīzes nodokļa kāpums mēneša maksājumus sadārdzinās par vidēji 8,2 santīmiem mēnesī jeb nepilnu latu gadā. Tikmēr mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto arī apkurei, gadā būs jāmaksā par vidēji 32 latiem vairāk. Daudz smagāku situāciju padara tas, ka paralēli PVN celšanai valdība arī nolēmusi atcelt akcīzes nodokļa atvieglojumu dabasgāzei, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai un koģenerācijas procesam. Savukārt tas neizbēgami sadārdzinās elektrību un siltumapgādi. Šādu aplēšu pamatā ir Ekonomikas ministrijas sniegtie dati, ka 2009. gadā ar dabasgāzes palīdzību saražotās elektroenerģijas īpatsvars bija 36%, bet bruto patēriņā šāda elektrība sastādīja 28%. Tikmēr ar dabasgāzi saražotās centralizētās siltumenerģijas īpatsvars bija pat 80%. Cenu kāpumu radīs arī akcīzes nodokļa celšana benzīnam no 269 līdz 289 latiem par 1000 litriem. Tādējādi katrs benzīna litrs kļūs dārgāks par apmēram diviem santīmiem. Tiesa, finanšu ministra padomnieks Aleksis Jarockis Neatkarīgajai skaidroja, ka valdība cer uz mazāku cenu kāpumu, raksta NRA.LV.

Tam par iemeslu esot aplēses, ka vasarā, norimstot karadarbībai naftas ieguves valstīs, kā arī beidzoties ziemas sezonai, naftas barela iepirkuma cenām būtu jāsamazinās. Optimistiskās prognozes gan nonāk pretrunā ar pašas valdības aprēķiniem, ka benzīna patēriņš valstī tomēr samazināsies par apmēram 0,5%. Iespējams, tam par iemeslu ir daudz reālistiskākā degvielas tirgotāju atziņa, ka akcīzes paaugstināšana, kā arī nodeva par krīzes rezervju nodrošināšanu benzīna cenu varētu sadārdzināt par apmēram pieciem santīmiem. Finanšu ministrija gan argumentē, ka pat pēc akcīzes kāpuma benzīna cenas Latvijā joprojām nebūs augstākās Baltijā, jo mūsu valstī 1000 litriem degvielas tiks piemērots 289 latus liels nodoklis, kamēr Lietuvā – 308 lati, bet Igaunijā – 300 latu. Ar augstākām cenām jārēķinās arī smēķētājiem, jo valdība izlēmusi celt arī cigarešu akcīzi, kas turpmāk būs 52 lati par 1000 cigaretēm līdzšinējo 48 latu vietā. Finanšu ministrija attaisnojas ar ES direktīvu, kas paredz, ka līdz 2018. gadam Latvijai ir jāsasniedz ES minimālais akcīzes līmenis jeb 68 lati par 1000 cigaretēm. Tikmēr ražotāji aprēķinājuši, ka akcīzes paaugstināšana paciņu pašu lētāko cigarešu šogad sadārdzinās par apmēram 10 santīmiem. Šīm prognozēm piekrīt arī FM. Kāpjot akcīzei, dārgāks kļūs arī stiprais alkohols. FM aplēses liecina: paaugstinot akcīzes nodokli stiprajam alkoholam par 50 latiem jeb 5,6% par 100 litriem absolūtā spirta, 0,5 litru alkoholiskā dzēriena ar absolūtā spirta saturu 40 tilpumprocentu cena varētu palielināties par 12,2 santīmiem, ieskaitot PVN. Paralēli cenu kāpumam Latvijā varētu paaugstināties arī bezdarbs, kas tik tikko sācis lejupslīdi. Lēmums samazināt valsts pārvaldes izdevumus par 5 miljoniem latu praksē nozīmēs, ka praktiski visās ministrijās – izņemot spēka struktūras – tiks atlaisti līdz pat 10% darbinieku, bet pārējiem varētu būt jārēķinās ar algu samazināšanu. Interesanti, ka, lai arī publiski izskanējis viedoklis, ka valdības pieņemtie taupības pasākumi jau šogad ļaus Latvijai konsolidēt 50 miljonus latu, patiesībā 2011. gada budžetā ieekonomēs tikai pusi no šīs summas jeb 26,11 miljonus latu, bet otru pusi – 2012. gada pirmajos sešos mēnešos.

