Šis pasākums ir iekļauts arī MK apstiprinātajā ēnu ekonomikas apkarošanas un godīgas uzņēmējdarbības veicināšanas plānā.

Piedalīšanās nodokļu atbalsta pasākumā neatbrīvos nodokļu maksātāju no pienākuma savlaicīgi un attiecīgo nodokļu likumos noteiktajā kārtībā veikt kārtējos nodokļu maksājumus.

MK uzdeva Finanšu ministrijai līdz 1. aprīlim izstrādāt likumprojektu par nodokļu atbalsta pasākumu, kā arī iesniegt MK grozījumus noteikumos par kārtību, kāda kārtējie nodokļu maksājumi un nokavētie nodokļu maksājumi tiek ieskaitīti budžetā.

Atbalsta pasākuma piedāvājumu paredzēts attiecināt uz parādiem, kas radušies līdz pamatparāda noteikšanas datumam – 2010. gada 1. jūlijam šādos nodokļu veidos: iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN); uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN); pievienotās vērtības nodoklis (PVN); akcīzes nodoklis; muitas nodoklis un muitas nodoklim līdzvērtīgi maksājumi; valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas; dabas resursu nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis.

2011. gada 1. janvārī nodokļu parādu kopējā summa bija ~904 miljoni latu, no kuriem ~174 miljonus latu jeb 19,3% veidoja nokavējuma nauda. Pēc VID un FM aplēsēm, uz šā gada sākumu nedaudz vairāk kā 111 tūkstošiem parādnieku ir nodokļu parādi ~396 miljonu latu apmērā, kas vērtējami kā potenciāli atgūstami.

Plānotais nodokļu atbalsta pasākums

Plānotais atbalsta pasākuma ilgums ir 90 dienas, kuru laikā:
- pirms pieteikuma iesniegšanas nodokļu maksātājs precizē nodokļu deklarācijas, kuru samaksas termiņš ir noteikts līdz 2010. gada 1. jūlijam. Ja nodokļu maksātājs, precizējot nodokļu deklarācijas, uzrāda līdz šim neuzrādītās summas, tās iespējams iekļaut NAP iesniegumā vispārējā kārtībā;
- iesniedz iesniegumu nodokļu administrācijai (kura forma būs pieejama mājas lapā) vai attiecīgās pašvaldības domē (par NĪN);
- lūdz nodokļu administrāciju pieņemt lēmumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu;
- nodokļu administrācija pieņem lēmumu par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu, kā arī novirza maksājumus saskaņā ar atbalsta pasākumā noteikto maksājumu veikšanas kārtību.

Ja pamatparāds ir mazāks par 100 latiem fiziskām personām un 500 latiem juridiskām personām, maksājumi pilnā apmērā būs jāveic 90-180 dienu laikā pēc nodokļu atbalsta pasākuma sākuma. Ja pamatparāds ir lielāks par minētajām summām un nodokļu administrācija saskaņā ar kritērijiem ir piešķīrusi termiņa pagarinājumu, maksājums būs jāveic saskaņā ar maksājumu grafiku ne vēlāk kā 90 dienas + 60 mēnešus pēc atbalsta pasākuma uzsākšanas dienas. Pēc pamatparāda samaksas pilnā apmērā un 10% soda naudas samaksas nodokļu administrācija dzēsīs ar attiecīgo pamatparādu saistītās nokavējuma naudas pilnā apmērā un soda naudu 90% apmērā.

Lai pielīdzinātu nodokļu maksājumu nokavējuma naudu beznodrošinājuma kapitāla cenai tirgū, pēc nodokļu atbalsta pasākuma 90 dienas nokavējuma nauda tiks palielināta no 0,05% dienā uz 0,07% dienā (~25% gadā) kopš nodokļu atbalsta pasākuma 90.dienas visiem nodokļu maksātājiem.

Autors: Andris Jurkevics / BIZNESS.LV

Kopumā nodokļu iekasēšana sokas veiksmīgi, jo Valsts ieņēmumu dienesta administrēto ieņēmumu plāns februārī izpildīts par 103,5%, bet janvārī – par 113,5%, raksta NRA.lv

Valsts budžetā no pievienotās vērtības nodokļa gada pirmajos divos mēnešos saņemti 136,8 miljoni latu, no uzņēmumu ienākuma nodokļa – 22,3 miljoni latu, no akcīzes nodokļa – 76,7 miljoni latu.

Gan janvārī, gan februārī čakli strādājuši dažādu naudas sodu un sankciju piemērotāji, jo šajā pozīcijā janvārī iekasēti 3,2 miljoni latu, tādējādi izpildot plānu par 456,8%, bet februārī tika iekasēti 790 tūkstoši latu, izpildot plānu par 113,8%. Gada pirmajos divos mēnešos pārpildīts arī uzņēmuma ienākuma nodokļa plāns attiecīgi par 14,0 un 32,9%. Līdzīgi veicies arī ar akcīzes nodokļa iekasēšanu, kas februārī jo īpaši uzlabojusies attiecībā uz tabakas izstrādājumiem.

Budžeta pārpilde vērojama arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumos, kas janvārī sastādīja 58,8 miljonus jeb 116,4% no plāna, bet februārī – 61,3 miljonus jeb 112,2% no plāna.

Pretēji prognozēm labi tiek iekasēts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis, kas janvārī izpildīts pat par 176,5%, bet februārī – par 146,1%. Tikmēr plānu nav izdevies izpildīt attiecībā uz transportlīdzekļu nodokli, kas janvārī izpildīts tikai par 88,2%, bet februārī – par 84,8%.

Plāna veiksmīgā izpilde, visticamāk, pamatā saistīta ar pieticīgajām prognozēm, kuras valdība ierēķinājusi, veidojot šā gada budžetu. Tādēļ pilnīgi iespējams, ka, ja nodokļu iekasēšana tik pat veiksmīgi turpināsies vēl vairākus mēnešus, valdība varētu veikts budžeta grozījumus, «mīkstinot» kādu no dzelžainās taupības pasākumiem. Kā zināms, šogad kopumā budžetā cerēts ieņemt 5,1 miljardu latu, bet izdevumi plānoti 5,7 miljardu apmērā. Tiesa, ņemot vērā starptautisko aizdevēju spiedienu, Latvijas valdībai nācās divas reizes «graizīt» sākotnējos aprēķinus, kopumā konsolidēt valsts budžetu par aptuveni 300 miljoniem latu.

