Turklāt Latvijā piemērotās starpbanku komisijas maksas par skaidras naudas izsniegšanu bankomātā ir augstākas nekā daudzās citās Eiropas Savienības valstīs, izņemot Vāciju. KP cer, ka turpmāk, reālas konkurences rezultātā, samazināsies komisijas maksa gan par bankomātu, gan par POS termināļu izmantošanu, raksta NRA.LV.

KP secinājusi, ka ilgstoši bankas fiksējušas savstarpējās komisijas maksas par maksājuma karšu pieņemšanu. Aizliegtā vienošanās attiekusies uz komisijas maksām, ko bankas maksājušas par karšu norēķiniem, kā arī par bankomātu pakalpojumiem. Tādējādi, pēc KP domām, ir tikusi deformēta konkurence, kā arī nodarīts kaitējums gan tirgotājiem, kas pieņem karšu maksājumus, gan patērētājiem, jo vienošanās nemotivēja bankas samazināt tirgotājiem noteikto komisijas maksu, kas neizbēgami ietekmēja arī preču cenas tirdzniecības vietās, kurās tika pieņemti karšu maksājumi. Par šiem pārkāpumiem KP uzlikusi naudas sodu 22 bankām – kopā vairāk nekā 5,5 miljonu latu apmērā.

Karšu vairāk nekā iedzīvotāju

Naudas glabāšanai bankā un dažādu maksājumu veikšanai ar bankas starpniecību ir pieaugoša tendence, līdz ar to gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu naudas plūsma notiek ar banku starpniecību. Lai piekļūtu naudai un veiktu maksājumus, jāveic bezskaidras naudas norēķins vai jāizņem skaidra nauda bankomātā, un tad jāveic maksājums ar skaidru naudu, tādējādi neizbēgami jāizmanto banku pakalpojumi.

Kopš 2007. gada Latvijā izdoto bankas karšu skaits pārsniedz kopējo iedzīvotāju skaitu. Pagājušā gada beigās Latvijā bija izdotas 2,43 miljoni bankas karšu, kas ir aptuveni trīs reizes vairāk nekā 2002. gadā. Lai nodrošinātu maksājumus ar tām, Latvijā pastāv karšu maksājumu sistēma, kuras izdevumi pamatā tiek segti no to tirgotāju maksājumiem, kas savās tirdzniecības vietās pieņem maksājumu kartes. Izmeklēšanas gaitā KP konstatēja, ka tirgotāju maksājuma lielums ir bijis tieši atkarīgs no starpbanku maksājumu lieluma. Tā 2009. gadā starpbanku maksājuma apjoms sasniedza 75% no tirgotājiem piemērotā maksājuma debetkaršu gadījumā un 100% kredītkaršu gadījumā.

Lēmumā KP secina, ka Latvijas banku noteiktais starpbanku maksājums un attiecīgi arī tirgotājiem piemērotais maksājums nav bijis ekonomiski pamatots un nav ticis pielāgots, mainoties tirgus apstākļiem un samazinoties banku izdevumiem.

“Pieaugot karšu maksājumu apjomam un attiecīgi banku ienākumiem, maksājumam bija jāsamazinās,” Neatkarīgajai pārliecināti teica Konkurences padomes vecākā referente sabiedrisko attiecību jautājumos Inita Kabanova. “Tomēr visu vienošanās laiku, tas ir, no 2002. gada līdz 2011. gada sākumam, maksājums bija nemainīgs. Tāpat vienošanās rezultātā tika deformēta konkurence, kas varētu patērētājiem nodrošināt zemākas komisijas maksas par skaidras naudas izņemšanu vai konta stāvokļa aplūkošanu citas bankas bankomātā. Šis apstāklis īpaši būtisks bija vienošanās sākumposmā, tas ir, no 2002. gada, kad mazāk izplatīti bija bezskaidras naudas norēķini, turklāt bija mazāk banku divpusējo līgumu, kas šobrīd daudzos gadījumos ļauj konkrētos pakalpojumus saņemt lētāk vai pat par velti. Tas nozīmē, ka tirgotāji un patērētāji pārmaksāja par šiem pakalpojumiem. Ja nebūtu šādas visaptverošas vienošanās, komisijas maksas būtu zemākas.”

