Pēcvēlēšanu fiskālā un strukturālā politika ir sagādājusi zināmu vilšanos – konsolidācija 2011. gada budžetā atkal tiek veikta, galvenokārt paaugstinot nodokļus. Tas bremzēs mājsaimniecību patēriņu un ekonomikas izaugsmi, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.

Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks uzsvēra, ka valdībai, izšķiroties par nodokļu paaugstināšanu, vajadzēja rūpīgāk izanalizēt šī lēmuma ieviešanas laiku. “Pareizāk būtu bijis, ja nodokļu paaugstinājums būtu īstenots jau 1. janvārī, nevis gada vidū, kā tiek plānots. Tas ir saistīts gan ar eiro ieviešanas atskaites periodu, gan ar inflācijas gaidām, proti, ja nodokļu kāpums ir vairākas reizes gadā un tā katru gadu, iedzīvotāji un uzņēmumi dzīvo ar bažām par nodokļu kāpumu nākotnē, kas savukārt izraisa patēriņa cenu kāpumu,” skaidroja M. Kazāks. Viņš atgādināja Īrijas pieredzi, kad šīs valsts valdība iedzīvotājiem skaidri un atklāti pateikusi, kādi nodokļi līdz 2014. gadam tiks paaugstināti, un arī stingri turas pie saviem solījumiem. Latvijā turpretī nodokļu paaugstināšana notiek visai haotiski. “Skaidrības trūkums ir viens no iemesliem, kas veido inflāciju,” atzina M. Kazāks. Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna uzsvēra, ka inflācija noteikti būtu bijusi zemāka, ja nebūtu bijusi nodokļu paaugstināšana. Un kaut arī gaidāms neliels vidējās algas piegums, inflācija noēdīs lielāko daļu pirktspējas pieauguma.

Swedbank ekonomisti prognozē, ka inflācija šogad varētu 4,2%, tātad augstāka, nekā iepriekš prognozēts. Savukārt 2012. gadā inflācija pierims, tomēr tās samazinājums nebūšot sevišķi straujš – gada vidējā patēriņa cenu inflācija varētu būt 2,6 procenti.

“Inflācija saasina sociālās problēmas un aktualizē konkurētspējas jautājumus. Turklāt pastāv risks, ka 2013. gada sākumā inflācija būs pārāk augsta, lai izpildītu Māstrihtas inflācijas kritēriju un saņemtu akceptu iestāties eiro zonā,” pieļāva M. Kazāks.

Ilze Šteinfelde / NRA.lv

„Protams, ietekmes apmērs ir atkarīgs no katras ģimenes individuālajiem apstākļiem un patēriņa groza. Piemēram, tie, kuru mājoklis tiek apsildīts ar centrālo apkuri un kas ikdienā pārvietojas ar sabiedrisko transportu, valdības lēmumus neizjutīs tik lielā mērā kā tie, kuriem pieder privātmāja ar autonomu gāzes apkuri un kas ikdienā brauc uz darbu brauc ar auto. Ņemot vērā to, ka ar šā gada aprīli plānots paaugstināt arī elektrības tarifus, sākoties nākamajai apkures sezonai, tās Latvijas ģimenes, kas sava mājokļa apsildīšanai neizmanto centrālo apkuri un siltumu nodrošina ar dabasgāzi vai elektrību, izjutīs būtisku pieaugumu ģimenes budžeta izdevumos,” skaidro Swedbank Privātpersonu finanšu insitūta direktora vietniece Diāna Krampe.

Atbilstoši valdības iecerei atcelt pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi un piemērot akcīzes nodokli dabasgāzei, ko izmanto mājsaimniecības, dasgāzes tarifs tikai uz nodokļu paaugstināšanas rēķina ģimenēm, kas dabasgāzi izmanto plītīs, varētu pieaugt par aptuveni 5 santīmiem par kubikmetru (no 0,48 līdz 0,53 Ls/m3), bet ģimenēm, kas izmanto dabasgāzi kā kurināmo, – par aptuveni 4 santīmiem (no 0,29 līdz 0,33 Ls/m3).

Atbilstoši statistikas datiem, ģimenes, kas dabasgāzi izmanto plītīs un ūdenssildītājos (kopā aptuveni 386 tūkst. mājsaimniecību), šobrīd vidēji par gāzi maksā 3,02 Ls mēnesī. Līdz ar nodokļu paaugstināšanu ikmēneša rēķins šādai mājsaimniecībai palielināsies par 36 santīmiem jeb 4,32 Ls gadā. Savukārt mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto arī apkurei (aptuveni 47 tūkst. mājsaimniecību) un šobrīd vidēji mēnesī maksā 62 latus, rēķins palielināsies par aptuveni 8 latiem mēnesī jeb gandrīz 100 latiem gadā.

