Pakalpojums ir paredzēts klientiem, kuri plāno darbības ar nekustamo īpašumu un vēlas noskaidrot kā plānotās aktivitātes ietekmēs īpašuma kadastrālo vērtību.

Jaunais pakalpojums ļauj noskaidrot arī kāda būs ēkas vai dzīvokļa kadastrālā vērtība, ja aprēķinā tiks ņemti vērā šī gada apstiprinātie grozījumi Kadastrālās vērtēšanas noteikumos, kuri stāsies spēkā 2012.gadā.

Iespējamās kadastrālās vērtības aprēķinu var pasūtīt Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētam nekustamajam īpašumam, dzīvokļa īpašumam, zemes vienībai, zemes vienības daļai, būvei, telpu grupai vai plānošanas procesā esošiem objektiem.

Pakalpojumu var pieprasīt ikviena persona ikvienā VZD klientu apkalpošanas vietā.

Pieprasot pakalpojumu, iesniegumā par vērtējamo objektu klientam jānorāda objekta kadastra apzīmējums vai adrese un vēlamie (iespējamie) objektu raksturojošie dati, piemēram, nekustama īpašuma lietošanas mērķi un to platības, apgrūtinājumi un to aizņemtās platības, ēkas fiziskais stāvoklis, ēkas būvniecības gadījumā zemes vienības kadastra apzīmējums, ēkas dati u.c.

Iespējamo kadastrālo vērtību aprēķina piecu darba dienu laikā. VZD uzsver, ka aprēķinātajai iespējamai kadastrālajai vērtībai ir tikai informatīvs raksturs un tā nav izmantojama valsts nodevas noteikšanai, privatizācijai , nekustamā īpašuma nodokļa apmēra noteikšanai u.c. tiesisku attiecību kārtošanai.

Autors: bizness.lv

Finanšu ministrijā (FM) nākamajam gadam plānotais nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) ievērojami pārsniegs iedzīvotāju maksātspēju, ceturtdien raksta “Latvijas Avīze”.

Sevišķi liels slogs tiktu uzvelts Jūrmalas, Rīgas, Rīgas pievārtes un Liepājas privātmāju īpašniekiem, kuriem labos rajonos par zemi un par dzīvojamām ēkām būtu jāmaksā vairāki tūkstoši latu gadā.

LA, atsaucoties uz Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības un Inženierekonomikas fakultātes praktizējošo docentu Aldi Rausi, klāsta, ka lielākās bažas izraisa 1,5% lielais nodoklis par zemi – ja valsts papildus plāno saņemt nodokļa maksājumu par dzīvojamām platībām, tad ir lielas šaubas, vai Rīgas un citu pilsētu iedzīvotāji spēs maksāt.

Saskaņā ar laikraksta vēstīto pērn Jūrmalas domes nesaņemtā nodokļa maksājumu kopējā summa bija aptuveni 300 tūkstoši latu, bet šogad – aptuveni 600 tūkstoši latu. Nodokļa parādi par zemi un par ēkām sasniedz aptuveni 1,8 miljonus latu.

Rausis norādīja, ka citās valstīs atšķirībā no Latvijas NĪN politika balstās uz cilvēku ienākumiem, proti, aprēķinātā nodokļa summa nedrīkst pārsniegt 5% no mājsaimniecības vidējiem ienākumiem gadā. Šādi salīdzinot mājsaimniecību gada ienākumus ar 2011.gadam plānoto maksimālo nodokli par 1500 kvadrātmetru lielu apbūves zemes gabalu, redzams, ka Liepājā tas pārsniedz mājsaimniecības gada ienākumus aptuveni divas reizes, Rīgā – aptuveni 4,5 reizes, bet Jūrmalā aptuveni piecas reizes.

Rīgā vislielākie nodokļi par zemi sagaidāmi Ķīpsalā, Balasta dambja rajonā, kur par 1500 kvadrātmetru individuālās apbūves zemes gabalu 2011.gadā varētu būt jāmaksā 1800 lati. Tomēr arī citur Rīgā nodoklis par šādas platības zemes gabalu varētu iznākt gana draudīgs, atzīst LA.

Tāpat avīze min, ka iespaidīgi ir kopš 2007.gada maksāto NĪN summu kāpuma tempi – 2007.gadā Jūrmalā maksimālais NĪN nodoklis par 2000 kvadrātmetru lielu apbūves zemes gabalu bija aptuveni 650 līdz 700 lati. Īpašumu cenu kāpuma un kadastrālo vērtību lielā lēciena (Jūrmalā caurmērā – 6,5 reizes) izraisīto NĪN summu pieaugumu it kā ierobežoja likumā noteiktais, proti, 2008., 2009. un 2010.gadā maksātā nodokļa summa nedrīkst pārsniegt iepriekšējā gadā noteikto nodokļa apmēru vairāk kā par 25%. Šis ierobežojums būs spēkā arī nākamgad, taču FM informējusi – ja nodokļa apmēra pieaugums ir radies nodokļa likmes paaugstināšanas dēļ, tad likums nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu nenosaka.

