Viņš pauž, ka neatdodot parādu, zaudētu tikai Starptautiskais valūtas fonds (SVF), raksta Apollo.lv

«Atzīmēšu, ka šis aizdevums jau nav īsta nauda,» uz jautājumu, vai vajadzēja aizņemties, intervijā laikrakstam «Neatkarīgā» pauž ekonomists. «Starptautiskie aizdevēji to nav nopelnījuši, bet ir radījuši no zila gaisa. Par reālu tā kļūtu tikai tad, kad Latvijas nodokļu maksātāji sāktu šo parādu atdot, atņemot to savām ģimenēm. Neatdodot parādu, SVF nebūtu zaudētājs. Runājot Maikla Hadsona vārdiem: vienīgais zaudējums SVF un Eiropas Komisijai būtu divi centi par elektrības rēķinu aizdevumu procesā izmantotā datora darbināšanai.»

Ekonomists arī neslēpj, ka no valsts maksātnespējas, viņaprāt, nav jābaidās. «Kad valsts atsakās apkalpot ārējo parādu, nākamajā dienā to pasludina par maksātnespējīgu. Tas ir normāli… Pēdējo gadsimtu laikā valstis tā darījušas simtiem reižu. Vai cieš valsts reputācija? Protams, bet šīs ciešanas ilgst, maksimums, piecus gadus. Tā nav nekāda katastrofa. Tirgum ir īsa atmiņa. Vislielākā katastrofa (starptautiskajiem kreditoriem, nevis valsts iedzīvotājiem) būtu tā, ja turpmāk Latvija atteiktos pieņemt aizdevumu. Jo ātrāk to izdarīsim, jo straujāk atkopsies nacionālā ekonomika. Aizņemšanās veicina stagnāciju, kura var turpināties desmitiem gadu,» intervijā sacīja eksperts.

«Latvijai ir ļoti daudz dabas resursu. Piemēram, vairāk nekā miljons hektāru neizmantotas lauksaimniecības zemes, kur iespējams audzēt izejvielas pašu ražotai enerģijai. Tad nevajadzētu iepirkt energoresursus par miljonu eiro dienā. Turklāt rastos arī iespēja atjaunojamo enerģiju nozarē nodarbināt tūkstošiem cilvēku. Arī eksports patlaban ir strukturēts nelietderīgi. Mēs savus krājumus izpārdodam pa lēto. Protams, tādējādi varam mākslīgi uzaudzēt eksporta rādītājus, taču šāda pieeja nav ilgtspējīga. Latvijai ir 64 000 kvadrātkilometru, no kuriem liela daļa ir absolūti neattīstīti. Lai tos izkoptu un nepieļautu spekulācijas, jāizveido pareiza nodokļu sistēma. Tā ir vienīgā, kas var attīstīt zemes teritorijas. Realizējot pareizu nodokļu politiku, varam to paveikt ar savu nacionālo valūtu. Nevajag aizņēmumu.»

Autors: www.apollo.lv

Viņš uzsver, ka galvenie iemesli šādai situācijai ir daudzās pasaules valstīs valdošā sociālā nevienlīdzība. Vēl viens drauds pasaules ekonomikai ir attīstības valstu, īpaši Āzijā, pārāk straujā ekonomiskā izaugsme.

Kāns paziņojis, ka SVF ir gatava palīdzēt Ēģiptei, un tai palīdzēt noteikt ekonomiskās attīstības virzienu. Tomēr tāpat kā citām reģiona valstīm, tai jācīnās pret bezdarbu un ienākumu nevienlīdzību. Pretējā gadījumā pat pastāv bruņota konflikta draudi.

Runājot par pasaules ekonomikas atkopšanos, Kāns uzskata, ka atkopšanos bremzē pasaulē notiekoši nemieri, un pieaugošās atšķirības starp valstīm un arī to iekšienē pat var sagraut pasaules ekonomisko atgūšanos un radīt augsni nākamajai krīzei.

Starpvalstu attiecību pasliktināšanās var novest pie gan finanšu, gan tirdzniecības protekcionisma. Savukārt sociālā saspīlējuma pieaugums valstu iekšienē var izraisīt arvien pieaugošu sabiedrisko un politisko nestabilitāti. Postošas sekas nabadzīgākajās valstīs var radīt arī arvien pieaugošās pārtikas cenas.