„Tomēr šie ir vidējie rādītāji un daudzās mājsaimniecībās vidējais rēķins par gāzi ir lielāks – jo lielāks mājoklis un apsildāmā platība, jo lielāks ikmēneša rēķins,” norāda Krampe. Vairākām Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aptaujātajām ģimenēm, kas dzīvo privātmājās Rīgā un tās rajonā, ikmēneša rēķins par gāzi ir robežās no 150 līdz 350 latiem mēnesī. Šādām ģimenēm izdevumu pieaugums atbilstoši būs daudz lielāks – no 20 līdz 50 latiem mēnesī.

Pēc Institūta aplēsēm kopumā mājokļu apsildīšanai centrālajai apkurei alternatīvus risinājumus izmanto līdz pat 40% Latvijas mājsaimniecību. „Protams, visbūtiskāk gāzes tarifu pieaugumu izjutīs tās ģimenes, kurām pieder mājokļi ar lielāku platību. Ne vienmēr tās ir arī turīgākas ģimenes. Lielāks mājoklis var piederēt arī daudzbērnu ģimenei, kurā ir tikai divi pieauguši pelnītāji. Arī mazāk turīgas ģimenes savā budžetā varētu piedzīvot diezgan būtisku izdevumu pieaugumu, no kura ir arī salīdzinoši grūti izvairīties – īpaši, ja ģimenes mājoklī nav pieejama centrālā apkure un elektriskā vai gāzes apkure ir vienīgās alternatīvas. Apkure, kā zināms, ir pirmās nepieciešamības prece un jau šobrīd tā ziemas sezonā Latvijas ģimeņu budžetos veido proporcionāli lielu izdevumu daļu,” turpina Krampe.

„Vienlaikus jāņem vērā tas, ka -Latvijas Gāze” katru gadu ar 1.jūliju pārskata mājsaimniecībām piemērotos dabasgāzes tarifus, kas galvenokārt atkarīgi no naftas produktu cenām pasaules biržās un pastāv iespēja, ka šovasar tarifs varētu pieaugt ne tikai uz nodokļu rēķina, bet arī citu faktoru ietekmē,” skaidro eksperte.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija jau ir publiskojusi savus aprēķinus par to, ka akcīzes nodokļa palielināšana benzīna cenu varētu palielināt par 2,5 santīmiem litrā, bet obligāto valsts krīzes rezervju nodrošināšanas un citu faktoru ietekmē benzīna cena varētu pieaugt vēl par 2,5 santīmiem.

Līdz ar to ģimenei, kas brauc ar ekonomiskās klases auto un mēnesī vidēji patērē 60 litrus benzīna, degvielas cenas pieaugums par 5 santīmiem litrā nozīmēs izdevumu pieaugumu par 3 latiem mēnesī jeb 36 latiem gadā. Savukārt ģimenei, kas brauc ar jaudīgāku auto vai ikdienā pārvietojas garākā maršrutā un līdz ar to patērē 200 litrus degvielas, benzīna cenas pieaugums par 5 santīmiem nozīmēs izdevumu pieaugumu par 10 latiem mēnesī jeb 120 latiem gadā.

”Ne reti ģimenes izmanto automašīnu, lai optimizētu savus izdevumus par transportu – ar vienu auto pārvietojas gan vīrs, gan sieva, kas pie viena uz mācību iestādēm aizved arī ģimenes atvases,” norāda Swedbank Privātpersonu finanšu insitūta pārstāve Diāna Krampe. -Šādu nodokļu paaugstināšana attiecībā uz gāzi un benzīnu kopumā mājsaimniecībām dod arī negatīvu signālu par sagaidāmo situāciju viņu ģimenes izdevumos šā gada rudenī, jo īpaši – sākoties apkures sezonai. Tas var mazināt iedzīvotāju optimismu, kas tikko sācis atgūties, vairot inflācijas gaidas, kuras atbilstoši pavadīs patēriņa kritums.”

Akcīzes nodokļa paaugstināšana tabakai un alkoholam uz mājsaimniecībām neatstās salīdzinoši tik būtisku ietekmi, turklāt nodokļa palielināšana šīm precēm vidējā termiņā ir saistīta arī ar Eiropas Savienības noteikto minimālo nodokļa likmju sasniegšanu. Kā ziņots, akcīzes nodokļa palielināšana vienas cigarešu paciņas cenu palielinās par aptuveni 10 santīmiem, bet puslitra degvīna pudeles cenu – par aptuveni 12 santīmiem.