Finanšu ministra padomnieks Aleksis Jarockis to skaidro ar specifisko plānošanas periodu, kura izpratnē gads nav kalendārs, bet gan 12 mēnešu periods, kas sākas līdz ar valdības akceptēto pasākumu īstenošanas brīdi, t. i., 2011. gada 1. jūliju. Tādējādi – neraugoties uz visiem smagajiem lēmumiem – ieguvums šā gada budžetā būs salīdzinoši neliels. Valdība gan cer, ka situāciju nedaudz cerīgāku padarīs veiksmīga ēnu ekonomikas apkarošana, kas šogad valsts budžetu varētu papildināt ar vēl 12,8 miljoniem latu. Aplēses pagaidām netiek ņemtas vērā, jo starptautiskie aizdevēji negrib rēķināties ar vēl neiekasētiem līdzekļiem. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka Latvijas apņemšanās ir salīdzinoši pieticīga iepretim, piemēram, Lietuvas ambīcijām cīņā ar ēnu ekonomiku šogad iegūt apmēram 100 miljonus latu.

Autors: Ilze Zālīte / NRA.lv

Budžeta grozījumus valdība plāno iesniegt Saeimā martā, lai pirms Lieldienu brīvdienām parlaments tos varētu pagūt apstiprināt. Tāpat Dombrovskis prognozēja, ka šie grozījumi varētu stāties spēkā 1. maijā.

Kā ziņots, ka otrdien valdība vienojās par papildu nepieciešamo 2011.gada valsts budžeta konsolidāciju.

Valdība apstiprināja priekšlikumu samazināt nodarbināto skaitu valsts pārvaldē, tiks samazināts valsts apmaksāto studiju vietu skaits augstskolās, kurās tiek realizētas dublējošas programmas, kā arī tiks samazināts finansējum Zemkopības ministrijas realizētajās nozaru politikās.

Savukārt ieņēmumu palielināšanai plānots realizēt ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus, no kuriem plānots papildus budžetā iegūt 12,8 miljonus latu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta nelegālās akcīzes preču aprites samazināšanai attiecībā uz degvielas un tabakas izstrādājumiem. Tajā pašā laikā tiks palielināts akcīzes nodoklis cigaretēm no 48 uz 52 latiem par 1000 cigaretēm un smēķējamai tabakai no 29 uz 34 latiem par 1 kg.

Valdība atbalstīja jau 2010. gadā paredzēto, bet neieviesto pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes atcelšanu dabasgāzei no 12 % uz 22 % no šā gada 1.jūlija. Kā arī tiks atcelta PVN samazinātā likme medicīnisko ierīču piegādēm no šā gada 1. jūlija.

Autors: bizness.lv

Klusi savā nodabā strādājošajai industrijai īpaša uzmanība tiek pievērsta trijos gadījumos. Vēlēšanu laikā, kad politiķi runā par dažādu ļaunumu apkarošanu un šīs apkarošanas radīto labumu atdošanu pensionāriem. Brīdī, kad valsts budžetā rodas grūti aizlāpāmi caurumi, kā tas ir pašlaik, raksta NRA.LV.

Vai ir arī paslēptie ienākumi?

