Saskaņā ar nolemto katra Saeimas frakcija darbam šajā komisijā var deleģēt divus pārstāvjus, kuri izvirzāmi līdz 3.martam.

Atgādinām, ka Saeima 24.februārī nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par iespējamām pretlikumīgām darbībām sakarā ar „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesu.

Informējam arī, ka kopš 2011.gada janvāra Saeimas deputāti vairs nesaņem piemaksu par darbu komisiju sēdēs.

Saeimas kārtības rullis nosaka, ka Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa deputātu. Komisijas pirmo sēdi sasauc un līdz komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanai vada Saeimas sekretārs.

Autors: bizness.lv

«Zviedrijas ārlietu ministra Karla Bilta paziņojums par «Parex bankas» glābšanu kā galveno iemeslu Latvijas dziļajai ekonomiskajai krīzei ir klasisks gadījums, kas prasīja ātru un profesionālu Latvijas Ārlietu ministrijas pretreakciju,» uzskata Zīle.

Pēc viņa domām, Bilta paziņojumam trūkst ekonomiskās loģikas, un tas faktiski ir uzskatāms par nedraudzīgu žestu valstij, kuras nodokļu maksātāji ar lata kursa turēšanu un no tās izrietošo Eiropas izpratnē milzīgo valsts budžeta izdevumu samazināšanu, ir uzņēmušies galveno slogu Baltijas reģiona finanšu sistēmas glābšanai. Turklāt Latvijas valsts veiktā «Parex bankas» pārņemšana no pašu zviedru viedokļa bija būtisks solis, kas ļāva zviedru bankām izvairīties no daudz lielākiem zaudējumiem, nekā tās piedzīvoja, raksta Apollo.lv

«Pēc šāda paziņojuma Latvijas ārlietu ministram, pats mazākais, vajadzēja atjaunot iepriekšējā ministra Aivja Roņa ideju par kopīgas Latvijas un Zviedrijas parlamentu komisijas izveidi krīzes cēloņu analīzei,» atzīst Zīle. «Situācijā, kad zviedru «Swedbank» un «SEB» Latvijā izsniegto hipotekāro kredītu kopapjoms vairākkārt pārsniedza «Parex bankas» izsniegto kredītu apjomu, runāt par šo banku kā galveno vaininieku nekustamā īpašuma burbuļa un sekojošās krīzes izraisīšanā Latvijā ir vairāk nekā nekorekti.»

«Atsevišķu augstu Zviedrijas amatpersonu retorika, kas vērsta tikai uz Latvijas vainošanu krīzes dziļumā, diemžēl jau ir kļuvusi pastāvīga parādība. Turklāt jāņem vērā, ka zviedru nepamatoti negatīvā attieksme pret Latviju, kuru citur Eiropā slavē vai vismaz ar līdzjūtību uzlūko par ārkārtīgo smago budžeta lēmumu pieņemšanu, šobrīd rada Latvijai reālus ekonomiskos zaudējumus. Ir pamats uzskatīt, ka zviedru bankas šobrīd vienkārši atsakās kreditēt Latvijas tautsaimniecību, par ko liecina fakts, ka to kopumā atgūto un norakstīto kredītu apjoms ir lielāks nekā no jauna izsniegto kredītu apjoms,» uzskata Zīle.

Autors: www.apollo.lv

Ministru kabinets nav atbrīvojis a/s „Parex banka” un a/s „Citadeles banka” amatpersonas no atbildības par darbībām, ko tās ir veikušas kā attiecīgo banku valdes vai padomes locekļi.

Valsts definējusi, ka par lēmumiem, kas skar banku pārvaldību un restrukturizācijas plāna izpildi un par kuriem tiek pieņemts īpašs Ministru kabineta lēmums, valsts līdz ar amatpersonām, kas valsts uzdevumā veic šo lēmumu izpildi, nes līdzatbildību.

Ministru kabineta pieņemto lēmumu mērķis ir nodrošināt a/s „Parex banka” valsts atbalsta restrukturizācijas plāna izpildi, ko ir apstiprinājusi Eiropas Komisija, un atgūt valsts sniegto finanšu atbalstu bankām. Ar a/s „Parex banka” valsts atbalsta restrukturizācijas plānu tika apstiprināti valsts atbalsta pasākumi, ko Latvija plāno sniegt a/s „Parex banka” restrukturizācijai.

