„Neskatoties uz nodokļu politikas izmaiņām, kā arī to, ka janvāris vienmēr ir bijis mēnesis, kad iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir ticis iekasēts mazāk nekā citos mēnešos – ieņēmumu plāns ir izpildīts. Nodokļu izpildes rādītāji liecina, ka valsts ekonomiskā situācija stabilizējas, taču mums visiem kopīgiem spēkiem arī turpmāk ir jāveicina mūsu tautsaimniecības atjaunošanos,” aicina finanšu ministrs Einars Repše.

Ņemot vērā, ka ar 2009. gada 1. decembri spēkā ir jauni noteikumi par atļauju īpašā pievienotās vērtības nodokļa režīma piemērošanai preču importa darījumos, tāpēc janvārī bija nenozīmīga muitas nodokļa neizpilde. Jaunie noteikumi paredz, ka VID piešķir speciālu atļauju ar nodokli apliekamajai personai, izlaižot preces brīvā apgrozījumā, nodokli nemaksāt attiecīgo preču importēšanas brīdī, bet norādīt to nodokļa deklarācijā kā aprēķināto nodokli, tādējādi tas netiek iekasēts uz robežas, bet jau iekšzemē.

Turklāt ir jāuzsver, ka janvāra ieņēmumi klimata pārmaiņu finanšu instrumenta ietvaros tika pārcelti uz februāra sākumu, tādējādi ir izveidojusies neizpilde nenodokļu ieņēmumos.

Savukārt, kas attiecas uz iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) neizpildi, tad daudzi darba devēji izmaksāja algas un arī samaksāja IIN nodokli par 2009. gada decembri jau decembrī, savukārt sociālo nodokli ir samaksājuši janvārī. Tāpēc janvārī vienmēr IIN tiek iekasēts mazāk kā citos mēnešos, savukārt decembra izpilde vienmēr ir bijusi lielāka. Objektīvi secinājumus par IIN prognozes izpildi būs iespējams izdarīt tikai pēc pirmā ceturkšņa izpildes izvērtēšanas.

Avots: BNA Latvia

Neskatoties uz pašreizējo ekonomisko situāciju mūsu valstī, mūsu nacionālā valūta – lats ir stabils Latvijas ekonomikas pamats un valdība strādā pie valsts nelietderīgo izdevumu būtiskas samazināšanas, nevis pie lata devalvācijas. Lata stabilitāte ir viens no mūsu prioritārajiem uzdevumiem, tādēļ jebkāda lata stabilitātes mazināšana būtu bezmērķīga un ļoti negatīvi ietekmētu mūsu tautsaimniecību kopumā, nevis dotu pozitīvu rezultātu, uzsver ministrs.

Gan Latvijas valdības vēstulē Starptautiskajam valūtas fondam, gan Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmā, gan saprašanās memorandā ar Eiropas Komisiju fiksētais lata kurss tiek minēts kā stabilas monetārās politikas pamats.

Tāpat valdība par vienu no stratēģiskajiem mērķiem noteikusi pēc iespējas ātrāku eiro valūtas ieviešanu Latvijā, par vēlāko termiņu nosakot 2014. gadu. Patlaban tiek plānots, ka 2012. gadā Latvija spēs nodrošināt kopīgās valūtas ieviešanas kritērijam atbilstošu budžeta deficīta līmeni zem 3% no iekšzemes kopprodukta, kā arī izpildīt pārējos Māstrihtas kritērijus, lai atbilstoši valdības apstiprinātajam Nacionālajam eiro ieviešanas plānam, realizētu atlikušos praktiskās sagatavošanās pasākumus, prognozē Repše.

Avots: BNA Latvia

2009. gads Latvijas tautsaimniecībai ir bijis smags, jo 18% kopprodukta kritums, kura dēļ bija jāaizņemas starptautiskajos tirgos un arī jāpārskata budžeta veidošanas principi, bija dramatisks. Neapšaubāmi, ka krituma iemesls bija tā saucamais uzpūstais burbulis, kas pastāvēja iepriekšējos gados, nevis reālā ekonomika, tāpēc reāli ražojošā ekonomika nav kritusi tik strauji, skaidro Repše.