Un, protams, notiekot kādiem noziegumiem pret spēļu biznesu. Tā tas bija 2006. gadā, kad mazā lauku spēļu zālītē netālu no Skrundas notika bruņota laupīšana un dubultslepkavība. Tā tas notiek arī tagad pēc nesenā spēļu zāles aplaupīšanas mēģinājuma un šaudīšanās Jēkabpilī. Kriminālā gaisotne ir labs fons, lai rosinātu nodokļu celšanu. Vienotības deputāti, meklējot ASV augļotāju pieprasītos 50 miljonus latu valsts budžeta apcirpšanai, rosina palielināt gan azartspēļu nodokli, gan mēneša nodevu par vienu azartspēļu iekārtu un arī uzlabot to iekasēšanu. Jāatgādina, pēc tam, kad notika uzbrukums kompānijas Alfor Fenikss spēļu zālei Jēkabpilī, publiskajā telpā tika palaistas baumas, ka uzņēmumam ir melnā kase. Baumotāji ir kādreizējais Admirāļu kluba īpašnieks Jānis Dāvis un Iekšlietu darbinieku arodbiedrības pārstāvis Andrejs Melnalksnis. Ir vai nav Alfor no valsts paslēpti ienākumi, gan jau vēl vērtēs Valsts ieņēmumu dienests. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija pārbaudē neko pretlikumīgu nav atklājusi. Savukārt, kas attiecas uz iespējām no azartspēlēm izspiest vairāk naudas valsts budžetā – pati nozare vērtē, ka ir. Tikai pareiza neesot iecerētā metode – paņemt pie dziesmas legālos nozares darboņus.

Neregulēta niša – internets

Latvijas Spēļu biznesa asociācijas padomnieks Arnis Marcinkēvičs skaidro, ka valdībai būtu jāpiespiež maksāt nodokļus tie šeptmaņi, kas azartspēles organizē internetā, nemaksā par to nekādus nodokļus un vēl nekaunīgi atļaujas tās reklamēt, kas Latvijā ar likumu ir noliegts.

A. Marcinkēvičs spriež, ka tur valsts varētu paņemt miljonu līdz pat divus un nozare arī tiktu sakārtota. Igauņi nule tā izdarījuši. Azartspēļu nodokļu politika liberalizēta, tai pašā laikā par pārkāpumiem tiek piemērotas ārkārtīgi bargas sankcijas. Tāpēc šobrīd interneta azartspēļu organizētāji tur strādā legāli un pretstatā mūsējiem – godīgi maksā savai valstij nodokļus.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vadītāja Signe Birne apstiprina, ka arī Latvija grasās šai ziņā iet līdzīgu ceļu un attiecīgi priekšlikumi jau iesniegti Finanšu ministrijā.

Nav iespējama godīga konkurence, ja Maltā, Gibraltārā vai Menas salā nodokļa likme interneta spēlēm ir 0,5 līdz 5%, bet Latvijā – 10%. Igauņi ne vien nolaiduši nodokļa likmi līdz 5%, bet arī ieviesuši nelegālo spēļu operatoru adrešu un banku transakciju bloķēšanu. Cik daudz būs to, kuri vēlēsies legalizēt savu interneta biznesu Latvijā, ir grūti prognozēt, taču, kā atzīst S. Birne, “šobrīd ieņēmumi ir nulle”. Tātad sliktāk vairs būt nevar. Savukārt, vai valsts kaut ko daudz var iegūt, palielinot nodokļu slogu reālās pasaules spēļu organizatoriem, ir strīdīgs jautājums.

Latvijas Spēļu biznesa asociācijas padomnieks Arnis Marcinkēvičs atgādina, ka iepriekš politiķi mēģināja celt nodokļus 2008./2009. gadā. Sākumā gribēja pacelt visu un visiem, taču galu galā izšķīrās aiztikt tikai rentablos veidus – bingo, totalizatorus un veiksmes spēles pa tālruni. Aprēķini parādīja, ka, iegūstot no nodokļu celšanas visā nozarē papildus 600 000 latu, sekotu spēcīgs atsitiens – slēdzot spēļu zāles, samazinot iekārtu skaitu un atlaižot darbiniekus, tiktu zaudēti apmēram 8 miljoni. Iespējams, skaitlis ir dramatizēts, bet nav šaubu, ka citiem līdzekļiem šai nozarē lielākus maksājumus izspiest nevar. Arī Signe Birne apstiprina, šai nozarē uzņēmēji izdevumu pieaugumu nevar pārlikt uz patērētāju tā vienkāršā iemesla dēļ, ka azartspēlmaņi paši regulē savas likmes.