Vienošanās rezultātā bankas tirgotājiem noteikto cenu nav vēlējušās samazināt arī tādos gadījumos, kad šī komisijas maksa nav jāmaksā, jo tiek izmantots vienas un tās pašas bankas POS terminālis un norēķinu karte.

KP norāda, ka komisijas maksu piemērošana pati par sevi nav pārkāpums un bankām ir tiesības saņemt samaksu par to sniegtajiem pakalpojumiem. I. Kabanova skaidroja, ka pie noteiktiem apstākļiem varētu atļaut arī vienošanos, piemēram, tādā gadījumā, ja no tās sabiedrība gūtu labumu. Turklāt bankām būtu jālūdz atļauja īstenot šādu vienošanos.

Tirgotājiem kartes izmaksā dārgi

Pagājušajā gadā jau vairāki veikalnieki apsvēra iespēju vispār atteikties pieņemt bankas kartes kā maksāšanas līdzekli, jo banku piemēroto komisijas maksu tās vērtēja kā neadekvāti augstu. Un daļa veikalu šos savus draudus arī īstenoja. Tiesa, lielākoties tikai uz skaidras naudas darījumiem pārgāja mazie veikali. Daļā tirgotavu piemēro ierobežojumu norēķiniem ar karti, piemēram, karti pieņem tikai tad, ja pirkuma summa pārsniedz divus latus. Lielākie mazumtirgotāji, piemēram, Rimi Latvia un Maxima Latvija, ar karti ļauj norēķināties pat par pāris santīmu vērtiem pirkumiem. To, cik lielas summas ik mēnesi tirgotājiem ir jāsamaksā bankām, veikalnieki neatklāj. Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais Neatkarīgajai uzsvēra, ka komisijas maksa, ko banka ietur par kartes apstrādi, ir komerciāli jutīga informācija.

Komisijas maksa pārsniedz 250%

KP secinājusi, ka bankas bija noteikušas arī vienotu komisijas maksu, ko viena banka maksāja otrai gadījumā, ja tās klients izņēma naudu šīs otras bankas bankomātā vai filiālē, vai aplūkoja konta bilanci bankas bankomātā. “Šī vienošanās tieši ietekmēja komisijas maksu, ko par minētajām darbībām bankas piemēroja saviem klientiem, un attiecīgi pārkāpuma negatīvā ietekme bija plašāka aizliegtās vienošanās sākuma periodā (sākot no 2002. gada), jo laika gaitā daudzas bankas noslēdza divpusējus līgumus, kā rezultātā šie pakalpojumi klientiem tika piedāvāti lētāk vai pat bez maksas, turklāt populārāki kļuva bezskaidras naudas norēķini,” teikts KP lēmumā.

Saskaņā ar pašu banku veiktā pētījuma datiem par bankomātu pakalpojumu izmaksām aizliegtas vienošanās rezultātā noteiktā komisijas maksa bankām paredzēja 253% vai 289% uzcenojumu (atkarībā no konkrētajā gadījumā piemērotās likmes). Minētajā banku pētījumā arī atzīts, ka Latvijā piemērotās starpbanku komisijas maksas par skaidras naudas izsniegšanu bankomātā ir augstas salīdzinājumā ar daudzām Eiropas Savienības valstīm, izņemot Vāciju.

Bankas iebilst

Savukārt Latvijas Komercbanku asociācija, kura pārstāv 24 komercbanku intereses Latvijā, Konkurences padomes lēmumu uzskata par absurdu un nepamatotu.

“Svarīgi, ka šie norēķini darbojas tikai un vienīgi starpbanku attiecībās un nekādā veidā tieši neietekmē klienta izmaksas, izmantojot bankas karti. Turklāt daudzpušu vienošanās Latvijā jau ir aizstāta ar divpusēju vienošanos starp bankām, kas ir cita starptautiski akceptēta sadarbības forma,” uzsver asociācija.

Pašlaik Latvijas Komercbanku asociācijas biedri detalizēti iepazīstas ar Konkurences padomes lēmumu un izvērtē visus pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai panāktu taisnīgu risinājumu šajā lietā. To, vai šis KP lēmums tiks pārsūdzēts, Latvijas Komercbanku asociācija vēl nezināja teikt, jo bankas vēl nebija iepazinušās ar KP spriedumu šajā lietā.