Autors: Ilze Zālīte / NRA.lv

Uzņēmēji iespējas izvairīties no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzliktā soda par nodokļu nemaksāšanu kopumā nevērtē augstu. Uz jautājumu, cik liela ir iespēja tikt atklātam, neuzrādot patiesos biznesa ienākumus, gandrīz viena trešā daļa uzņēmēju pauda viedokli, ka VID šādu darbību atklās 100% gadījumu. Aptuveni tikpat liela daļa risku tikt pieķertiem vērtē ar 50% uz 50%, tikai nepilni 4% uzņēmēju uzskata, ka VID viņus nevar pieķert.

Aptuveni 20% uzņēmēju pauduši viedokli, ja uzņēmums neuzrādītu patieso darbinieku skaitu, 100 % gadījumu VID viņus pieķertu.  26% uzņēmēju uzskata, ka iespējas tikt pieķertiem ir 25% gadījumu, bet aptuveni tikpat daudz uzņēmēju vērtē šādas izredzes ar 50% uz 50%.

65% uzņēmēju VID  darbu vērtē pozitīvi, 25% ar VID darbu ir neapmierināti vai ļoti neapmierināti. Aptuveni 50% aptaujāto uzņēmēju atzina, ka VID pārvalda nodokļu sistēmu kompetenti, savukārt 40% šādam apgalvojumam nepiekrita.

Līdzīgu attieksmi uzņēmēji pauda arī attiecībā uz VID kā godīgu nodokļu sistēmas pārvaldītāju, savukārt nedaudz lielāka proporcija par tiem uzņēmējiem, kas piekrīt, ka VID rīkojas visu pilsoņu interesēs, šādam apgalvojumam tomēr nepiekrita (attiecīgi 33% pret 40%). Tomēr, kopumā gandrīz 40% uzņēmēju pilnībā piekrīt apgalvojumam, ka VID ir korumpēta iestāde. Tāpat arī vairākums aptaujāto uzskata, ka “vienkāršajos cilvēkos” VID tomēr neieklausās, daudz vairāk ņemot vērā “spēcīgu interešu grupu” viedokli.

60% uzņēmēju atzina, ka vienīgais, ar ko jārēķinās, tiekot pieķertiem nodokļu nemaksāšanā, var būt uzņēmuma peļņas rādītāju samazināšanās, bet uzņēmums varēs turpināt darbību, 22% gadījumu uzņēmēji atzina, ka pieķeršana nodokļu nemaksāšanā var potenciāli radīt situāciju, ka ir jādomā par biznesa slēgšanu, un tikai mazāk par 6% atzinuši, ka, tiekot pieķertiem, bizness būs jāslēdz. Salīdzinoši lielākā Latvijas uzņēmēju daļa tomēr uzskata, ka krāpšanās ar nodokļiem, ja pastāv tāda iespēja, nav attaisnojama, atzina A.Sauka.

Vairāk nekā 70% aptaujāto uzņēmēju ir neapmierināti ar nodokļu sistēmu Latvijā, tikai 20% ar to ir apmierināti. 43% un 40% no aptaujātajiem uzņēmējiem uzskata, ka mazajiem uzņēmumiem vajadzētu maksāt daudz mazākus vai mazākus nodokļus, bet aptuveni viena ceturtā daļa aptaujāto atzinušii, ka lielie uzņēmumi varētu maksāt nedaudz lielākus nodokļus.

Ar nodokļu naudas izlietošanu pilnībā neapmierināti ir gandrīz 60%, neapmierināti vairāk nekā 20%, savukārt apmierināti tikai nepilni 7% aptaujāto uzņēmēju.

Valdībai kopumā neuzticas aptuveni puse aptaujāto uzņēmēju, savukārt 30% atzinuši, ka valdībai vairāk uzticas nekā neuzticas, liecina pētījuma dati. Uzticamība tiesu sistēmai ir krietni augstāka – tai uzticas apmēram 55% uzņēmēju.

Neskatoties uz izteikto neapmierinātību ar valsts darbību, uz jautājumu, kā vērtē pašreizējo valdības darbību, salīdzinot ar valdības darbību 2007.gadā, gandrīz 40% uzņēmēju tomēr deva priekšroku pašreizējai valdībai, aptuveni 30% uzskata, ka starp abām valdībām īpašas atšķirības nav, savukārt tikai nedaudz mazāk nekā 20% par labāku uzskata tā dēvēto labo laiku valdību.

Autors: bizness.lv

Valdošā koalīcija ir kaut uz laiku pieklusinājusi savus strīdus un nākusi klajā ar budžeta deficīta samazināšanas plānu kaut 39 miljonu latu apmērā. Tas ir par 11 miljoniem mazāk, nekā no Latvijas prasa kreditori. Vakar valdības sēdē neparādījās finanšu ministrs Andris Vilks, kas mēģina panākt atbalstu tagadējam konsolidācijas plānam Eiropas Savienības galvaspilsētā Briselē. Vēl stingrāki parādnieku dresētāji dzīvo Starptautiskā valūtas fonda mītnē, kas atrodas ASV galvaspilsētā Vašingtonā. Viņu pārstāvji varētu ierasties Latvijā ne vēlāk kā martā, raksta NRA.LV.

Latvijas valdība cenšas apmierināt kreditoru prasības ar lēmumu, kas atkārto gan iepriekšējās valda Dombrovska valdības, gan vēl pirms tam strādājušās Ivara Godmaņa valdības lēmumus. Tiek piedāvāta kārtējā nodokļu celšana komplektā ar nebūtisku valsts izdevumu samazināšanu bez valsts pārvaldes iestāžu likvidēšanas.

