ekonomika.lv » SEB

Lielākais vidējais uzkrājums pensiju 2.līmeņa vienam dalībniekam ir sabalansētajās stratēģijās

admin — Tue, 24 Jan 2012 09:27:00 +0000

Pagājušā gada beigās SEB pārvaldīto pensiju 2.līmeņa plānu uzkrājums uz vienu dalībnieku sasniedza 807 latus, kas par 6.9% pārsniedz tirgus vidējo uzkrājumu summu – 755 latus. Augstāko vidējo uzkrājumu tirgū kopumā uz vienu dalībnieku uzrādīja sabalansētās stratēģijas plāni.

Pēc manapensija.lv datiem pērnā gada beigās (30.12.2011) no visiem pensiju 2.līmeņa plāniem augstāko uzkrājumu uz vienu dalībnieku uzrādīja sabalansētās stratēģijas plāni, kuros vidējais uzkrājums uz vienu dalībnieku sastādīja 775 latus. Tam seko aktīvās stratēģijas plāni, uzrādot vidējo uzkrājumu summu uz vienu dalībnieku 760 latu apmērā.

Arī starp SEB Wealth Management pārvaldītajiem pensiju 2.līmeņa plāniem lielāko vidējo uzkrājumu uz vienu dalībnieku uzrādīja sabalansētās un aktīvās stratēģijas plāni. Vidējā uzkrājuma summa SEB sabalansētajā plānā sasniedza 875 latus, par 12.9% apsteidzot vidējo uzkrājumu rādītāju starp visiem sabalansētās stratēģijas plāniem. Savukārt aktīvo ieguldījumu plānos, SEB Eiropas plāna vidējā uzkrājuma summa uz vienu noguldītāju sasniedza 879 latus un SEB Aktīvajā plānā - 805 latus, kas par 15.7% un 5.9% pārsniedz pensiju 2.līmeņa aktīvās stratēģijas plānu vidējo rādītāju.

Mazāko vidējo uzkrājumu uz vienu dalībnieku 735 latu apmērā uzrādīja konservatīvās stratēģijas plāni. Tomēr arī to vidū SEB Latvijas plāna vidējā uzkrājuma summa bija 750 lati uz vienu dalībnieku, kas salīdzinājumā ar vidējo uzkrājumu summu starp visiem konservatīvās stratēģijas plāniem ir par 2 procentpunktiem vairāk.
manapensija.lv pensija SEB

SEB banka piešķir finansējumu 4 miljonu latu apmērā grupai NP Foods

admin — Tue, 17 Jan 2012 09:52:00 +0000

SEB banka turpina sadarbību ar vietējiem ražotājiem, decembrī piešķirot īstermiņa aizdevumus 4 miljonu latu apmērā Latvijas pārtikas ražotāju grupai NP Foods, kurā ietilpst tādas zināmas un vērtīgas kompānijas kā Laima, Staburadze, Gutta un citi uzņēmumi. Finansējums paredzēts NP Foods grupas Baltijā strādājošo uzņēmumu apgrozāmajiem līdzekļiem, kas palīdzēs nodrošināt šo uzņēmumu ikdienas pamatdarbību.

SEB bankas valdes priekšsēdētājs Ainārs Ozols: „Šis ir ne tikai viens no lielākajiem, bet arī viens no interesantākajiem darījumiem 2011. gadā, jo paralēli finansējuma nodrošināšanai, pateicoties mūsu komandas profesionalitātei un kompetencēm, varējām izstrādāt priekš NP Foods inovatīvu risinājumu, kas ļauj uzņēmumam sekot līdzi finanšu plūsmai visās trīs Baltijas valstīs. Esmu gandarīts par noslēgto darījumu ar grupu NP Foods, kurš pārstāv sabiedrībā iemīlētus un vērtīgus zīmolus ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā, un, ir licis pamatus mūsu sadarbībai. Esam lepni un pagodināti būt par mājas banku Latvijas ražošanas un eksporta leģendai - Laimai!”

SEB bankas piešķirto finansējumu grupai NP Foods veido overdrafta līnija 1,4 miljonu eiro un 1 miljona latu apmērā, līzinga 1 miljona latu apmērā, kā arī faktorings 1 miljona latu apmērā.