Kopš 2008. gada nodoklis ik gadu palielinās par 25%, norāda LA, minot, ka, piemēram, 2007.gadā Jūrmalā par 1500 kvadrātmetru zemes gabalu vidējā vērtību zonā bija jāmaksā 180 lati, 2009.gadā – 281 lats, bet šogad – 351 lats un 2011.gadā – 440 lati.

Tāpat pastāv milzīga nesamērība nodokļa maksājumos par zemi un par ēkām Jūrmalā un Ludzas rajona Nirzas pagastā, kur par 1500 kvadrātmetru zemi jāmaksā vien 4,5 lati, bet par ģimenes māju – 36 lati, norāda LA.

Saskaņā ar Rauša teikto kadastrālo vērtību noteikšanā jālieto citi paņēmieni, ko pieļauj pašlaik spēkā esošais Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums. Tajā noteikts, ka kadastrālo vērtību bāzes izstrādē ievēro valstī atzītās nekustamā īpašuma vērtēšanas standartos noteiktās vērtēšanas metodes – darījumu salīdzināšanas, ienākumu kapitalizācijas un izmaksu metodi. Pašreizējā apbūves zemes kadastrālā vērtēšana VZD balstās uz noteiktā laikposmā veikto darījumu cenām. Toties, lietojot kapitalizācijas metodi, ņemtu vērā, kādus nomas vai īres ienākumus īpašnieks varētu iegūt no īpašuma gada laikā. Savukārt pēdējā metode būtu lietojama ēkām, nosakot to būvniecības izdevumus.

Ar mehānisku kadastrālo vērtību samazināšanu nodokļa problēmu neizdosies atrisināt. Daudzās pasaules valstīs nodokļa aprēķini balstās tikai uz nekustamā īpašuma tirgus vērtību un par īpašumu maksājamais nodoklis mainās atkarībā no svārstībām tirgū. Tātad visracionālāk būtu pārskatīt nodokļa likmes, viņš piebilda.

Nodokļa likme zemei un saimnieciskajā darbībā izmantojamām ēkām, kā arī inženierbūvēm šogad pieaugusi no pašreizējā 1% līdz 1,5% no to kadastrālās vērtības, saglabājot 25% nodokļa pieauguma ierobežojumu. Šogad ar NĪN arī apliek dzīvojamās ēkas – par kadastrālo vērtību līdz 40 tūkstošiem latu piemēros likmi 0,1%, par kadastrālo vērtību 40 001-75 000 latu – 0,2%, par kadastrālo vērtību virs 75 tūkstošiem latu – 0,3% no kadastrālās vērtības.

Autors: NRA.lv

SEB Mājokļu cenu indikators turpina savu jau vairāk nekā gadu ilgo vērtības pieauguma tendenci, arvien vairāk palielinoties nekustamā īpašuma cenu kāpumu prognozētāju pārsvaram pār cenu kritumu sagaidītājiem – cenu kāpumu prognozē gandrīz divreiz vairāk iedzīvotāju nekā cenu kritumu. Mēneša laikā SEB Mājokļu cenu indikators palielinājies par 8.7 procentpunktiem līdz 15.1 punktam jūlijā.

Jūlijā sasniegtā 15.1 punkta atzīme ir līdz šim lielākā SEB Mājokļa cenu indikatora vērtība kopš 2009. gada maija, kad tika uzsākta šāda veida iedzīvotāju noskaņojuma datu apkopošana. Pēdējo 12 mēnešu laikā SEB Mājokļu cenu indikators pieaudzis par 66.8 procentpunktiem, atspoguļojot būtiskas pārmaiņas iedzīvotāju noskaņojumā attiecībā uz iespējamo nekustamā īpašuma cenu dinamiku pēdējā gada laikā.

SEB Mājokļu cenu indikatora dati rāda, ka vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju šobrīd prognozē nekustamā īpašuma cenu kāpumu tuvākā gada laikā. 34% respondentu (iepriekšējā mēnesī – 27%) piekrīt viedoklim, ka pēc gada mājokļu cenas būs augstākas nekā šobrīd. 30% aptaujāto iedzīvotāju (iepriekšējā mēnesī – 33%) iedzīvotāju pauda uzskatu, ka mājokļu cenas 12 mēnešu laikā nemainīsies un pēc gada tās atradīsies pašreizējā līmenī, savukārt nekustamā īpašuma cenu kritumu prognozē jau mazāk nekā piektā daļa iedzīvotāju (samazinājums no 20% jūnijā līdz 19% jūlijā). 17% aptaujāto iedzīvotāju nespēja vai arī nevēlējās atbildēt uz aptaujas jautājumu (iepriekšējā mēnesī – 20%).