Valdība ir ievērojusi Zaļo un zemnieku partijas prasību nesamazināt sociālos izdevumus ne no speciālā budžeta, ne no pamatbudžeta, ja neskaita darbinieku skaita samazināšanu arī šīs partijas kontrolētajās ministrijās par 1/10 daļu. Šīs partijas speciālais ieguldījums taupības pasākumos ir skolotāju atalgojuma samazināšana par 700 tūkstošiem latu.

Par gandrīz vai vienīgo cietēju no izdevumu samazināšanas ir izraudzīts aizsardzības budžets. Uz to attieksies aptuveni 600 tūkstošu latu samazinājums, kā arī štatu samazināšana Aizsardzības ministrijā. “Tas ir nepieļaujami,” Neatkarīgajai teica aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņaprāt, šādi izdevumi aizsardzībai būtu iespējami tikai tad, ja Latvija pasludinātu sevi par pacifistu valsti, kas savukārt būtu pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām. Ministrs apgalvoja, ka tieši viņa ministrija esot tā, kas jau paveikusi strukturālās reformas. Ja tai tagad atņemtu naudu, tas būtu signāls visām citām ministrijām un iestādēm nekādas reformas neveikt un tādējādi sargāt savus tagadējos budžetus.

Valsts ieņēmumu palielināšana izskatās tikpat problemātiska kā izdevumu samazināšana. Valdība vēlētos iekasēt 13 papildu miljonus no dabasgāzes un naftas produktu lietotājiem, gandrīz 13 miljonus no ēnu ekonomikas un 8 miljonus no uzņēmumiem, kuri izsniedz patēriņa kredītus, bet nav bankas. Vēl divus miljonus latu no azartspēļu nozares varētu pēc vēlēšanās skaitīt vai nu atsevišķi, vai pieplusot pie ēnu ekonomikas 13 miljoniem.

Valdībai nāksies krietni papūlēties, lai pierādītu savu ieņēmumu palielināšanas iespējas. Kas tad ir noticis Latvijā kopš tagadējā budžeta pieņemšanas pagājušā gada decembrī, kas ļauj gan celt nodokļu likmes, gan palielināt nodokļu piedzīšanu pēc vecajām un jaunajām likmēm? Atbilde varētu būt – protesta akciju trūkums, (ne)reaģējot gan uz iepriekšējo nodokļu paaugstināšanu no 1. janvāra, gan uz tam sekojošo inflācijas lēcienu janvārī. Valdība to uzskata par atbalstu savai politikai, ko mainīt nav vajadzības.

Nodokļu celšanas plāns vakardienas valdības sēdē tika papildināts ar kārtējo solījumu turpmāk nodokļus vairs nepaaugstināt virs tā līmeņa, kāds tiks sasniegts līdz šā gada beigām. Solījums ietverts valdības rīcības plānā, ko valdība vakar pieņēma pēc īsām norādēm uz plānā pamanītajām pārrakstīšanās kļūdām, par ko Valsts kancelejas pārstāvis atvainojās. Tālāk gan seko atruna, ka nodokļu likmju nepaaugstināšana neattieksies uz nekustamā īpašuma nodokli.

Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv

Eksperti norāda, ka valsts ir sākusi dejot riņķa danci, kuru neprot pārtraukt. Nodokļu kāpums slāpē ekonomiku un reizē palielina iedzīvotāju vēlmi izvairīties no nodokļiem, kas dod mazākus budžeta ieņēmumus. To valdība cenšas kompensēt, no jauna ķeroties pie nodokļiem, raksta NRA.LV.

Jau ar pirmo janvāra dienu nodokļu sloga palielinājumu izjuta ikviens patērētājs Latvijā. Preču un pakalpojumu cenas sadārdzināja PVN likmes kāpums. Janvārī mēneša inflācija sasniedza 3,7% procentus, kas ir augstākā mēneša inflācija pēdējo divu gadu laikā. Gan finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība), gan ekonomijas ministrs Artis Kampars (Vienotība) pērn gada beigās solīja, ka 2011. gadā jaunu nodokļu ieviešana nav paredzēta. Tomēr amatpersonas jau sākusas apsvērt kārtējo nodokļu palielinājumu.

A. Kampara padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Elīna Bīviņa Neatkarīgajai uzsvēra, ka ministrs nesaskata pretrunu starp viņa pagājušā gada izteikumiem un koalīcijas padomē panākto vienošanos par iespējamo nodokļu paaugstināšanu, jo īpaši tāpēc, ka azartspēļu nodoklis noteikti nav pieskaitāms pie patēriņa nodokļiem. “Nodokļu politikas jautājumi nav Ekonomikas ministrijas kompetencē. Tā ir Finanšu ministrijas joma. Ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka patēriņa nodokļi līdz 2014. gadam, tas ir, laikam, kad Latvijā varētu ieviest eiro, nav jāpalielina,” Neatkarīgajai teica E. Bīviņa.

Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts Neatkarīgajai gan norādīja, ka iedzīvotāji un uzņēmēji vēlas zināt, lai valsts līdzekļi tiktu godīgi un efektīvi iztērēti. “Tāpēc nav atbalstāma vienkārša nodokļu palielināšana. Tas radītu vairākas negatīvas sekas. Vispirms tas nozīmē augstāku un noturīgāku inflāciju, kas apgrūtinās Māstrihtas kritēriju izpildi 2012. gadā. Šāds pasākums var veicināt izvairīšanos no nodokļiem un ēnu ekonomikas izplešanos,” sacīja D. Stikuts.

Izlīdzinās akcīzi

Lai iegūtu kaut daļu no konsolidācijai nepieciešamās summas, tiek apspriesta iespēja “pārskatīt akcīzes nodokli benzīnam un dīzeļdegvielai, to izlīdzinot Baltijas valstu līmenī”. Pēc būtības šis ierēdņu valodā izteiktais ierosinājums nozīmē akcīzes nodokļa paaugstinājumu, jo šobrīd Latvijā starp Baltijas valstīm ir zemākā akcīzes nodokļa likme degvielai. Taču atšķirībā no Latvijas, ne Lietuvā, ne Igaunijā nav jāmaksā automašīnu nodoklis, kāds ir Latvijā, un PVN likme šajās kaimiņvalstīs ir zemāka.

Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) pagaidām atturējās minēt, par cik varētu tikt paaugstināts akcīzes nodoklis degvielai. Vienīgais, ko viņš solīja, bija tas, ka “akcīzes nodoklis Latvijā nebūs augstāks kā kaimiņvalstīs”.

Ja valdība izšķirsies par likmju paaugstināšanu līdz Baltijas valstu augstākajam līmenim un Saeima to atbalstīs, tad benzīna cena varētu sadārdzināties par aptuveni 4,5 santīmiem litrā, bet dīzeļdegviela – par aptuveni 5,5 santīmiem litrā, ieskaitot PVN. Pēc aptuvenām aplēsēm, autobraucējiem viens degvielas litrs varētu maksāt pat 90 santīmu, ja degvielas cenas saglabājas pašreizējā līmenī.

Dārgākā Baltijā

Pret iespējamo degvielas akcīzes nodokļa paaugstinājumu iebilst degvielas tirgotāji. “Mūsuprāt, nodokļu palielināšana pati par sevi nav efektīvs valsts budžeta ieņēmumu palielināšanas veids. Akcīzes nodokļa izlīdzināšana starp Baltijas valstīm ir jāvērtē kontekstā ar citiem maksājumiem, kas tiek iekasēti no autobraucējiem. Piemēram, šobrīd Latvijā ir augstākā PVN likme, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. Tāpat būtu jāvērtē iespējas samazināt tehniskās apskates biežumu, kas, piemēram, jauniem auto Igaunijā ir reizi divos gados. Tāpat jāizvērtē iespējas atcelt vai samazināt ikgadējās transportlīdzekļu nodevas,” Neatkarīgajai teica SIA Latvija Statoil izpilddirektors Sandis Šteins. Viņš uzskata, ka pirms plānoto pasākumu apspriešanas un lēmumu pieņemšanas būtu ļoti svarīgi redzēt aprēķinus par to, kā palielinātais akcīzes nodoklis varētu ietekmēt inflācijas rādītājus, kā tas atspoguļosies cilvēku izdevumos un par cik var palielināties uzņēmēju izdevumi, jo degviela ir būtiska daudzu uzņēmumu izmaksu sastāvdaļa.

Arī SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis uzskata, “degvielas cenas palielināšanai būs negatīva ietekme uz ekonomiskajiem procesiem un veicinās inflāciju. Jo dārgāka degviela, jo lielāka interese būs arī par kontrabandas preci.

Nodokļi un ieņēmumi

Līdztekus iespējamam degvielas akcīzes kāpumam tiek apsvērta iespēja arī palielināt nodokli azartspēlēm un ieviest nodevu nebanku kreditētājiem speciālās atļaujas saņemšanai, kas valsts budžetu tas varētu papildinātu par aptuveni 8,3 miljoniem latu.

Savukārt akcīzes nodokļa palielinājums 2011. gada deviņos mēnešos dotu 41 miljonu latu papildinājumu. Eksperti gan apšauba šādas nodokļu iekasēšanas prognozes. Statoil Latvija pieļauj, ka gada laikā valstij šādu izmaiņu dēļ var neizdoties iekasēt pat vairākus desmitus miljonus latu, kas bija plānoti kā ieņēmumi akcīzes nodokļa veidā.

Finanšu ministrijas rīcībā esošā informācija liecina, ka pērn akcīzes nodoklis kopumā iekasēts par 5% mazāk, nekā sākotnēji tika plānots, tostarp lielākā atpalicība no plāna bijusi tabakas izstrādājumu jomā ( 83,4% no plāna). Naftas produktu akcīze iekasēta par 3 procentiem mazāk, nekā bija plānots.

***

VIEDOKĻI

Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts:

– Viss pamatā balstās uz nodokļu sloga palielināšanu, kas slāpē ekonomiku un palielina interesi par nodokļu nemaksāšanu. Ja valdība to nespēj novērst, iesākas riņķa dancis. Tādēļ, jo tālāk, jo lielāka nozīme būs valdības spējām vest sarunas ar aizdevējiem un nepārsālīt ar nodokļu celšanu. Ja tiks galā ar šā gada konsolidāciju, tad aktuālais jautājums, kur ņemt iztrūkstošos miljonus nākamā gada budžeta konsolidācijai, vēl ir priekšā. Tad viss sāksies no gala. Visticamāk, agri vai vēlu nāksies uzsākt arī sociālo izmaksu revīziju. Tikmēr varam gaidīt lēmumus, kuri tiks panākti politisko kompromisu, nevis izsvērtu diskusiju un pamatotu argumentu rezultātā.

Dainis Stikuts, Swedbank vecākais ekonomists:

– Šā gada valsts budžeta konsolidācija daudzējādā ziņā balstās uz īstermiņa pasākumiem, kas pēc pāris gadiem daudz lielākā apmērā no jauna aktualizēsies kā otrā pensiju līmeņa iemaksu atjaunošana, pabalstu ierobežojumi, gandrīz visas valsts uzņēmumu peļņas ieskaitīšana budžetā utt. Joprojām aktuāla ir izglītības sistēmas reforma, lai celtu tās efektivitāti un kvalitāti atbilstoši demogrāfiskai situācijai. Arī veselības sistēmas plānošana ir neefektīva, piemēram, pērn valsts budžets pārtērēja aptuvenu

7 miljonus latu kompensējamās zālēs. Tāpēc piedāvātie pasākumi izskatās ļoti negribīgi veikti, ko varēja iestrādāt, arī sastādot šā gada budžetu.

Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv

Šis pasākums ir iekļauts arī MK apstiprinātajā ēnu ekonomikas apkarošanas un godīgas uzņēmējdarbības veicināšanas plānā.

Piedalīšanās nodokļu atbalsta pasākumā  neatbrīvos nodokļu maksātāju no pienākuma savlaicīgi un attiecīgo nodokļu likumos noteiktajā kārtībā veikt kārtējos nodokļu maksājumus.
Sanāksmē izsludinātais protokollēmuma projekts paredz FM līdz šā gada 1. martam izstrādāt un iesniegt MK likumprojektu par nodokļu atbalsta pasākumu, kā arī iesniegt MK grozījumus noteikumos par kārtību, kāda kārtējie nodokļu maksājumi un nokavētie nodokļu maksājumi tiek ieskaitīti budžetā.