Pēdējais lats paliek kabatā

Neatkarīgā kādā spēļu zālē Ventspilī veica ietverto novērojumu, pārdesmit minūšu laikā paspēlējot vienu latu. Liekot uz dažādām likmēm līdz 10 santīmiem, vinnēti tika 25 santīmi. Atkarības pazīmes netika novērotas. Spēlēšanai atvēlētajai naudai beidzoties, tika pieņemts lēmums doties projām. Šāda rīcība liecina par atbildīgu spēlēšanu, un līdzīgi pašlaik rīkojas lielākā daļa azartspēļu cienītāju. Arnis Marcinkēvičs saka: “Tas, ka visi cilvēki ietu uz spēļu zālēm izmisuma dzīti un nospēlētu savu pēdējo naudu, ir pilnīgas muļķības. Krīze parādījusi, ka cilvēki azartspēlēm pieiet atbildīgi. Viņi turpina nākt, taču spēlē uz zemākām likmēm, vinnējot mazākus laimestus, met spēlei mieru.” Nozares statistika to apliecina: finansiālo rādītāju dinamika kopē ekonomikas krīzes gaitu. Kopējais apgrozījums augstākajā punktā atradās 2007. gada

4. ceturksnī un teju sasniedza 47 miljonus latu. Savukārt zemākais punkts bija 2010. gada 1. ceturksnī ar nepilniem

18 miljoniem latu. Šobrīd ir sākusies vārīga augšupeja, kas pagaidām parādās tikai ceturkšņu, nevis gada griezumā. Asociācija cer, ka šis varētu kļūt par stabilizācijas gadu, taču tas, protams, atkarīgs no valsts ekonomiskās situācijas kopumā. Azartspēles ir izklaide, un, kamēr cilvēkiem nav darba, trūkst naudas, viņi par atpūtu nedomā. Spēļu bizness šādos apstākļos un vēl ar lielākiem nodokļiem neapšaubāmi turpinās sašaurināsies, lai izdzīvotu.

Uzņēmums Alfor, kam pieder lielākā Latvijas legālo azartspēļu tirgus daļa (pēc apgrozījuma – 35,4%), norāda: “Attiecībā uz azartspēļu biznesu, tāpat kā uz biznesu Latvijā kopumā, negatīvu ietekmi atstās jau 2011. gada valsts budžetā iestrādātie nodokļu likumdošanas grozījumi. Papildus azartspēļu nodokļu palielināšana veicinās nepieciešamību samazināt uzņēmumu izmaksas, kā rezultātā uzņēmēji būs spiesti samazināt darbinieku skaitu un atalgojumu. Nodokļu paaugstināšana var sekmēt nelegālo azartspēļu izplatību.” Pērn Rīgā viens nelegāls kazino jau esot atmaskots.

Autors: Imants Vīksne / NRA.lv

Tomēr pagaidām no pašvaldībām vēl nav saņemta visa nepieciešamā informācija par viņu īpašumā esošajiem uzņēmumiem.

Jautāts, kuri uzņēmumi paliks valsts īpašumā, ministrs norādīja: “Valsts īpašumā paliks tautsaimniecībai svarīgi objekti, kuru darbība skar valsts drošību un nodrošina sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu sniegšanu. (..) Latvenergo, lidosta Rīga, Latvijas pasts, Latvijas dzelzceļš, Latvijas gaisa satiksme, Latvijas valsts meži.”

Viņš piebilda, ka “nav izslēgts, ka šajā sarakstā vēl kāds uzņēmums var nākt klāt, arī, piemēram, airBaltic”.

Ministrs uzsvēra, ka līdzekļi, ko no uzņēmumu pārdošanas varētu iegūt, būtu jāinvestē jaunu ražošanas objektu radīšanā un jaunu darbvietu radīšanā. “Mūsu pienākums ir uzņēmumus sagrupēt, bet tālāk par to lems Ministru kabinets. Šo jautājumu varētu skatīt februārī,” teica A.Kampars.