Nepārdomātās politikas dēļ ir pieļauta liela kļūda, jo pat izaugsmes gados valdības nespēja sabalansēt savu budžetu, bet dzīvoja pāri saviem līdzekļiem un neveidoja uzkrājumus kā to, piemēram, ir izdarījusi Igaunija, tāpēc šo krīzi igauņi pārdzīvo daudz vieglāk nekā mēs. Taču jau šogad, krīzes apstākļos veidojot 2010. gada budžetu, valdības lēmumi bija vērsti uz ekonomiskās krīzes pārvarēšanu, lai nodrošinātu būtiskākos priekšnosacījumus mūsu valsts tautsaimniecības atveseļošanai, kaut arī vairāki nepopulāri lēmumi ir vienlīdz smagi dažādām sabiedrības grupām, turpina ministrs.

Nav daudz tautu, kas ekonomisko krīzi būtu pārcietušas sekmīgāk. Šobrīd par Latviju starptautiskajā finanšu presē jau sāk runāt nevis kā par krīzes skartu, kā tas bija vēl pirms pāris mēnešiem, bet gan kā, iespējams, paraugu citām ES valstīm, tostarp Grieķijai.

Tiklīdz Latvija spēs sabalansēt savus izdevumus ar ieņēmumiem, pēc diviem, trim gadiem būs jāatgriežas pie jautājuma par visiem nodokļiem, sevišķi par nodokļiem, kas saistīti ar darbu – sociālais nodoklis un iedzīvotāju ienākuma nodoklis būtu jāsamazina pirmām kārtām.

Ekonomiskā krīze mums liek mācīties, ka valstij ir jāspēj savas funkcijas veikt daudz racionālāk un pieticīgāk tērējot līdzekļus, tātad, strādājot daudz efektīvāk. Tādejādi Finanšu ministrija turpinās rūpēties, lai valsts spētu iekļauties tai pieejamo līdzekļu ietvaros, lai valsts saimnieciskā dzīve ne uz brīdi neapstātos, lai mēs izmantotu šo krīzi kā iespēju radīt priekšnoteikumus valsts attīstībai, uzsver Repše.

Nākamajā gadā mūsu valsts ekonomikas atveseļošanās lielā mērā būs atkarīga no Latvijas uzņēmēju spējas izmantot uzlabotas konkurētspējas vidi, lai attīstītu uz eksportu vērstu ražošanu. Tāpēc valsts pārvaldes strukturālajām reformām ir ļoti svarīga nozīme mūsu valsts ekonomiskās un saimnieciskās izaugsmes atjaunošanā.

Tādēļ, ja turpmāk mēs nepieļausim būtiskas kļūdas, nevajadzīgas neprecizitātes rīcībā un komunikācijā ar starptautiskajiem aizdevējiem, nākamajā gadā pasaules finanšu tirgus uzticība Latvijai var atgriezties, prognozē ministrs.

Latvijas tautsaimniecība tuvojas pagrieziena punktam, ko vēl nav sasniegusi, un pagaidām vēl ir jāprognozē neliels kopprodukta kritums, tomēr jau tagad var redzēt pirmās stabilizācijas pazīmes. Tāpēc tas viss mums ļauj uz nākamo gadu raudzīties optimistiskāk.

Valdība par vienu no stratēģiskajiem virsmērķiem noteikusi pēc iespējas ātrāku eiro ieviešanu Latvijā, par vēlāko termiņu nosakot 2014. gadu. Patlaban tiek plānots, ka 2012. gadā Latvija spēs nodrošināt kopīgās valūtas ieviešanas kritērijam atbilstošu budžeta deficīta līmeni zem 3% no iekšzemes kopprodukta, kā arī izpildīt pārējos Māstrihtas kritērijus, lai atbilstoši valdības apstiprinātajam Nacionālajam eiro ieviešanas plānam veiktu atlikušos praktiskās sagatavošanās pasākumus.