„Tomēr nevar nepieminēt, ka jau šobrīd ir bažas par lielo kontrabandas cigarešu un alkohola īpatsvaru Latvijas tirgū. Līdz ar to pastāv risks, ka daļa patērētāju tā vietā, lai taupības nolūkā samazinātu konkrēto preču patēriņu, legāli ievesto preču vietā izvēlēsies nelegālas izcelsmes preces,” piebilst Krampe.

Autors: bizness.lv

Preču un pakalpojumu tirdzniecības bilance novembrī atkal kļuva negatīva, bet minimāli – imports joprojām turpina sekot eksportam. Tāda tendence varētu saglabāties arī šogad, bet, straujāk palielinoties investīcijām (piemēram, ja eksportējošie uzņēmumi strauji palielina ražošanas kapacitāti), tad tas var palielināt tirdzniecības bilances negatīvo saldo.

Tam ir zināms pamats, jo ārējo investoru acīs Latvija turpina būt pievilcīga – ārvalstu tiešo investīciju uzņēmumu peļņa lēnām atjaunojas, kā arī saglabājas augsts no jauna ieplūdušā kapitāla apjoms. Savukārt nesamērīga patēriņa palielināšanās, kas veicinātu arī importa pieaugumu, risks ir niecīgs, jo saglabājas augsts bezdarba līmenis un nav gaidāms, ka iedzīvotāju ienākumu līmenis būtiski palielināsies.

Autors: bizness.lv

«Swedbank» aprēķinājusi, ka PVN samazinātās likmes atcelšana vai PVN pamatlikmes paaugstināšana līdz 23% uz vidusmēra Latvijas ģimeni atstātu vienādu iespaidu – ģimenei ar trim cilvēkiem izdevumi pieaugtu par aptuveni 100 latiem gadā, raksta Apollo.lv

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2009. gadā mājsaimniecības vidēji uz cilvēku ģimenē precēm un pakalpojumiem izlietoja aptuveni 200 latus mēnesī, tostarp aptuveni 10-15% no izdevumiem tika izlietoti precēm un pakalpojumiem ar PVN samazināto likmi.

Līdz ar to vidēji viens ģimenes loceklis par precēm ar PVN samazināto likmi mēnesī tērē 20–30 latus jeb 240–360 latus gadā. Atceļot PVN samazināto likmi (paaugstinot to līdz 21%), šī summa palielinātos līdz 264–396 latiem gadā. Tātad kopējais izdevumu pieaugums uz vienu ģimenes locekli varētu būt 24–36 lati gadā, bet ģimenei ar trīs cilvēkiem – līdz pat 108 latiem gadā. Savukārt PVN pamatlikmes paaugstināšana līdz 22%, neatceļot samazināto likmi, šādai ģimenei nozīmētu 50–54 latu izdevumu pieaugumu gadā, bet PVN noteikšana 23% apmērā – 100 līdz 107 latu pieaugumu gadā.
Reklāma

PVN samazinātās likmes saglabāšana, salīdzinot ar PVN pamatlikmes palielināšanu līdz 22%, būtu izdevīga tām ģimenēm, kas par precēm un pakalpojumiem ar PVN samazināto likmi tērē vairāk nekā 7,5% no savas ģimenes izdevumiem. Savukārt, salīdzinot ar PVN noteikšanu 23% apmērā, samazinātās likmes saglabāšana būtu izdevīga ģimenēm, kurām izdevumu struktūrā tēriņi par precēm ar PVN samazināto likmi ir 14% un vairāk. Trūcīgo ģimeņu budžetā preces ar PVN samazināto likmi, kas vienlaikus ir arī pirmās nepieciešamības preces (zāles, elektrība, apkure), veido proporcionāli lielāku izdevumu daļu nekā turīgām ģimenēm, tādēļ mazāk nodrošinātās ģimenes PVN samazinātās likmes atcelšanu varētu izjust visvairāk.

«Tomēr tas, cik lielu ietekmi uz vidusmēra Latvijas ģimeni atstātu viens vai otrs apspriestais PVN likmes izmaiņu vairants, jāvērtē visu nākamgad plānoto nodokļu izmaiņu kontekstā. Ja vienlaikus ar PVN paaugstināšanu tiktu palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums vai samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, kopējā izmaiņu ietekme varētu būt arī neitrāla vai pat pozitīva. Būtisks arīdzan ir jautājums par kompensējošajiem pasākumiem trūcīgo iedzīvotāju aizsardzībai – kādi pasākumi tiktu paredzēti, kādi būtu to ieviešanas mehānismi un efektivitāte,» norāda Privātperosnu finanšu institūta direktora vietniece. Diāna Krampe.