Atbalsta pasākuma piedāvājumu paredzēts attiecināt uz parādiem, kas radušies līdz pamatparāda noteikšanas datumam – 2010. gada 1. jūlijam šādos nodokļu veidos: iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN); uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN); pievienotās vērtības nodoklis (PVN); akcīzes nodoklis; muitas nodoklis, anti-dempinga maksājumi un kompensācijas maksājumi; valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

FM izvērtējusi, ka 2010. gada 1. septembrī nodokļu parādu kopējā vērtība bija ~ 824 miljoni latu, no kuriem ~ 152 miljonus latu jeb 18,4% veidoja nokavējuma nauda. Lai prognozētu atbalsta pasākuma fiskālo ietekmi, nepieciešams novērtēt pamatparāda vērtību. 2010. gada 1. jūlijā VID bija reģistrēti 106 tūkstoši parādnieku ar kopējo reāli piedzenamo parāda summu ~ 292 miljonu latu apmērā (tai skaitā pamatparāds ~ 242 miljoni latu un nokavējuma nauda ~ 50 miljoni latu).

Analizējot pa nodokļu veidiem, izceļas PVN parāda īpatsvars. Līdzīgi kā citu valstu pieredzē, IIN ieņem vienu no vadošajām nodokļu parādu pozīcijām. Savukārt UIN parādu īpatsvars kopskaitā, salīdzinot ar citu valstu pieredzi, ir neliels. Tas skaidrojams ar ekonomiskās krīzes ietekmi, kad lielai daļai uzņēmumu samazinās peļņa, kā arī iespējamu ēnu ekonomikas ietekmi, uzņēmumiem slēpjot peļņu, lai izvairītos no nodokļu maksājumiem.
FM plānotais nodokļu atbalsta pasākums

Plānotais atbalsta pasākuma ilgums ir 90 dienas, kuru laikā:
·    pirms pieteikuma iesniegšanas nodokļu maksātājs precizē nodokļu deklarācijas, kuru samaksas termiņš ir noteikts līdz 2010. gada 1. jūlijam. Ja nodokļu maksātājs, precizējot nodokļu deklarācijas, uzrāda līdz šim neuzrādītās summas, nokavējuma un soda nauda netiek piemērotas;
·    iesniedz pieteikumu (kura forma būs pieejama VID mājas lapā un klientu apkalpošanas centros);
·    lūdz nodokļu administrāciju izvērtēt iespēju slēgt līgumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, ja pamatparāda summa būs lielāka par 100 latiem;
·    nodokļu maksātājam ir tiesības izvēlēties, uz kuriem nodokļu parādiem attiecināt nodokļa atvieglojuma piedāvājumu. Nokavējuma nauda un soda nauda tiek dzēstas pilnā apmērā, kad nodokļu maksātājs ir samaksājis pamatparādu pilnībā.

Ja pamatparāds ir mazāks par 100 latiem, maksājumi pilnā apmērā būs jāveic 90-180 dienas pēc atbalsta pasākuma sākuma. Ja pamatparāds ir lielāks par 100 latiem, maksājums būs jāveic ne vēlāk kā 90 dienas + 12 mēnešus pēc atbalsta pasākuma uzsākšanas dienas. Ja maksājumi nebūs veikti noteiktajos termiņos, paredzētas lielākas sankcijas: saskaņā ar likumu par nodokļiem un nodevām (nokavējuma naudas palielinājums uz 0,07% dienā (~25% gadā)), kā arī vienkāršota likvidācija un administratīvās atbildības piemērošana – tiesību ierobežošana uz noteikta veida komercdarbību un tiesību ierobežošana uz noteiktu laiku ieņemt noteiktus amatus.

Autors: bizness.lv

Valsts prezidents pagājušajā nedēļā, 29. un 30. decembrī, izsludināja likumu “Par valsts budžetu 2011. gadam” un visus to pavadošos likumus, kas stājās spēkā 2011. gada 1. janvārī. Normatīvie akti ir publicēti oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vortālā likumi.lv.

Finanšu ministrijas (FM) mājaslapā ir atrodama informācija par normatīvo aktu izmaiņām no 2011. gada 1. janvāra, kurā ir ziņas par FM atbildības jomā esošajiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem un grozījumiem (nodokļu likumiem, budžeta vadību, pašvaldību finansējumu, darba samaksu), raksta LV.LV.

Labklājības ministrija savā interneta vietnē detalizētāk ir paskaidrojusi izmaiņas sociālajā jomā, tostarp ar sociālā nodokļa maksājumiem saistītajos likumos un MK noteikumos.

Iedzīvotāju nodokļi

Ar grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” no 26% uz 25% samazināta šī nodokļa likme. Likumā ir būtiski precizētas, kā arī papildinātas citas normas.

Piemēram, noteikts, ka, sākot ar 2011. gadu, fiziskās personas, kuru ienākums no kapitāla pieauguma nepārsniedz 100 latu mēnesī, deklarāciju par ienākumu no kapitāla varēs iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā vienreiz gadā. Likums arī paredz, ka no aplikšanas ar IIN atbrīvo 2010., 2011. un 2012. gadā bezdarbnieku gūtos ienākumus no Eiropas Sociālā fonda darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” vai valsts budžeta līdzekļiem par aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem, kurus Nodarbinātības valsts aģentūra ir kvalificējusi par stipendijām.

Likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” grozījumi no 2011. gada 1. janvāra maina valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi, vispārējā gadījumā tā būs 35,09%, no tiem darba devējs maksās 24,09%, bet darba ņēmējs – 11% (līdz šim 9%).

Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” dubulto iepriekš par niecīgu uzskatīto nekustamo īpašuma nodokli mājokļiem – atkarībā no kadastrālās vērtības likme būs 0,2%, 0,4% un 0,6%. Atsevišķas grozītās normas stāsies spēkā tikai pēc viena gada, tostarp par dzīvojamo ēku palīgēku aplikšanu ar nodokli. (Jāatgādina, ka zemei IIN ir 1,5%, taču likums paredz, ka arī 2011. gadā tā maksājums nedrīkst pārsniegt iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto nodokļa apmēru, neņemot vērā atvieglojumus, vairāk kā par 25 procentiem.)

Jauns ir Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums. Tas aizstās līdzšinējo ikgadējo transportlīdzekļa nodevu un maksājumu par gūto labumu no darba devējam piederošas automašīnas izmantošanas privātām vajadzībām.

Likums paredz transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa diferenciāciju automašīnām, kas reģistrētas pēc 2005. gada 1. janvāra, atkarībā no vieglā automobiļa pilnās masas, motora tilpuma un jaudas, lielāku nodokļa likmi nosakot lielas jaudas un ekskluzīvām automašīnām.

Robežšķirtne diferencētā nodokļa nomaksai ir automašīnas pirmās reģistrācijas datums – sākot no 2005. gada 1. janvāra (reģistrācija ne tikai Latvijā), norāda FM. Finanšu ministrijas mājaslapā ir pieejams transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa kalkulators, kurā katrs vieglās automašīnas īpašnieks var pats aprēķināt 2011. gadā nomaksājamā nodokļa lielumu.

Likums paredz nodokļa atvieglojumus un atbrīvojumus lauksaimniekiem (par 50%), daudzbērnu ģimenēm (par 20%), invalīdiem, operatīvajam transportam, diplomātisko pārstāvniecību transportam.

Uzņēmējiem

Protams, ka nodokļi, ko maksā katrs iedzīvotājs (IIN, NĪN, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, Transportlīdzekļu ekspluatācijas likums), attiecas arī uz komersantiem. Taču ir izmaiņas arī uzņēmējdarbības nodokļa likumos – grozījumos likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” ieviesta nodokļa atlaide lielajām investīcijām.

Uzņēmēju ziņā ir arī pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kaut gan tas vistiešākajā veidā attiecas uz patērētāju. Var uzskatīt, ka tieši PVN ir skārušas vislielākās pārmaiņas, jo par 1 procentu (no 21% uz 22%) ir palielināta šī nodokļa standartlikme, par diviem procentiem (no 10 uz 12%) palielināta atsevišķām precēm un pakalpojumiem piemērojamā samazinātā likme un visbūtiskāk pieaudzis PVN elektroenerģijai (atcelta samazinātā likme un PVN elektrības piegādei iedzīvotājiem no šā gada ir 22%).

Ministru kabinets 28. decembrī akceptēja grozījumus sešos MK noteikumos par PVN piemērošanas kārtību, ņemot vērā likumā par PVN veiktās izmaiņas, kā arī pieņēma jaunus MK noteikumus par PVN atmaksāšanas kārtību ES nereģistrētām apliekamām personām.

Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” nosaka degvielai ar 5% biodegvielas piemaisījumu piemērot nodokļa standarta likmi.

Palielināta akcīze bezalkoholiskajiem dzērieniem, līdz šim (par 100 litriem) nodokļa likme bija 4 lati, jaunā likme – 5,2 lati.

1. janvārī stājās spēkā jau iepriekš, pērn 28. oktobrī, Saeimā pieņemtajos Akcīzes likuma grozījumos noteiktās jaunās likmes atsevišķiem tabakas izstrādājumiem. Proti, cigāriem un cigarillām (par 1000 gab.) likme ir 24 lati (iepriekš 11 lati), smēķējamai tabakai (par 1 kg) – 29 lati (iepriekš 23 lati).

Latvija šogad ievieš citās Eiropas Savienības valstīs noskatīto finanšu stabilitātes nodevu. To maksās kredītiestādes saskaņā ar jauno Finanšu stabilitātes nodevas likumu. Nodevas likme ir 0,036 procenti.

Sociālās garantijas

Par 40 stundu darbu nedēļā minimālā mēneša darba alga šogad būs 200 lati, bet minimālā stundas tarifa likme – 1,189 lati. MK 2010. gada 30. novembra noteikumi Nr. 1097 “Noteikumi par mēneša neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai” nosaka nodokļa maksātājam mēneša neapliekamo minimumu 45 latu apmērā, par katru apgādājamo – 70 latu (līdz šim šīs summas bija attiecīgi 35 lati un 63 lati).

Ar grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” noteikta valsts sociālās apdrošināšanas pamatprincipam (izmaksas atbilst iemaksām) atbilstoša bezdarbnieka pabalsta izmaksa par pēdējiem pieciem vai trim mēnešiem. Bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no 1 līdz 9 gadiem (ieskaitot) pabalstu pēdējos piecus mēnešus izmaksās šādā apmērā: divus mēnešus – 45 latus mēnesī, bet ne vairāk kā 75% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta, pēdējos trīs mēnešus – 45 latus mēnesī, bet ne vairāk kā 50% no piešķirtā.

Bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 19 gadiem (ieskaitot) bezdarbnieka pabalstu pēdējos trīs mēnešus izmaksās 45 latus mēnesī, bet ne vairāk kā 50% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta.

Darba ņēmējiem acīmredzot rūpīgāk nāksies sekot arī sociālajiem maksājumiem. Jo persona būs apdrošināta pensijām (izņemot invaliditātes pensiju), ja darba devējs būs faktiski nomaksājis sociālās apdrošināšanas iemaksas (izmaiņas attiecas uz iemaksām par periodu no 2011. gada 1. janvāra). Ja darba devējs faktiski nebūs veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas, persona, sasniedzot pensijas vecumu, tās varēs nomaksāt pati.

Normatīvajos aktos paredzētas arī stingrākas sankcijas nodokļu nemaksātājiem. Labklājības ministrija pievērš uzmanību normai, kas paredz: ja darba devējs tiks pieķerts darbinieku nodarbinot nereģistrēti, nodokļu administrācija piedzīs sociālās apdrošināšanas iemaksas par trim mēnešiem (līdz šim – par vienu mēnesi).