„NP Foods” valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis: “NP Foods grupas uzņēmumiem, veicot efektīvu resursu pārvaldi un pragmatiski izmantojot tirgus attīstības sniegtās priekšrocības, izdevies sekmīgi pārvarēt ekonomiskās recesijas laiku un noteikt attīstības potenciālu arī eksporta tirgos. SEB banka kompleksais finanšu risinājums tiks izmantots kā atbalsts 2012. gada „NP Foods” grupas uzņēmumu attīstības plāniem. Pozitīvi jānovērtē fakts, ka risinājumus rodam vietējā tirgū, kas atbilst Latvijas ekonomikas interesēm kopumā.”
Ainārs Ozols NP Foods SEB

Uz valsts pensiju paļaujas vien 10% iedzīvotāju

admin — Mon, 16 Jan 2012 16:55:00 +0000

Informācija par valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plāniem atklāj visai bēdīgu ainu – aptuveni puse no 2. līmeņa pensiju plāniem gada laikā nesuši zaudējumus. Turklāt to ienesīgums ilgtermiņā dramatiski atpaliek no patēriņa cenu pieauguma.

Bažas par valsts pensiju sistēmas nespēju nodrošināt pārticīgas vecumdienas daļu iedzīvotāju mudina meklēt alternatīvus iztikas avotus vecumdienām. Aptuveni piektā daļa SEB bankas aptaujāto ir pārliecināti, ka arī pensijas vecumā turpinās strādāt.

28% respondentu domā, ka viņu vecumdienas nebūs neko pārticīgas. Pirms gada šādu bēdīgu ainu iezīmēja 24% aptaujāto.

Viens no iespējamiem iemesliem, kāpēc arvien vairāk iedzīvotāju ar bažām gaida vecumdienas, ir pensiju 2. līmeņa rezultāti. Gada laikā no 26 pensiju plāniem ienesīgi ir bijuši tikai 14 plāni (no tiem ienesīgākais bijis Swedbank pensiju plāns Klasika ar 4,61% peļņu), pārējie strādājuši ar zaudējumiem, kas nozīmē, ka gada laikā uzkrājums pensijai nevis palielinājās, bet samazinājās.

Tiesa, ilgākā laika posmā, tas ir, no diviem līdz deviņiem gadiem, ar peļņu ir strādājuši visi 2. līmeņa pensijas plāni. Augstāko ienesīgumu kopš 2003. gada šobrīd ir sasniedzis Latvijas Hipotēku un zemes bankas ieguldījumu plāns Hipo fondi IP Safari, kurš nodrošinājis 5,32% ienesīgumu. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka inflācija deviņu gadu laikā ir sasniegusi 64 procentus.

Arī SEB bankas aptauja rāda, ka cerības uz valsts pensiju pietiekamību šobrīd ir tikai 10% aptaujāto (2010. gadā tā domāja tikai 9%).

«Veiktā aptauja apliecina praksē labi zināmu faktu, ka ārzemēs cilvēki sāk veikt uzkrājumus savām vecumdienām ar savu pirmo darba dienu. Līdz ar to, iemaksājot pensijas uzkrājumā pat nelielas regulāras summas 6–10% apmērā no savas algas, sasniedzot pensijas vecumu, cilvēks var justies finansiāli neatkarīgs un nodrošināts. Lai gan Latvijā vēl arvien daļa iedzīvotāju uzskata, ka valstij ir pienākums parūpēties par labklājības nodrošināšanu vecumdienām, pamazām mainās cilvēku domāšana – mēs redzam, ka pērn pieaudzis ne vien kopējais iemaksu apjoms SEB pensiju fondā, bet par 15% pieauga tieši fizisko personu veiktās iemaksas SEB pensiju fondā,» atzina SEB pensiju fonda valdes priekšsēdētāja Dace Brencēna.