Bankas Citadele korporatīvo komunikāciju daļas vadītāja Ieva Prauliņa atzina, ka banka Citadele rūpīgi izvērtēs saņemto Konkurences padomes lēmumu, tajā skaitā tā attiecināmību uz Citadeli, un tad lems par turpmāko rīcību. “Šobrīd banka Citadele sniedz saviem klientiem iespēju norēķināties ar Citadeles maksājumu kartēm tirdzniecības vietās un citu banku bankomātos, pateicoties divpusējiem līgumiem ar citām bankām, kā arī atbilstoši VISA un MasterCard starptautiskajiem starpbanku maksājumu nosacījumiem,” teica I. Prauliņa.

***

VIEDOKĻI

Valdis Turlais, Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs:

– Šobrīd norēķini ar banku maksājumu kartēm Rimi veikalu tīklā sastāda gandrīz trešo daļu no visu pirkumu kopsummas. Turklāt ar katru gadu bezskaidras naudas norēķinu skaits palielinās. Šāda tendence turpina attīstīties un bija vērojama arī pēdējos gados, valsts ekonomikas lejupslīdes laikā. Tas nozīmē, ka pircēji arvien vairāk novērtē ērtības, ko sniedz tieši norēķini ar maksājumu kartēm. Patlaban vēl nav skaidrs, kā tieši KP lēmums ietekmēs šobrīd pastāvošo bezskaidras naudas norēķinu kārtību jeb kādas varētu būt cenu izmaiņas par starppakalpojumiem. Tomēr jebkuras izmaiņas attiecībā uz šo kārtību liks mums pārskatīt savu darbību un rast risinājumu, kas būtu vislabākais un izdevīgākais mūsu pircējiem.

Teodors Tverijons, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents:

– Apgalvojumi par vienotas starpbanku komisijas maksas par karšu apkalpošanu negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku ir absurdi, jo tieši šī vienošanās ir palīdzējusi īsā laikā radīt ērti izmantojamu un patērētājam izdevīgu norēķinu sistēmu visā valstī. Nav arī korekti pārmest it kā slēptu vienošanos banku starpā, jo visa informācija par starpbanku norēķinu karšu apkalpošanas sistēmu ir brīvi pieejama. Starpbanku komisijas maksa nekādā veidā neietekmē patērētājus – tie ir tehniski norēķini banku iekšējā apkalpošanas sistēmā, no kuriem visi iegūtie līdzekļi tiek ieguldīti kopējās norēķinu sistēmas uzturēšanā. Ja šāda sistēma, kāda tā eksistē visā pasaulē, nebūtu nodrošināta, norēķini ar kartēm pašlaik būtu sarežģītāki un dārgāki.

Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv

Šis pasākums ir iekļauts arī MK apstiprinātajā ēnu ekonomikas apkarošanas un godīgas uzņēmējdarbības veicināšanas plānā.

Piedalīšanās nodokļu atbalsta pasākumā neatbrīvos nodokļu maksātāju no pienākuma savlaicīgi un attiecīgo nodokļu likumos noteiktajā kārtībā veikt kārtējos nodokļu maksājumus.

MK uzdeva Finanšu ministrijai līdz 1. aprīlim izstrādāt likumprojektu par nodokļu atbalsta pasākumu, kā arī iesniegt MK grozījumus noteikumos par kārtību, kāda kārtējie nodokļu maksājumi un nokavētie nodokļu maksājumi tiek ieskaitīti budžetā.

Atbalsta pasākuma piedāvājumu paredzēts attiecināt uz parādiem, kas radušies līdz pamatparāda noteikšanas datumam – 2010. gada 1. jūlijam šādos nodokļu veidos: iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN); uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN); pievienotās vērtības nodoklis (PVN); akcīzes nodoklis; muitas nodoklis un muitas nodoklim līdzvērtīgi maksājumi; valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas; dabas resursu nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis.

2011. gada 1. janvārī nodokļu parādu kopējā summa bija ~904 miljoni latu, no kuriem ~174 miljonus latu jeb 19,3% veidoja nokavējuma nauda. Pēc VID un FM aplēsēm, uz šā gada sākumu nedaudz vairāk kā 111 tūkstošiem parādnieku ir nodokļu parādi ~396 miljonu latu apmērā, kas vērtējami kā potenciāli atgūstami.

