Minētajā forumā šogad piedalījās aptuveni 150 Krievijas nozīmīgāko tirgotāju, tajā skaitā “X5 Retail Group”, “Auchan Group”, “Metro Group”, “O’kei” un “Element Trade”.

Sarunās LTA prezidents panācis vienošanos par labvēlības režīmu un atbalstu Latvijas patēriņa preču iekļaušanai minēto tirdzniecības tīklu sortimentā, kas atvieglotu Latvijas produktu parādīšanos Krievijas tirgū. “Vienlaikus ir jāņem vērā, ka Krievijas tirgū pastāv savi nosacījumi un nepieciešams rēķināties arī ar “ieejas maksu” tajā, tomēr panākto vienošanos noteikti var uzskatīt par nozīmīgu soli Latvijas ražotāju piedāvāto preču nonākšanai kaimiņvalstu veikalu plauktos,” skaidro Henriks Danusēvičs.

Jāmin, ka Krievijas pārtikas un plaša patēriņa preču mazumtirdzniecības līderi pēc 2010.gada datiem ir “X5 Retail Group” ar gada apgrozījumu 5,7 miljardi latu, “Magņit” – 3,8 miljardi latu, “Auchan Group” – 3,6 miljardi latu un “Metro Group” – 2,7 miljardi latu. Ar “Metro group” LTA izveidojusies laba sadarbība nesen dibinātajā Centrālās un asustrumu Eiropas tirdzniecības padomē, kuru vada Renate Juškeviča, Polijas “Metro group”vadītāja.

Autors: bizness.lv

Tai skaitā eksporta apjoms palielinājās par 1064.3 milj. latu jeb 29.5%, bet importa apjoms – par 1131.0 milj. latu jeb 24.0%.

2010.gadā bija vērojama ārējās tirdzniecības bilances uzlabošanās, palielinoties eksporta īpatsvaram kopējā ārējās tirdzniecības apjomā līdz 44.4% (43.3% 2009.gadā).

Izslēdzot preču cenu izmaiņu ietekmi, eksporta apjoms salīdzināmajās cenās 2010.gadā palielinājās par 19.6% salīdzinājumā ar 2009.gadu, bet importa apjoms tai pat laikā pieauga par 15.6 %.

Autors: bizness.lv

2009.gadā mājsaimniecībās ievērojami samazinājušies izdevumi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kas, salīdzinot ar 2008.gadu, sarukuši par 12%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Uzturam privātās mājsaimniecības tērēja vidēji 26.7% no visiem patēriņa izdevumiem, kas salīdzinājumā ar 2008. gadu ir par 25,6% vairāk.

Analizējot pārtikas produktu patēriņu 2009.gadā, var secināt, ka mājsaimniecības centās ietaupīt, iegādājoties lētākus uztura produktus, kā arī samazinot augļu un ogu (izņemot ābolu), zivju, konditorejas izstrādājumu, saldējuma, ēdienu pusfabrikātu, kā arī bezalkoholisko dzērienu patēriņu.

Vairāk lietoti tādi produkti kā makaroni, putraimi, kartupeļi, skābēti kāposti.

Nākas konstatēt, ka gadu no gada samazinās to produktu patēriņš, kuri iegūti no piemājas saimniecības, meža, zvejas vai medībām. Natūrā daudzuma ziņā visvairāk tiek patērēti tādi produkti kā kartupeļi, olas, piens, āboli, burkāni un cūkgaļa.

No tiem 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, visstraujāk samazinājies pilnpiena, cūkgaļas un olu patēriņš (attiecīgi par 20%, 19% un 18%). Pavisam nedaudz salīdzinājumā ar 2008.gadu ir samazinājies kartupeļu un dārzeņu patēriņš no piemājas saimniecības

Autors: www.apollo.lv

Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati liecina, ka vidējais patēriņa cenu līmenis jūnijā, salīdzinot ar maiju, ir palielinājies par 0,4%, bet gada deflācija bija 1,4% apmērā.

Precēm cenas jūnijā pieaugušas par 0,5%, bet pakalpojumiem – par 0,1%. Salīdzinot ar maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis ir samazinājies par 0,5%.

Gada laikā precēm cenas ir pieaugušas par 0,1%, bet pakalpojumiem – samazinājušās par 5,1%.