Tādējādi kopumā jau 64% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mājokļu cenas tuvākā gada laikā nebūs zemākas nekā tās ir patlaban.

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis: „Līdzīgi kā citi noskaņojuma indeksi, arī SEB Mājokļu cenu indikators attēlo pašreizējo vispārējā noskaņojuma uzlabošanos Latvijas sabiedrībā, turklāt noskaņojuma uzlabošanās ir viens no faktoriem, kas pakāpeniski varētu sāk veicināt iedzīvotāju intereses pieaugumu par mājokļu kredītiem un ilglietošanas preču iegādi. Tomēr situācija Latvijas ekonomikā saglabājas pietiekami sarežģīta un tautsaimniecības atveseļošanās procesa ceļš būs līkumains, līdz ar to nepamatoti būtu gaidīt daudz lielāku iedzīvotāju optimismu attiecībā uz nekustamā īpašuma cenu kāpumu nekā tas ir patlaban. Iespējams, ka tuvākajā nākotnē sagaidīsim SEB Mājokļa cenu indikatora vērtības pieauguma tendences apstāšanos, un visdrīzāk, ka rudenī iedzīvotāju noskaņojums kļūs mazāk optimistisks. Iedzīvotāju gaidas par mājokļu cenu kāpumu vai kritumu primāri ietekmēs vairāki faktori, pirmkārt, 2011. gada budžeta konsolidācijas pasākumi, tajā skaitā, arī iespējamās nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņas, otrkārt, energoresursu cenu izmaiņas, treškārt, izmaiņas likumdošanā, kas varētu ietekmēt mājokļu kredītu saņemšanas nosacījumus.”

Autors: BNA Latvia

Dzīvokļu piedāvājums Rīgā jūnijā sasniedzis šogad augstāko līmeni, palielinās arī piedāvājuma cenas. Pircēji tomēr nav gatavi akceptēt augstākas izmaksas, tādēļ darījumi notiek par iepriekšējo periodu cenām. Arī galvaspilsētas sērijveida dzīvokļu vidējā cena jūnijā nav būtiski mainījusies, liecina „Latio” tirgus pārskata dati.

Dzīvokļu piedāvājums jūnijā ir pieaudzis un sasniedzis šogad augstāko līmeni. Novērojama arī tendence palielināties tikko piedāvājumā nonākušo īpašumu cenām. Daļa no piedāvātajiem dzīvokļiem to sliktā stāvokļa vai augstās cenas dēļ tomēr neatbilst pircēju pieprasījumam. Salīdzinājumā ar maiju dzīvokļu piedāvājums jūnijā palielinājies visās cenu grupās.

„Daudzi pārdevēji, kas līdz šim to īpašumā esošos dzīvokļus tirgū nelaida, redzot iepriekšējo mēnešu stabilo cenu kāpuma tendenci, nolēmuši piedāvāt šos mājokļus pārdošanai, turklāt par augstāku cenu nekā tirgus vidējā. Potenciālo pircēju interese par šādiem dzīvokļiem gan ir maza un darījumi pārsvarā notiek par iepriekšējo periodu cenām,” skaidro „Latio” tirgus analītiķis Māris Grīnbergs.

Būtiski lielāka ir pircēju interese par dzīvokļiem, kas tiek piedāvāti par zemāku cenu nekā vidējā. Ja dzīvokļa piedāvājuma cena, kas sākotnēji noteikta atbilstoši tirgus vidējam līmenim, tiek samazināta par 5–10%, potenciālo pircēju interese par attiecīgo piedāvājumu pieaug ļoti ievērojami. Pircējiem svarīgākais faktors patlaban ir dzīvokļa cena, pārējie izvēles kritēriji ir pakārtoti.

Rīgas sērijveida dzīvokļu vidējā cena jūnijā salīdzinājumā ar maiju būtiski nav mainījusies un bija 576 eiro kvadrātmetrā. Maijā tipveida dzīvokļu vidējā cena bija 575 eiro kvadrātmetrā. Katrā no iepriekšējiem diviem mēnešiem sērijveida mājokļu cenas bija pieaugušas par 1%. Gada laikā dzīvokļu vidējā cena palielinājusies par 17,3% – 2009.gada jūnijā tā bija 491 eiro kvadrātmetrā. Pērn pavasarī dzīvokļu cenas turpināja samazināties, bet vasaras mēnešos stabilizējās.