Vidējais ienesīgums kopš SEB pensiju fonda darbības sākuma uz 2011. gada 31. decembri pensiju plānam SEB Eiropensija bija 3,79%, bet trīs gadu ienesīgums 1,36% gadā, SEB Sabalansētajam plānam attiecīgi – 5,36% un 4,46%, SEB Aktīvajam plānam – 5,12% un 3,79%.pensija SEB

Lielākais – 25 000 dalībnieku – pieaugums pensiju 2. līmenī 2011. gadā bijis ieguldījumu plāniem ar konservatīvo stratēģiju

admin — Mon, 16 Jan 2012 09:15:00 +0000

2011. gada laikā par 25 000 ir palielinājies to dalībnieku skaits, kuri savus pensiju 2. līmeņa līdzekļus ir ieguldījuši konservatīvās stratēģijas ieguldījumu plānos. Savukārt, no visiem pensiju 2. līmeņa konservatīvās stratēģijas plāniem visaugstāko ienesīgumu kopš tā darbības sākuma uzrāda SEB Latvijas plāns.

2011. gada laikā vislielākais dalībnieku pieplūdums pensiju 2. līmenī bija vērojams tieši konservatīvās stratēģijas plānos, kuros savus līdzekļus šobrīd iegulda 331 tūkstotis cilvēku un tas sastāda 29% no pensiju 2. līmeņa dalībniekiem kopumā.

SEB Wealth Management valdes priekšsēdētājs Pāvils Misiņš: „Tas, ka cilvēki dod priekšroku konservatīviem ieguldījumiem un stabilitātei, ir redzams arī SEB pensiju 2. līmeņa plānos - no 13 tūkstošiem dalībnieku, kas pagājušā gada laikā ir pievienojušies SEB pārvaldītajiem pensiju 2. līmeņa plāniem, lielākā daļa jeb 8 tūkstoši ir izvēlējušies ieguldījumus tieši SEB Latvijas plānā, kas pārstāv konservatīvo ieguldījumu stratēģiju. Līdz ar to SEB Latvijas plānā šobrīd ieguldījumus veic 65 tūkstoši jeb 20 % no visiem konservatīvo plānu dalībniekiem.”

To apliecina arī SEB bankas veiktā pētījuma dati, kurā, atbildot uz jautājumu, kādu savas pensijas kapitāla pārvaldīšanas veidu cilvēki izvēlētos, 2011. gadā 86% Latvijas iedzīvotāju joprojām priekšroku dod mazāka riska ieguldījumiem ar stabilu pieaugumu. Saskaņā ar pētījuma datiem par 3% ir pieaudzis arī iedzīvotāju skaits, kas izvēlētos ieguldījumus ar lielāku risku un iespējami lielāku ienesīguma pieaugumu vai kritumu, taču šo iedzīvotāju īpatsvars veido tikai 11%.

Nozarē kopumā pa visiem pensiju 2. līmeņa plāniem uz 2011.gada 30.decembri bija 1.156 miljons dalībnieku, no kuriem konservatīvajā stratēģijā ieguldījumus veic 29%, sabalansētajā stratēģijā - 9% un aktīvajā stratēģijā - 62%. Salīdzinot ar 2010. gadu, konservatīvās stratēģijas dalībnieku skaits ir audzis par 1.5 %, savukārt aktīvo – sarucis par 1.5%.

Saskaņā ar mājas lapā www.manapensija.lv publicētajiem datiem, SEB Latvijas plāns un SEB Sabalansētais plāns, kuri ir pensiju 2. līmeņa plāni Latvijā ar ilgāko darbības pieredzi, savu darbību uzsākot 2003. gada 7. janvārī, jau vairākus gadus uzrāda lielāko ienesīgumu starp visiem konservatīvās un sabalansētās stratēģijas plāniem. Sabalansēto ieguldīju stratēģijā SEB Sabalansētais plāns ir līderis četrus gadus pēc kārtas: ienesīgums 2008. gada 31. decembrī kopš darbības sākuma bija 3.59%, 2009. 31. decembrī – 4.54%, 2010.gada decembrī – 4.75% un pagājušā gada 31. decembrī – 3.96%. Savukārt Konservatīvo ieguldījumu stratēģijā SEB Latvijas plāns augstāko ienesīgums kopš darbības sākuma ir uzrādījis 2008. gada 31. decembrī ar 4.3%, 2009. gada 31. decembrī – 5.13% un pagājušā gada 31. decembrī – 4.81%.
Pāvils Misiņš pensija SEB

