Būtiskākā ietekme uz ražotāju cenu kopējo līmeni bija cenu izmaiņām metālu ražošanā (samazinājums par 4,3%), pārtikas produktu ražošanā (pieaugums par 1,0%), elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (pieaugums par 0,8%), koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (kāpums par 1,3%), atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā; materiālu pārstrādē (samazinājums par 5,5%).

Gada laikā (salīdzinājumā ar 2009.gada jūliju) ražotāju cenas rūpniecībā palielinājās par 6,2%. Iekšējā tirgū realizētās produkcijas cenas palielinājās par 4,1%, bet eksportētajai produkcijai – par 9,5%. Lielākā ietekme uz ražotāju cenu kopējo līmeni bija cenu pārmaiņām elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (pieaugums par 8,5%), koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (kāpums par 14,0%), metālu ražošanā (izaugsme par 32,1%), pārtikas produktu ražošanā un atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā; materiālu pārstrādē (pieaugums attiecīgi par 2,2% un 33,2%).

CSP ir precizējusi ražotājcenu izmaiņas aprīlī. Iepriekš paziņotie 2,2% mazliet palielināti, atsaucoties uz papildu informāciju, kādu statistiķiem snieguši uzņēmumi.

Samērā ilgstošais periods, kad palielinās atšķirības starp ražotāju un patēriņa cenām Latvijā, ir izskaidrojams ar to, ka eksportēto preču cenas pieaug daudz straujāk. Maijā vietējam tirgum ražoto preču izmaksas pieaugušas par 0,9%, bet eksportēto preču izmaksas – par 3,1%. Tas parāda, ka uzņēmumiem ir ienākumu avots, uz kura rēķina tie var pasaudzēt citus vietējos ražotājus un galu galā patērētājus.

Ietekmīgākie cenu pieaugumi maijā konstatēti metālam (+11,6%) un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (+3,4%) ar atrunu, ka šajā koksnes izstrādājumu grupā neietilpst mēbeles.

Gada laikā no 2009. gada maija līdz šā gada maijam ražotāju cenas rūpniecībā palielinājušās par 3,3%. Vietējo īpatnību dēļ tās pat sarukušas par 0,6% iekšējā tirgū, bet eksportētajai produkcijai pieaugušas par 9,4%. Šāds cenu pieaugums gandrīz par 1/10 daļu ļauj Latvijas eksportētājiem justies ļoti komfortabli, par spīti tam, ka ražošanas apjomi šajā laikā sarukuši. Ticēsim, ka tādējādi tiks pievilināts papildu kapitāls uz eksportu vērstai ražošanai un tās apjomi pieaugs.

Ražotājcenu pieaugums nav vietējā Latvijas īpatnība, bet gan sekas resursu un izejvielu cenu kāpumam pasaules tirgos. Tieši to pašu apliecina Latvijas galvenās eksportpreces – koksnes – cenu kāpums.

Optimisti saista izejvielu cenu kāpumu ar pasaules ekonomikas atveseļošanās procesu, bet pesimisti – ar Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas Savienības sacensību par to, kura no abu savienību centrālajām bankām emitēs vairāk ne ar ko nesegtas naudas – attiecīgi dolārus un eiro. Papildu emitētās naudas daudzums patiešām savu pirmo ietekmi atstāj uz izejvielu cenām pasaulē. Ražotāji izejvielu cenu izmaiņas izjūt mazliet ātrāk nekā patērētāji. Cenu celšanās pesimistiskā izskaidrojuma labā puse ir tāda, ka šāda cenu celšanās nesamazina Latvijas ražotāju starptautisko konkurētspēju.

Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv

2010.gada aprīlī rūpniecības produkcijas izlaide bija 338.4 milj. latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2010.gada aprīlī, salīdzinot ar 2010.gada martu, rūpniecības produkcijas apjoms pieauga par 0.1%. Tai skaitā elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 4.2%, bet kritums bija apstrādes rūpniecībā par 0.7% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 3.6%.

2010.gada aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, rūpniecības produkcijas izlaide pieauga par 9.7%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 8%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 1.9% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 20.2%.