Autors: bizness.lv

Bankā Dzenītis vadīs Drošības direkciju. Viņa atbildības joma būs iekšējie drošības jautājumi un bankas ekonomisko interešu aizsardzība, ziņo «Radio SWH».

Bankas pārstāve Marita Ozoliņa-Tumanovska portālam «Apollo» pavēstīja, ka darbu bankā uzsācis augsti kvalificēts speciālists drošības jautājumos, kura padomi, ņemot vērā viņa unikālās zināšanas valsts drošības iestāžu juridiskajos jautājumos, ir bijuši augstu novērtēti un pieprasīti arī citās valsts drošības iestādēs.

«Esmu patiesi gandarīts par tik zinoša un pieredzējuša speciālista pievienošanos mūsu komandai.  Ņemot vērā «Parex bankas» darbības specifiku, kas  ir saistīta ar ievērojamu naudas līdzekļu atgūšanu, un līdz ar to neapšaubāmi skars atsevišķas ekonomiskās intereses, sagaidāms, ka mūsu centieni atgūt valsts ieguldījumu izsauks nopietnu pretdarbību. Tādēļ ekonomiskās drošības jautājumi mums ir vitāli svarīgi,» pauž «Parex bankas» valdes priekšsēdētājs Kriss Gviljams.

«Jebkura uzņēmuma panākumu pamatā ir darbinieki, bet atļaušos apgalvot, ka «Parex bankas» gadījumā šim faktam ir īpaša nozīme, ņemot vērā, ka valsts naudas atgūšana ir lielā mērā atkarīga tieši no «Parex bankas» darbinieku profesionalitātes un darba rezultātiem. Lai mēs sasniegtu bankai izvirzītos mērķus, mums ir nepieciešami tikai izcili darbinieki,» norāda Gviljams.

Raidījums «Nekā personīga» augusta beigās vēstīja, ka SAB darbu pārtraukusi otra augstākā amatpersona specdienestā – Uldis Dzenītis. Toreiz kā oficiālais iemels tika minēta došanās izdienas pensijā.

Raidījums atzīmēja, ka Dzenītis ir viena no informētākajām amatpersonām Latvijā. Viņš SAB ir strādājis no pašiem pirmsākumiem 1995.gadā.

Dzenītis, kurš šo gadu laiku samērā bieži sniedzis intervijas dažādiem medijiem, savu aiziešanu no darba toreiz nekomentēja.

Autors: Apollo.lv

Bijušais «Parex bankas» akcionārs Viktors Krasovickis bankas vēršanos tiesā pret viņu un Valēriju Karginu dēvē par smieklīgu. «Šī prasība [tiesā] ir priekšvēlēšanu kauls, kas pamests sabiedrībai,» laikrakstam «Telegraf» sacīja Krasovickis.

«Jā, šo prasību tiesa ir pieņēmusi, taču šādas lietas izskatīšana aizņems aptuveni trīs gadus, tāpēc rezultātus drīz negaidiet,» – tā bijušais bankas akcionārs.

Krasovickis arī atzinis, ka šī prasība viņu neuztraucot. «Kā var uztraukties par darījumiem, kas veikti 1995. gadā? Sen jau iestājies «nozieguma» noilgums,» sacīja viņš.

Rīgas apgabaltiesa pirmdien lēmusi nodrošināt «Parex banka» prasību pret tās bijušajiem īpašniekiem un valdes locekļiem Karginu un Krasovicki par zaudējumu atlīdzību, apķīlājot abiem piederošos nekustamos īpašumus, kustamo mantu, skaidru naudu un maksājumus, kas viņiem pienākas no trešajām personām, tostarp naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, ieskaitot «Parex».

Kā informē bankā: tas nozīmē, ka turpmāk Kargins un Krasovisckis nesaņems ievērojamos procentu maksājumus par viņu noguldījumiem «Parex».