Latvijas iedzīvotāji labāk vecumdienās strādā, nekā šodien krāj pensijai

admin — Fri, 13 Jan 2012 15:46:00 +0000

Kā liecina SEB bankas veiktā aptauja, raugoties uz ārvalstu pensionāru aktīvo ceļošanu, turpat puse (48%) Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ir nozīme savlaicīgai pensijas uzkrājumu veidošanai, taču, domājot par pašu pārticību pensijas vecumā, tikai 33% Latvijas iedzīvotāju šodien ir gatavi veikt uzkrājumus. Turklāt, gada laikā no 17% līdz 19% palielinājusies tā iedzīvotāju daļa, kuri uzskata, ka arī pensijas vecumā turpinās strādāt.

Domājot par pārticīgas dzīves nodrošināšanu pensijas vecumā, un, atbildot uz jautājumu "Kas, Jūsuprāt, nodrošinās pārticīgu dzīvi pensijas vecumā?", par 4 procentpunktiem līdz 28% pieaudzis to cilvēku skaits, kuri neuzskata, ka viņu vecumdienas būs pārticīgas. Gluži tāpat no 17% līdz 19% palielinājusies tā iedzīvotāju daļa, kuri uzskata, ka arī pensijas vecumā turpinās strādāt, vai savas cerības liek uz valsts pensijas pietiekamību (2011. gadā 10%; 2010. gadā 9%) vai bērnu finansiālo atbalstu (2011. gadā 6%; 2010. gadā 5%). Zīmīgi, ka 33% iedzīvotāju atzīst, ka paši veiks uzkrājumus, lai pensijā dzīvotu pārticīgi, kas ir par 8 procentpunktiem mazāk kā pirms gada.

Savukārt, atbildot uz jautājumu „Kāpēc, Jūsuprāt, ārzemju pensionāri tik daudz ceļo?”, līdz 16% palielinājies to iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka ceļo tikai turīgie pensionāri un līdz 48%, kuri atzīst, ka ārzemju pensionāri var atļauties ceļot, pateicoties savlaicīgi uzsāktajai pensijas uzkrājumu veidošanai. Savukārt, par 8 procentpunktiem līdz 32% ir sarukusi to iedzīvotāju daļa, kas atbildējuši, ka lielu pensiju pensionāriem ārzemēs nodrošina valsts.

SEB pensiju fonda valdes priekšsēdētāja Dace Brencēna: „Veiktā aptauja apliecina praksē labi zināmu faktu, ka ārzemēs cilvēki sāk veikt uzkrājumus savām vecumdienām ar savu pirmo darba dienu. Līdz ar to, iemaksājot pensijas uzkrājumā pat nelielas regulāras summas 6-10% apmērā no savas algas, sasniedzot pensijas vecumu, cilvēks var justies finansiāli neatkarīgs un nodrošināts. Lai gan Latvijā vēl arvien daļa iedzīvotāju uzskata, ka valstij ir pienākums parūpēties par labklājības nodrošināšanu vecumdienām, pamazām mainās cilvēku domāšana - mēs redzam, ka pērn pieaudzis ne vien kopējais iemaksu apjoms SEB pensiju fondā, bet par 15% pieauga tieši fizisko personu veiktās iemaksas SEB pensiju fondā.”

SEB bankas aptauja „Par jaunākajām tendencēm pensiju jomā” tika veikta 2011. gada decembrī elektroniskā vidē. Atbildes snieguši 1450 respondenti.
Dace Brencēna pensija SEB

"Krājbankas" bankomātu tīkls pagaidām nevienam nav vajadzīgs

admin — Tue, 10 Jan 2012 10:31:00 +0000

Līdz ar Latvijas Krājbankas un Snoras bankas krahu citas bankas Latvijā ieguvušas jaunus klientus.

Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska atzina, ka decembrī pēc Krājbankas aizvēršanas banka jutusi pastiprinātu jauno klientu interesi un bankai pievienojās vairāk nekā 30 000 jaunu klientu. Savukārt SEB banku par savu kopš 22. novembra līdz gada beigām ir izvēlējušies aptuveni 22 000 jaunu klientu, atvērti gandrīz 45 000 kontu. Pērnā gada decembrī jauno klientu skaits SEB bankā gandrīz trīs reizes pārsniedzi 2010. gada decembra skaitu, Neatkarīgajai zināja stāstīt SEB bankas ārējo komunikāciju projektu vadītāja Kristīne Martinsone.

Latvijas Krājbankai piederēja viens no visplašākajiem bankomātu tīkliem valstī 1300 bankomātu. Par tiem ļoti lielas intereses citu banku vidū nav. “Krājbankas bankomāti un Citadeles bankomāti tehnoloģiski ir atšķirīgi, arī to apkalpošana ir atšķirīga, un banka Citadele ir izvērtējusi, ka saimnieciskāk ir nevis tos integrēt, bet gan uzstādīt jaunus Citadeles bankomātus. Decembrī jauns Citadeles bankomāts tika uzstādīts Viļānos, un mēs gatavojamies uzstādīt tos vēl vairākās citās apdzīvotās vietās, kur līdz šim ir bijuši Latvijas Krājbankas bankomāti,” atklāja I. Prauliņa.

Arī K. Jakubovska uzsvēra, ka Swedbank uzstāda pati savus bankomātus reģionos. Decembrī jaunie naudas izmaksas bankomāti uzstādīti Koknesē, Viļānos, Ozolniekos, Skrīveros, Dundagā, Maltā, Strenčos, Raunā un Jaunpiebalgā, Sabilē.

Vienīgi SEB bankas prezidents Ainārs Ozols pirms Ziemassvētkiem Latvijas Televīzijas raidījumā 100. pants pieļāva iespēju, ka nākotnē varēs runāt par Latvijas Krājbankas bankomātu vai kādu citu aktīvu pārņemšanu.Ainārs Ozols Krājbanka Kristīne Jakubovska SEB Swedbank

SEB 2011. gadā piešķīrusi valsts galvotos kredītus studentiem vairāk kā 13 miljoni latu apjomā

admin — Fri, 06 Jan 2012 09:49:00 +0000

Jau piekto gadu izglītības jomā vērojamā tendence, kad samazinās augstskolās studējošo skaits, atspoguļojās arī SEB bankas apkopotajos datos par 2011. gadā izsniegtajiem studiju un studējošā kredītiem ar valsts galvojumu - kopējais piešķirtā kredīta skaits sasniedza 4038, kas salīdzinājumā ar 2010.gadu ir krities par 10%, kamēr piešķirtajā summā kritums bija mērenāks, noslīdot par 7% līdz 13 miljoniem latu.

2011. gada laikā SEB banka bija vienīgā banka Latvijā, kas piešķīra studentiem valsts galvoto studiju un studējošā kredītu un pēc apkopotiem datiem, 2011. gadā kopumā studentiem tika piešķirti 4038 kredīti ar valsts galvojumu, no kuriem tāpat kā pērn 77% bija studiju kredīts, kas paredzēts studiju maksas segšanai, bet 23% studentu ir izvēlējušies studējošā kredītu, kuru izmanto ikdienas vajadzībām.

SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere: “Izsniegto kredītu samazināšanās skaidrojama ar vairākiem faktoriem, tanī skaitā ar demogrāfisko situāciju – šobrīd studiju gaitas uzsāk jaunieši, kas dzimuši pirms astoņpadsmit – deviņpadsmit gadiem, kad valstī bija vērojams kritums bērnu dzimstībā. Tomēr neraugoties uz to, mēs esam gandarīti atbalstīt studentus, kuru procentuālais skaits pret kopīgo iedzīvotāju skaitu Latvijā, ir viens no augstākajiem rādītājiem pasaulē.”