Sērijveida dzīvokļu vidējā cena pēdējo desmit mēnešu laikā ir palielinājusies par 15,2%. 2009.gada septembrī pēc divus gadus ilgušā krituma padomju gados būvēto dzīvokļu vidējā cena atkal pieauga un bija 500 eiro par kvadrātmetru.

Jūnijā pircēju daudzums, kas dažāda veida mājokļu iegādei izmantoja vai ir gatavi izmantot bankas kredītu, turpināja palielināties. Arī kopējā darījumu apjomā palielinājās to darījumu daļa, kas veikti ar aizdevuma palīdzību.

„Jūnijā sagaidījām to brīdi, kad komercbanku kredītportfeļa izmaiņas vairs nebija negatīvas. Tas nozīmē, ka bankas kredītos mājsaimniecībām izsniedz tikpat naudas, cik saņem no tām atpakaļ. Aptuveni 80% no mājsaimniecībām aizdotajiem līdzekļiem ir hipotekārie kredīti. Protams, statistika ietver arī kredītu restrukturizāciju, taču tendence ir pozitīva un var prognozēt, ka turpmāk kredītportfeļa izmaiņu līkne pacelsies virs nulles atzīmes,” skaidro M.Grīnbergs.

Jūnijā sērijveida dzīvokļu cenu izmaiņas galvaspilsētas mikrorajonos dažādu sēriju mājās bija atšķirīgas. Vidējās cenas bija nemainīgas vai saglabājās neliels (1–5%) to pieaugums dzīvokļiem 119.sērijas ēkās Purvciemā, Pļavniekos, Zolitūdē un Ziepniekkalnā, savukārt pārējo sēriju māju dzīvokļu cenas dažādos mikrorajonos jūnijā svārstījās. Vērtējot pēc rajoniem, mājokļu cenu stabilitāte vai to neliels pieaugums visu sēriju mājās bija vērojams Purvciemā un Pļavniekos, bet pārējos Rīgas mikrorajonos līdzās cenu nemainīgumam vai kāpumam vairākiem dzīvokļu veidiem tika fiksēts arī neliels (1–4%) vidējās cenas kritums.

Labā tehniskā stāvoklī esošu sērijveida dzīvokļu cenas tādos mikrorajonos kā Purvciems, Pļavnieki, Zolitūde, Imanta un Ziepniekkalns vienistabas dzīvokļiem jūnijā bija 21 000–31 000 eiro, divu istabu dzīvokļiem – 28 000–37 000 eiro, trīs istabu dzīvokļiem – 35 000–47 000 eiro, četru istabu dzīvokļiem – 39 000–57 000 eiro. No Rīgas centra attālākos mikrorajonos, piemēram, Vecmīlgrāvī un Bolderājā, dzīvokļu cenas ir vidēji par 20% zemākas.

Pieprasījums pēc sērijveida dzīvokļiem un pircēju aktivitāte jūnijā saglabājās iepriekšējo divu mēnešu līmenī, tomēr pieprasījums bija augstāks nekā gada pirmajos mēnešos. Lielākā pircēju interese, tāpat kā iepriekš, ir par labiem un kvalitatīviem sērijveida dzīvokļiem, kuros var uzreiz dzīvot un tiem nav nepieciešams remonts. Tā kā piedāvājums kopumā ir liels, taču pircēju kvalitātes un finansiālajām prasībām atbilstošu dzīvokļu izvēle ir ievērojami mazāka, piemērota mājokļa meklējumiem tiek veltīti vairāki mēneši.

Autors: BNA Latvia

„Latvijas Kredītņēmēju apvienība pieprasa termina „spekulants” skaidrojumu no Latvijas Komercbanku asociācijas, Valsts prezidenta kancelejas un parādu piedzinējiem, lai sabiedrībā nerastos lieka spriedze par šī strīdīgā termina nepamatotu lietošanu un lai cilvēkiem būtu skaidrs, vai tā tiešām ir problēma, vai tikai mīts,” uzver Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko.

Saistībā ar Saeimā otrreizējai caurlūkošanai nosūtīto Maksātnespējas likumu publiskajā telpā ir aktualizējusies termina „spekulants” pieminēšana. Lielākoties tas tiek izmantots, lai iespaidotu un šķeltu sabiedrību. Šo terminu labprāt lieto Valsts prezidenta kanceleja, Latvijas Komercbanku asociācija (LKA), parādu piedzinēji, bet šī termina skaidrojums nekur nav atrodams. Tādēļ pamatots ir jautājums, kā ir jāsaprot termini „spekulants” un „spekulācija”?