Autors: Lidija Dārziņa / LV.LV

ES politiķu mērķis ir novērst miljardiem eiro pazušanu. Dokumenta projekts decembra sākumā saņēma Eiropas Padomes atbalstu. Latvijā reizēm šķiet, ka nodokļi jāmaksā tikai mūsu valstī, taču nodokļu problēmas ir katras valsts ekonomikas un finanšu daļa, līdz ar to arī ES problēma, raksta LV.LV.

Atbalstīto priekšlikumu klāstā ir jauni informācijas apmaiņas nosacījumi starp valstīm, kā arī aizliegums izmantot banku noslēpumu, ja nodokļu administrācijai ir nepieciešama informācija, lai atklātu izvairīšanos no nodokļiem.

ES valstu pārstāvji parlamentā debatēs aptvēra ievērojami plašāku jautājumu loku, tostarp par ārzonām, karuseļa shēmām, nodokļu sarežģītību, godīgumu un sabiedrības vajadzībām. Jāatceras, ka šogad Latvijā, apkarojot ēnu ekonomiku, valsts budžetu paredzēts papildināt ar 60 miljoniem latu. ES kopā nodokļus izkrāpj un nesamaksā vismaz 200 miljardu eiro apmērā.

Eiropas Komisijas uzstādījumam cīņai pret krāpšanos nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas ES bijuši vismaz trīs pamatojumi: pirmkārt, krāpšana samazina valstu budžetus izdevumiem veselības aprūpes, izglītības un pētniecības jomā. Otrkārt, tās pieļaušana ir netaisnīgums pret tiem pilsoņiem un uzņēmumiem, kuri pilda savas saistības. Un, treškārt, krāpšana un izvairīšanās kropļo konkurenci, kas savukārt rada tirgus darbības traucējumus.

“Pazudušā tirgotāja” darījumi un PVN karuseļi

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmu ļaunprātīgā izmantošanā uzmanība tiek pievērsta tā dēvēto pazudušo tirgotāju darījumiem ES. Šī shēmošana ir definēta kā karuseļveida krāpniecība, kas ir ekspertu un profesionālu krāpnieku krimināla darbība, uzsver speciālisti. Pēdējie pētījumi ir apliecinājuši, ka šāda veida krāpšana veido aptuveni 24% no visa veida ar PVN saistītās krāpniecības.

Deputāti atklāj arī krāpšanas shēmu: persona, kas piedāvā pakalpojumu vai pārdod preci, saņem PVN maksājumu no pircēja Kopienas iekšienē un šis maksājums pazūd, krāpniekiem un noziedzniekiem neveicot paredzētos nodokļa maksājumus budžetā.

Dalībvalstis ir ziņojušas arī par jaunām krāpšanas formām. Tāpēc rosināts nodrošināt ieinteresētajām dalībvalstīm iespēju piemērot vispārējo apgrieztās nodokļa maksāšanas mehānismu (reverse charge), kura ietvaros ierobežotā skaitā nozaru ar īpašu krāpšanas risku klients ir par PVN atbildīgā persona. Proti, dalībvalstīm no piecu kategoriju saraksta būtu iespēja izvēlēties ne vairāk kā divas preču kategorijas ar īpaši augstu krāpšanās risku, piemēram, mobilie tālruņi, un vienu pakalpojumu kategoriju, piemēram, siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotas, attiecībā uz kurām jau ir atklātas ievērojamas krāpšanās shēmas.

Tieši emisijas kvotu tirdzniecības sistēma tiek minēta pie jaunajiem nodokļu riskiem, jo īpaši, kad 2013. gadā emisiju tiesības sāks izsolīt vairāksolīšanā, būs vajadzīga uzticama tirdzniecības sistēma, ko nevājina krāpšanās ar PVN vai līdzīgas problēmas. Apgrieztās nodokļa maksāšanas mehānisms varētu būt veids, kā novērst krāpšanos ar PVN. Tas nodrošinātu gan sistēmas uzticamību, gan efektivitāti – šāds ir jaunā ierosinājuma pamatojums.

Pret fiktīviem uzņēmumiem

ES politiķi uzskata, ka joprojām ir pārāk vienkārši iegādāties vai izveidot fasādes jeb pastkastītes uzņēmumus, lai izvairītos no nodokļiem. Internetā ir tūkstošiem tīmekļa vietņu, kurās piedāvā iegādāties uzņēmumus, pat Eiropas Savienības valstīs. Nereti vienīgais, kas jāizdara, lai izveidotu uzņēmumu, ir jānosūta e-pasts un jāpievieno ieskenēta savas pases kopija. Tāpēc ir pausts mudinājums pārtraukt fiktīvu juridisko personu izveidi, kuras nolūks ir izvairīties no nodokļiem.

Starp ierosinājumiem ir Uzkrājumu direktīvas darbības jomas paplašināšana, lai apkarotu krāpšanos ar PVN, izveidojot atklātībā pieejamu ES reģistru, kurā uzskaitīti to personu vārdi un uzņēmumu nosaukumi, kas ir izveidojuši uzņēmumus vai bankas kontus nodokļu paradīzēs.

Pārrobežu piedziņas problēmas

Parlaments ir kritizējis EK priekšlikumu par savstarpējo palīdzību nodokļu piedziņā. Jo dalībvalstu noteikumu par nodokļu piedziņu darbības joma attiecas tikai uz attiecīgo dalībvalstu teritorijām, un krāpnieki šo apstākli ir izmantojoši, lai valstīs, kurās tiem ir parādi, organizētu bankrotus. Tādēļ dalībvalstis aizvien biežāk lūdz palīdzību citām, lai piedzītu nodokļus. Tādējādi gan izdevies atgūt tikai 5% parādu, labāku rezultātu kavē tiesību aktu trūkumi.

Šajā ziņā ES līmenī nav vērojams nekāds progress, lai rastu veidu, piemēram, kā paaugstināt pārrobežu nodokļu piedziņas rādītāju “virs nožēlojamā 5% līmeņa”. Pagaidām ES valstis, kuras cīnās ar saviem pilsoņiem, nodokļu bēgļiem, vairāk spēj izdarīt nevis legāli, bet izmantojot bankās zagtus datus.