Lielākais rūpniecības produkcijas izlaides pieaugums apstrādes rūpniecībā bija koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles – par 36.3%.

Pēc iespaidīgās aktivitātes pieauguma martā, pieaugumu uzrāda arī aprīļa veikums. Tomēr bažas par izaugsmes noturību, vismaz vidējā termiņā, saglabājas, komentē Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas analītiķis.

Konkurētspējas pieaugums un maksātspējas atšķirības starp vietējo un ārējiem tirgiem rada labvēlīgus apstākļus tām nozarēm, kam jau ir eksporta iestrādes. Spēja noturēt un palielināt noietu eksporta tirgos būs viens no pamatnosacījumiem tam, kā attīstīsies apstrādes rūpniecība.

Līdz martam pozitīvās tendences bija vairāk vērtējamas kā aktivitātes pieaugums, kas neatspoguļojas apgrozījuma kāpumā. Aprīlis varētu būt pirmais mēnesis, kad apgrozījums, salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu, varētu jau uzrādīt pieaugumu. Tas norādītu, ka aktivitātes kāpums pamazām sāk nest arī finansiālus ieguvumus. Tomēr ir jāatzīmē, ka nozares attīstība saglabās nevienmērīgu ātrumu, iespējamām krasām svārstībām un stagnāciju atsevišķās nozarēs. To apliecina pieaugums martā (salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi iepriekšējā gadā) tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā, bet kritums aprīlī. Tāpat arī pārtikas ražošanā – (salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi iepriekšējā gadā) kritums martā, bet pieaugums aprīlī.

Vietējais pieprasījums saglabāsies ļoti slābans, kas nozīmē, ka liela loma būs notikumiem ārējos tirgos, respektīvi tas, cik prasmīgi tiks ierobežoti un vadīti pašreizējie notikumi eirozonā un kā turpmāk tiks stiprināta konkurētspēja. Svarīgi, lai sarežģījumi eirozonas valstīs neiedragātu tur notiekošos ekonomikas atveseļošanās procesus un tas nepārvērstos straujā pirktspējas un patēriņa kritumā, prognozē Gašpuitis.

Autors: BNA Latvia

Ietekmīgākie cenu pieaugumi bija metālu ražošanā (kāpums par 9,1%), gatavo metālizstrādājumu (izņemot mašīnas un iekārtas) ražošanā (par 3,2%), pārtikas produktu ražošanā un koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (par 0,9% katrā nozarē), atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā; materiālu pārstrādē (par 4,7%).

Savukārt, vislielākā pazeminošā ietekme uz ražotāju cenu kopējo līmeni bija cenu kritumam apģērbu ražošanā (par 6,3%) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 0,8%).

Gada laikā (salīdzinājumā ar 2009.gada martu) ražotāju cenas rūpniecībā samazinājās par 2,5%. Iekšējā tirgū realizētās produkcijas cenas saruka par 7,1%, bet eksportētajai produkcijai cenas pieauga par 5,0%. Lielākā ietekme uz ražotāju cenu kopējo līmeni bija cenu pārmaiņām elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (samazinājums par 14,2%), pārtikas produktu ražošanā (kritums par 2,8%), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (samazinājums par 7,8%).

Savukārt metālu ražošanā bija pieaugums par 16,1%, koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā – par 5,6% un atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē – par 57,0%.

Avots: Bizness.lv

Kopējā cenu līmeņa kāpums bija raksturīgs preču realizācijai eksporta tirgū – par 2,8%, bet vietējā tirgū realizēto preču cenu līmenis janvārī samazinājās par 0,4%. Ietekmīgākie cenu pieaugumi bija pārtikas produktiem (kāpums par 1,7%), metāliem (par 5,6%) un koksnes un koka izstrādājumiem (par 1,6%). Savukārt, vislielākā pazeminošā ietekme bija cenu kritumam poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (cenas pazeminājās par 6,4%), kā arī elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 0,4%).

Gada laikā ražotāju cenas rūpniecībā samazinājās par 6,6%. Iekšējā tirgū realizētās produkcijas cenu līmenis saruka par 9,6%, bet eksportētajai produkcijai – par 1,9%, kas ir vismazākais rādītājs kopš 2009.gada janvāra. Lielākā ietekme uz ražotāju cenu kopējo līmeni bija cenu samazinājumam elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (kritums par 15,4%), pārtikas produktu ražošanā (par 6,7%), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 12,4%) un metālu ražošanā (par 9,5%).