Piemēram, lai iedzīvotājiem kompensētu ar PVN saistīto izdevumu pieaugumu 36 latu apmērā, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums būtu jāpalielina par aptuveni 135 latiem gadā jeb 11,5 latiem mēnesī. Tas nozīmē, ka neapliekamajam minimumam būtu jābūt 46,6 latiem mēnesī šobrīd spēkā esošo 35 latu vietā. Vēl šovasar Finanšu ministrijas izstrādātās Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādnes (2011-2015) paredzēja neapliekamo minimumu 2011. gadā palielināt līdz 55 latiem mēnesī.

«Ja kompensējošie pasākumi netiks veikti, nākamā gada valsts budžeta deficīta samazināšana notiks uz nodokļu sloga palielināšanas rēķina visiem iedzīvotājiem,» piebilst Krampe.

Autors: Apollo.lv

Taču svarīgi sabalansēt īstermiņa un ilgtermiņa vajadzības – sākumā parūpēties par savu un ģimenes drošību, un tad krāt līdzekļus tālākiem nākotnes mērķiem, piemēram, bērnu izglītībai vai savām vecumdienām.

Kā liecina šī gada oktobrī veiktā Swedbank aptauja – 30% Latvijas iedzīvotāju veido uzkrājumus. Savukārt 42% atzīst, ka neveido, bet plāno to darīt tuvākajā nākotnē. 28% respondentu uzkrājumus neveido un arī neplāno to darīt. Pētījuma dati atklāj, ka iemesls uzkrājumu neveidošanai ne vienmēr ir ienākumi, piemēram, ap 30% iedzīvotāju ar vidējiem ienākumiem (mēnesī 250-400 Ls)un 40% ar vidēji augstiem ienākumiem (mēnesī 600-800 Ls un vairāk) veido uzkrājumus.

“Lai gan vēl aizvien ir liels to iedzīvotāju īpatsvars, kuri neveido regulārus uzkrājumus ik mēnesi, varam novērot pakāpenisku noguldījumu apjoma pieaugumu. Sabiedrībā ir notikusi vērtību maiņa – aizvien vairāk iedzīvotāju izvēlas veidot uzkrājumus rītdienai,” skaidro Reinis Jansons, Swedbank Investīciju produktu daļas vadītājs. “Tai pašā laikā svarīgi veidot pareizu uzkrājumu struktūru – sabalansēt uzkrājumu mērķus un apjomu ar īstermiņa un ilgtermiņa vajadzībām. Primāri nepieciešams ik mēnesi atlikt līdzekļus, lai pakāpeniski izveidotu uzkrājumu vismaz 3-6 mēnešu ienākumu apmērā. Tas nepieciešams, lai parūpētos par finanšu drošību neparedzētos gadījumos – un tikai tad, kad cilvēks jau sācis krāt “drošības spilvenam”, ir vēlams veidot uzkrājumus arī citiem, tālākiem mērķiem, kā, piemēram, bērnu izglītībai un savai pensijai”.

No Latvijas iedzīvotājiem, kuri veido uzkrājumus, 53% par galveno prioritāti atzīst “drošības spilvena” veidošanu nebaltām dienām. Citus uzkrājumu veidošanas mērķus kā pirmo izvēli respondenti nosaukuši daudz mazāk. 12% respondentu naudas krāšana ceļojumiem ir galvenā prioritāte. Līdzīgi arī finanšu līdzekļu krāšana bērniem un viņu nākotnei – pirmā izvēle 11% respondentu. Arī tā respondentu daļa, kura apsver uzkrājumu veidošanu par galveno prioritāti, min finanšu “drošības spilvena” izveidošanu (atbildi minējis 51%). Nākamās divas biežāk nosauktās atbildes, kam prioritāri izvēlētos krāt, ir bērni un viņu nākotne (13%) un kredītsaistību segšana (10%). Tas apliecina, ka Latvijas iedzīvotāju uzkrāšanas kultūra veidojas pakāpeniski – sākumā jāapmierina tāda pamatvajadzība kā drošība un tad var virzīties tālāk, veidojot īsā, vidējā un ilgā termiņa uzkrājumus.

Autors: bizness.lv

Makroekonomiskā situācija Latvijā signalizē par stabilizāciju, un aizvien aktuālāks kļūst jautājums arī par privātpersonu kreditēšanas tirgu, kas atjaunojas līdz ar ekonomikas izaugsmi. Swedbank ir gatava aktīvi kreditēt jaunajos ekonomikas apstākļos, norāda Swedbank speciāliste Kristīne Jakubovska.