Plānotais nodokļu atbalsta pasākums

Plānotais atbalsta pasākuma ilgums ir 90 dienas, kuru laikā:
- pirms pieteikuma iesniegšanas nodokļu maksātājs precizē nodokļu deklarācijas, kuru samaksas termiņš ir noteikts līdz 2010. gada 1. jūlijam. Ja nodokļu maksātājs, precizējot nodokļu deklarācijas, uzrāda līdz šim neuzrādītās summas, tās iespējams iekļaut NAP iesniegumā vispārējā kārtībā;
- iesniedz iesniegumu nodokļu administrācijai (kura forma būs pieejama mājas lapā) vai attiecīgās pašvaldības domē (par NĪN);
- lūdz nodokļu administrāciju pieņemt lēmumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu;
- nodokļu administrācija pieņem lēmumu par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu, kā arī novirza maksājumus saskaņā ar atbalsta pasākumā noteikto maksājumu veikšanas kārtību.

Ja pamatparāds ir mazāks par 100 latiem fiziskām personām un 500 latiem juridiskām personām, maksājumi pilnā apmērā būs jāveic 90-180 dienu laikā pēc nodokļu atbalsta pasākuma sākuma. Ja pamatparāds ir lielāks par minētajām summām un nodokļu administrācija saskaņā ar kritērijiem ir piešķīrusi termiņa pagarinājumu, maksājums būs jāveic saskaņā ar maksājumu grafiku ne vēlāk kā 90 dienas + 60 mēnešus pēc atbalsta pasākuma uzsākšanas dienas. Pēc pamatparāda samaksas pilnā apmērā un 10% soda naudas samaksas nodokļu administrācija dzēsīs ar attiecīgo pamatparādu saistītās nokavējuma naudas pilnā apmērā un soda naudu 90% apmērā.

Lai pielīdzinātu nodokļu maksājumu nokavējuma naudu beznodrošinājuma kapitāla cenai tirgū, pēc nodokļu atbalsta pasākuma 90 dienas nokavējuma nauda tiks palielināta no 0,05% dienā uz 0,07% dienā (~25% gadā) kopš nodokļu atbalsta pasākuma 90.dienas visiem nodokļu maksātājiem.

Autors: Andris Jurkevics / BIZNESS.LV

Nozares pārstāvji tik augstu maksu par licenci uzskata par neadekvātu un pieļauj, ka lielākā daļa šo pakalpojumu sniedzēju pārtrauks darbību, raksta NRA.LV.

Pēc EM aplēsēm, kreditēšanas pakalpojumu tirgū šobrīd darbojas aptuveni 216 nebanku kredītu devēju un aptuveni 140 lombardu. Precīzs šo kreditoru skaits tirgū nav zināms pat ministrijai, jo šāda informācija šobrīd netiekot nekur apkopota. EM izstrādāto noteikumu projekts, kas nosaka patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanas licences izsniegšanas, pārreģistrācijas, anulēšanas un darbības apturēšanas kārtību, ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē janvāra beigās. Plānots, ka šis noteikumu projekts stāsies spēkā 1. aprīlī, lai dotu laiku komersantiem saņemt nepieciešamo atļauju līdz 1. novembrim, kad kreditēšana bez attiecīgās licences būs aizliegta.

Iebilst pret apmēru

Latvijas Hipotekāro nebanku aizdevēju asociācija (LHNAA) atbalsta nepieciešamību veikt nebanku kreditoru licencēšanu, turklāt šī un vēl citas nozares asociācijas piedalījās šo noteikumu izstrādē, taču tā kategoriski iebilst pret maksas lielumu. Sākotnēji darba grupā tika panākta vienošanās, ka valsts nodeva par licences izsniegšanu varētu būt 10 000 latu, savukārt par pārreģistrēšanu, kas būtu jāveic ik gadu, – 1000 latu. “Taču tagad tiek plānots nodevas apmēru par licences saņemšanu palielināt pieckārtīgi, bet valsts nodevas apmēru par licences pārreģistrēšanu – desmitkārtīgi. Šis palielinājums netika saskaņots ne ar vienu darba grupas dalībnieku,” uzsvēra asociācija. Vēstulē EM tā norāda, ka no 12 tirgus dalībniekiem, kuri nodarbojas ar hipotekāro kreditēšanu, tirgū paliks tikai viens. “50 000 latu liela valsts nodeva piespiedīs vairākumu firmu izskatīt jautājumu par turpmākās komercdarbības apturēšanu, kā rezultātā tiks zaudētas vairāk nekā 2000 darba vietas, daudzkārtīgi samazināsies nodokļu ieņēmumi Valsts kasē, un šeit ir runa ne tikai par to, ka Valsts kase nesaņems 8,3 miljonus latu, bet samazināsies arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa ieņēmumi,” liecina LHNAA aplēses. Arī lombardi šādu licences maksu uzskata par neadekvāti augstu, norādot, ka no tirgus pazudīs aptuveni 95 procenti dalībnieku. Pēc noteikumu stāšanās spēkā palikšot labi ja pieci komersanti, kuri veic lombarda darbību.