Līdzīgi kā iepriekšējos gados arī šogad visaktīvākie bijuši Latvijas Universitātes studenti, jo tiem piešķirti 29% no studiju vai studējošā kredītiem ar valsts galvojumu un RTU studenti, kuriem piešķirti 11%. Trešajā vietā šogad ir ierindojusies Rīgas Stradiņu universitāte ar 9%, kurai vienīgajai no pirmā TOP piecinieka augstskolām ir izdevies palielināt izsniegto kredītu summu. Ceturtajā un piektajā vietā ar 8% no studiju vai studējošā kredītiem ar valsts galvojumu ierindojas Latvijas Lauksaimniecības universitāte un Biznesa augstskola Turība. Finansējumu ar valsts galvojumu mācībām ārvalstu augstskolās izmantojuši 9% studentu no kopējā valsts galvoto kredītu saņēmēju skaita 2011. gadā.

Ja 2010. gadā, kad pirmo gadu studenti varēja saņemt kredītu arī eiro valūtā, to izmantoja 70% un atlikušie 30% ņēma kredītu latos, tad šogad šī proporcija ir ievērojami mainījusies par labu latu valūtai – 55% studējošo šogad kredītu ir ņēmuši latos, bet 45% eiro valūtā.

Ieva Tetere: “Šādas izmaiņas kredīta valūtas izvēlē ir skaidrojamas ar to, ka studenti rīkojas apdomīgi, saprotot, ka kredīta valūtu vēlams pieskaņot pašu vai ģimenes locekļu ienākumu valūtai, jo kredīts citā valūtā saistās ar valūtas risku - valūtas kursa svārstību gadījumā pastāv iespēja, ka nākotnē kredīta summa, konvertējot uz latiem, varētu būtiski palielināties. Turklāt, veicot naudas konvertāciju, ik mēnesi tiek zaudēta daļa naudas.”
Ieva Tetere SEB studenti

SEB: skaidras naudas iemaksa bankomātos decembrī sasniedza rekordu

admin — Thu, 05 Jan 2012 08:38:00 +0000

SEB bankas apkopotajie dati liecina, ka pērnā gada decembrī skaidras naudas iemaksas apjomi SEB bankas iemaksas/izmaksas bankomātos sasniedza rekordlielus apmērus - 13 miljonus latu, kas, salīdzinot ar 2011. gada janvāri, uzrāda pieaugumu pat vairāk kā divas reizes, savukārt iemaksu skaits decembrī sasniedza vairāk kā 55 tūkstošus, uzrādot 73% pieaugumu salīdzinājumā ar 2011. gada janvāri. Arī vidējā iemaksu summa 2011. gada laikā ir augusi par ceturto daļu, pērnā gada decembrī sasniedzot 231 latu.

SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere: „Šāda paaugstināta naudas iemaksas aktivitāte decembrī varētu būt skaidrojama ar to, ka gada nogalē tradicionāli ir vērojams skaidras naudas iemaksu pieaugums, taču arī salīdzinot attiecīgi 2011. un 2010. gada decembra datus, mēs redzam, ka 2011. gada decembrī veikto iemaksu skaits pieauga par 71% un apgrozījums – par 84%. Šis ir būtisks signāls tam, ka pēc pēdējo divu mēnešu laikā piedzīvotajiem notikumiem finanšu sektorā uzticība dažādiem finanšu pakalpojumiem ir patiesi augstā līmenī. Jāmin arī fakts, ka decembris ir laiks, kad darbavietas mēdz iepriecināt savus darbiniekus ar Ziemassvētku vai gada prēmijām, kuras, ja vien saņemtas skaidrā naudā, cilvēki steidz iemaksāt banku kontos. Jebkuru ienākumu ieskaitīšana kontā apliecina, ka iedzīvotāji un uzņēmēji savu ikdienas finanšu darījumu viekšanai tomēr ļoti paļaujas uz bankas sniegtajām priekšrocībām – gan drošības aspektiem, gan arī ātrumam un ērtumam.”

2011. gada 12 mēnešos SEB bankas iemaksas/izmaksas bankomātos kopumā ir veikti aptuveni 516 tūkstoši iemaksas darījumi, kas ir pusotru reizi vairāk nekā 2010. gada laikā. SEB bankas klienti savos kontos, izmantojot bankomātu, pērnā gada laikā iemaksājuši 109 miljonus latu, kas ir par 91% vairāk kā 2010. gada laikā. Vidējā iemaksu summa ir palielinājusies par 18% – 2011. gada laikā sastādot vidēji 210 latus.