Avots: Bizness.lv

Nauda ne tikai pilsētām, bet arī novadiem

Lai arī pašlaik ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē ir grūti laiki, taču kaut kur kādam joprojām ir resursi jeb, precīzāk, nauda, kuru tas gribētu likt lietā. Kā šo pagaidām vēl nezināmo “x” novirzīt savai pašvaldībai, sprieda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā seminārā “Par komerciālo investīciju piesaisti kā instrumentu pašvaldību ekonomiskajai attīstībai un izaugsmei”.

“Esošā situācija prasa jaunus risinājumus,” uzsvēra reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. “Pagaidām gan daudzviet strādājam ar ierastiem paņēmieniem. Taču, izmantojot atslēgas vārdu “partnerība”, var paveikt ievērojami vairāk.”

Šobrīd ir pieejami līdzekļi dažādu ES struktūrfondu programmu ietvaros. Piemēram, Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) pilsētvides programmas prioritātes “Policentriska attīstība” ietvaros no 2007. gada līdz 2013. gadam pilsētvides attīstības projektiem paredzēts atvēlēt 263 miljonus eiro (184,84 milj. latu).

Šajā prioritātē 17 pilsētām, kuras noteiktas kā iespējamās ES atbalsta saņēmējas, ir jāizstrādā attīstības programmas, nodrošinot integrētu pieeju attīstības plānošanā. Patlaban šajā prioritātē iesniegti projekti par vairāk nekā 70 miljoniem latu. Drīz tiks atvērta vēl viena līdzīga programma (“sēklas nauda” 9,5 milj. latu), kas paredzēta nevis pilsētām, bet lielākajiem Latvijas novadiem.

Novērst birokrātiskos šķēršļus pašvaldībās

Šis ir brīdis, kad ES projekti seko cits citam, uzsver ministrs. Tie izriet nevis no kāda atsevišķa tautsaimniecības sektora, bet gan no pašvaldību attīstības programmām. Šeit vajadzētu stingri izvērtēt, vai šie projekti apmierina vietējās sabiedrības vajadzības vai veicina konkrētu uzņēmēju piesaisti konkrētai pašvaldībai.

Vienu no investīciju piesaistes šķēršļiem E. Zalāns saskata pārāk lielā pašvaldības aparāta birokrātijas pakāpē. Sevišķi tas attiecināms uz būvniecību. Tās ir lokālās ierēdniecības ambīcijas, kuras diemžēl traucē attīstīties uzņēmējdarbībai, uzsver ministrs. Tāpēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) gatavo piedāvājumu, kas visā valstī noteiktu vienotu vairāku lēmumu pieņemšanas kārtību. Piemēram, par reklāmas izkārtnes saskaņošanu, kas dažās pašvaldībās ilgst pat veselu mēnesi. Tas nepieciešams tādēļ, lai investoriem, ienākot Latvijā, nevajadzētu sastapties ar neizskaidrojamiem šķēršļiem dažādās pašvaldībās.

LIAA direktors Andris Ozols par vienu no problēmām investoru piesaistē uzskata piedāvājumu trūkumu. Tieši tāpēc no nākamā gada aģentūra sniegs atbalstu šādu piedāvājumu sagatavošanā. Tajā katrai pašvaldībai, kas vēlas piesaistīt investorus, vajadzētu apzināt sava reģiona, infrastruktūras, darbaspēka priekšrocības.

Mājasdarbi pašvaldībām

Lai cik tas nebūtu dīvaini, pasaules valstu investīciju potenciāla reitingu tabulā, kura veidota Pasaules Bankas pētījuma “Doing Business 2010″ ietvaros (vērā tika ņemti 25 kritēriji) un sniedz pārskatu par uzņēmējdarbības nosacījumiem un to īstenošanu vairāk nekā simts pasaules valstīs, reģionālā līmenī Latvija ieņem 27. vietu, aiz sevis atstājot, piemēram, Austriju, Franciju un citas valstis. Saraksta beigās atrodas Krievija (120. vieta). Līdz ar to investoru acīs mēs neesam pastarīši un tātad – interesanti.