Savukārt EM norāda, ka licences maksas lielums aprēķināts, pamatojoties uz CSP datiem par šo nozari, proti, nebanku kreditēšanas sektorā 2010. gada 3. ceturksnī apgrozāmo līdzekļu apmērs bija 138,7 miljoni latu, izsniegto aizdevumu apmērs – 205,2 miljoni latu, bruto peļņa 2010. gada trīs ceturkšņos – 16 miljoni latu.

Cik iegūs valsts

EM norāda, ka budžeta ieņēmumu aprēķins veikts, pieņemot, ka patērētāju kreditēšanas licences saņems vismaz 50% no tirgū esošajiem nebanku kredītu devējiem, tas ir, aptuveni 170 kredītdevēju. Līdz ar to šogad valsts iegūtu 8,3 miljonus latu. Turpmākajos gados, atjaunojot licenci un pieņemot, ka ik gadu šim darbības veidam pievienojas pieci jauni komersanti, budžeta ieņēmumi, pēc EM aplēsēm, varētu būt 1,7 miljoni latu. Tajā pašā laikā budžeta izdevumi šīs sistēmas uzturēšanai tiek lēsti teju 100 000 latu apmērā.

Pieaugs likmes

Situācijā, kad ir steidzīgi nepieciešama nauda, nebanku piedāvājums daudziem šķiet kā vienīgais glābiņš. Saņemt kredītu bankā ir sarežģītāk un ilgāk, savukārt ātrās naudas aizdevēji sola kredītu pat 15 minūšu laikā, bez ķīlas un galvotājiem. Tajā pašā laikā jārēķinās, ka ātro kredītu likmes ir augstas. Piemēram, 100 latu aizdevuma likme uz mēnesi svārstās no 15 līdz 20%, uz pusgadu – vidēji 58%, uz gadu – 101%. Tomēr tas nekavē Latvijas iedzīvotājus izmantot šos aizdevumus. Open Credit veiktais pētījums liecina, ka izsniegto kredītu kopējais apjoms pērn decembrī, salīdzinot ar novembri, bija pieaudzis par 50,5%.

LHNAA norāda, ka, stājoties spēkā jaunajai kārtībai, aizdevumu procentu likmes var pieaugt par 3 līdz 4%. Savukārt portāla Gudriem.lv veiktās aptauja liecināja, ka lielie uzņēmumi neplāno paaugstināt kredītu cenas. Vidējie kredītdevēji ir pārliecināti, ka lielākajai daļai šīs nozares pārstāvju nāksies tirgu pamest. Mazie uzņēmumi uzskata, ka kredītresursu cena kredītņēmējiem pieaugs pat par 100%.

***

IESPĒJAMIE RISKI:

nelielu uzņēmumu pāreja uz pilnībā nelegālu uzņēmējdarbību

konkurences samazināšanās, jo daļa nebanku uzņēmumu nevarēs izpildīt prasības

aizdevumu procentu likmes var pieaugt par 3 līdz 4%

valsts budžets var neiegūt cerētos 8,3 miljonus latu

Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv

Kā liecina Latvijas Bankas dati, izmantojot skaidras naudas iemaksu, bankomātus iemaksāti 418 miljoni, bet komercbanku kasēs – 6,8 miljardi latu, raksta Apollo.lv

Šogad pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu aizvadītajā gadā, skaidras naudas īpatsvars nav pieaudzis, gluži pretēji – samazinājies. Šogad banku klienti savos kontos ieskaita 15 miljonus latu dienā jeb tie ir 2,7 miljardi latu pusgadā.