Vienlaicīgi tiesa ir pieņēmusi lēmumu noteikt «Parex bankai» nodrošināt zaudējumu atlīdzību, kas varētu rasties no šī lēmuma izpildes, iemaksājot tiesas noteiktu summu tiesas izpildītāja depozīta kontā.

30. jūlijā «Parex banka» vērsās tiesā pret bankas bijušajiem valdes locekļiem Karginu un Krasovicki, prasot viņiem atlīdzināt savas darbības laikā bankai nodarītos zaudējumus. Kopējais prasības apmērs pārsniedz 62 miljonus latu.

Izvērtējot laika posmā no 1995. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 5. decembrim slēgtos aizdevumu un noguldījumu līgumus starp banku un abiem bijušajiem bankas valdes locekļiem, kuri vienlaicīgi bija arī bankas vairākuma akcionāri, kā arī ar viņiem saistītām personām, banka konstatējusi virkni darījumu, kas noslēgti pretēji bankas interesēm un piemērojot bankai īpaši neizdevīgus noteikumus, kas krasi atšķiras no nosacījumiem, uz kādiem nesaistītas puses noslēgtu šādus līgumus.

Autors: www.apollo.lv

Veiksmīgi noslēdzoties Starptautiskās aizņēmuma programmas pārskata misijai, Eiropas Komisija (EK) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) apstiprināja turpmāko sadarbību ar Latviju valsts ekonomikas stabilizēšanā, piešķirot nākamo aizdevuma daļu 300 miljonu eiro apmērā.

„Pateicoties valdības izsvērtajai fiskālajai politikai un veiksmīgai sadarbībai ar starptautiskajiem partneriem, tiek nodrošināta stabila finanšu rezerve Valsts kasē, kas veicina uzticību Latvijas finanšu tirgum. Starptautisko aizdevēju finansējums mums ir pieejams par ļoti zemām procentu likmēm, kas ilgtermiņā ir labāks par jebkuru citu piedāvājumu. Latvijas sadarbība ar aizdevējiem ir pozitīvs signāls investoriem, kā arī drošības garants iekšējā finanšu tirgū,” skaidro finanšu ministrs Einars Repše.

Pieejamā finanšu rezerve ir vajadzīga valsts budžeta vispārējās finansēšanas nodrošināšanai, lai segtu valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu, kas saskaņā ar vienošanos ar starptautiskajiem partneriem nedrīkst pārsniegt 8,5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) (atbilstoši EKS95 metodoloģijai). Pēc pašreizējā IKP prognozes novervējuma budžeta deficīts šim gadam plānots ap vienu miljardu latu.

Tāpat ir jāuzsver, ka viens no svarīgiem mērķiem, kam tiek paredzēti aizņēmuma līdzekļi, ir aizdevumi pašvaldībām un pašvaldību uzņēmumiem Eiropas Savienības fondu projektu līdzfinansējumam, kas ir nozīmīgākais ilgtermiņa ieguldījums Latvijas ekonomikā.

Saskaņā ar iepriekšējās valdības lēmumu 2008. gadā valstij par ļoti augtām procentu likmēm bija jāaizņemas līdzekļi iekšējā tirgū, t.sk. lai sniegtu finansiālo palīdzību akciju sabiedrībai „Parex banka”. Pašlaik visi šie aizņēmumi ir pilnībā pārfinansēti par daudz zemākām likmēm. Latvijai maksājot starptautiskajiem aizdevējiem procentus par aizdevumu, tika iegūta arī iespēja pārfinansēt citus parādus par krietni mazākām procentu likmēm.

Piemēram, šobrīd valdības obligāciju likmes salīdzinājumā ar 2009. gadu, ir strauji kritušās – tā šā gada jūlijā 12 mēnešu parādzīmēm likmes bija par 3 % mazākas, bet sešu mēnešu parādzīmēm – par 2 % mazāk. Tas ir viens no būtiskiem ieguvumiem ne tikai Valsts kasei, bet visai tautsaimniecībai, kas veicinājis starpbanku aizņēmumu procentu likmju kritumu. Banku likmju kritums padara finanšu resursus pieejamākus Latvijas uzņēmējiem.