Taču, lai uzsāktu virzīt investīciju piesaistes projektus, pašvaldībām jāveic vairāki mājasdarbi. Vispirms ir skaidri jānosaka sava reģiona saimnieciskie mērķi un prioritārie attīstības virzieni. Pēc savas būtības tie saskan ar reģionu ekonomikas profiliem. Piemēram, pašvaldība var savas nākotnes ieceres saistīt ar kokapstrādi vai tūrismu utt.

Tālāk jāizveido attīstības stratēģija šo mērķu sasniegšanai, tostarp paredzot teritorijas, kurās iespējams būvēt uzņēmumus. Piemēram, Somijā vairākas pašvaldības, plānojot rūpnieciskās zonas, no privātīpašniekiem iepērk zemi. Tad to aprīko ar infrastruktūras elementiem un pēc tam jau par dārgāku maksu pārdod konkrētam investoram.

Protams, jāveido arī vienots iedzīvotāju viedoklis par pašvaldības attīstības plāniem un zonējumu. Šis ir viens no ļoti svarīgiem priekšnoteikumiem investora piesaistē. Te būs vietā atcerēties iedzīvotāju negatīvo nostāju pret investoru iecerēm dažviet Latvijā īstenot vairākus projektus, kuri šodien varētu nodrošināt lielisku darba piedāvājumu vietējiem iedzīvotājiem. Piemēram, no projekta Ikšķilē iedzīvotāju negatīvās nostājas dēļ atteicās pazīstamais būvmateriālu ražošanas uzņēmums “Saint-Gobain”. Tagad šis uzņēmums zināmā mērā ir pateicīgs protestētājiem, jo krīzes laikā izdevies ietaupīt aptuveni 80 miljonus eiro. Savukārt, ja nebūtu noticis tā, kā nu ir, ikšķilniekiem un ogrēniešiem nevajadzētu gausties par darba trūkumu.

Ko vēlas investors

Investora izvēli nosaka vairāki svarīgi faktori. Vispirms to nosaka transporta un loģistikas un citi infrastruktūras elementi, piemēram, elektroenerģijas, gāzes pievadi, telekomunikāciju pieejamība.

Viena no aktuālām problēmām ir elektroenerģijas trūkums rūpnieciskajās zonās. Pagaidām tas ir visai grūti risināms jautājums. Piemēram, pirmajās sarunās koncerns “Coca Cola”, kas vēlas veidot savu ražotni Ropažos, par elektropārvades līnijas būvniecību pieprasīja pat 10 miljonus latu. Turklāt atbilstoši normatīviem šāda līnija būtu jābūvē par investora līdzekļiem un pēc tam jānodod valsts a/s “Latvenergo”. Protams, investoram šāds risinājums nav pieņemams. Šādos gadījumos uzņēmējiem vajadzētu doties uz LIAA, kas kopā ar Ekonomikas ministriju mēģinātu šīs problēmas skatīt.

Investoriem būtiska ir arī darbaspēka pieejamība – tā izmaksas, kvalifikācija, produktivitāte. It īpaši – gatavība apgūt jaunas prasmes un pielāgoties noteiktām prasībām.

Protams, svarīga ir arī nodokļu sistēma. Par tās neparedzamību seminārā visai asus vārdus teica zviedru māju moduļu ražošanas uzņēmuma “BAU HOW” izpildirektors Ulfs Abergs. Viņš uzsvēra, ka investoram valstī, kurā tas vēlas sākt biznesu, ir jāatrod savs pastāvīgais pārstāvis, kurš, pazīstot vietējos apstākļus, attiecīgajā pašvaldībā risina visus jautājumus. Šāda kontaktpersona, kas pārvalda angļu valodu, savukārt ir nepieciešama arī ikvienā pašvaldībā, kas ir gatava strādāt ar pašmāju vai ārvalstu investoriem.