Pirmajā pusgadā cenas ir pieaugušas par 1,8%. Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni bija cenu kāpumam siltumenerģijai (+27,8%), degvielai (+9,8%), augļiem, dārzeņiem un kartupeļiem (+32,9%), kā arī cenu kritumam apģērbam (-4,4%), telekomunikāciju pakalpojumiem (-2,5%), gaļai un gaļas izstrādājumiem (-1,9%).

Jūnijā lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām bija cenu kāpumam ar mājokļa uzturēšanu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem.

Mājokļa uzturēšanas izmaksas palielinājās vidēji par 2,7%, ko galvenokārt ietekmēja siltumenerģijas tarifu pieaugums par 8,3%. Cenu kāpums bija vērojams arī malkai un mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumiem.
Pārtika jūnijā kļuva dārgāka vidēji par 0,5%, ko ietekmēja sezonālo cenu kāpums augļiem par 4,0% un dārzeņiem – par 1,8%. Noslēdzoties akcijām, cenas palielinājās pienam un piena produktiem, svaigai gaļai un olām.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās vidēji par 0,6%. To pamatā ietekmēja degvielas cenu kritums par 1,0%, tai skaitā benzīnam – par 1.1%, bet dīzeļdegvielai – par 0.7%. Lētākas kļuva vieglās automašīnas, autostāvvietas un autovadītāju kursi.

Apģērbiem un apaviem cenas samazinājās vidēji par 1,1%. Akcijas ietekmēja apģērbu cenu kritumu vidēji par 1,3%, bet apavu – par 1,2%.

Jūnijā cenu kāpums bija vērojams atpūtas ceļojumiem, personīgās aprūpes precēm, tabakas izstrādājumiem, ārstu speciālistu pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un uzkopšanas līdzekļiem, juvelierizstrādājumiem un sanatoriju pakalpojumiem. Savukārt cenas kritās medikamentiem, ēdināšanas pakalpojumiem, mājdzīvnieku barībai, alkoholiskajiem dzērieniem, kultūras, interneta pieslēguma un personīgās aprūpes iestāžu pakalpojumiem, kā arī mēbelēm un mājokļa iekārtām.

Autors: www.apollo.lv

Lai gan katrs trešais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka dzīvo nabadzībā, vēlme doties piknikā nav mazinājusies. Šogad, tāpat kā treknajos gados, tikpat aktīvi tiek pirkti grilēšanas piederumi, šašliks un alus.

Līdz ar vasarīgā laika iestāšanos uzskatāmi mainījušies pircēju paradumi un ikdienas iepirkumu grozos tiek celtas tieši daudzas vasaras sezonai piemērotas preces – salīdzinot aprīļa beigu un maija beigu pārdošanas rezultātus, dažas sezonas preces piedzīvojušas pat vairāk nekā 20 000% lielu pārdošanas apjomu kāpumu, Neatkarīgajai stāstīja zīmola Elvi sabiedrisko attiecību vadītāja Vineta Grigāne. Konservētu biešu pārdošanas apjomi maija beigās, salīdzinot ar aprīļa beigām, pieauguši par 313%. Aptuveni par 58% palielinājušies kefīra, paniņu, rūgušpiena pārdošanas apjomi. Tas liecina, ka sākusies auksto zupu sezona.

Par grilēšanas un piknika sezonas sākumu liecina gan vienreizlietojamo trauku pārdošanas apjoms, kas palielinājies par 22%, gan ELVI kulinārijā grilēto produktu pārdošanas apjoma pieaugums, kas sasniedzis 40% pieaugumu, gan dažādu grilēšanai paredzēto dārzeņu pārdošanas rezultāti – cukini, kabači, baklažāni tiek pirkti par 31% vairāk. Aptuveni 115% kāpumu piedzīvojis tomātu tirgus.

Dažādi dzirkstošie atspirdzinošie dzērieni – limonādes, kvasi, minerālūdeņi – pārdoti no 28% līdz pat 50% vairāk nekā aprīļa sākumā. “Interesanti, ka tikpat kā nav kāpis sulu pārdošanas apjoms, taču ļoti – par 49% – pieaudzis dažādu sīrupu pārdošanas apjoms – tas apliecina, ka negāzētos dzērienus pircēji labāk gatavo paši, atšķaidot sīrupu ar ūdeni, nevis pērk sulas,” skaidroja V. Grigāne.