Ņemot vērā valsts finansiālo stabilitāti, starptautiskās reitinga aģentūras ir pārvērtējušas un paaugstinājušas Latvijas nākotnes attīstības prognozes no negatīvām un stabilām, kas ir ļoti nozīmīgs rādītājs ārvalstu investoriem, lai veidotu ilgtermiņa sadarbību ar Latviju.

Uzlabojoties valsts ekonomikai, Valda Dombrovska valdība ir panākusi vienošanās ar aizdevējiem, ka Latvija turpinās aizņemties līdzekļus tikai no institucionālajiem aizdevējiem – Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas. Finansējums, kas bija plānots no Eiropas valstīm, tiks lietots tikai kā kredītlīnijas, Latvijai no šīm valstīm naudu aizņemoties vajadzības gadījumā, tādējādi līdz 2011. gada beigām no pieejamā 7,5 miljardu eiro lielā aizdevuma tiktu izmantoti ap 5 miljardiem eiro.

Nākamā aizdevēju pārskata misija Latvijā tiek plānota rudenī. Atkarībā no tās rezultātiem un no nākamā gada budžeta projekta būs zināms, vai Latvijai būs nepieciešams papildu aizņemties no starptautiskajām institūcijām.

BNA Latvia

Parex bankas aktīvu labāko daļu mantojusī Citadele banka aizvakar saņēma licenci no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un vakar tika ierakstīta Uzņēmumu reģistrā.

Citadele banka mantos no Parex bankas 2/3 aktīvu un pasīvu, kā arī vadītāju komandu. Par jaunās bankas valdes priekšsēdētāju kļūs Parex bankas padomes priekšsēdētājs Juris Jākobsons, bet padomes locekļi Juris Vaskāns un Klāvs Vasks šo pašu statusu saglabās jaunajā bankā. Turpat nonāks iepriekš Parex bankas padomē strādājušais Andžs Ūbele. Parex bankas valdes locekļi Guntis Beļavskis un Valters Ābele turpmāk būs Citadele banka valdes locekļi. Jauniem izaicinājumiem citās iestādēs un droši vien arī nozarēs ir gatavs Parex bankas līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

J. Jākobsons stāsta, ka jaunizveidotā banka sāks savu saimniecisko darbību 1. augustā. Līdz tam laikam jāturpina bankas tehniskā sadalīšana, jāvienojas par Parex bankas klientu kontu SWIFT kodu pārnešanu uz jauno banku u. tml. Vecajā bankā paliks aptuveni 100 darbinieku, par kuru vadītāju sastāvu vēl nav izlemts. Fiziski šie cilvēki atradīsies tagadējās Parex bankas jaunajā ēkā Republikas laukumā 2a. Citadele banka pārņems 1,6 tūkstošus tagadējo Parex bankas darbinieku, kuri strādās Republikas laukumā 2a un jaunās bankas struktūrvienībās visā Latvijā un ārzemēs.

Pagaidām nav noslēgusies Parex bankas aktīvu sadalīšana labajos un sliktajos, kuri tiks atdoti labajai Citadele bankai vai atstāti sliktajai (problemātiskajai, risinājumus meklējošajai u. tml., ja izsakāmies mazāk skarbi) Parex bankai. Bankas preses pārstāve Inga Saleniece vakar varēja norādīt tikai aptuvenās proporcijas sadalīšanā: no 2,4 miljardiem aktīvu 2/3 pārņems Citadele banka, bet 1/3 paliks zem Parex zīmola.

Bankas dalīšana notiek atbilstoši plānam, kas jau sen iesniegts saskaņošanai Eiropas Komisijā. Galīgais saskaņojums gan nav saņemts, bet I. Saleniece pauda, ka šim procesam atlikusi tikai dokumentu noformēšana, bet reāli ar EK viss ir saskaņots.

Bankas dalīšana joprojām ir Parex bankas bijušo īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka kritikas objekts. Tā esot Parex bankas bankrota shēma, kas novedīs pie pensiju fondu, Valsts kases un ārvalstu investoru ieguldītās naudas zaudēšanas un piedevām vēl tiesāšanās.