Ja tāda pati tendence turpināsies, tad gadā tie būs vidēji 5,4 miljardi latu, kas ir pat vairāk nekā valsts budžeta izdevumi 2010. gadā – kas ir aptuveni 4,4 miljardi latu.

Banku augstskolas profesors Jānis Grasis to sauc par ievērības cienīgu ciparu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka darba ņēmēji algas aizvien biežāk saņem nevis pie grāmatvedes, kā tas ir bijis deviņdesmitajos gados, bet gan savā kontā. «Ņemot vērā visas iespējas, ko piedāvā bankas, skaidras naudas apjomam dabīgi vajadzētu būt mazākam,» sacīja Grasis.

Kur iedzīvotāji iegūst skaidru naudu tik lielā apmērā, komercbanku pārstāvji skaidro dažādi. Taču apgalvot, ka šādi kontos nonāk pelēkās ekonomikas nauda, komercbanku pārstāvji negrib.

Izsekot katram gadījumam nav iespējams un arī neesot vajadzība, pārliecinātas komercbankas.

Citās domās gan par to ir Valsts ieņēmumu dienests, kas jau pirms gada rosinājis veikt izmaiņas likumā, kredītiestādēm uzliekot par pienākumu sniegt informāciju par klientu veiktajām skaidras naudas iemaksām savos kontos, ja vienā reizē ieskaitīts vairāk nekā viens tūkstotis latu.

Taču šis ierosinājums esot iestrēdzis Finanšu ministrijas gaiteņos un pagaidām netiekot cilāts. Tiesa, ja arī likums tiktu pieņemts, nodokļu uzraugošās institūcijas izredzes izsekot naudas plūsmai būtu niecīgas. Jo, kā liecina banku sniegtā informācija, daudz vairāk ir transakciju līdz vienam tūkstotim latu, kad vienā reizē klients iemaksā no 100 līdz 200 latiem.

Arī tirdzniecības vietās pircēji aizvien biežāk norēķinās ar elektroniskām kartēm, taču uz kopējā fona skaidras naudas īpatsvars esot daudz iespaidīgāks. Saskaņā ar Latvijas Tirgotāju asociācijas datiem mēnesī tie ir aptuveni 190 miljoni latu, gadā – vairāk nekā 2,3 miljardi latu.

Tomēr arī Latvijas tirgotāju asociācijas (LTA) vadītājs neredz paralēles ar nelegālo naudu. «Oficiālas algas ir līdzvērtīgas tam apgrozījumam, kas skaidrā naudā tiek veikts veikalā. Tā kā nevarētu teikt, ka pieaudzis aplokšņu algu skaits,» sacīja LTA vadītājs Henriks Danusēvičs.

Autors: www.apollo.lv

Tā kā ostu rekonstrukcijas projektiem nepieciešami ievērojami lielāki finanšu līdzekļi, aktivitātē pēc otrās projektu atlases kārtas atlikusī summa – 769 tūkstoši latu, nebūtu pietiekama, lai rīkotu trešo projektu atlases kārtu. Taču šos līdzekļus būtu iespējams apgūt, novirzot tos reģionālo lidostu rekonstrukcijas projektiem.

Liepājas pašvaldība varēs pieprasīt nacionālo finansējumu jeb dotāciju pilsētas ostas pievadceļu rekonstrukcijas projekta īstenošanai. Kopējās projekta attiecināmās izmaksas ir aptuveni 13,7 miljoni latu, no kuriem 11,6 miljoni latu – KF līdzfinansējums. Projekta attiecināmais nacionālais finansējums tiks segts no Liepājas pašvaldības budžeta un valsts dotācijas.

Ostas attīstības projekta ietvaros tiks rekonstruēts Dienvidu pieslēgums Liepājas ostai, izbūvējot Zirņu – Ganību maģistrālo ielu.

Mājsaimniecību noguldījumu apjoms bankās sācis palielināties kopš pagājušā gada beigām. Šogad jūnijā tie bijuši 3,4 miljardi latu, pretstatā 3,2 miljardiem pērn septembrī.