“Divu iepriekšējo gadu ekonomiskā lejupslīde devusi mums pieredzi un ļauj objektīvi novērtēt – kurš šobrīd grib un var aizņemties. Pieredze mainījusi arī iedzīvotāju paradumus, veicinot pārdomātākus lēmumus. Un pieredze ir pamats kredītņēmēju drošībai ilgtermiņā,” uzsver Oksana Sivokobiļska, Swedbank Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītāja un valdes locekle Latvijā.

„Kopējais Swedbank izsniegto hipotekāro kredītu skaits ir 55 000. Klientiem, kuriem ekonomikas lejupslīdes laikā mainījusies maksātspēja, nodrošinām virkni risinājumu – vairāk nekā 8 000 hipotekāro kredītņēmēju esam samazinājuši ikmēneša maksājumu grūtību periodam. Taču arī pēc dziļas recesijas 80% no visiem Swedbank kredītņēmējiem – hipotekāro, patēriņa kredītu un līzinga ņēmējiem – laikus veic savus kredītu maksājumus”.

Mainoties ekonomiskajai situācijai, iedzīvotāju paradumi kļuvuši racionālāki. Salīdzinot 2007. un 2010. gada iedzīvotāju pētījuma datus par pieprasījumu, ievērojami audzis “Prātīgo” patērētāju skaits (sabalansē ikmēneša ienākumus un izdevumus): no 35% 2007.gadā līdz 47% šogad. Savukārt “Tērētāju,” kuru izdevumi ik mēnesi pārsniedz ienākumus, īpatsvars ir samazinājies: no 41% 2007.gadā līdz 36% šogad. Samazinājies arī taupīgo iedzīvotāju skaits (ienākumi biežāk ir lielāki par izdevumiem): no 24% 2007.gadā līdz 18% šogad.

Iedzīvotāji kļuvuši racionālāki, arī izvērtējot tādu lielu pirkumu veikšanu kā nekustamā īpašuma iegāde. Kā rāda Swedbank pētījuma* dati par iedzīvotāju pieprasījumu un plāniem attiecībā uz nekustamā īpašuma, automašīnas un citu lietu iegādi, šobrīd iedzīvotāji visbiežāk (22%) apsver iespēju uzlabot jau esošo dzīvesvietu – to remontējot, renovējot (2008.gadā – 16%). Savukārt jauna nekustamā īpašuma iegādi apsver 8% respondentu (2008.gadā – 15%).

Iedzīvotāju atbildes par pieprasījumu rāda, ka šobrīd lielākā daļa jeb 43% savas iespējas aizņemties vērtē atbildīgi, norādot, ka nejūtas pietiekami droši par nākotnes ienākumiem, lai uzņemtos ilgtermiņa saistības. Savukārt katrs desmitais respondents (10%) norādījis, ka saņemt mājokļa kredītu šobrīd nebūtu problēmu, jo ienākumi ir pietiekami augsti un tiek saņemti oficiāli. Savukārt 3% aptaujāto atzinuši, ka ienākumi ir pietiekami augsti, taču tiek saņemti daļēji neoficiāli, kas šobrīd liedz saņemt kredītu.

Lai gan vidējā cena par vienu nekustamā īpašuma kvadrātmetru no 2009.gada decembra palielinājusies vidēji par 10%, mājokļu cenas joprojām ir pietiekami zemas, lai būtu pieejamas ģimenēm ar vidējiem ienākumiem. Kā rāda mājokļa cenas pieejamības indekss**, Latvijā vidēji lielas platības mājokļa iegādei nepieciešama summa, kas pielīdzināma 4.5 gadu mēnešalgām. Eiropas Savienības valstīs šis indekss ir vidēji 4 – 6 gadi. Latvijā un Igaunijā dzīvokļu cenas šobrīd ir pieejamākas, nekā Lietuvā, taču paredzams, ka ar laiku šī starpība izlīdzināsies.

Turklāt Swedbank apkopotā informācija apliecina apdomīgumu arī mājokļa veida un vietas izvēlē – cilvēki izvēlas mājokļus, kas atbilst viņu šī brīža (nevis nākotnes) finansiālajām iespējām. No aptaujātajiem respondentiem, kuri plāno iegādāties mājokli tuvākā gada laikā, vislabprātāk to iegādātos kādā no Latvijas pilsētām (atbildi minējuši 26% aptaujāto). Tie, kuri plāno iegādāties mājokli Rīgā, visbiežāk kā vēlamo īpašuma atrašanās vietu norādījuši Zolitūdi (atbildi norādījuši 26% respondentu), Čiekurkalnu (atbildi norādījis 21% aptaujāto), kā arī Rīgas centru vai Kluso centru (13% respondentu norādītā vēlamā mājokļa atrašanās vieta). Kā vismazāk iekārojamās mājokļa atrašanas vietas norādītas tādi Rīgas mikrorajoni kā Pļavnieki un Imanta (kā izvēli nav atzīmējis neviens no respondentiem).