Pēc J. Jākobsona stāstītā, valsts ieguldījumi tagadējā Parex bankā veido 692 miljonus latu un uz jauno banku no tiem tiks pārnesti tikai 230 miljoni. Tas nozīmē, ka gandrīz pusmiljards latu valsts naudas tiek segts ar aktīviem, kuru faktiskā vērtība jau tagad šķiet neatbilstoša to nominālam. Tādējādi valsts ieguldījumu zaudēšana simtos miljonu latu apmērā ir izlemta un patiešām paliks plašas iespējas tiesāties, kas pie tā vainojams. Valsts var norādīt, ka savai patiesajai vērtībai neatbilstošie aktīvi nebūt netika izveidoti laikā pēc Parex bankas nacionalizācijas, kad bankas darbība bija stingri ierobežota.

Par valsts zaudējumiem simtiem miljonu latu apmērā runā arī ieguldījumu brokeru sabiedrības Prudentia partneris, savulaik arī Vācijas – Latvijas bankas un vēlāk Trasta komercbankas prezidents Ģirts Rungainis. Pat no sliktajiem aktīviem attīrītā Citadele banka būšot tikai vārga ēna no kādreizējās Parex bankas. Sliktās bankas radītos zaudējumus valsts teorētiski varētu segt, ja ar lielu uzcenojumu pārdotu Citadele banku. “Protams, brīnumi mēdz notikt, bet patlaban drīzāk jārunā, cik daudz valsts zaudēs,” atkārto Ģ. Rungainis. Iespējama esot nomināla izvairīšanās no zaudējumiem ar lata devalvācijas metodi vai arī zaudējumu norakstīšana uz ekonomikas stimulēšanas rēķina.

Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv

Izvēloties apmaksāt rēķinus automātiski ar bankas starpniecību, iespējams ietaupīt laiku un neraizēties par rēķinu apmaksu laikus. Tomēr jārēķinās, ka par šo pakalpojumu var tikt piemērota komisijas maksa.

Atšķirīga maksa

Atšķirībā no norēķiniem internetbankā, kur, veicot maksājumus vienas bankas ietvaros, lielākoties netiek piemērota komisijas maksa, piesakoties automātiskai kāda rēķina apmaksai, jārēķinās ar iespējamu komisijas maksu.

Swedbank un SEB bankas klienti bez maksas var veikt piemēram, Mediju nams, Tele2, Latvijas pasts sniegto pakalpjumu rēķinu automātisko apmaksu, savukārt, par gāzi un elektrību norēķinoties šādā veidā, ir jāmaksā 20 santīmi par katru pārskaitījumu. Parex bankā par Lattelekom sniegtajiem pakalpojumiem automātiskā rēķinu apmaksa maksā 15 santīmus, Swedbankā – 10 santīmus, DnB Nord bankā ir bez maksas. To, kuru uzņēmumu pakalpojumu automātiskā apmaksa notiek bez maksas vai ar cik lielu komisijas maksu, var noskaidrot katrā bankā vai arī bankas mājaslapā.

Izvēlas ērtību dēļ

Lai gan atsevišķos gadījumos norēķināties ar internetbanku ir izdevīgāk nekā izmantot automātisko rēķinu apmaksu, šo pakalpjumu izvēlas daudzi. Pēc Swedbank preses sekretāres Kristīnes Jakubovskas teiktā, katram otrajam no aktīvajiem Swedbank klientiem ir vismaz viens automātiskās rēķinu apmaksas līgums. “Klientam ir svarīgas ne tikai ērtības, ko nodrošina automātiskais maksājums, bet arī uzņēmumu piedāvātie bonusi tiem klientiem, kas rēķinu apmaksai izvēlas automātisko apmaksas sistēmu. Šādā gadījumā ieguvēji ir abas puses – gan maksātājs, gan saņēmējs. Uzņēmums savlaicīgi saņem maksu par sniegtajiem pakalpojumiem, var labāk plānot naudas plūsmu, maksājumi ir ar precīzām detaļām. Turklāt Swedbank klienti patlaban var piedalīties īpašajā akcijā – pieslēdzot automātisko rēķinu apmaksu internetbankā līdz 31. jūlijam, var laimēt atpūtu 25 vai 250 latu vērtībā. Loterijas balvās ir divas dāvanu kartes no Lauku ceļotāja un 20 dāvanu kartes no Jāņa Rozes grāmatnīcas,” stāstīja K. Jakubovska.