Finanšu ministrs par nākamā gada svarīgākajiem uzdevumiem ir noteicis šādas prioritātes:
Latvijas ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšana;
Atbalsts Latvijas uzņēmēju darbībai, samazinot birokrātiskos šķēršļus.

Ja spēsim pārorganizēties un veikt nepieciešamās reformas, Latvija no krīzes izkļūs krietni stiprāka, nekā tā ir bijusi līdz šim. Šis ir tiešām izšķirošs brīdis, kas nosaka to, vai mēs esam spējīgi turpināt valsts attīstību jaunā kvalitātē gan ekonomiski, gan politiski, uzskata Repše.

Avots: BNA Latvia

„VID vadībai jāpievērš īpaša uzmanība pelēkās ekonomikas apkarošanai, ievērojot vienlīdzības principu pret visiem nodokļu maksātājiem. Man ir svarīgi, lai reorganizācijas rezultātā VID lielāku vērību pievērš lielajiem nodokļu maksātājiem, bet mazos uzņēmumus atslogotu no pārmērīga auditēšanas sloga. Turklāt VID jāveicina apkalpošanas serviss, kas būtu orientēts uz klientu, nodrošinot pilnvērtīgākas konsultācijas nodokļu maksātājiem un strādājot piecas darba dienas nedēļā, jo valdība ir nākusi pretī VID vadībai un piešķīrusi dienesta darbības nodrošināšanai papildu piecus miljonus latu, lai tādējādi uzlabotu arī nodokļu iekasēšanas rādītājus,” tikšanās laikā norādīja E. Repše.

Pārrunājot ar N. Jezdakovu atbilstoši jaunajai VID struktūrai rotācijas kārtībā Muitas kriminālpārvaldes direktora amatā ir iecelts Marjans Burijs, kas līdz šim pildīja Muitas kriminālpārvaldes direktora vietnieka un Izlūkošanas daļas priekšnieks pienākums. Par Muitas auditu pārvaldes direktora pienākumu izpildītāju ir iecelts Tālis Kravalis, kas līdz šim bija Galvenās muitas pārvaldes direktora vietnieks.

Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktora pienākumu izpildītājas amatā iecelta Inga Brutāne, kas līdz šim bija Lielo nodokļu maksātāju pārvaldes direktore. Tāpat Inga Brutāne ir iecelta Nodokļu maksātāju konsultācijas pārvaldes direktores amatā. Lielo nodokļu maksātāju pārvaldes direktora amatā ir iecelts Valdis Lubgans, kas līdz šim bija Rīgas reģionālās iestādes (Ziemeļu rajona nodaļas, Latgales priekšpilsētas un Vidzemes priekšpilsētas) nodaļas vadītājs, savukārt Nodokļu kontroles pārvaldes direktores amatā ir iecelta Ināra Pētersone, kas līdz šim ir bija Galvenās nodokļu pārvaldes direktora vietniece.

Avots: BNA Latvia

Repše norādīja, ka Latvijā ir neatkarīga centrālā banka, kas nepieļaus latu sagraut. Tā strādā kompetenti un tai ir vairāk nekā 100% rezerves, intervijā skaidroja finanšu ministrs, ziņo portāls Tvnet.

Viņš arī uzsvēra, ka lats ir stabils Latvijas ekonomikas pamats un šajā situācijā valdībai ir jāstrādā uz izdevumu samazināšanu, nevis lata devalvāciju.

Jau ziņojām, ka vakar Zviedrijas laikraksti izplatīja informāciju, ka Zviedrijas bankas gatavojas lata devalvācijai. Līdz šim Latvijas augstākās amatpersonas noliegušas informāciju, ka Latvija gatavojas devalvēt latu.

Avots: NRA.lv

Grozījumi likumā paredz, ka Repše varēs aizkavēt vai samazināt asignējumus, ja triju mēnešu periodā valsts budžeta faktiskie ieņēmumi attiecībā pret plānotajiem samazinās vairāk kā par 0,5% un ja valsts budžeta deficīts pārsniedz plānoto deficītu par vairāk kā 0,5 % no iekšzemes kopprodukta prognozes.