Par 111% kāpis bezalkoholiskā alus pārdošanas apjoms. “Šogad alkoholisko dzērienu segmentā tradicionālajiem vasaras dzērieniem – alkoholiskajiem kokteiļiem un alum – pārdošanas apjoms palielinājies par 12 līdz 13%, savukārt ruma un džina pārdošanas apjoms – pieaudzis pat par 83%. Tā, ka šie dzērieni ir ļoti iecienīti dažādu kokteiļu sastāvdaļām, acīmredzot pircēji šovasar alkoholiskos kokteiļus labprāt gatavo paši,” pieļāva V. Grigāne.

Strauju kāpumu piedzīvojušas vasaras sezonai nepieciešamās rūpniecības preces – sauļošanās kosmētika pirkta par 2700% vairāk nekā aprīļa beigās. “Absolūts pārdošanas kāpuma rekords, protams, pieder pretodu un pretinsektu līdzekļiem, kas, salīdzinot ar aprīļa beigām, pārdoti pat par 20 160% vairāk,” atzina V. Grigāne.

Maxima veikalos šobrīd krietni vairāk nekā aprīļa sākumā pērk veldzējošus un atvēsinošus pārtikas produktus, piemēram, saldējumu pārdošanas apjomi ir dubultojušies. Minerālūdeni šobrīd pērk par 15 procentiem vairāk, kvasu – par 52 procentiem, bet ledus tēju pat par 93 procentiem vairāk nekā pirms diviem mēnešiem, zināja stāstīt Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš. Par piektdaļu pieaudzis arī skābā krējuma patēriņš.

Arī Rimi veikalos šobrīd ļoti aktīvi tiek pirktas tradicionālās vasaras sezonas preces – minerālūdens, sulas, dažādi grila produkti, dārzeņi.

“Krīze nav iznīcinājusi iedzīvotāju vēlmi doties piknikā,” secina Rimi Latvia mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa.

Lai gan arī šovasar daudz tiek pirktas piknika preces, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pirkumi ir daudz racionālāki. Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktais pētījums liecina, ka ar iepriekš izveidotu pirkumu sarakstu uz veikalu dodas aptuveni 45% Latvijas iedzīvotāju. Pētījuma dati rāda, ka visbiežāk šādi sevi disciplinē cilvēki ar augstāko izglītību, sievietes, bērnu kopšanas atvaļinājumā esošie vai cilvēki, kas ģimenē audzina bērnu līdz sešu gadu vecumam, kā arī tie, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī ir mazāk par 100 latiem, un Vidzemē un Zemgalē dzīvojošie.

“Joprojām to cilvēku skaits, kas šādi rīkojas, ir salīdzinoši neliels. Tikai katrs astotais Latvijas iedzīvotājs, kas īsteno plānošanas un uzskaites stratēģiju, var konstatēt tēriņu samazinājumu noteiktās izdevumu grupās, tādējādi reāli izjūtot deflācijas pozitīvo ietekmi uz mājsaimniecības budžetu,” atzina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use. Arī Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka plānot pirkumus vajadzētu daudz lielākai sabiedrības daļai, jo katra trešā Latvijas mājsaimniecība sevi uzskata par nabadzīgu vai tādu, kas atrodas uz nabadzības sliekšņa. Pirms gada šādās domās bija katra ceturtā aptaujātā mājsaimniecība.

Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv

Salīdzinot ar 2008. gadu tirdzniecības apjoms ir krities par 31,8%. Tā rezultātā Krievija izrādījusies 14. vietā Ķīnas tirdzniecības partneru ziņā un aizņēmusi 1,7% no Ķīnas kopējās tirdzniecības ar ārvalstīm. Krievijas eksports uz Ķīnu bijis 21,3 miljardi ASV dolāru apjomā (samazinājums par 10,7%), bet imports – 17,5 miljardi ASV dolāru (samazinājums par 47,1%). Krievijas pozitīvais saldo ir 3,8 miljardi ASV dolāru.

Tai pat laikā, par 31% pieaugušas Krievijas naftas piegādes, pārsniedzot 15 miljonus tonnu. Pēc Ciplakova teiktā, pagājušā gadā sākušās vērienīgas Krievijas ogļu piegādes Ķīnai. „Apjomu fizisko pieaugumu, lielā mērā, kompensēja pasaules tirgus cenu kritums šīm precēm”, – teica Ciplakovs.