Vienīgais šobrīd publiski pieejamais skaidrojums ir svešvārdu vārdnīcā („Avots”, 2009.) – „spekulācija” – ekonomikā: pirkšana un pārdošana, ko veic, lai pelnītu uz kursa, cenu starpības, „spekulants” – cilvēks, kas nodarbojas ar spekulāciju. Ja vārdu „spekulants” saprot iepriekšminētajā nozīmē, tad spekulants ir arī ikviens veikals, banka, tirgus dalībnieki un spekulācijas savā ziņā ir brīvā tirgus ekonomikas pamatā.

„Darbs pie jaunā Maksātnespējas likuma aizsākās vairāk kā pirms pusotra gada, kad Tieslietu ministrija izveidoja darba grupu no visām ieinteresētām pusēm, ieskaitot Komercbanku asociāciju. Gan Tieslietu ministrijas, gan pēc tam Saeimas darba grupā tika mēģināts nošķirt personas, kuriem ir vienīgais mājoklis no personām, kuras kredītus ņēma spekulatīviem darījumiem. Abas šīs darba grupas nonāca pie secinājuma, ka juridiski tas nav iespējams,” uzsver LAKRA jurists Jānis Āboliņš. „Tikpat diskutabls ir arī jautājums par 100 000 latu slieksni kredītam nekustamā īpašuma iegādei. Šo jautājumu strīdīgo dabu var pierādīt ļoti vienkārši:

- ģimenei piederēja vienistabas dzīvoklis, kas tika ieķīlāts, lai iegādātos trīsistabu dzīvokli. Vienistabas dzīvokli bija plānots pārdot, bet tagad tas nav iespējams. Vienam cilvēkam divi īpašumi. Spekulants?

- ģimene iegādājas māju par 150 000,- Ls, kurā plānoja dzīvot divas ģimenes. Kredīts tika ņemts „Nordea bankā”, kur viens no dēliem bija kredītņēmējs, vēl trīs personas līdzaizņēmēji. Tagad ienākumi ir samazinājušies, un banka lauzusi līgumu, pieprasot no visiem četriem 300 000,- Ls. Spekulanti?

- jauna ģimene iegādājās īpašumu (dzīvokli), uz kuru tika noformētas trīs Zemesgrāmatas – viena dzīvoklim, otra domājamām daļām no zemes un trešā autostāvietai. Spekulanti?

- un visbeidzot, zemnieks, kuram ir vairāki īpašumi un kurš ir jau pasludinājis maksātnespējas procesu un kuram valsts banka („Latvijas Hipotēku un zemes banka”) – pārdodot cesijā viņa parādsaistības, kredīta summu ir „uzaudzējusi” no 100 000,- Ls līdz 300 000,- Ls. Spekulants?”

„Jebkurā gadījumā, ja cilvēks ir rīkojies prettiesiski, viņa vainu var atzīt tikai un vienīgi tiesa,” uzsver A.Gorenko. „Latvijas republikas Satversmes 91. pants nosaka, ka „visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Tai skaitā nediskriminējot pēc dzimuma, ādas krāsas, reliģiskās piederības, mantiskā stāvokļa u.tml.”

Autors: BNA.LV

Šķēle paziņojumā medijiem norāda, ka paaugstinot NĪN, visvairāk cietīs sabiedrības nabadzīgā daļa.

«Apsolot ārvalstu aizdevējiem ar šo nodokļa palielināšanu atrisināt budžeta ieņēmumu problēmas, problēma tiek novelta uz pašvaldību pleciem – pašvaldībām nu būs jāvērtē katru atsevišķu gadījumu, jāpiešķir atlaides, kas radīs gan budžetu neprognozējamību, gan jaunus korupcijas riskus. Taču tādā veidā aizdevējiem tiks noslēpta realitāte, ka nodoklis faktiski netiks iekasēts, jo atlaižu prasītāju būs ļoti daudz,» pauž Šķēle.

Vēlmi paaugstināt NĪN valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (JL) pamatojot ar to, ka no šī nodokļa nebūs iespējams izvairīties. Faktiski tas nozīmē, ka cilvēki, kas no saviem ienākumiem pēc nodokļu nomaksas ir maksājuši par mājokļa iegādi vai īri, tiek sodīti ar papildus nodokli, – tā Šķēle.