Autors: bizness.lv

2010.gada laikā ir veidojies ietaupījums Finanšu ministrijas valsts parāda vadības apakšprogrammā:

* būtiski krītoties procentu likmēm iekšējā tirgū – iekšējais parāds tika pārfinansēts ar daudz zemākām likmēm;
* netika emitētas obligācijas starptautiskajā tirgū, kas sākotnēji tika paredzēts;
* programmas aizņēmumi tika izņemti lēnāk kā sākotnēji plānots.

Valdība nolēma piešķiet ietaupīto finansējumu:

* Aizsardzības ministrijai – 5,28 miljonus latu;
* Iekšlietu ministrijai – 883,6 tūkstošus latu;
* Izglītības un zinātnes ministrijai – 1,91 miljonu latu;
* Zemkopības ministrijai 25,93 miljonus lati;
* Satiksmes ministrijai – 9,44 miljonus latu;
* Veselības ministrijai – 11,64 miljonus latu;
* Vides ministrijai – 861,12 tūkstošus latu.

Finanšu ministram uzdots informēt Saeimu par apropriācijas pārdali starp Finanšu ministriju un rīkojumā minētajām ministrijām un pēc Saeimas atļaujas saņemšanas veikt apropriācijas pārdali. Finanšu ministrijai uzdots informēt Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Eiropas Komisiju (EK) par akceptētajām finanšu līdzekļu pārdalēm.

Tāpat Ministru kabinets pieņēma zināšanai, ka daļa no finanšu līdzekļu pārdalēm var radīt risku, ka 2011. gada fiskālās konsolidācijas pasākumi no SVF un EK puses var netikt uzskatīti par ilgtspējīgiem un attiecīgajām ministrijām būs jānodrošina alternatīvi konsolidācijas pasākumi.

Autors: BNA

Svētdien pēc konsultācijām ar starptautiskajiem aizdevējiem – Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju – premjera Valda Dombrovska vadītā sarunu grupa panāca vienošanos par nākamā gada valsts budžeta konsolidācijas apjomu, raksta Apollo.lv

Saskaņā ar vienošanos, 2011. gada valsts budžeta konsolidācijas apjoms būs 280 miljoni latu. Turpmākajā sarunu gaitā valdībai un starptautiskajiem aizdevējiem vēl jāvienojas par konsolidācijas pasākumiem.

Dombrovskis uzsver, ka iepriekš paustās prognozes par trešā ceturkšņa makroekonomisko rādītāju pozitīvo ietekmi uz konsolidācijas apjomu ir attaisnojušās: «Valdībai lemjot par konkrētiem budžeta konsolidācijas pasākumiem, lielu uzmanību būs jāpievērš tam, lai uzņēmējdarbība iegūtu izaugsmes un turpmākas attīstības iespējas. Tas ir nozīmīgi mūsu valsts turpmākai izaugsmei un pilnīgai krīzes pārvarēšanai.»

«Intensīvu diskusiju un konsultāciju rezultātā mēs esam panākuši vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, ka budžeta konsolidācijas apjoms būs mazāks nekā tas tika prognozēts iepriekš. Ņemot vērā Latvijas ekonomikas ātrāku atveseļošanos, mēs pārliecinājām mūsu partnerus, ka nākama gada budžeta konsolidācijas būs 280 miljonu latu apmēra, nevis vairāk,» norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Tāpat tika panākta vienošanos par Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2011.–2013. gadam. Ņemot vērā aktuālos šā gada trešā ceturkšņa IKP pieauguma rādītājus (pieaugums par 2,7% pret 2009. gada attiecīgo periodu), 2010. gadam FM prognozē IKP samazinājumu par 0,4%, 2011. gadam pieaugumu par 3,3%, 2012.gadam – pieaugumu par 4% un 2013.gadam – pieaugumu par 3,9%.

Saskaņā ar Ministru kabinetā (MK) jau apstiprināto budžeta pieņemšanas grafiku, iesaistot valdības sociālos un sadarbības partnerus, valdība turpina darbu pie valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas. Plānots, ka 16. novembra ārkārtas sēdē, valdība skatīs budžeta konsolidācijas pasākumus.