Atskatoties uz projekta īstenošanas gaitu, U. Abergs secina, ka Latvijā viņu ir pārsteigušas vairākas lietas. Piemēram, dažkārt tiek solīts vairāk, nekā īstenībā iespējams paveikt. Viņš uzskata, ka mūsu valstī nepietiek ar problēmu konstatēšanu, bet ir jāgādā par to novēršanu.

Izvairīties no šādām un līdzīgām kļūdām pašvaldībām palīdz LIAA, kas nodarbojas ar potenciālo projektu identificēšanu un investīciju piesaisti. Starp citu, LIAA Pasaules Bankas pētījumā “Global Investment Promotion Benchmarking 2009″ atzīta par septīto labāko investīciju aģentūru 213 līdzīgu organizāciju vidū.

Veiksmes stāstu netrūkst

Veiksmes stāstu Latvijā nav mazums. Piemēram, investīciju piesaistē daudz darījusi Jelgava. Šo darbu ir veicinājuši kontakti ar 14 sadraudzības pilsētām Eiropā, Āzijā un Dienvidamerikā.

Taču sarunām ar investoriem Jelgavas pašvaldība veica iepriekš minētos darbus. Izstrādāja pilsētas ilgtermiņa attīstības stratēģiju 2007.- 2020. gadam. Tajā uzsvērtas trīs prioritātes:
- izglītots, konkurētspējīgs, vesels un sociāli aktīvs iedzīvotājs;
- ekonomiski attīstīts zināšanu, tehnoloģiju un jauninājumu centrs;
- pilsēta ar mūsdienīgu un ilgtspējīgu dzīves vidi.

Jelgavas integrētās attīstības programma laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam ietver Jelgavas investīciju plānu, pilsētas teritorijas plānojumu. Pašvaldība ir sertificēta atbilstoši kvalitātes vadības sistēmas standartam ISO 9001-2000 un vides pārvaldības sistēmas standartam ISO 14001-2004.

Lai piesaistītu investorus, viens no pamatnosacījumiem ir augsti kvalificēts darbaspēks, atzīst Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. Tieši tāpēc pilsētas izglītības sistēma galvenokārt ir pakārtota jau minētajām prioritātēm: mašīnbūvei, metālapstrādei un pārtikas rūpniecībai. Šos kadrus sagatavo Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Pieaugušo izglītības centrs ar 140 apmācību programmām, kā arī citas izglītības iestādes. Šobrīd galvenais uzdevums ir izveidot kopīgu arodizglītības sistēmu.

Jelgavas pašvaldība 27,8 hektāru lielu platību Aviācijas ielā ir atvēlējusi industriālajai teritorijai, kurā izveidota infrastruktūra, izbūvētas komunikācijas un veikti labiekārtošanas darbi. Šeit biznesu ir uzsākusi a/s “Amo Plant”, kuras akcionāri ir Jelgavas pašvaldība, Maskavas valdība (finanšu līdzekļi) un a/s “Ferrus”. Pērn ekspluatācijā tika nodota uzņēmuma pirmā kārta. Uzņēmums ražos vidējas kravnesības automobiļus un autobusus, kas atbildīs Eiropā noteiktajiem standartiem. Savukārt šogad noslēgts sadarbības līgums ar holandiešu firmu VDL par autobusu “Ambassador” ražošanu un izplatīšanu. Šajā teritorijā darbojas arī AKG “Thermotechnik Lettland”, kurā izgatavo automašīnu radiatorus “Volvo”, “Porshe” un citām autorūpnīcām. Vēl teritorijā strādā ražotne, kas pārbūvē traktorus “Belarus”, lai tos varētu pārdot pasaules tirgiem.

Savukārt bijušajā RAF teritorijā izveidots viens no pirmajiem un modernākajiem industriālajiem parkiem Latvijā SIA “Nordic Industrial Park”. Tā kopējā platība ir 23 hektāri. Šobrīd vairāk nekā 15 kompāniju ir noslēgušas telpu īres līgumus. To starpā var minēt “Kesko Agro Latvija”, “Mārupes Metālmeistars” un citas.

Jelgavā biznesa attīstību ievērojami veicina arī biznesa inkubators, kas darbojas Zemgales Tehnoloģiskā parka (ZTP) teritorijā. Tas apmāca uzņēmējus un sniedz atbalstu jau minētajās prioritārajās jomās, inkubatorā darbojas metāla un celtniecības materiālu pētniecības un testēšanas laboratorijas. ZTP ir labs publiskās un privātās partnerības piemērs.