SEB bankas dati liecina, ka lielāko daļu iemaksu pēc skaita veic fiziskas personas - 80% no naudas iemaksas transakcijām sastāda fiziskas personas, bet 20% juridiskas personas. Toties, apskatot darījuma summas, vērojama pretēja tendence - fiziskām personām vidējā darījuma summa gada laikā bija 125 lati, bet juridiskām – 556 lati, absolūtā izteiksmē nodrošinot arī lielāko iemaksu apjomu.
Ieva Tetere SEB

Dainis Gašpuitis: Ir pamats sagaidīt turpmāku eksporta pieaugumu

admin — Fri, 12 Mar 2010 13:03:35 +0000

Neskatoties uz eksporta pieaugumu salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri par 4.7% un turpmāku importa kritumu 13.1% apmērā, janvārī ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās un deficīts pieauga līdz 76.9 miljoniem latu, informē SEB bankas speciālists Dainis Gašpuitis.

Eksports uzrāda pieaugumu gada izteiksmē jau otro mēnesi pēc kārtas un ir pamats šogad sagaidīt turpmāku eksporta pieaugumu. To veicina pieprasījuma uzlabošanās ārējos tirgos, cenu kāpums, gan arī lielāka koncentrēšanās uz eksporta iespējām. Krasā un nepatīkamā korekcija ekonomikā ir ļāvusi uzlabot konkurētspēju. Nominālā izteiksmē no 2009. gada oktobra, salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu (mēnesi), eksporta apjomi gan ir slīdējuši uz leju, kas turpinājās arī janvārī. Šāda svārstība uz gadu miju ir raksturīga arī iepriekšējos gados. Tādēļ par tendences noturību liecinās turpmākie mēneši.

Importa kritums temps turpina pamazām rukt un tā apjomi pamazām stabilizējas. Importa apjomus turpmāk ietekmēs patēriņa mazināšanās, kā arī dažādu resursu cenu pieaugums. Tāpat jāņem vērā ēnu ekonomikas ietekme. To spilgti apliecina tabakas apjomu kritums janvārī par 61.2%.

Kā liecina pieredze, pēc ievērojamām finanšu krīzēm, seko parāda līmeņa samazināšanās periods. Valstīs, kur iepriekšējos gados mājsaimniecību parāds pieauga īpaši strauji, šis būs daudz izteiktāks process. Rezultātā arī patēriņš atkopsies daudz lēnāk. Pie jaunu tirgu izvērtēšanas vidējā termiņā šis faktors būs ļoti nozīmīgs.

Janvārī pirmo reizi 14 mēnešos pieaudzis arī Igaunijas eksports (+11%), bet imports krities par -2%. Savukārt Lietuvā eksports janvārī krities par -3.3%, bet imports pieaudzis par +5.6%.

Cenu pieaugumu mājokļiem vairāk prognozē gados jaunāki cilvēki

admin — Thu, 14 Jan 2010 13:16:16 +0000

Jaunākais SEB Mājokļu cenu indikators, kas apkopots decembrī, liecina, ka mājokļu cenu potenciālu kāpumu tuvākā gada laikā visvairāk prognozē iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

Pēc gada augstākas mājokļu cenas sagaida 16% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 24 gadiem. 14% cenu kāpuma prognozētāju ir vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem. Šajā vecuma grupā ir arī vismazāk negatīvi noskaņoto skaits – 26% prognozē, ka pēc gada mājokļu cenas būs zemākas nekā šobrīd. Tai pat laikā tieši šajā vecuma grupā valda arī vislielākā nenoteiktība – 28% šīs vecuma grupas respondentu nav konkrēta viedokļa par iespējamām izmaiņām mājokļu cenās.

Attiecībā uz mājokļa cenām vislielākais negatīvi noskaņoto iedzīvotāju skaits ir tieši starp tiem iedzīvotājiem, kuri ir/būtu potenciālie mājokļu pircēji – 37% vecumā no 25 līdz 34 gadiem un 36% vecumā no 18 līdz 24 gadiem prognozē tālāku cenu samazināšanos.