Kāns piebilda, ka vēl viens drauds pasaules ekonomikas stabilitātei atlabšanas tempu atšķirība starp attīstītajām un attīstības valstīm. Tie ir nesabalansēti, un zināmā mērā situācija ir līdzīga, kā 2008. gadā laikā, pirms sākās pašreizējā krīze. Kamēr attīstītajās valstīs ekonomiskā izaugsme ir zemāka par potenciālo, attīstības valstīs tā ir daudz straujāka. Un šo valstu ekonomikai draud pārkāršana. Konkrētāk tas attiecināms uz Āzijas valstīm, kur ekonomikas pārkāršana var novest pie īpaši smagām sekām. Šobrīd šo valstu vadītāju dilemma ir mēģināt ierobežot inflāciju, tai pat laikā veicinot izaugsmi un jaunas darba vietas.

Autors: bizness.lv

Tajā pašā laikā SVF brīdina par divu veidu ekonomikas izaugsmes tempiem, kas paredz lēnāku izaugsmi attīstītajām ekonomikām, tādām kā Eiropa, savukārt attīstības valstu ekonomikas šogad piedzīvos straujāku izaugsmi, kas varētu sasniegt 6.5%.

ASV ekonomikai tiek prognozēta 3%, Lielbritānijas ekonomikai 2%, savukārt eirozonas un Japānas ekonomikai prognozē 1.5% lielu izaugsmi.

Autors: bizness.lv

Savukārt Eiropas Parlaments lēma par sabiedrības vairumam saprotamākām lietām – nobalsoja par regulu, kas paredz, ka Eiropas Savienībā tirgotajām patēriņa precēm jābūt marķējumam ar norādi par izcelsmes valsti, ja tās importētas no trešajām valstīm, un vienojās, ka turpmāk rēķinu apmaksas standarta termiņš būs 30 dienas, nevis tik, cik katrs iedomājas sev par labu, raksta LV.LV

Vēl Francijas enerģiskie pensiju sistēmas reformas pretinieki nav nomierinājušies, kad uz ievērību pelnošu streiku pieteikusies Spānijas sabiedriskā transporta darbinieku arodbiedrība, kas izsludināja vienas dienas streiku 7. novembrī, kad Romas pāvests Benedikts XVI apmeklēs Barselonu. Streika mērķis ir protestēt pret valsts līdzekļu tēriņiem šai vizītei, vēsta BNS/AFP. Romas katoļu baznīcas galva plāno apmeklēt Katalonijas reģiona galvaspilsētu Barselonu, lai iesvētītu Svētās ģimenes (Sagrada Familia) katedrāli, kas ir pasaules mantojuma objekts.

Eiropas dienvidnieki mētā akmeņus, dedzina policijas automašīnas un vicina nūjas arī citu iemeslu dēļ. Itālijas dienvidos pie Neapoles, Boskorealē, iedzīvotāji protestējuši pret jaunas atkritumu izgāztuves ierīkošanu, un sadursmēs ar policiju tika ievainoti 20 policisti. Eiropas tiesa šogad kritizēja Itāliju par to, ka Neapolē un apkaimē nav piemērotas sistēmas atkritumu aizvākšanai, un brīdināja, ka šī problēma apdraud cilvēku veselību un vidi.

Nodokļu maksātājiem nav jācieš banku dēļ

ES būtu jāizveido sistēma, kas nodrošinātu, lai turpmāk par nodokļu maksātāju naudu nebūtu jāglābj grūtībās nonākušas bankas, 20. oktobrī paziņoja ES iekšējā tirgus un finanšu pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē. “Bankām būtu jāļauj bankrotēt. [Taču] mums ir jābūt pārliecinātiem, ka tās varēs sabrukt, nenogāžot sev līdzi visu finanšu sistēmu,” sacīja komisārs. EK pauž cerību, ka tās ierosmes pavērs ceļu uz to, lai līdz nākamā gada pavasarim tiktu pieņemti attiecīgi likumdošanas akti.

Savukārt ES valstu finanšu ministri sanāksmē Luksemburgā atbalstīja noteikumus, kas stingrāk regulēs spekulatīvos hedžfondus, kuriem būs tā dēvētā pase, kas dos iespēju tiem darboties visā ES teritorijā. ES valstu hedžfondi šādas pases varēs saņemt no 2013. gada, fondi no valstīm ārpus ES – no 2015. gada. Daudzu ES valstu valdības paziņojušas, ka hedžfondi, izmantojot aizņemtos miljardus eiro, destabilizēja finanšu tirgu 2008. gada krīzē un vēlāk veicināja spekulatīvus uzbrukumus Grieķijas un citu grūtībās nonākušu eirozonas valstu parādu vērtspapīriem.