“Inkubatora darbā gribam iesaistīt arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes pasniedzējus un studentus, jo tam nopietni jāstrādā pie lielākas produktu pievienotās vērtības radīšanas,” saka A. Rāviņš. “Laba sadarbība ir izveidojusies ar Vācijas Federatīvo Vides, dabas aizsardzības un kodoldrošības ministriju un Austrumeiropas Mājokļu apsaimniekošanas iniciatīvu (IWO e.v.).

Kopā ar partneriem (40% Vācijas partneru līdzfinansējuma) esam snieguši atbalstu dzīvojamo māju siltināšanā un īstenojuši vēl citus projektus. Šo Jelgavas panākumu atslēga ir pārdomāta plānošana, kvalificēts darbaspēks un laba infrastruktūra.”

Autors: Jānis Kalns / LV.LV

Savukārt ievērojamu pieaugumu uzrāda jau vairākas nozares, kuras pieaugumu pamatā spējušas nodrošināt uz ārējo tirgu rēķina. Tā augustā pieaugums bija vērojams koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, (+24.9%), ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (+12%), papīra un papīra izstrādājumu ražošanā (+2.8%). Pagaidām gan pieauguma ieguvums izpaužas apjomos, ko piedāvā salīdzināmās cenas, jo pašreizējās -aktuālās cenas joprojām ir zemas un līdz ar to uzņēmumu ieguvums var būt mazāks kā to rāda statistiska.

Rūpniecības pieaugums augustā, salīdzinājumā ar jūliju, galvenokārt balstās uz vairāku nozarē nozīmīgu uzņēmumu jaudu palielināšanu, kas jūlijā tika samazināta darbinieku atvaļinājumu dēļ.

Rūpniecībai arī turpmākajos mēnešos ir iespēja priecēt ar stabilāku veikumu un devumu kopproduktā salīdzinājumā ar patēriņu. Pamatā tas būs iespējams uz eksporta rēķina. Tādēļ liela loma būs tam, kādus pasākumus veiks ES valstu un ASV valdības, lai tiktu nodrošināts nodarbinātības un patēriņa pieaugums. Nozares, uz kurām tiek liktas cerības, jau ir zināmas, tās ir pārtikas, ķīmijas, metālu ražošana un kokrūpniecība. Ņemot vērā joprojām valdošo  nenoteiktību un pasaules izaugsmes atjaunošanās trauslumu, nozares rādītājos iespējamas turpmākas svārstības. Tāpat valdība nedrīkst apstāties pie dažādu nozares attīstības veicinošu pasākumu īstenošanas, kas ietver pirmām kārtām dažādu birokrātisku un administratīvu šķēršļu mazināšanu.

Avots: BNA.lv

Paredzams, ka šā gada apgrozījums būs aptuveni 10 – 12% mazāks nekā 2008. gadā. Nākamgad uzņēmums plāno 10% apgrozījuma pieaugumu pret šo gadu.

Uzņēmums nopietni strādā pie izmaksu samazināšanas, ietaupot uz pamata izejmateriāliem: 2 – 10% un pakojumu: 30%. Lai modernizētu ražotni uzņēmums šogad ir investējis 10, 5 milj. EUR eirostikla kausēšanas vannas krāsns modernizācijā, tā būs pusotru reizi jaudīgāka, dabai draudzīgāka un ar mazāku gāzes patēriņu uz produkcijas vienību.

Avots: BNA Latvia

„Ekonomikas ministrija pēc vairāk nekā mēnesi ilga, intensīva darba un konsultācijām ar nevalstiskajām organizācijām, uzņēmēju, pašvaldību un darba ņēmēju organizācijām informatīvā ziņojuma līmenī ir sagatavojusi ekonomikas atveseļošanas plānu. Tā galvenie atslēgvārdi ir konkurētspēja, produktivitātes, un produkcijas ražošanas ar augstu pievienoto vērtību ar mērķi padarīt mūsu ekonomiku daudz „gudrāku” un orientētu uz eksportu, nevis iekšējo patēriņu.  Gan pēc diskusijām valdībā, gan pēc turpmākām diskusijām 20.augustā paredzētā konferencē, mēs septembrī valdībā iesniegsim jau detalizētu rīcības plānu, kurā būs konkrēta likumdošanas pakete valsts atbalsta instrumentu iedzīvināšanai prioritārajām tautsaimniecības nozarēm un uzņēmumiem ar augstu attīstības potenciālu, sākot ar 2010.gadu,” uzsver ekonomikas ministrs A.Kampars.