Pēc tikšanās ar starptautiskajiem aizdevējiem premjers Valdis Dombrovskis (“Vienotība”) paziņoja, ka joprojām notiek sarunas par konsolidācijas apmēru. Līdz ar to pagaidām nevar nosaukt summu par kādu būs jākonsolidē nākamā gada budžeta izdevumi, raksta IR.lv

Lai arī dažādu ekspertu vērtējumā atšķiras viedoklis par ekonomikas atlabšanas tempiem, Finanšu ministrija, gatavojot nākamā gada budžetu, prognozēs 3,3% iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu, bet inflāciju – 1, 1% apmērā, iepriekš izteicās Dombrovskis. Ekspertu viedoklis par ekonomikas atveseļošanās tempiem esot bijis dažāds, vairāki eksperti prognozējuši straujāku atlabšanu, bet arī lielāku inflāciju. Savukārt “Latvijas Banka savā pesimistiskajā novērtējumā palikusi viena”, sacīja premjers.

Pēc Dombrovska domām, FM piedāvātais scenārijs “ir samērā piesardzīgs un budžetam lielus riskus neradīs.” Savukārt finanšu ministrs Andris Vilks (“Vienotība”) atzīmēja, ka, iespējams, nākamā gada pirmajā pusē vēl varētu labot esošās budžeta prognozēs “uz augšu”.

Saskaņā ar jau iepriekš panākto vienošanos, nākamā gada budžeta ieņēmumi būs ap četriem miljardiem latu, bet izdevumi – ap 4,8 miljardiem latu. Budžeta konsolidācijas summa gan varētu būt zināma vai nu piektdien pēcpusdienā pēc tikšanās ar starptautiskajiem aizdevējiem vai sestdien.

Premjers pēc piektdienas rītā notikušās valdības sēdes žurnālistiem atzina, ka jau šobrīd ir skaidrs, ka konsolidācija tiks veikta, samazinot iemaksas otrajā pensiju līmenī, kā arī būs jāmazina ministriju tēriņi vai nu saskaņā ar valsts pārvaldes auditā konstatēto vai saskaņā ar ministriju pašu priekšlikumiem. Pēc Dombrovska teiktā, samazinājums skars visas jomas, tajā skaitā arī veselības aprūpes sistēmu, kur varētu taupīt, piemēram, uz administratīvo izmaksu, būvniecības un citu jautājumu risināšanas rēķina.

Jau vēstīts, ka nākamā gada budžeta projektu valdība plāno apstiprināt līdz 7.decembrim, kad to iecerēts nodot skatīšanai Saeimā.

Paredzēts, ka finanšu ministram Saeimai būs jāziņo par aizņēmumu, kura apjoms saimnieciskā gada laikā pārsniegs 20% no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā iekšzemes kopprodukta apjoma saimnieciskajā gadā, kā arī aizņēmumu, kura saņemšana un nosacījumi atzīstami par svarīgu un nozīmīgu valsts un sabiedrības dzīves jautājumu un skar nodokļu politikas īstenošanu, sociālās aizsardzības sistēmu vai citu likumdošanas ceļā izšķiramu jautājumu, raksta NRA.lv

Finanšu ministrs būs tiesīgs valsts vārdā ņemt šo aizņēmumu, tikai pamatojoties uz likumu, kuru Saeima pieņems pēc minētā ziņojuma uzklausīšanas.

Minētajā ziņojumā būs jānorāda aizņēmuma nepieciešamība, aizņēmuma apmērs, izmantošanas mērķi un termiņš, atmaksas grafiks, kā arī valdības iecerētā rīcība aizņēmuma nosacījumu un tā atmaksas izpildei.

Kā iepriekš atzina komisijas deputāti, grozījumi likumā ir nepieciešami, lai izpildītu Satversmes tiesas prasības. Satversmes tiesa 2009.gada 21.decembra spriedumā lietā “Par likuma “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” 2.panta pirmās daļas atbilstību Satversmei” norāda, ka konceptuālā izšķiršanās par starptautisko aizdevumu saņemšanu un tās nosacījumiem atzīstama par svarīgu un nozīmīgu valsts un sabiedrības dzīves jautājumu, kas, ievērojot Satversmē noteikto kārtību, bija jāizlemj likumdevējam.