Rūpēs par bloka finansiālo bāzi Eiropas Komisija ierosinājusi ieviest vairākus jaunus nodokļus un pārdot emisiju kvotas, lai dažādotu ES budžeta ieņēmumu struktūru. Pašlaik divas trešdaļas ES budžeta tiek finansētas no visu bloka dalībvalstu iemaksām, taču EK šādu ieņēmumu struktūru uzskata par nepiemērotu.

Saskaņā ar EK ierosmi papildu līdzekļus ES budžetā varētu iegūt, piemērojot nodokli transakcijām finanšu sektorā, pārdodot izsolē siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotas vai ieviešot ar aviotransportu saistītu nodokli. Turklāt EK rosina noteikt atsevišķu ES mēroga PVN likmi, ES enerģētikas nodokli un ES korporatīvo ienākumu nodokli.

1988. gadā ES valstu iemaksu apmērs, vadoties no to nacionālā kopprodukta, veidoja tikai 10% no ES budžeta apmēra, bet pašlaik tas sasniedz 70 procentus. Tas ir pretrunā ar Romas un Lisabonas līgumiem, kā arī izraisa asus strīdus par katras valsts veiktajām iemaksām un dažādiem nodokļu atvieglojumiem, kādas sev panākušas vairākas valstis.

EK arī iegulda līdzekļus pētniecības projektā, kura mērķis ir izstrādāt jaunus sistēmisko risku rādītājus “agrīnās brīdināšanas sistēmām”, kas par draudošām finanšu krīzēm jau to sākuma stadijā brīdina valdības un bankas, lai tās, laikus rīkojoties, varētu apturēt to izplatīšanos. Itālijas, Spānijas, Šveices un Apvienotās Karalistes universitāšu pētnieki un “Yahoo!”, un Eiropas Centrālās bankas speciālisti pētīs, kādā veidā finanšu iestādes apdraud sistēmiski riski, kuru cēlonis ir ļoti sarežģītās un savstarpēji saistītās informācijas un darījumu digitālās sistēmas. Pētnieku uzmanības lokā ir ne tikai finanšu darījumu dati, bet arī dati par meklējumiem internetā, piemēram, tas, cik bieži meklētājprogrammās tiek ievadīti konkrēti atslēgvārdi saistībā ar finansēm.

SVF: jostas nav jāatlaiž, bet arī ar savilkšanu jāuzmanās

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) jaunākajā pārskatā par Eiropas reģiona ekonomiskajām perspektīvām uzsver, ka fiskālās konsolidācijas pasākumu vēriens dažkārt būtu jāsamazina, ja to dēļ tiek bremzēts ekonomikas pieaugums.

“Lai gan fiskālā konsolidācija ir neizbēgama, tā ir jāīsteno, lai līdz minimumam samazinātu tās negatīvo ietekmi uz izaugsmi un nodarbinātību. Ja pastāv draudi, ka pieaugums noplaks krietni vairāk, nekā mēs gaidām, valstis ar fiskālām manevrēšanas iespējām varētu atlikt uz vēlāku laiku daļu no plānotās konsolidācijas,” SVF pārskatā teikto citē BNS/REUTERS. SVF arī norāda, ka fiskālās konsolidācijas pasākumi var būt veiksmīgāki, īstenojot selektīvu tēriņu samazināšanu, nevis cenšoties palielināt budžeta ieņēmumus ar nodokļu celšanu.

Aicina aizliegt ecstasy līdzīgu narkotiku mefedronu

Eiropas Komisija aicinājusi aizliegt ecstasy līdzīgu bīstamu narkotiku, kas joprojām ir atļauta 12 ES valstīs. ES dalībvalstīm lūgts pārtraukt narkotiskās vielas mefedrona brīvu izplatīšanu visā Eiropā un piemērot tai kontroles pasākumus, informē EK pārstāvniecība Latvijā. Mefedrons jau ir aizliegts 15 ES valstīs. Apvienotajā Karalistē un Īrijā vien ar to ir saistīti vismaz 37 nāves gadījumi. Priekšlikums paredz aizliegt mefedrona ražošanu un tirdzniecību, nosakot par to kriminālsankcijas visā Eiropā. Tagad ES valstu valdībām ir jālemj par to, vai ar kvalificētu balsu vairākumu Padomē piešķirt šiem pasākumiem likuma spēku.

Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrā (EMCDDA) Lisabonā tika veikts zinātnisks riska novērtējums, kas pierādīja, ka mefedrons var izraisīt akūtas veselības problēmas un radīt atkarību. Mefedronam nav medicīniskas vērtības, nedz arī cita attaisnojama mērķa tā lietošanai. Šī viela tiek kontrolēta 15 ES valstīs: Austrijā, Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Dānijā, Francijā, Igaunijā, Itālijā, Īrijā, Latvijā, Luksemburgā, Maltā, Polijā, Rumānijā, Vācijā un Zviedrijā.

Atbalsta pārtikas ražošanai paredzētu dzīvnieku klonēšanas atlikšanu

Eiropas Komisija 19. oktobrī paziņoja, ka tā ierosinās, lai dzīvnieku klonēšana pārtikas ražošanas nolūkos ES pagaidām tiktu atlikta. Komisija plāno arī uz laiku apturēt klonētu lauksaimniecības dzīvnieku izmantošanu un no klonētiem dzīvniekiem iegūtas pārtikas tirdzniecību. Visus pagaidu pasākumus pārskatīs pēc pieciem gadiem. Paredzēts izveidot arī klonētu dzīvnieku reproduktīvā materiāla, piemēram, spermas un embriju, izsekojamības sistēmu. Šajā sistēmā lauksaimnieki un ražošanas nozare varēs izveidot datubāzi ar dzīvniekiem, ko radītu no minētā reproduktīvā materiāla.

Komisija uzskata, ka labākais veids, kā risināt šo jautājumu, ir ar selektīvu pasākumu kopumu, ko papildina klauzula par pārskatīšanu pēc pieciem gadiem. Šie pasākumi pietiekamā mērā novērsīs bažas par dzīvnieku labturību, neieviešot liekus un nepamatotus ierobežojumus.

Paziņojumā izklāstīts klonēšanas tehnoloģijas vērtējums saistībā ar pārtikas ražošanu un apskatīti attiecīgie klonēšanas aspekti, ņemot vērā pašreiz spēkā esošo tiesisko regulējumu. Tajā norādīts, kādas bažas par dzīvnieku labturību radušās, un ņemts vērā klonēšanas ētiskais aspekts. Tajā teikts arī, ka nav zinātnisku pierādījumu, kas apstiprinātu, ka bažas par pārtikas drošumu ir pamatotas saistībā ar pārtiku, kas iegūta no klonētiem dzīvniekiem vai to pēcnācējiem.

Paziņojumā apskatīta gan klonēšana dalībvalstīs, gan trešajās valstīs. Patlaban ES uz klonētu dzīvnieku produktu importu, tirdzniecību un izmantošanu attiecas vispārīgie ES tiesību akti. Dānija ir vienīgā dalībvalsts, kas piemēro valsts mēroga aizliegumu attiecībā uz dzīvnieku klonēšanu komerciāliem nolūkiem, savukārt dažās trešās valstīs klonēšana jau tiek izmantota vaislas dzīvnieku radīšanai.

Būs jānorāda ražotājvalsts importētām precēm

Eiropas Parlaments 21. oktobrī nobalsoja par regulu, kas paredz, ka ES tirgotajām patēriņa precēm jābūt marķējumam ar norādi par izcelsmes valsti, ja tās importētas no trešajām valstīm (ārpus ES). Parlaments norāda, ka būtu nepieciešama vienota un harmonizēta sankciju sistēma par šo noteikumu pārkāpumu, kā arī aicina atļaut precēm pievienot norādi “made in” (ražots …) angļu valodā visā Eiropas Savienībā, izklāstīts Eiropas Parlamenta mājaslapā.

Daudzi Eiropas uzņēmumi brīvprātīgi saviem ražojumiem pievieno norādes “ražots …” (“made in”), taču ES nav vienotu noteikumu par norāžu prasībām importētām precēm, izņemot atsevišķos gadījumos lauksaimniecības sektorā.

Deputāte Kristiana Muskardini (Itālija/EPP), atbildīgā par jautājuma virzību EP, norādījusi, ka precēm jābūt ar skaidru, saprotamu un precīzu informāciju par to, kur tās ražotas. Tādējādi tiks nodrošināta godīga un atklāta konkurence un patērētāji pirms iegādes būtu informēti par to, ko izvēlas un kāda varētu būt, piemēram, ražojuma kvalitāte, potenciālie veselības riski.