Informatīvajā ziņojumā ir sniegts ieskats Latvijas ekonomikas attīstībā vidēja termiņa periodā, līdz 2015.gadam, ar pašreizējās krīzes raksturojumu; noteiktas politikas prioritātes tautsaimniecības modeļa maiņai, norādīti attīstības virzieni konkurētspējas veicināšanai un mērķtiecīgu, selektīvu valsts atbalsta instrumentu ieviešana. Tāpat ziņojumā ir uzskaitīti nevalstisko organizāciju priekšlikumi ekonomikas atveseļošanas nodrošināšanai  un sniegts ieskats par tālāko rīcību ekonomikas atveseļošanas plāna sagatavošanā.

„Pašreizējā krīze Latvijā, kuras saknes meklējamas nesabalansētā attīstībā tā dēvētajos „treknajos” gados, ir strukturālā krīze. Pašlaik Latvijas ekonomikas struktūra nav ilgtspējīga, ar zemu rūpniecības īpatsvaru un neefektīvu valsts pārvaldi, izglītības un veselības sistēmu. Tāpēc krīzes pārvarēšana un ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās nav iespējama bez kardinālām reformām, tādām kā budžeta konsolidācija, finanšu sektora stabilizācija un tautsaimniecības restrukturizācija,” teikts ziņojumā.

Informatīvajā ziņojumā pausts, ka ekonomikas atveseļošanās plāna īstenošanas rezultātā iecerēts sasniegt: 2011.-2015.gadā vidējais IKP pieauguma temps ir 5% gadā, saglabāta mērena inflācija, kā rezultātā perioda beigās IKP sasniedz 17 miljardus latu; bezdarba līmenis ir mazāks par 8%; pētniecībai un attīstībai novirzīti līdzekļi 1,5% apmērā no IKP.

Dokumentā uzsvērts – lai sasniegtu nospraustos mērķus, ir jāīstenojas straujākam attīstības scenārijam un Latvijas ekonomikā ir jārada priekšnoteikumi pašlaik dominējošā modeļa maiņai no darbietilpīgas uz zināšanām balstītu ekonomiku. Tas nozīmē, ka jāveicina konkurētspēja, produktivitāte un produkcijas ražošana ar augstu pievienoto vērtību.

Ekonomikas modeļa maiņai jābūt vērstai divos virzienos: 1) jārada konkurētspējai labvēlīga vide; 2) ierobežota budžeta apstākļos valsts atbalstam ir jābūt mērķtiecīgam un selektīvam, tas ir, virzītam uz prioritārajām tautsaimniecības nozarēm un uzņēmumiem ar augstu attīstības potenciālu.

Prioritāru tautsaimniecības nozaru noteikšana un atbalsta sniegšana to attīstībai ir nepieciešama divu galveno apsvērumu dēļ.

Pirmkārt, tas ļautu koncentrēt valstī pieejamos ierobežotos resursus tautsaimniecības attīstības veicināšanai, un līdz ar to palielinātu to izlietošanas mērķtiecīgumu un efektivitāti. Otrkārt, tas ir nepieciešams esošā ekonomikas modeļa maiņai no zemo tehnoloģiju un lētā darbaspēka izmantošanas balstītā uz tādu modeli, kas balstās uz zināšanām un inovācijām. Latvija šobrīd specializējas salīdzinoši zemas pievienotās vērtības nozarēs, bet tirgus mehānismi paši par sevi negarantē tautsaimniecības pārstrukturēšanos uz ienesīgākām ražošanas nozarēm.