«Krasa nodokļa paaugstināšana veicinās mantoto un ģimenes vajadzībām jaunbūvēto mājokļu pārdošanu, atdošanu ķīlas veidā kredītiestādēm vai pamešanu, emigrējot no valsts. Šāda valdības politika kārtējo reizi radīs katra cilvēka vilšanos Latvijas valstī, pastiprinot vēlmi aizbraukt no Latvijas. Lielajās pilsētās jau tagad liela daļa zemes un namīpašumu pieder ārvalstniekiem. Latvieši šādas Valda Dombrovska valdības politikas rezultātā faktiski tiek izstumti no savām mājām. Mēs šādas valdības ieceres neatbalstīsim.»

Avots: www.apollo.lv

Rīgas sērijveida dzīvokļu vidējā cena maijā salīdzinājumā ar aprīli pieaugusi par 1% un bija 575 eiro kvadrātmetrā, liecina „Latio” tirgus pārskata dati.

Aprīlī sērijveida dzīvokļu vidējā cena bija 568 eiro kvadrātmetrā un attiecībā pret martu arī bija palielinājusies par 1%. Gada laikā dzīvokļu vidējā cena augusi par 11% – 2009.gada maijā tā bija 518 eiro kvadrātmetrā. Pērn pavasarī dzīvokļu cenas turpināja samazināties, bet vasaras mēnešos stabilizējās.

Sērijveida dzīvokļu vidējā cena pēdējo deviņu mēnešu laikā ir palielinājusies par 15%. 2009.gada septembrī pēc divus gadus ilgušā krituma padomju gados būvēto dzīvokļu vidējā cena atkal pieauga un bija 500 eiro par kvadrātmetru.

Maijā visos mājokļu segmentos pieauga pircēju skaits, kuri īpašuma iegādei ir gatavi izmantot bankas aizdevumu. Lielākā daļa darījumu gan joprojām notiek, neizmantojot aizdevumus.

„Lai gan komercbankas atsākušas kreditēšanu, pagaidām aizdevumu izsniegšanas apjomi nav lieli. Joprojām kredītportfeļa izmaiņas ir negatīvas – bankas no mājsaimniecībām vairāk saņem naudas, nekā izsniedz kredītos. Kreditēšanai pieaugot, vajadzētu gaidīt arī dzīvokļu cenu pieaugumu, jo normālā ekonomiskajā situācijā mājokļus pērk ar banku aizdevumu palīdzību,” vērtē „Latio” tirgus analītiķis Māris Grīnbergs.

Maijā saglabājās diezgan vienmērīgs un stabils (1–2%, atsevišķos gadījumos nedaudz lielāks) sērijveida dzīvokļu cenu pieaugums visos galvaspilsētas mikrorajonos un visās daudzdzīvokļu māju sērijās. Neliels vidējās cenas kritums maijā bija novērojams 602. un 119.sērijas dzīvokļiem Imantā un Zolitūdē.

Labā tehniskā stāvoklī esošu sērijveida dzīvokļu cenas tādos pieprasītos mikrorajonos kā Purvciems, Pļavnieki un Zolitūde vienistabas dzīvokļiem maijā bija 22 000 – 30 000 eiro, divu istabu dzīvokļiem – 30 000 – 38 000 eiro, trīs istabu dzīvokļiem – 35 000 – 47 000 eiro, četru istabu dzīvokļiem – 39 000 – 54 000 eiro. No Rīgas centra attālākos mikrorajonos, piemēram, Vecmīlgrāvī un Bolderājā, dzīvokļu cenas ir vidēji par 20% zemākas.

„Maijā pieprasījums pēc dzīvokļiem saglabājās aprīļa līmenī, kad salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem bija vērojama lielāka pircēju aktivitāte. Daudzi interesenti joprojām sagaida mājokļu pārdošanas cenas atlaidi, taču pārdevēji arvien biežāk tam nepiekrīt un cenu nesamazina. Tā kā lielākajai daļai pircēju dzīvokļa cena patlaban ir svarīgākais kritērijs, gadījumos, kad par atlaidi vienoties nav iespējams, darījumi visbiežāk nenotiek un tiek meklēts cits īpašums,” norāda „Latio” Dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte.

Apsverot mājokļa iegādi, bez tā kvalitātes arvien svarīgāks kritērijs ir sabiedriskā transporta pieejamība. Ja transporta pieturvieta atrodas tālu no noskatītā dzīvokļa vai arī privātmājas, no ieceres iegādāties šādu mājokli pircēji nereti atsakās.

Maijā dzīvokļu piedāvājums bija nedaudz mazāks nekā aprīlī, tomēr pārsniedza pagājušā gada rādītājus. 2010.gada sākumā dzīvokļu piedāvājums nedaudz samazinājās, bet vēlākajos mēnešos palielinājās un kopumā šogad ir augstāks par pagājušā gada vidējo līmeni. Lai gan piedāvājumam ir tendence augt, joprojām daļa no šiem dzīvokļiem to sliktā stāvokļa vai augstās cenas dēļ neatbilst pircēju pieprasījumam.