Nodokļu konkurence

Reizumis Eiropas Parlamenta un komiteju diskusijās parādās jautājums par kopējas nodokļu bāzes ieviešanu uzņēmumu aplikšanai ar nodokli, kas situāciju padarītu skaidrāku gan nodokļu maksātājiem, gan dalībvalstīm un veicinātu arī godīgāku konkurenci. Jo nodokļu dempings negatīvi ietekmē dalībvalstu nodokļu ieņēmumus. Tas savukārt rada kaitējumu “nodokļu maksātājiem un MVU, kuriem nav lielo starptautisko kompāniju rīcībā esošu resursu, lai sarīdītu dalībvalstis vienu pret otru”.

Tiesa, domai par konsolidētu nodokļu bāzi, uzņēmumu nodokļu likmju saskaņošanas ieviešanai (sākot ar minimālo sliekšņu noteikšanu) ir vairāk pretinieku nekā piekritēju. Šī iecere joprojām ir izpētes un novērtējuma stadijā.

Krīze tiek piesaukta arī kā iemesls problēmai, kas ir saistīta ar nodokļu konkurenci Eiropā – tā neveicina solidaritāti un ekonomisko un sociālo izlīdzināšanu dalībvalstu starpā. Izsakoties nodokļu konkurencei par labu, eiropolitiķi uzsver: noteikumiem jābūt godīgiem, un neviena dalībvalsts nedrīkst tos izmantot, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, jo “krāpšanās ar nodokļiem ir nelikumīga, amorāla un pasliktina atsevišķu ES dalībvalstu situāciju”.

Taču konkurence un tās apiešana ir viens no būtiskajiem iemesliem, kāpēc tiek meklēts ceļš uz ārzonām.

Ārzonas – paradīze, kurai krīzes nav

Nodokļu paradīžu, izvairīšanās no nodokļiem un nelikumīgas kapitāla aizplūšanas apkarošana nereti ir deklarēta starp Eiropas Komisijas prioritātēm. Par politisku jautājumu, kas īpaši aktuāls ir krīzes seku novēršanā, tiek uzsvērta cīņa pret nodokļu paradīzēm un arī pret pelēkajām zonām jeb nodokļu indulgences praksi, kas vēl aizvien pastāv Eiropas Savienībā vai saistītās teritorijās. Deputāti uzskata, ka jaunie risinājumi būs arī veids, kā pārvarēt krīzi galvenokārt no ieņēmumu viedokļa, jo tas “ļaus izbeigt šo murgu, ko radījušas nodokļu paradīzes un plaši piekoptā izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, kā arī krāpšanās ar nodokļiem lielajos uzņēmumos un banku sistēmā”.

Debatēs ir minēti pētījumu fakti, ka ārzonās noguldītie aktīvi šobrīd veido vienu trešo daļu no visas pasaules aktīviem. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sniegto informāciju nodokļu paradīzēs 2008. gadā nobēdzināti aktīvi 5 līdz 7 triljonu eiro apmērā. Eiropas Savienībā izvairīšanās no nodokļu maksāšanas veidojot 2-2,5% no ES bagātības, kas ir puse no ES budžeta.

Augstākas likmes, sarežģītāki nodokļi – lielāka bēgšana

Jo lielāki nodokļi, jo vairāk nodokļu maksātāju centīsies atrast veidu, kā izvairīties no saistību pildīšanas, parlamentārieši atgādināja arī šo ekonomisko patiesību, jo īpaši pašreizējā siuācijā, kad vairums politiķu uzskata, ka valsts finanšu deficīta problēma tiks atrisināta, palielinot nodokļus, tātad ar budžeta ieņēmumu, nevis krasas izdevumu samazināšanas palīdzību.

Par vēl vienu būtisku iemeslu, kāpēc pastāv izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, tiek uzskatīts nepārredzamās un sarežģītās nodokļu sistēmas, tas nozīmē – jo vairāk atbrīvojumu no nodokļa, jo lielāka krāpšanās. Statistikas dati un dažādi pētījumi apliecina, ka, piemēram, sarežģījumus PVN iekasēšanā galvenokārt izraisa mulsinoši skaidrojumi un tūkstošiem dažādu atbrīvojumu.

Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas nespēj izsekot līdzi visiem tiesību aktiem šajā jomā, ir īpašas grūtības piedāvāt savus pakalpojumus citās valstīs. Tāpēc Eiropas Komisijas uzdevums, kā norādījis Parlaments, ir sagatavot priekšlikumu par divkāršās aplikšanas ar nodokli pārvaldības iespējām, un MVU jānosaka taisnīga un pārredzama nodokļu sistēma. Turklāt attiecībā uz MVU būtu jāievieš vienas pieturas aģentūra, tādējādi izveidojot šiem uzņēmumiem īpašu kontaktpunktu un nodrošinot ātru, efektīvu un pārredzamu nodokļu atmaksu.

Datu aizsardzība – problēma vai aizsegs

Ir vienkārša likumsakarība – kamēr vieni iedzīvotāji slēps savus ienākumus, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, visi pārējie būs spiesti maksāt lielākus nodokļus, lai šo iztrūkumu kompensētu. Eiroparlamentārieši arī atgādina: nodokļi nav pašmērķis, bet sabiedrības instruments, lai īstenotu politiski apstiprinātus mērķus, tostarp ienākumu sadales izlīdzināšanu, kaitīgu darbību aplikšanu ar nodokli un kopējo sociālās palīdzības pakalpojumu ekonomiskās bāzes izveidošanu. Labas nodokļu sistēmas pamatā ir taisnīga un plaša nodokļu bāze un saprātīgas nodokļu likmes. Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un krāpšanās ar nodokļiem šo nodokļu bāzi grauj, un godīgajiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem nākas samaksāt šos nodokļus, no kuriem izvairījušies krāpnieki.

Jaunie nosacījumi cīņā pret nodokļu krāpniekiem ir raisījuši arī diskusiju par datu aizsardzību. Savukārt asās cīņas pozīcijas aizstāvji uzskata: tiesības uz privātumu nedod tiesības izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Autors: Lidija Dārziņa / LV.LV