Par to finanšu ministram septiņu darba dienu laikā būs jāinformē Ministru kabinets, kas pieņems galīgo lēmumu par plānoto Valsts kases konta lietošanas ierobežojumu un iespējamajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos.

Tāpat finanšu ministrs Valsts kases konta lietošanas ierobežojumus varēs noteikt, ja trūks naudas saistību izpildes nodrošināšanai. Pēc finanšu ministra rīkojuma Valsts kasei būs jānosaka asignējumu aizkavēšana vai samazināšana konkrētam periodam un par to nekavējoties jāinformē ministrijas.

Grozījumi paredz, ka ierobežojumus varēs noteikt periodam, kas nav ilgāks par trīs mēnešiem. Taču gadījumos, kad asignējumu aizkavēšanu vai samazināšanu būs nepieciešams noteikt ilgākam laikam, Ministru kabinetam mēneša laikā būs jāsagatavo grozījumi valsts budžeta likumā un ar to saistītajos likumos.

Avots: Bizness.lv

Viņš pašlaik atrodas Vašingtonā un piedalās Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pavasara sesijā.

Finanšu ministrs gan nekonkretizēja, kāda bijusi SVF nostāja sarunās, proti, vai gadījumā, ja Latvija arī veic strukturālās reformas un pārkārto budžeta veidošanas kritērijus, starptautiskais aizdevums būs pieejams arī pie septiņu procentu budžeta deficīta. “Mums ir pilnīgi skaidrs, kas mums kā valstij un kā valdībai ir jādara,” pēc sarunām ar SVF pārstāvjiem atzina E. Repše. “Vispirms – te nav runas tik daudz par kādām prasībām, bet par mūsu pašu politiku, un tas, kas interesē SVF un citus starptautiskos aizdevējus, – vai šī politika ir pārdomāta un vai ir ilgtspējīga. Proti, ja mēs atļautos domāt par pārmērīgi lieliem budžeta deficītiem, tad politika nebūtu ne pareiza, ne arī ilgtspējīga un nenodrošinātu mums tēriņu finansējumu, un nenodrošinātu mums iestāšanos Eiropas monetārajā savienībā 2012. gadā. Ja mēs gribam aizņemties papildu naudu starptautiskajos tirgos, tad mums ir jāpierāda, ka mēs esam pietiekami noteikti savos centienos samazināt pārmērīgos tēriņus vismaz līdz 2006. gada līmenim.”

E. Repše, piekrītot Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rimšēviča teiktajam, uzsvēra: “Mums nav jāatgriežas pagājušajā gadsimtā vai pie kaut kādiem neiedomājamiem budžeta cipariem. Tas, par ko šobrīd runājam, tas atgrieztu mūs 2006.–2007. gada līmenī. Ja mēs nākamgad turpinātu šo pašu virzienu, nenoslīdot zem 2006. gada līmeņa, tad būtu pilnībā izpildījuši fiskālos kritērijus, lai iestātos Eiropas monetārajā savienībā.”

Lēmums par budžeta deficīta pārskatīšanu ir SVF valdes kompetencē. Latvijā kārtējā SVF misija ierodas nākamnedēļ, lai analizētu budžeta sagatavošanas priekšlikumus, metodoloģiju, kā arī apspriestu finanšu vadības jautājumus. Finanšu ministrs ir vienojies ar starptautiskajiem partneriem par nākamajām SVF tehniskās palīdzības misijām, kad SVF eksperti ieradīsies Latvijā jūnijā un augustā. E. Repše norāda, ka visām ministrijām jāievēro tāda izdevumu politika, kas līdz gada beigām turētos pie 7% budžeta deficīta. “Ja mēs spējam to īstenot, tad esam uz pareizā ceļa,” uzsver ministrs.