Pašreiz piedāvātajā redakcijā noteikumi paredz, ka norādei par ražotājvalsti būs jābūt pievienotai daudzām produktu grupām, piemēram, tekstilizstrādājumiem, apaviem, stikla izstrādājumiem, mēbelēm un farmācijas produktiem. Jaunie noteikumi attieksies tikai uz precēm, kas tiek tirgotas gala patērētājam jeb lietotājam. Regula nosaka arī produktu grupas, uz kurām netiks attiecinātas prasības, vai gadījumus, kuros prasības var nepiemērot – “patēriņa preces var atbrīvot no izcelsmes marķējuma, ja tehnisku vai komerciālu iemeslu dēļ tās marķēt nav iespējams”.

EK izstrādātajā priekšlikumā norādei “ražots …” (“made in”) kopā ar valsts nosaukumu jābūt valodā, kas ir saprotama patērētājiem tajā valstī, kurā prece tiek tirgota. EP deputāti pievienoja labojumu par angļu valodas norādes lietojumu kā alternatīvu visā ES.

Parlaments arī prasa ne vēlāk kā trīs gadus pēc regulas stāšanās spēkā Komisijai veikt pētījumu par jauno noteikumu ietekmi.

Rēķinu apmaksai – trīsdesmit dienas

Eiropas Parlaments 20. oktobrī apstiprināja vienošanos, kas panākta ar Padomi, ka turpmāk rēķinu apmaksas standarta termiņš būs 30 dienas, īpaši akcentējot to, ka noteikumi ir stingrāki pret valsts iestādēm. Šādi noteikumi tiek ieviesti, lai novērstu situāciju, ka novēlotu maksājumu dēļ maziem un vidējiem uzņēmumiem draud bankrots, finansiālas problēmas, un lai īpaši atbalstītu mazo un vidējo uzņēmumu darbību.

Pašreizējā ekonomikas krīzes situācijā maksājuma termiņš var izšķirt, vai uzņēmums izdzīvo. Lai atbalstītu Eiropas MVU, kas šādām situācijām ir visvairāk pakļauti, Parlamenta pārstāvji panāca vienošanos ar ES Padomi (dalībvalstīm) par pašreizējās “kavēto maksājumu direktīvas” atjaunināšanu, kas būšot ceļš uz jaunu maksājumu kultūru.

Saskaņā ar noteikumiem standarta maksājumu termiņš valsts iestādēm un uzņēmumiem būs 30 dienas. Izņēmumi šajos termiņos būs pieļaujami tikai izņēmumu gadījumos. Dalībvalstis var izvēlēties noteikt 60 dienu maksājumu termiņu valsts veselības iestādēm, jo to finansēšana lielā mērā notiek no sociālo budžetu maksājumiem.

Komercdarījumos standarta maksājuma termiņš ir noteikts 30 dienas, ja vien līgumā nav norādīts citādi. Ja abas puses vienojas, to varēs pagarināt līdz 60 dienām un vēl ilgāk, ja vien tas nav nepārprotami negodīgi pret kreditoru.

Parlaments sarunās ar Padomi uzstāja, ka kreditoram jābūt garantētai kompensācijas summai, un kā minimālā summa ir noteikti 40 eiro.

Vienošanās vēl formāli jāapstiprina Padomei. Jaunā direktīva stāsies spēkā 20 dienu laikā pēc publikācijas ES “Oficiālajā Vēstnesī”. Dalībvalstīm būs divi gadi jauno noteikumu ieviešanai.

Autors: Lidija Dārziņa / LV.LV

«De facto» vēsta, ka starpgadījums noticis pirms diviem gadiem, laikā, kad valdība lēma par aizdevuma prasīšanu no starptautiskajām organizācijām. Valdība lēmumu pieņēma 2008.gada novembrī un jau pēc dažām nedēļām Latvijā ieradās pirmā Starptautiskā Valūtas fonda ekspertu misija, lai vienotos par aizdevuma nosacījumiem. Tolaik amatpersonu izteikumi bija visai optimistiski un ne ar vārdu netika pieminēts, ka sarunas varēja izjaukt kāds nepatīkams incidents, raksta Apollo.lv

Kā zināms «de facto», Latvijas valdības un aizdevēju sarunu pirmais raunds noslēdzies bez rezultāta, jo valūtas fonda eksperti misiju pēkšņi pārtrauca un tika evakuēti no Latvijas. Darbs palicis nepabeigts, jo kāda no misijas loceklēm saņēma draudu īsziņu. Valūtas fonds nolēmis, ka jāreaģē tūlītēji un ekspertiem Rīgu lika pamest. Sarunas ar Latvijas valdību nolēma turpināt no Varšavas. Turklāt, kā liecina «De facto» rīcībā esošā neoficiāla informācija, Latviju lielā steigā fonda cilvēki pameta ar auto un ceļu tālāk turpināja no Lietuvas.