SEB bankā šobrīd ir noslēgti vairāk nekā 159 500 automātisko maksājumu līgumi. 2009. gada laikā no jauna noslēgto automātisko maksājumu līgumu skaits pārsniedza 22 600, skaidroja SEB bankas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Strazda. SEB bankas klientiem, kas ikdienā izmanto Ibanku, ir iespēja pieteikties automātisko rēķinu apmaksai, neapmeklējot bankas klientu apkalpošanas centrus. Kopš 2010. gada marta, kad šāda iespēja tika ieviesta, 500 dažādu rēķinu automātiska apmaksa ir pieteikta tieši caur Ibanku.

Savukārt Parex bankā ik mēnesi, izmantojot automātiskās rēķinu apmaksas pakalpojumu, tiek apmaksāti aptuveni 16 500 rēķini. “No 13. februāra klienti, kuriem ir Parex bankas maksājumu kartes, Parex bankas bankomātos bez maksas var apmaksāt vairāk nekā 120 iestāžu un uzņēmumu rēķinus, tajā skaitā tos, kuriem piešķirts tā sauktais žiro numurs. Parex banka ir vienīgā banka Latvijā, kas nodrošina žiro rēķinu apmaksu, ja maksātāja identifikators sastāv gan no cipariem, gan burtiem,” atgādināja Parex bankas Korporatīvo komunikāciju vadītāja Inga Saleniece.

Komisijas nauda

SEB bankā aptuveni 15% no automātisko rēķinu apmaksām ir bez maksas. “Tas, vai cilvēkam jāmaksā komisijas maksa par automātisku rēķina veikšanu, ir atkarīgs no rēķina piestādītāja un bankas noslēgtā līguma,” skaidroja A. Strazda. Kopumā SEB banka nodrošina automātisko rēķinu apmaksu 84 uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem (precēm).

Tomēr, kā liecina statistika, komisijas naudas lielumam nav būtiskas nozīmes, izvēloties šo pakalpojumu. “Automātiskā rēķinu apmaksa – tā ir garantēta rēķinu apmaksa pakalpojuma sniedzējam, tādēļ arī pakalpojuma sniedzējs ir ieinteresēts popularizēt šo pakalpojumu. Nereti pakalpojuma sniedzējs sedz komisijas maksu bankai klienta vietā, lai vairāk klientu noslēgs automātiskās rēķinu apmaksas līgumu un tādējādi maksājumi tiktu veikti regulāri, kas arī galvenokārt nosaka atšķirības komisiju lielumā,” stāstīja I. Saleniece.

Pēc viņas teiktā, pastāv gan uzņēmuma Itella nodrošināta automātiskā rēķinu apmaksas sistēma, kurā iesaistītas visas bankas, bet katrai bankai var būt arī sava automātiskā rēķinu apmaksas sistēma, kā, piemēram, Parex bankai. Šādā gadījumā komisijas maksas lielums ir atkarīgs no tā, kāda vienošanās panākta starp banku un konkrēto uzņēmumu.

Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 2010. gada 11. jūnija sēdē nolēma pagarināt saistību izpildes ierobežojumu termiņu AS “Parex banka” līdz 2010. gada beigām.

FKTK ņēma vērā valsts veiktos pasākumus Bankas stabilitātes nodrošināšanā un finansiālo rādītāju uzlabošanā un izvērtēja Bankas finansiālo stāvokli un secināja, ka Banka ir ievērojusi likviditātes rādītāju kopš 2009. gada novembra, nav vērojama strauja naudas līdzekļu aizplūšana, un Bankas kapitāla pietiekamības rādītājs 30.04.2010. bija 9.25%.