Situācija Latvijā izraisa arī pastiprinātu mediju interesi, jo SVF savā jaunākajā pusgada ziņojumā par pasaules ekonomikas attīstību Latvijai šim gadam prognozē vislielāko iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu – par 12 procentiem. Igaunijai un Lietuvai tiek prognozēts 10% IKP samazinājums. “Vienīgā izeja, lai arī ļoti sāpīga pašreizējā situācijā, ir darīt visu, lai izpildītu kritērijus iestājai Eiropas monetārajā sistēmā,” vakar īpašā pasākumā par situāciju Eiropā, vērtējot situāciju Baltijas valstīs, sacīja SVF Eiropas departamenta direktors Mareks Belka. Tas ir vienīgais pozitīvais scenārijs, īpaši Latvijai, lai arī tas prasītu ievērojamu izdevumu samazināšanu.

Tajā pašā laikā vairākas Latvijas pacientu organizācijas vērš SVF uzmanību uz smago veselības aprūpes situāciju Latvijā. Daudzi cilvēki var palikt pilnīgi bez medicīniskās aprūpes un medikamentiem. Pacientu organizācijas aicina SVF pārliecināties, lai Latvijas valdības plāni, samazinot budžeta izdevumus, neskartu cilvēku veselību un dzīvību.

Savukārt E. Repše vēlreiz uzsvēra, ka “mēs gadiem ilgi esam īstenojuši nepareizu veselības aprūpes politiku”. Latvijai jau sen bijis nepieciešams ieviest veselības apdrošināšanu, lai pacientam pilnīgi nerūpētu, cik konkrētais pakalpojums maksā, jo par to rūpētos apdrošinātājs. “Diemžēl mums ir iestāde ar pretenciozu nosaukumu VOAVA, bet mums nekad kārtīgi nav bijis nostādīts jautājums par veselības apdrošināšanu,” saka E. Repše.

Latvijas delegācija šajās dienās atrodas Vašingtonā, kur piedalās Pasaules Bankas un SVF pavasara sanāksmē. Latvijas delegācija informējusi SVF amatpersonas par valdības sagatavotajiem strukturālo reformu priekšlikumiem.

Avots: NRA.lv / Inga Paparde

Pēc viņa teiktā, salīdzinot ar šā gada plānotajiem budžeta grozījumiem, nākamgad budžets būs vēl mazāks, tāpēc ministriem nevajadzētu plānot aktivitātes, paredzot, ka budžets pieaugs un būs papildu finanšu līdzekļi.

Prognozes liecinot, ka nodokļu ieņēmumi budžetā samazināsies arī nākamgad, norādīja Repše.

Kā ziņots, valdība iepriekš nolēma, ka visām ministrijām jāsagatavo trīs izdevumu samazinājuma scenāriji par 20%, 30% un 40%, lai šo informāciju ņemtu par pamatu darbā pie šā gada valsts budžeta grozījumu izstrādes, kā arī iecerētajām strukturālajām reformām.

Repše jau iepriekš atzina, ka daudziem resoriem 40% izdevumu samazinājums var izrādīties visreālākais, jo ieņēmumi budžetā turpina samazināties.

Kā ziņots, sasniedzamais mērķis ir 2011.gadā panākt budžeta deficītu, ne lielāku par 3% no iekšzemes kopprodukta. Laika posmā no 22.aprīļa līdz 5.maijam Finanšu ministrija kopīgi ar iesaistītajām pusēm izvērtēs sniegtos priekšlikumus, un paredzams, ka 12.maijā ierosinājumi tiks skatīti valdībā.

Avots: www.nra.lv

Savā 30. marta rīkojumā V. Dombrovskis atgādina “Latvijas ekonomikas bezprecedenta samazināšanās tempus un ar to saistīto nepieciešamību radikāli pārskatīt publiskā sektora darbību”. Rīkojumu veido divas daļas. Pirmā – tā tiešām ir skatīšanās un skaitīšana. Tiek uzdots vienas līdz divu nedēļu laikā savākt un iesniegt Finanšu ministrijā informāciju par valsts uzņēmumu un to dažādu pakāpju meitasuzņēmumu uzkrātajiem naudas līdzekļiem un plānotajiem ieņēmumiem, uzsvaru liekot uz dividendēm. Otrā daļa uzdod “ministriem nodrošināt”, lai valsts aģentūras un uzņēmumi vairs netērētu naudu bez finanšu ministra Einara Repšes atļaujas. Līdz ar to finanšu ministram vai viņa ministrijai (vai padomniekiem, vai varbūt kādai jaunveidojamai struktūrai) tiek nodotas funkcijas, kuras līdz šim vismaz formāli veica tagad ar plašu žestu likvidētās uzņēmumu padomes.