Tolaik valdību vadīja Godmanis, kurš raidījumam atklāja tā laika notikumu aizkulises. Par misijas lēmumu pamest Latviju, ekspremjers bijis šokēts: «Es biju mežā, un viņš [misijas vadītājs Rozenbergs] man zvanīja no lidostas jau. Kad es teicu, ka iedarbināšu visas drošības struktūras, kādas vien Latvijā ir, vienalga es saņēmu atbildi, ka lēmums jau ir pieņemts un ka viņi turpinās strādāt no Varšavas.»

Ekspremjers Godmanis stāsta, ka Valūtas fonds Latviju pametis ļoti lielā steigā un tobrīd situācija bijusi pat ļoti saspringta – aizdevēji tik tiko bija vispār ieradušies Latvijā un jau sarunu sākums izvērtās pagalam neveiksmīgs. «It kā figurēja, es pats neredzēju, īsziņa, ko bija saņēmusi viena no fonda darbības grupas loceklēm, viņa ir no Čehijas, kas faktiski bija par banku sektoru atbildīga. Nu, lūk, protams, man tas ar bija nopietns šoks,» raidījumam atzina Godmanis.

«De facto» vēsta, ka tobrīd pastāvējusi versija, ka draudi iespējams saistīti ar “Parex bankas” pārņemšanu. Novembra beigās Latvijas amatpersonas saņēmušas Valūtas fonda misijas vadītāja vēstuli, kurā ieteikts no Parex bankas pilnībā izslēgt tās īpašniekus, kā arī liegt viņiem tiesības saņemt no bankas labumus. To, ka bankas pārņemšana notikusi visai drudžainos apstākļos, pierāda arī fakts, ka nacionālās drošības komisijas sēdē runāts par iespējamiem apdraudējumiem arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersonām. Uz neilgu brīdi apsardze bija nozīmēta arī komisijas vadītājai Irēnai Krūmanei.

Iespējamos draudus tūlīt pārbaudīja Drošības policija, kas sadarbojās arī ar Valūtas fonda drošības dienestu. Drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse Krūmiņa raidījumam stāstīja, ka «saņēmām informāciju no tā laika valdības par signāliem, kas varētu apdraudēt SVF kādu darbinieku. Informācija tika pārbaudīta. Drošības policija sazinājās ar SVF drošības dienestu un pārbaudot šo informāciju netika gūti apstiprinājumi vai konstatējums, ka šai amatpersonai tiešam ir apdraudējums.» Viņa gan nevarēja atbildēt, kāpēc tik un tā valūtas fonda cilvēki nolēma no Latvijas aizbraukt.

Godmanis gan atklāj – īsziņas sūtītāju vienkārši nebija iespējams noskaidrot. «Tajā brīdī bija tāds samērā izmisuma stāvoklis principā man, jo kā lai mēs turpinām sarunas? Mums teica, ka pie memoranda darbs turpināsies, viņi to darīs Varšavā un pielikām lielas pūles, lai būtu atpakaļ,» «De facto» stāstīja Godmanis.

Lai fonda eksperti vispār atgrieztos Latvijā, esot notikušas nopietnas sarunas ar vairāku valstu vēstniecībām. Pārbaudot informāciju, «de facto» secinājis, ka tolaik par draudiem valūtas fonda ekspertiem zināja ļoti neliels cilvēku loks vien paša premjera birojā. Par iespējamajiem draudiem netika informēti ne Saeimas nacionālās drošības komisijas, ne citi valdības locekļi. Arī šobrīd daudzām tā laika amatpersonām jautājumi par draudiem fonda ekspertiem izrādījās pārsteigums.