Šogad jau 20% Latvijas iedzīvotājiem izveidots uzkrājums nebaltām dienām, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā pirms diviem gadiem, kad uzkrājums bija tikai 12% iedzīvotāju. Ja 2008.gada vidū uzkrājumus neveidoja 44% Latvijas iedzīvotāju, tagad šis īpatsvars nokritis līdz 37%. Pašlaik ap 12% iedzīvotāju ir naudas “buferis” sešu mēnešalgu apmērā, kas tiekot uzskatīts par optimālu summu negaidītu pārmaiņu gadījumā, piemēram, zaudējot darbu.

Naudas apjomu maijā maz iespaidoja skaidrās naudas apgrozībā pārmaiņas – tā palielinājās vien par 0.2%. Savukārt nedaudz straujāks (par 0.4%) bija iekšzemes noguldījumu pieaugums, kāpumu nosakot gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību latu noguldījumu palielinājumam, bet eiro noguldījumu atlikums samazinājās. Pozitīvi vērtējams tas, ka noguldījumu pieaugumā noteicošā bija ilgtermiņa (ar termiņu ilgāku par 2 gadiem) komponente.

Maijā mazinājās pusotru gadu ilgusī kreditēšanas sarukuma tendence. Kopš 2008. gada oktobra, kad sākās kreditēšanas kritums, kredītu atlikums ik mēnesi kritās vidēji par 0.6%, bet maijā sarukums veidoja vien 0.1% jeb 12.5 milj. latu un latos izsniegtie kredīti pat pieauga. Līdz ar to jau otro mēnesi pēc kārtas uzlabojās arī kredītu gada pārmaiņu dinamika, kredītu gada krituma tempam no -7.8% aprīlī samazinoties līdz -7.2% maijā.

Tautsaimniecības stabilizācijas tendences noteiks mērenu naudas piedāvājuma kāpumu arī turpmākajos mēnešos. To veicinās arī pakāpeniska kreditēšanas aktivizēšanās gan uzņēmējdarbības sfērā, gan attiecībā uz mājsaimniecībām, kas pārliecinātas par savu finansiālo ilgtspēju.

Pirmdien, 7. jūnijā ir sekmīgi noslēgusies Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) vadītā starptautiskās aizņēmuma programmas partneru pārskata misija Latvijā. Šobrīd ir panākta kopīga izpratne par sākotnējo novērtējumu nepieciešamajam konsolidācijas apjomam 2011. gadam, proti 395-440 miljoni latu.

Darbs pie precīza nepieciešamā konsolidācijas novērtējuma tiks turpināts, ņemot vērā tālāko ekonomikas attīstību un valsts budžeta izpildi rudenī.

Latvijas valdība ir panākusi vienošanos ar aizdevējiem par papildus investīcijām tautsaimniecībā jau 2010. gadā par vairāk kā 200 miljoniem, palielinot finansējumu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētiem projektiem un lauksaimniekiem.

Papildus ar EK ir panākta vienošanās par virkni specifisku strukturālo reformu, piemēram, uzlabojumiem ES fondu apguvē, publiskā iepirkuma regulējumā, nodarbinātības pasākumu īstenošanā, kā arī cīņā ar ēnu ekonomiku.

Autors: BNA Latvia

Tik krass pārtikas tirdzniecības apgrozījuma kritums bija pārsteigums pat pieredzējušiem bankas ekspertiem. Arī šobrīd daudzi iedzīvotāji cenšas taupīt uz pārtikas rēķina, iepērkoties pēc iespējas lētāk vai arī izmantojot pašu vai radu audzēto pārtiku un dabas veltes.

Kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums gada laikā samazinājies par 29,1% (pēc izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās). Joprojām lielāks apjoma samazinājums novērojams nepārtikas preču grupā – par 31%. Pārtikas preču tirdzniecības uzņēmumos tas sarucis par 25,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Gandrīz uz pusi sarukusi grāmatu, laikrakstu un rakstāmlietu tirdzniecība, par trešo daļu tekstilizstrādājumu, instrumentu un sanitārtehnikas pārdošana. Ievērojami gausāk notiek arī tirdzniecība pa pastu vai interneta veikalos.

Jūnijā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums bija 311,7 miljoni latu, bez auto degvielas – 253,9 miljoni latu.