Finanšu ministrija (FM) vēl nav sagatavojusi procedūru, kādā tiks dotas, atteiktas un droši vien arī apstrīdētas atļaujas valsts uzņēmumiem un iestādēm tērēt budžeta atvēlēto vai ar dažnedažādu privilēģiju palīdzību nopelnīto naudu. FM Komunikācijas departamenta direktore Diāna Bērziņa piektdien Neatkarīgajai solīja, ka tam visam “ministrija izstrādās īpašu procedūru” un ka “tieši šobrīd pie tā strādājam”.

Nozaru ministri vai ministrijas uz rīkojumu ir reaģējuši dažādi. Dažos gadījumos tas kopā ar attiecīgās ministrijas precizējumiem ir jau nosūtīts rīkojumā minētajiem uzņēmumiem un iestādēm izpildīšanai un kļuvis vispārpieejams. Citur Neatkarīgajai apliecināja, ka kaut kāds rīkojums skaitīt un taupīt naudu esot izdots, bet varbūt tas ir tik slepens, ka neviens pat nezina, vai par to drīkst vai nedrīkst runāt. Vēl citās iestādēs valdīja šaubas, vai tāds rīkojums ir iespējams un, ja arī tiek gatavots, tad – vai ir jau izdots.

Avots: NRA.lv / Arnis Kluinis

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi pirmajos trīs mēnešos bija 689,42 miljoni latu, savukārt izdevumi – 856,61 miljoni latu, līdz ar to izveidojies finansiālais iztrūkums – 167,19 miljoni latu. Savukārt speciālā budžeta ieņēmumi bija 321,31 miljoni latu, bet izdevumi – 353,56 miljoni latu, līdz ar to izveidojies finansiālais deficīts – 32,25 miljoni latu.

Finanšu ministrs Einars Repše skaidro: „Pie šāda izdevumu tempa, kā arī ieņēmumu krituma ļoti strauji varētu pieaugt budžeta deficīts, tādēļ mums ir jāstrādā izdevumu samazināšanas virzienā. Risinājums, lai krasi samazinātu valsts budžeta izdevumus, ir strukturālas reformas publiskajā sektorā, detalizēti pārskatot visas funkcijas.”

Salīdzinot ar 2008. gadu, valsts pamatbudžeta ieņēmumi pirmajos trīs mēnešos ir bijuši par 72,98 miljonu latu mazāki, bet izdevumi pieauguši par 64,31 miljoniem latu.

Valsts budžeta ieņēmumi martā sasniedza 295 miljonus latu, kas ir par 22% mazāk kā pērnā gada atbilstošā periodā, savukārt izdevumi bija 474 miljoni latu jeb par 26% lielāki, salīdzinot ar iepriekšējā gada martu. Līdz ar to finansiālais deficīts bija 179 miljoni latu.

Martā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 168,61 miljoni latu, bet izdevumi sasniedza 344,92 miljonus latu, finansiālais deficīts bija 176,31 miljoni latu. Nodokļu ieņēmumi minētajā periodā sasniedza 134 miljonus latu. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošu periodu, nodokļu ieņēmumi samazinājās par 26% jeb 47 miljoniem latu. Nenodokļu ieņēmumi pamatbudžetā bija aptuveni pērnā gada atbilstošā perioda līmenī.

Valsts speciālā budžeta marta ieņēmumi sasniedza 126 miljonus latu jeb bija par 6 miljoniem vairāk nekā pērn martā, savukārt izdevumi – 128,95 miljonus latu, tā rezultātā finansiālais deficīts bija 2,95 miljoni latu.

Avots: www.bna.lv / Solvita Barkāne