Raidījums arī norāda – ja Latvijā šis incidents, kas varēja izjaukt sarunas ar tobrīd ļoti svarīgajiem aizdevējiem, tā arī līdz šim bija noklusēts, tad Vašingtonā, Valūtas fonda mītnē šo starpgadījumu piemin joprojām, arī šonedēļ notikušajā fonda sammitā aizkulišu sarunās Latvija saistībā ar šo starpgadījumu tikusi pieminēta ne tajā labākajā gaismā.

Autors: www.apollo.lv

Tikai pēc nozaru ministriju detalizētas ziņojumu izvērtēšanas Ministru kabinetā tiks atbalstīti tikai tie priekšlikumi, kurus Latvijas valdība kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem atzīs par pieņemamiem un īstenojamiem.

Nozaru ministrijām ir jāizvērtē aizdevēju iesniegtie priekšlikumi, un tikai tad tos vērtēs valdība, gatavojot 2011. gada budžeta projektu. Ir jānorāda, ka vēl pirms PB gala ziņojuma sagatavošanas FM sadarbībā ar nozaru ministrijām sniedza savus komentārus par starpziņojumā iekļautajām rekomendācijām, taču ne visi Latvijas puses iebildumi bija ņemti vērā. PB starpziņojums par publisko izdevumu pārskatu jau kopš vasaras ir pieejams FM interneta vietnē sadaļā „2011.gada budžets”.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kā arī valdošā koalīcija jau iepriekš ir sniegusi savu nostāju par aizdevēju priekšlikumiem nākamā gada budžeta konsolidācijai un stingri norādījusi, ka pensiju izdevumi netiks samazināti. Par pamatu 2011. gada budžeta projekta veidošanai sociālajā jomā tiks izmantota Labklājības ministrijas sagatavotā koncepcija par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā.

Aizdevēju sniegtie priekšlikumi budžeta konsolidācijai paredz vairākus pasākumus, kurus varētu veikt, lai stiprinātu Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu un palīdzētu sasniegt Latvijas mērķi – pievienoties eirozonai.

Autors: bizness.lv

SVF un EK eksperti negatavos arī nekādu atskaiti, ne ziņojumu par šīs misijas rezultātiem Latvijas valdībai. Savukārt Latvija ir informējusi aizdevējus par aktuālo makroekonomisko situāciju, atjaunotajām prognozēm, šā gada budžeta izpildi, nākamā gada valsts budžeta gatavošanas darbiem un citām aktualitātēm, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace.

Starptautiskā aizdevuma programmas partneru tehniskā misija Latvijā ilga nedēļu.

Jau ziņots, ka pašreizējās Finanšu ministrijas (FM) prognozes liecina, ka 2011.gadā Latvijas ekonomika varētu pieaugt par 3,3%, bet inflācija būt 0,9% līmenī. FM uzsver, ka ekonomika uzrāda pozitīvas attīstības tendences, kas liecina, ka krīzes seku pārvarēšana ir sākusies, tomēr pagaidām situācija saglabājas neskaidra un ļoti būtiski būs trešā ceturkšņa rādītāji.

Nākamā gada valsts budžeta aplēses un samazinājumi vēl ir neskaidri, tomēr FM jau vairāk kārt uzsvērusi, ka visi nepieciešamie darbi tiks veikti un nepieciešamā informācija iesniegta jaunajai valdībai.

Autors: NRA.lv

Pēc organizācijas ekspertu domām, tas notiks tamdēļ, ka daudzu valstu valdības nespēj tikt galā ar parādu saistībām, bet finanšu sektors joprojām saduras ar grūtībām. Bez tam, SVF ziņojumā uzskaitīti faktori, kā, piemēram, kritums ASV nekustamā īpašuma tirgū, kuru dēļ situācija var vēl vairāk pasliktināties. Tieši no ASV nekustāmā īpašuma tirgus arī sākās pasaules finanšu krīze. SVF brīdina, ja hipotēkas parādu saistības joprojām netiks pienācīgā apjomā segtas, tad cietīs kredītu tirgus.

Bez tam, nav izslēgts, ka radīsies jaunas problēmas valstu līmenī, kā tās, kādas bija Grieķijai.

SVF ziņojums attēlo visai drūmu ainu. Rekomendāciju sadaļā teikts, ka attīstīto valstu valdībām ir jāpacenšas samazināt budžeta deficīts. Jaunattīstības valstīm, savukārt, SVF iesaka galveno uzmanību vērst ne tik lielā mērā eksportam, kā iekšējā pieprasījuma stimulēšanai.

Autors: www.2v.lv