Tāpat salīdzinoši neliels skaits respondentu plāno iegādāties mājokli Mežciemā un Mežparkā (atbildi norādījuši 3% aptaujāto), kā arī Purvciemā, Teikā un Ziepniekkalnā (atbildi norādījuši 5% aptaujāto). Visvairāk potenciālo mājokļu pircēju (37%) plāno iegādāties privātmāju, 18% – dzīvokli jaunajā projektā, 16% – sērijveida dzīvokli, bet 13% – dzīvokli pirmskara dzīvojamā ēkā.

Avots: BNA Latvia

Izvēloties apmaksāt rēķinus automātiski ar bankas starpniecību, iespējams ietaupīt laiku un neraizēties par rēķinu apmaksu laikus. Tomēr jārēķinās, ka par šo pakalpojumu var tikt piemērota komisijas maksa.

Atšķirīga maksa

Atšķirībā no norēķiniem internetbankā, kur, veicot maksājumus vienas bankas ietvaros, lielākoties netiek piemērota komisijas maksa, piesakoties automātiskai kāda rēķina apmaksai, jārēķinās ar iespējamu komisijas maksu.

Swedbank un SEB bankas klienti bez maksas var veikt piemēram, Mediju nams, Tele2, Latvijas pasts sniegto pakalpjumu rēķinu automātisko apmaksu, savukārt, par gāzi un elektrību norēķinoties šādā veidā, ir jāmaksā 20 santīmi par katru pārskaitījumu. Parex bankā par Lattelekom sniegtajiem pakalpojumiem automātiskā rēķinu apmaksa maksā 15 santīmus, Swedbankā – 10 santīmus, DnB Nord bankā ir bez maksas. To, kuru uzņēmumu pakalpojumu automātiskā apmaksa notiek bez maksas vai ar cik lielu komisijas maksu, var noskaidrot katrā bankā vai arī bankas mājaslapā.

Izvēlas ērtību dēļ

Lai gan atsevišķos gadījumos norēķināties ar internetbanku ir izdevīgāk nekā izmantot automātisko rēķinu apmaksu, šo pakalpjumu izvēlas daudzi. Pēc Swedbank preses sekretāres Kristīnes Jakubovskas teiktā, katram otrajam no aktīvajiem Swedbank klientiem ir vismaz viens automātiskās rēķinu apmaksas līgums. “Klientam ir svarīgas ne tikai ērtības, ko nodrošina automātiskais maksājums, bet arī uzņēmumu piedāvātie bonusi tiem klientiem, kas rēķinu apmaksai izvēlas automātisko apmaksas sistēmu. Šādā gadījumā ieguvēji ir abas puses – gan maksātājs, gan saņēmējs. Uzņēmums savlaicīgi saņem maksu par sniegtajiem pakalpojumiem, var labāk plānot naudas plūsmu, maksājumi ir ar precīzām detaļām. Turklāt Swedbank klienti patlaban var piedalīties īpašajā akcijā – pieslēdzot automātisko rēķinu apmaksu internetbankā līdz 31. jūlijam, var laimēt atpūtu 25 vai 250 latu vērtībā. Loterijas balvās ir divas dāvanu kartes no Lauku ceļotāja un 20 dāvanu kartes no Jāņa Rozes grāmatnīcas,” stāstīja K. Jakubovska.

SEB bankā šobrīd ir noslēgti vairāk nekā 159 500 automātisko maksājumu līgumi. 2009. gada laikā no jauna noslēgto automātisko maksājumu līgumu skaits pārsniedza 22 600, skaidroja SEB bankas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Strazda. SEB bankas klientiem, kas ikdienā izmanto Ibanku, ir iespēja pieteikties automātisko rēķinu apmaksai, neapmeklējot bankas klientu apkalpošanas centrus. Kopš 2010. gada marta, kad šāda iespēja tika ieviesta, 500 dažādu rēķinu automātiska apmaksa ir pieteikta tieši caur Ibanku.

Savukārt Parex bankā ik mēnesi, izmantojot automātiskās rēķinu apmaksas pakalpojumu, tiek apmaksāti aptuveni 16 500 rēķini. “No 13. februāra klienti, kuriem ir Parex bankas maksājumu kartes, Parex bankas bankomātos bez maksas var apmaksāt vairāk nekā 120 iestāžu un uzņēmumu rēķinus, tajā skaitā tos, kuriem piešķirts tā sauktais žiro numurs. Parex banka ir vienīgā banka Latvijā, kas nodrošina žiro rēķinu apmaksu, ja maksātāja identifikators sastāv gan no cipariem, gan burtiem,” atgādināja Parex bankas Korporatīvo komunikāciju vadītāja Inga Saleniece.