Salīdzinot ar aprīli, maijā palielinājies dzīvokļu piedāvājums par cenu no 10 000 līdz 45 000 eiro, bet samazinājies dzīvokļu piedāvājums par cenu no 70 000 līdz 100 000 eiro. Otrajā kategorijā lielākoties ir centra ēku un jauno projektu dzīvokļi.

Autors: BNA Latvia

Tāpat kā šogad, arī 2011.gadā nekustamā īpašuma nodokļa apmērs nedrīkstēs pārsniegt iepriekšējam gadam aprēķināto nodokļa apmēru vairāk kā par 25 procentiem. Šādu nosacījumu paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā konceptuāli atbalstītie grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”.

Minēto ierobežojumu nākamgad piemēros arī tādiem nekustamā īpašuma nodokļa objektiem daudzdzīvokļu mājā, kuri sastāv no vienas telpu grupas un zemes domājamām daļām, kas no jauna izveidotas privatizācijas rezultātā, ja attiecīgajai telpu grupai nav mainīts lietošanas veids, kā arī gadījumos, ja zemei ir mainīts nekustamā īpašuma lietošanas mērķis.

Spēkā esošā kārtība nosaka, ka nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežojumu piemēro 2010.gadā. Izmaiņas likumā izstrādātas, lai ierobežotu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu, ņemot vērā, ka nākamgad nodokļa apmērs pēc nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizācijas varētu būtiski pieaugt, norāda grozījumu autori.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nolēma lūgt Saeimu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”" pirmajā lasījumā kā steidzamu izskatīt Saeimas 20.maija sēdē.

Avots: BNA Latvia

Tas nozīmē, ka dodot zaļo gaismu jebkuram no trim variantiem, NĪN maksājums par dzīvojamo platību nākamgad salīdzinājumā ar šo gadu pieaugtu vairākas reizes, salīdzinot ar šo gadu.

Pirmais variants paredz ieviest paaugstinātu un vienotu NĪN likmi dzīvojamām platībām – 1,5%. Šajā variantā ir paredzēts neapliekamais minimums jeb summa, kas netiktu aplikta ar nodokli – 71 lats. Uz to gan varētu pretendēt māju īpašnieki, ja īpašums ir deklarētā dzīvesvieta. Pārējiem diviem variantiem atvieglojumi nav paredzēti.

Otrs SVF ierosinātais variants paredz ieviest zemāku NĪN likmi nekā pirmajā versijā – 1%, kas būtu piemērojama arī zemei, uz kuras atrodas dzīvojamā māja. Bet trešais variants paredz progresīvas NĪN likmes, kādas ir arī tagad, taču augstākas – 0,5%-2% apmērā atkarībā no kadastrālās vērtības. Piemēram, ja īpašuma kadastrālā vērtība ir līdz 10 000 latu, tad NĪN likme būtu 0,5%, bet, ja virs 40 000 latu, tad 2%.

Ja valdība atbalstītu pirmo variantu, tad par mājokli ar kadastrālo vērtību 5000 latu nodoklī būtu jāmaksā nedaudz mazāk kā šogad. Taču par mājokļiem ar augstāku kadastrālo vērtību NĪN maksājums būtu 6-13 reizes augstāks nekā šogad. Desmit reižu vairāk nodoklī nekā šogad būtu jāmaksā par īpašumiem ar kadastrālo vērtību 5000-35000 latu, bet par vērtīgākiem īpašumiem 6-7 reizes vairāk, ja tiktu atbalstīts otrais variants.

Savukārt, ja atbalstu gūtu trešā versija, tad par īpašumiem ar mazāku kadastrālo vērtību nodoklī būtu jāmaksā piecas reizes vairāk nekā šogad, bet par vērtīgākiem – 7-11 reizes vairāk, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Avots: www.apollo.lv

Jāsaka, šāda notikumu attīstība arī bija gaidāma. Kompānija „NIRA Fonds” jau agrāk brīdināja, ka janvārī iesāktie darījumi ievelkas uz divām un pat trim nedēļām. Tā iemesls ir nepieciešamība pārdevējam iesniegt izziņu par nomaksātu mājokļa nodokli, kas tika ieviests gada sākumā. Labi, ka valsts iestādes šo problēmu atrisināja visai operatīvi, jo tagad uzzināt nodokļa apmēru un to samaksāt var, izmantojot interneta portālu www.epakalpojumi.lv. Pateicoties tam, izziņas saņemšana aizņem tikai divas-trīs dienas.