Iestādes biroja vadītāja Anna Dravniece skaidro: “Lai nepieļautu neprognozējamu naudas līdzekļu aizplūšanu no Bankas, tādējādi saglabājot mērenas noguldījumu izmaiņas, kas nodrošinātu Bankas darbības stabilitāti un maksātspēju, un neapdraudētu sekmīgu restrukturizācijas plāna īstenošanu, Bankai noteikto saistību izpildes ierobežojumu termiņš būtu pagarināms un paši ierobežojumi atstājami negrozīti. Kā arī FKTK uzskata, ka šobrīd Saeimā steidzamības kārtībā izskatāmie priekšlikumi pilnveidot banku restrukturizācijas tiesisko regulējumu, rada papildus risku neprognozētai naudas līdzekļu aizplūdei no Bankas, kas savukārt ietekmētu Bankas darbības stabilitāti un maksātspēju.”

Lēmumā noteiktā saistību izpildes ierobežojumu termiņa pagarināšana ļaus nodrošināt stabilu Bankas darbību, attiecīgi nodrošinot valsts intereses, atgūstot Bankai sniegto finansiālo atbalstu. FKTK ir tiesības pagarināt ierobežojumu darbības laiku līdz komercdarbības atbalsta Bankai sniegšanas beigām. Šis lēmums ir samērīgs un ir attaisnojams ar valsts līdzšinējo atbalstu Bankas finanšu rādītāju uzlabošanā un stabilitātes nodrošināšanā, kā arī ar ievērojamu sabiedrības ieguvumu – finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanu, salīdzinot ar Bankas klientu interesēm īstermiņā.

Skaidro FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece: “Ņemot vērā to, ka valsts ir ieguldījusi Bankā ievērojamus finanšu resursus un šā lēmuma publiska nepieejamība varētu negatīvi ietekmēt sabiedrības uzticību Bankas maksātspējai un spējai sniegt kvalitatīvus finanšu pakalpojumus nākotnē, FKTK uzskata, ka šis lēmums daļā, kas nav ierobežotas pieejamības informācija, ir publiskojams.”

Autors: BNA.LV

Atbilstoši Ministru kabineta atbalstītajam akciju sabiedrības „Parex banka” restrukturizācijas modelim „Jaunās bankas nodalīšana” valdība otrdien, 1.jūnijā ir uzdevusi valsts akciju sabiedrībai „Privatizācijas aģentūra” (PA) nodibināt jaunu kredītiestādi, kurā 100% kapitāla piederētu valstij Privatizācijas aģentūras personā.

Tāpat valdība uzdeva PA pēc Eiropas Komisijas (EK) atļaujas saņemšanas „Parex bankas” restrukturizācijas plānam palielināt jaunās bankas pamatkapitālu līdz valsts atbalsta restrukturizācijas plānā paredzētajam apmēram, kas pašlaik ir aptuveni 103 miljoni latu, bet vēl tiks precizēts pirms aktīvu nodošanas jaunajai bankai, saskaņojot plānu ar EK. Kapitāla finansēšanas resursu avots būs daļa no Valsts kases jau iepriekš veiktajiem noguldījumiem „Parex bankā”.

Tā kā valdībā ir atbalstīts un iesniegts saskaņošanai EK tāds „Parex bankas” restrukturizācijas modelis, kas paredz veidot jaunu banku, „Parex bankai” ir jāturpina atbilstošie sagatavošanās darbi. Jau pirms restrukturizācijas plāna galīgās saskaņošanas EK nepieciešams dibināt jauno kredītiestādi, un efektīvākais risinājums no laika, resursu un juridiskā viedokļa ir šo kredītiestādi dibināt PA. Kā zināms, pašlaik PA ir „Parex bankas” lielākais akcionārs ar 76,6% kapitāla.

Ministru kabinets paralēli ir akceptējis arī Latvijas pozīciju sarunām ar „Parex bankas” otro lielāko akcionāru Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) par tās iesaisti divās pēc „Parex bankas” restrukturizācijas izveidojamajās vienībās – jaunajā bankā un risinājuma bankā. Turpmākās sarunas ar ERAB valdība uzdeva vest Privatizācijas aģentūrai.

Avots: BNA Latvia