Komisijas nauda

SEB bankā aptuveni 15% no automātisko rēķinu apmaksām ir bez maksas. “Tas, vai cilvēkam jāmaksā komisijas maksa par automātisku rēķina veikšanu, ir atkarīgs no rēķina piestādītāja un bankas noslēgtā līguma,” skaidroja A. Strazda. Kopumā SEB banka nodrošina automātisko rēķinu apmaksu 84 uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem (precēm).

Tomēr, kā liecina statistika, komisijas naudas lielumam nav būtiskas nozīmes, izvēloties šo pakalpojumu. “Automātiskā rēķinu apmaksa – tā ir garantēta rēķinu apmaksa pakalpojuma sniedzējam, tādēļ arī pakalpojuma sniedzējs ir ieinteresēts popularizēt šo pakalpojumu. Nereti pakalpojuma sniedzējs sedz komisijas maksu bankai klienta vietā, lai vairāk klientu noslēgs automātiskās rēķinu apmaksas līgumu un tādējādi maksājumi tiktu veikti regulāri, kas arī galvenokārt nosaka atšķirības komisiju lielumā,” stāstīja I. Saleniece.

Pēc viņas teiktā, pastāv gan uzņēmuma Itella nodrošināta automātiskā rēķinu apmaksas sistēma, kurā iesaistītas visas bankas, bet katrai bankai var būt arī sava automātiskā rēķinu apmaksas sistēma, kā, piemēram, Parex bankai. Šādā gadījumā komisijas maksas lielums ir atkarīgs no tā, kāda vienošanās panākta starp banku un konkrēto uzņēmumu.

Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv

Uzņēmumu segmentā lielākais kavēto kredītu īpatsvars joprojām ir nekustamā īpašuma un būvniecības nozarēs, un paredzams, ka šo problemātisko kredītu īpatsvara augstākais rādītājs tiks sasniegts 2010. gada pirmajā vai otrajā ceturksnī. Attiecībā uz privātpersonu kredītu kvalitāti prognozējams, ka ekonomikas atlabšana tos pozitīvi ietekmē vēlāk, un kavēto kredītu apjoma palielināšanās ir lielā mērā atkarīga no bezdarba līmeņa.

Banka otrajā ceturksnī galveno uzmanību pievērsīs ciešu ilgtermiņa attiecību veidošanai ar klientiem, kuriem «Swedbank» ir pamata banka, turpinot darbu pie nepieciešamo konsultāciju un pakalpojumu nodrošināšanas.

Nākamajā ceturksnī galvenā uzmanība tiks pievērsta kredītu vadībai, proaktīviem pasākumiem lejupslīdes negatīvo seku ierobežošanai un ilgtspējīgu risinājumu meklēšanai visām iesaistītajām pusēm. Bankas stratēģija attiecībā uz turpmāko darbību Latvijas tirgū paliek nemainīga, un «Swedbank» nolūks ir veidot ilgtermiņa darbību Baltijas valstīs.

«Atbilstoši mūsu prognozēm šā gada pirmajā ceturksnī ekonomiskā situācija Latvijā turpināja atgūties, taču noturīgai stabilizācijai un izaugsmei nepieciešams turpināt pārdomātu darbu – gan valsts ekonomikā, gan biznesā. Ilgtermiņa mērķis – dinamiska un noturīga valsts ekonomika,» norāda «Swedbank» vadītājs Latvijā Māris Mančinskis.

«Pašreizējā ekonomikas realitātē mūsu kā bankas uzdevums ir maksimāli precīzi noteikt katra klienta vajadzības un sniegt vispiemērotāko risinājumu. Krīzei ir bijušas arī vērtīgas mācības – piemēram, veicinot izpratni par uzkrājumu nozīmi. Tāpēc nākotne ir sabalansētā finanšu attīstībā – gan bankai, gan uzņēmumiem un sabiedrībai, gan ekonomikai kopumā.»

Autors: NRA.lv

Pasaules finanšu tirgos šogad notika krasa noskaņojuma maiņa – no pesimistiskā skata par piedzīvoto akciju un citu riskantu finanšu instrumentu lejupslīdi uz pozitīvāku nākotnes redzējumu un cenu kāpumu. Akciju tirgi, līdz šim piedzīvojuši gan pēdējās desmitgadēs lielāko kritumu, gan tikpat sen nepieredzētu kāpumu. Tā kā centrālās bankas ASV, Eiropā un citur pasaulē īstenojušus ļoti apjomīgus naudas iepludināšanas pasākumus finanšu sektorā, cena ir augusi gandrīz jebkuriem aktīviem, jo tie pelna vairāk par skaidru naudu kontā.