Rīgas nekustamo īpašumu tirgus februāra aktivitātes rādītājs ir visai līdzīgs pagājušā gada rādītājiem. Saskaņā ar „NIRA Fonds” fonds aprēķiniem 2009. gadā galvaspilsētā katru mēnesi tika reģistrēti vidēji 792 dažādu nekustamā īpašuma objektu pirkšanas un pārdošanas darījumi. Tas ir par mazliet mazāk, nekā 2001. gadā, kad ik mēnesi notika vidēji 839 darījumi.

Ik mēnesi reģistrēto pirkuma līgumu vidējā skaita statistika pa gadiem ir šāda: 2002. gads – 1 112 darījumi, 2003.g. – 1 238, 2004.g. – 1 585, 2005.g. – 1 674, 2006.g. – 1 861 darījums. 2007. gadā sākās kritums un mēneša vidējais darījumu skaits nokritās līdz 1 370 darījumiem. 2008. gadā ik mēnesi notika vidēji 853 darījumi. Rīgas nekustamo īpašumu tirgus mēneša reģistrēto pirkuma līgumu skaita rekords tika reģistrēts 2006. gada decembrī – 2 353.

Īpaši atzīmēsim faktu, ka laikā no 2001. līdz 2003. gadam galvaspilsētas nekustamo īpašumu tirgus attīstījās apstākļos, kad kreditēšanas noteikumi bija visnotaļ konservatīvi – gluži kā tagad. Tas ļauj izteikt pieņēmumu, ka, tiklīdz sāks uzlaboties valsts ekonomikas rādītāji un bankas sāks liberālāk finansēt aizņēmējus, noslēgto darījumu skaits Rīgas nekustamo īpašumu tirgū varētu pārsniegt 1 100 – 1 200 vienības. Taču pagaidām tirgus aktivitāte ir par 30-40% zemāka nekā tā varētu būt, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi.

Februārī cenas dzīvokļiem sērijveida mājās palika praktiski nemainīgas. Cenu svārstības viena procenta robežās nedod pamatu runāt par to kāpumu vai lejupslīdi. Pareizāks situācijas raksturojums būtu sekojošs – pēc pusgadu ilga dzīvokļu cenu kāpuma, tirgus uz laiku ir stabilizējies. Tomēr tendence ir palikusi iepriekšējā – tiek izpirkti cenas un kvalitātes attiecības ziņā pievilcīgie objekti. Dzīvokļi sērijveida mājās mikrorajonos par cenu līdz 500 eiro kvadrātmetrā ir liels retums. Gluži kā ieprēkšējos mēnešos, saimnieka maiņa šādiem īpašumiem notiek ļoti operatīvi. Tie parasti ir darījumi piespiedu apstākļos. Visbiežāk  šādos gadījumos pārdevēji negrib gaidīt, kad potenciālais pircējs noformēs hipotekāro kredītu, un dod priekšroku tiem pircējiem, kas ir gatavi uzreiz pārskaitīt visu summu. Ne par kādām papildu atlaidēm zemo cenu segmentā nav ne runas.

Dzīvokļi ar kvalitatīvi veiktu remontu Rīgas sērijveida mājās februārī, tāpat kā janvārī, tika pārdoti par 570-650 eiro kvadrātmetrā. Ja īpašuma cena ir 650 eiro/kv.m., tad tā pārdošana ievelkas uz pusotru līdz trim mēnešiem, kas ir pilnīgi normāls rādītājs gadījumos, kad īpašnieks dzīvokli vēlas pārdot par tirgus cenu.

Cenas ekskluzīvo mājokļu segmentā jau otro mēnesi pēc kārtas saglabā stabilitāti. Pircēji joprojām cenšas panākt no prestižu dzīvokļu īpašniekiem ievērojamas atlaides, taču tie stingri turas pie sava. Par dzīvokļiem pilnībā renovētās mājās Vecrīgā un vēstniecību rajonā tiek prasīti 2 000 līdz 4 000 eiro par kvadrātmetru, bet pircēji ir ar mieru maksāt „tikai” 1 700 līdz 2 500 eiro par kvadrātmetru.

Rīgas centrā par labiem standarta dzīvokļiem, kas nepieder pie luksusa klases, to pārdevēji prasa 1 200 līdz 2 000 eiro/kv.m. Tomēr pagaidām darījumi šajā segmentā visbiežāk notiek par cenu robežās no 1 000 līdz 1 200 eiro/kv.m. Šeit jāpiezīmē, ka par kvalitātes un atrašanās ziņā pievilcīgākiem dzīvokļiem tiek maksāts arī vairāk.