Ekonomikas teorija un empīriskie pētījumi liecina, ka bez aktīvas struktūrpolitikas iejaukšanās valstu nākotnes attīstība un labklājība nespēj izrauties no līdzšinējās ražošanas struktūras uzliktajiem nosacījumiem. Tādēļ prioritāru nozaru noteikšana un atbalstīšana būtu veids, kā sekmēt tautsaimniecības struktūras pārmaiņas augstas pievienotās vērtības virzienā.

Tāpat informatīvajā ziņojumā definēti valsts atbalsta galvenie virzieni. Tie ir: finanšu instrumenti; nodokļu stimuli; valsts atbalsta programmas; izglītība un zinātne; nodarbinātības pasākumi.

Atbalsta pasākumu mērķtiecīgums jāsaista ar šī brīža aktuālo problēmu risināšanu, ņemot vērā arī ilgtspējīgas izaugsmes priekšnosacījumu veidošanu. Izvēloties atbalsta instrumentus ir jālīdzsvaro šī brīža ieguvumi ar nākotnes zaudējumiem un otrādi.

Darbs pie detalizētas valsts atbalsta instrumentu izstrādes tiks turpināts gan 20. augustā paredzētajā konferencē par ekonomikas atveseļošanas plānu, gan pēc tam plānotajā rīcības plāna izstrādē un attiecīgi priekšlikumi par valsts atbalsta instrumentiem valdībā tiks iesniegti septembrī.

Ekonomikas ministrija par prioritārām tautsaimniecības nozarēm, kuras dos vislielāko ieguldījumu izaugsmē līdz 2015. gadam, ierosina noteikt  – kokapstrādi; pārtikas ražošanu; ķīmisko rūpniecību un tās saskarnozares; elektrisko un optisko iekārtu ražošanu. Sociālie partneri kā tautsaimniecībai nozīmīgas nozares atzīmēja arī tādas pakalpojumu nozares kā finanšu starpniecība, tūrisms un izglītība. Šīm nozarēm ir iespējams palielināt eksporta potenciālu, pilnveidojot likumdošanas bāzi, lai atvieglotu šo pakalpojumu pieejamību ārvalstniekiem.

Avots: BNA Latvia

Skonto Plan valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis atzina, ka ideja par jaunas stikloto alumīnija konstrukciju rūpnīcas būvi dzimusi jau pirms gadiem, un, arī no šīsdienas skatu punkta raugoties, šis lēmums bijis pareizs.

“Jaunās alumīnija rūpnīcas atvēršana šajā ekonomiski riskantajā situācijā demonstrē mūsu, Latvijas uzņēmēju, ambīcijas un apņemšanos būt stipriem gan vietējā tirgū, gan jo sevišķi eksportā. Iepriekšējo gadu pieredze apstiprina, ka varam konkurēt ar ārzemju uzņēmumiem arī viņu pašu mītnes valstīs, ne tikai Latvijā,” sacīja G. Rāvis.

Tukuma domes priekšsēdētājs Juris Šulcs ir gandarīts par tukumnieku veikumu un optimismu.

“Šobrīd lielākoties var dzirdēt žēlabas par krīzi, ziņas par bankrotējušiem uzņēmumiem un ražošanas sašaurināšanu. Lai pārvarētu krīzi, nepieciešams attīstīt eksportu. Šī Tukuma rūpnīca ir piemērs tam, kā tas jādara,” teica J. Šulcs.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Arnijs Matīss jaunās rūpnīcas atklāšanu uzskata par indikatoru uzņēmējdarbības atveseļošanai un eksporta attīstībai Latvijā.

Ražošana jaunajā rūpnīcā notiks divās paralēlās darba līnijās: vienā tiks ražoti logi un durvis, otrā – alumīnija fasādes.

Jaunajā rūpnīcā visas iekārtas piegādājusi kompānija Schuco international KG, ar ko Skonto Plan sadarbojas jau 17 gadus. Patlaban rūpnīca Tukumā ir vienīgā Latvijā un Austrumeiropā, kas ir pilnībā nokomplektēta ar vismodernākajām Schuco iekārtām.

Skonto Plan Ltd apgrozījums 2008. gadā bija seši miljoni latu, peļņa – 700 000 latu.

Avots: www.nra.lv