Lai gan ekspertu vidū nav vienprātības par gaidāmajiem pasaules ekonomikas attīstības ceļiem nākamgad, pašlaik ticamāks šķiet variants, kad nākamgad turpinās izaugsme un netiek piedzīvots negaidīts ekonomikas kritums (t.s. „W” veida attīstības scenārijs šķiet mazāk iespējams). Tiesa gan vairāku eirozonas valstu kredītreitingu samazināšana, tostarp Grieķijas kredītreitings, norāda, ka pašreiz plaši īstenotā budžeta deficīta prakse gan Eiropā, gan citur pasaulē, nav ilgtspējīga. Nākotnē valdībām varētu kļūt sarežģītāk stimulēt ekonomiku ar jaunu tēriņu palīdzību, tāpēc vēl vairāk būs jādomā par tēriņu un parāda samazināšanu.

Šobrīd izskatās, ka tā saucamās, jaunās pasaules jeb attīstību valstu ekonomikas ir soli priekšā vecās pasaules valstīm atkopšanās ciklā. Tas nozīmē, ka 2010. gadā visticamāk attīstības valstīm, kā piemēram, Ķīnai vajadzēs sākt ierobežot dažādos ekonomikas stimulus. Arī tikko Dubajā piedzīvotie sarežģījumi ar savlaicīgu parāda atmaksu liek nedaudz piesardzīgi raudzīties uz attīstības valstu ekonomikām, kurās nākamgad iespējams vajadzēs veikt jau ekonomiku bremzējošus monetārās politikas soļus. Pretējā gadījumā mēs varam piedzīvot jauna burbuļa rašanos, piemēram, Ķīnā.

Kur nākamgad ieguldīt?
Šāds attīstības scenārijs ir pozitīva ziņa akcijām, tomēr jebkuram investoram nākotnē vajadzētu raudzīties piesardzīgi, un nākamajā gadā no akciju tirgiem tādus pat pieauguma tempus kā šogad nevajadzētu gaidīt. Taču tai pat laikā, nav pamata cerēt, ka akciju tirgus būs mazāk svārstīgs un mazāk riskants kā līdz šim. Jaunās pasaules valstu akciju tirgi vienmēr ir vilinājuši investorus ar sagaidāmu potenciāli augstu ieguldījumu, taču nevajadzētu aizmirst par risku, kas sagaida šajos tirgos. Tādēļ investoriem, ja vien viņi nav ļoti pārliecināti par savu viedokli, būtu ieteicams diversificēt savus ieguldījumus starp pasaules reģioniem un nepaļauties tikai uz iespējām, ko piedāvā attīstības valstu akciju tirgi.

Tā kā pastāv risks, ka procentu likmes varētu pieaugt straujāk nekā pašlaik tiek prognozēts,  mēs varētu sagaidīt negatīvus pārsteigumus saistībā ar attīstīto valstu valdību obligācijām. Izdarot ieguldījumu izvēli, investoram jāņem vērā gan potenciālais ienesīgums, gan risks, tāpēc, pieņemot, ka Latvijā nenotiek negaidīti pavērsieni, investoriem ar latiem kabatā pašlaik ļoti pievilcīgi varētu būt ieguldījumi tieši latos Latvijas valsts parāda vērtspapīros vai termiņnoguldījumos atsevišķās Latvijā pārstāvētās bankās vai to filiālēs. Tomēr tas nenozīmē, ka akciju tirgus var būt mazāk ienesīgs, kā iespējas nopelnīt ar depozītiem Latvijā – tas vienkārši būs daudz svārstīgāks.

Kā pasaules notikumi ietekmēs Latviju?
Jau šobrīd redzam, ka, mazinoties bažām par starptautiskā aizdevuma saņemšanu un jautājumiem par 2010. gada budžetu, sarūk latu depozītu likmes. Arī Latvijas valdība ir gatava aizņemties par arvien zemākām likmēm, jo tai naudas pagaidām ir pietiekoši. Tādēļ nākošajā gadā depozītu likmes varētu turpināt samazināties. Taču, tā kā nākamais ir vēlēšanu gads, iespējams, mēs redzēsim dažādus politiskus paziņojumus, kas sapurinās Latvijas procentu likmju tirgu un neļaus nokristies latu depozītu likmēm pārlieku tuvu eiro depozītu likmēm. Lai gan – nākamgad, visticamāk, mēs pieredzēsim EURIBOR un tādejādi arī eiro depozītu likmju kāpumu.