Jūnijā, salīdzinot ar maiju, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums samazinājies par 5,1%. Pārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumos tas sarucis par 7,7 procentiem.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis Neatkarīgajai atzina, ka jūnija dati par mazumtirdzniecības apgrozījuma kritumu tomēr bijuši negaidīti, īpaši netipiski, ka tik krasu kritumu piedzīvojusi pārtikas preču mazumtirdzniecība.

“Nozares apgrozījums ir krities, par spīti Līgo svētku tēriņiem un garajām brīvdienām. Svētku tēriņi un garās brīvdienas nespēja uzlabot nozares rādītājus, jo rocības trūkums mazina interesi par brīvdienu pavadīšanu lielveikalos, dodot priekšroku atpūtai dabā. Lielais kritums pārtikai varētu būt skaidrojams ar to, ka iedzīvotāji turpina optimizēt savus tēriņus, jo vairākumam iedzīvotāju pārtikai nākas tērēt lielu daļu savu ienākumu. Tādēļ tie, kam iespēja, izmanto pašu vai radu audzēto pārtiku, arī dabas veltes. Iedzīvotāji arvien vairāk izmanto iespējas iegādāties pašražotos produktus, ko piedāvā lauksaimnieki un mazie uzņēmēji tirgos, pie mājām utt. Protams, varētu gaidīt, ka sagaidāms straujš apgrozījuma pieaugums tirgos un stendos. Taču arī tur novērots kritums 17,2% apmērā. Tā kā kopumā pieprasījumam ir tendence mazināties, pirktspēja un cenas rūk, tas tikai veicina uzņēmējus tirgos, stendos un citās tirdzniecības vietās maksimāli optimizēt savas izmaksas uz nodokļu rēķina, apejot formalitātes, uzskaiti un neizsniedzot čekus. Rezultātā datus uz leju vēl pavelk pelēkā tirdzniecība,” teica D. Gašpuitis.

Viņš pieļāva, ka nākotnē nozarē iespējami jauni kritumu rekordi, ko ietekmēs pirktspējas kritums un bezdarba pieaugums. Tāpat rādītājus ietekmēšot pelēkās ekonomikas pieaugums.

***

VIEDOKĻI

Iveta Priedīte, iepirkšanās centra Olympia direktore:

– Apgrozījuma kritums ir stabilizējies, un to var uzskatīt par pašreizējās ekonomiskās situācijas pārdošanas līmeni. To noteikti var apliecināt arī veikalu darbinieki – cilvēki joprojām iepērkas, taču dara to daudz

racionālāk. Ļoti izteikta ir cilvēku reakcija uz īpašiem piedāvājumiem un atlaidēm, kas arī maina apgrozījuma summas, pārdodot produkcijas apjomus, kas līdzīgi iepriekšējiem gadiem. Iepirkšanās vairs netiek izmantota kā stresa noņemšanas līdzeklis un izklaides veids. Mūsuprāt, pašreiz ir būtiski piedāvāt klientam to, kas viņam ir nepieciešams, pareizi strādāt ar saviem lojālajiem pircējiem un nodrošināt labāko servisu. Jācenšas arī piedāvāt to, kas nav pieejams citos iepirkšanās centros, piemēram, jau šajā nedēļas nogalē Olympia darbu sāks pirmais Baltijā sporta preču veikals Sport 2000. Neiztrūkst arī pircējus piesaistošu pasākumu organizēšana – piemēram, šajā nedēļā Olympia atbalsta studentu organizētu auto stopēšanas maratonu.

Laura Krīgere, tirdzniecības centra Liiba direktore:

– Neskatoties uz kopējo mazumtirdzniecības apgrozījumu kritumu, tirdzniecības centrā Liiba, kas atrodas Ķekavā, jūlijā pārdošanas apjomi pieauguši par 20%. Cenšamies padarīt interesantu ne vien vietējo iedzīvotāju ikdienu, bet uzrunāt arī garāmbraucējus un Ķekavas novada viesus. Šobrīd tirdzniecības centrā notiek Lielā balva šautriņu mešanā un novusā, kas noslēgsies 13. augustā ar nakts izpārdošanas ballīti kopā ar grupu Bet bet. Augustā gaidāmas vēl vairākas interesantas aktivitātes, piemēram, noderīgo skolas mantu apmaiņas akcija un pasaulē pirmais Garšaugu festivāls.

Avots: www.nra.lv