Avots: www.2v.lv

2009.gada janvārī – novembrī ārējās tirdzniecības apgrozījuma vērtība sasniedza 7 462.1 milj. latu – par 32.9% jeb 3 664.3 milj. latu mazāk nekā 2008. gada atbilstošajā periodā. Tai skaitā eksporta apjoms veidoja 3 235.7 milj. latu – par 21.6% jeb 890.8 milj. latu mazāk, bet importa apjoms bija 4 226.4 milj. latu – par 39.6% jeb 2 773.5 milj. latu mazāk nekā 2008. gada janvārī – novembrī.

2009.gada novembrī nozīmīgākā daļa (70.3%) Latvijas eksportā bija izvedumam uz Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja eksports uz NVS valstīm – 15.0%. Svarīgākie eksporta partneri bija Igaunija (14.6% no eksporta kopapjoma), Lietuva (14.4%), Krievija (9.8%), Vācija (8.3%) un Zviedrija (6.7%).

2009.gada novembrī nozīmīgākā daļa (76.3%) Latvijas importā bija ievedumam no Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja imports no NVS valstīm – 16.2%. Svarīgākie importa partneri bija Lietuva (16.2% no importa kopapjoma), Vācija (13.2%), Krievija (10.8%), Polija (10.1%) un Igaunija (7.0%).

Avots: BNA Latvia

Šā gada novembrī, salīdzinot ar 2008. gada novembri, kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums krities par 30.2%. Joprojām lielāks apjoma samazinājums novērojams nepārtikas preču grupā – par 33.1%. Pārtikas preču tirdzniecības uzņēmumos tas sarucis par 24.2%.

2009. gada janvārī – novembrī salīdzinājumā ar 2008. gada atbilstošo periodu, mazumtirdzniecības apgrozījums sarucis par 27.8%, tai skaitā, pārtikas preču tirdzniecības uzņēmumos – par 20.3%, bet nepārtikas – par 31.3%.

Avots: Bizness.lv

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

„Pretēji gaidītajam, jūlijā eksports uzrādīja būtisku kritumu, taču rezultāti ir ļoti atšķirīgi nozaru griezumā. Lielākie kritumi absolūtā izteiksmē bija dzelzs un tērauda, farmācijas produktu un graudaugu eksportā. Latvijai ļoti svarīgajā kokrūpniecības nozarē kritums bija daudz mērenāks, bet mašīnbūve un tekstilrūpniecība pat uzrādīja pieaugumu pret jūniju. Tas vieš cerību, ka eksporta kritums pamatā ir saistīts ar tendencēm dažās nozarēs, nevis visaptverošu pieprasījuma sabrukumu eksporta tirgos. Taču jebkurā gadījumā eksporta apjomu kritums negatīvi ietekmē iekšzemes kopprodukta apjomu, šāda krituma ietekmē mēneša IKP varētu samazināties pat par 2%, salīdzinājumā ar jūniju.”

„Lai gan atbilstoši mūsu prognozēm importa apjoms tikpat kā nemainījās, kopējā preču tirdzniecības bilance atkal būtiski pasliktinājās, atgriežoties aptuveni šī gada aprīļa līmenī. Tas nozīmē, ka ja vien nākamie divi mēneši atkal neuzrādīs būtisku eksporta pieaugumu, arī preču tirdzniecības bilance trešajā ceturksnī kopumā varētu būt sliktāka nekā otrajā ceturksnī un attiecīgi tekošā konta pārpalikums trešajā ceturksnī varētu būt nedaudz mazāks nekā otrajā ceturksnī.”

Avots: BIZNESS.LV

Šā gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums samazinājies par 1%. Pārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumos tas sarucis par 1.7%. Mazāks pārdošanas apjomu kritums bija nepārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumos – par 0.6%.

Šā gada jūlijā, salīdzinot ar 2008. gada jūliju, kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums krities par 29.5%. Joprojām lielāks apjoma samazinājums novērojams nepārtikas preču grupā – par 31.9%. Pārtikas preču tirdzniecības uzņēmumos tas sarucis par 24,5%.

Avots: Bizness.lv