Saeima par grozījumiem likumā trešajā lasījumā lems 28.oktobra sēdē.

Autors: NRA.lv

Lai gan pašlaik vēl precīzi nav zināms, cik īsti lielai jābūt nākamā gada valsts budžeta konsolidācijai – par 390 līdz 440 miljoniem latu, kā cer pesimisti, vai 350 līdz 395 miljoniem latu, kā pareģo optimisti –, tomēr skaidrs ir viens: valsts budžeta izdevumus nāksies samazināt, bet ieņēmumus palielināt, raksta NRA.lv

Laikraksts Telegraf, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, vēsta, ka Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi divus variantus budžeta deficīta samazināšanai. Pirmais – optimistiskākais – paredz, ka tiks atceltas visas vai daļa samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmju, līdz 1,5% palielināta nekustamā īpašuma nodokļa likme (pašlaik tā ir 0,1% – 0,3%), kā arī likvidētas otrā pensiju līmeņa iemaksas. Otrs variants papildus šiem pasākumiem paredz palielināt arī akcīzes nodokli, ieviest iedzīvotāju ienākumu nodokļa progresīvo likmi, kā arī samazināt neapliekamo minimumu pensionāriem.

FM noliedz, ka pašlaik tiek gatavoti atsevišķi 2011. gada budžeta varianti. “Finanšu ministrija sagatavos konsolidācijas priekšlikumus, kas apjomā pārsniedz nepieciešamo konsolidācijas apmēru. Jaunā valdība varēs no šā plašā piedāvājuma izvēlēties to, kas atbilst tās politikai un nostādnēm,” Neatkarīgajai skaidroja Baiba Melnace.

Atbilstoši valdības apstiprinātajam 2011. gada budžeta gatavošanas plānam jau esot gatavi vai topot septiņi pamata dokumenti, kas ietvers iespējamos konsolidācijas priekšlikumus. Nodokļu politikas attīstības pamatnostādnēs, uz kurām atsaucas FM, arī ir minēta gan PVN samazinātās likmes atcelšana (plus 95 miljoni latu budžetā), gan transportlīdzekļu nodevas paaugstināšana (plus 1 miljons latu budžetā), gan nekustamā īpašuma nodokļa palielināšana (plus 60 miljoni latu budžetā). Reizē ar šiem priekšlikumiem, FM piedāvā ar nākamo gadu paaugstināt neapliekamo minimumu par 20 latiem. Saglabājoties esošai iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmei, nodokļu slogs vienam strādājošam samazinātos tikai par 5,20 latiem mēnesī.

Tomēr FM secinājusi, ka gadījumā, ja jaunā valdība nolemj paaugstināt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) līdz 1,5% (ietverot 75 latu atvieglojumu,) atcelt samazināto PVN likmi, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu paaugstināt līdz 55 latiem, no šīm nodokļu izmaiņām ciestu mājsaimniecības, kurās strādā tikai viens cilvēks. Mājsaimniecības, kurās strādā divi cilvēki, izmaiņas nejutīšot.

Pagaidām gan tie ir tikai iespējamie priekšlikumi. To, kādas pārmaiņas nodokļu un atalgojuma jomā iedzīvotājus un uzņēmējus gaida pēc nepilniem četriem mēnešiem, neņemas prognozēt neviens, jo par tām lems jaunā valdība. Finanšu ministrs Einars Repše (JL) septembra sākumā aicināja visas politiskās partijas un to apvienības, kas nopietni pretendē uz darbu nākamajā Saeimā, sagatavot savus priekšlikumus 2011. gada budžeta konsolidācijai un publiski par tiem debatēt vēl pirms vēlēšanām, atgādināja B. Melnace.

“Neesam saņēmuši nevienu konkrētu priekšlikumu no partijām un partiju apvienībām, kas startē 10. Saeimas vēlēšanās. Līdz šim ir bijuši vien informācijas pieprasījumui un valdības piedāvājumu kritika,” sacīja B. Melnace.

Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv