Viņš norādīja, ka Latvija tomēr turpina dzīvot pāri saviem līdzekļiem un šobrīd Latvijas parāds ir gandrīz pieci miljardi latu, bet parāda administrēšana gadā tuvojas jau 300 miljoniem latu, kuri, pēc Rimšēvica domām būtu, ļoti noderētu, piemēram, veselības aprūpē.

Viņš arī norādīja, ka budžeta konsolidāciju vajadzētu veikt uz strukturālo reformu rēķina, nevis uz nodokļu celšanas rēķina. Rimšēvics uzsvēra, ka arī nākamajā gadā būs jāmazina budžeta deficīts, tomēr valdība teikusi, ka nākamgad nodokļi netiks celti.

«Ar nodokļu celšanu un lineāru griešanu vairs neizbrauksim cauri, ir jāveic strukturālas reformas,» savu nostāju pauda Latvijas Bankas galva. Viņš arī uzsvēra – tomēr nevar teikt, ka reformas nav notikušas vispār, bet tās ir jāturpina veikt un jāspēj efektīvāk izmantot līdzekļus, raksta Apollo.lv.

Rimšēvics uzsvēra arī, ka inflācijas pieaugums šobrīd notiek tikai uz nodokļu sloga pieauguma rēķina un tas neesot labi.

Tomēr jāatceras arī tas, ka ir arī labas ziņas, jo sākotnēji bija prognozēts, ka būs jākonsolidē 400 miljoni latu. Tas ir valdības nopelns, norādīja Latvijas Bankas prezidents.

Autors: Apollo.lv

«Valdības sagatavotais likumprojekts to [LB un FKTK iekļaušanu vienotā atalgojuma sistēmā] neparedz. Bet es pieļauju, ka diskusija vēl būs Saeimā,» sarunā LNT raidījumā «900 sekundes» sacīja premjers.

Dombrovskis norādīja, ka būtu loģiski, ka abas šī iestādes tiek iekļautas vienotā  atalgojuma sistēmā, taču jārēķinās ar EK un ECB ieteikumiem. «EK ir norādījusi, ka jāsaglabā bankas neatkarība. Tas attiecas arī uz atalgojumu,» sacīja viņš.

Premjers arī atgādināja: gan abas pieminētās iestādes netiek finansētas no valsts budžeta, raksta Apollo.lv

Latvijas Bankai ir gan resursi, gan intelektuālā kapacitāte pamatot un aizstāvēt savu kursu. Latvijas Bankas kritiķi periodiski saņem publisku pērienu. Svaigākais pēriens no Latvijas Bankas puses (LB mājaslapa) tagad ir skāris pazīstamo ekonomisko prognožu autoru un deputātu kandidātu no Zaļo zemnieku savienības saraksta Dmitriju Smirnovu. Atšķirībā no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, kas, pēc Smirnova prognozēm, rakstīja vēstuli Drošības policijai, lai arestē pārāk runīgo pareģotāju, Latvijas Banka iesniegumus nerakstīja, bet gan sagaidīja, līdz noslēdzas D. Smirnova izteikto prognožu termiņi. Tikai pēc tam, kad ir pagājusi 2010. gada vasara, var vienkārši konstatēt, ka prognozes par defoltu, IKP 10% kritumu, kam bija jānotiek līdz septembrim, nav piepildījušās.

Tomēr ir pacietīgi jāatkārto jautājumi un problēmas, par kurām Latvijas Bankas ļaudis runā izvairīgi.

Joprojām ir jāatkārto problēmjautājums, kas izteikts likumā Par Latvijas Banku. Likuma 3. pants ir šāds: “Latvijas Bankas galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti valstī.” Tā vietā, lai ar visiem savā rīcībā esošajiem monetārajiem instrumentiem un valūtas apmaiņas kursu rūpētos par likumā noteikto mērķi, Latvijas Banka izvirzīja sev citu mērķi – saglabāt cietu latu apmaiņas kursu. Latvijas Banka, lai īstenotu pašas definēto mērķi (2004.–2008. g.), pieļāva dramatiski lielu inflāciju. Kas atļāva Latvijas Bankai pilnībā ignorēt likuma 3. pantu ilgus, ilgus gadus? Šis jautājums tā arī nav noskaidrots līdz galam, jo jānosauc konkrēti uzvārdi.

Jautājums par Latvijas Bankas amatpersonu konkrētu atbildību var rasties arī par nedaudz senākiem notikumiem. Šā gada 12. oktobrī Rīgas apgabaltiesa nolēma, ka no Latvijas Bankas par labu Bankas Baltija likvidatoram jāpiedzen gandrīz 60 miljoni latu. 60 miljoni latu par slikti veiktu darbu – banku uzraudzību! Kuras Latvijas Bankas amatpersonas ir tieši atbildīgas par tik lielu zaudējumu risku Latvijas valstij?

Rīgas apgabaltiesas spriedums rada jautājumus arī par to, vai vēl lielāka summa būtu piedzenama no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, kura 2001. gadā no Latvijas Bankas pārņēma uzraudzības misiju. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tā (ne)uzraudzīja Parex banku, ka zaudējumu apjoms Latvijas valstij bija krietni lielāks nekā visi Bankas Baltija radītie zaudējumi klientiem.

Jautājums par komercbanku postošo ietekmi uz ekonomiku un to, ka, salīdzinot ar citam uzņēmējdarbības formām, banku sektors neproporcionāli maz maksā nodokļus, tagad ir pacelts ES līmenī. Vakar Eiropas valstu finanšu ministri sāka diskusiju par šo jautājumu.

Diemžēl komercbankas gan Latvijā, gan ES mērogā izlobēja sev no lieliem nodokļiem atbrīvotu biznesu, banku īpašnieki gadiem grāba peļņu un labumus no banku biznesa, bet zaudējumi, kad tie radās, tika uzkrauti nodokļu maksātājiem. Eiropa saka – pietiek! Šā gada pirmajā pusgadā Latvijas komercbanku ienākumi no komisijas maksām veidoja 96,4 miljonus latu, bet šo attiecīgo pakalpojumu izmaksas tikai 30,6 miljonus latu. Nosauciet vēl kādu biznesu Latvijā, kas krīzē var strādāt ar šādu rentabilitāti!!!

Cita starpā – tieši šeit ir arī atrodami lieli nodokļu ieņēmumi, ja ir vajadzīgs konsolidēt 400 miljonus latu 2011. gada valsts budžetam. Banku sektors var uzņemties krīzes nodokļu nastu.

No principiāliem jautājumiem tomēr paliek galvenais: kāpēc Latvijas Bankas ieteiktās zāles krīzes pārvarēšanai – ciets lata kurss – nav palīdzējušas Latvijas ekonomikai (IKP) atgūties, bet LB noraidītās zāles – svārstīgs nacionālās valūtas kurss – palīdzēja citām ES valstīm pārvarēt krīzi ar mazākiem IKP kritumiem un ātrāk.

NRA.lv

Eiro zonā vidēji vienā mēnesī tika mainītas cenas 15.1% preču un pakalpojumu, ASV 24.8%, bet Latvijā laika posmā no 2003. gada līdz 2009. gadam katru mēnesi no visām cenām tika mainītas vidēji 28.7%.

Eksperte Krista Kalnbērziņa gan norāda, ka jāņem vērā atšķirīgais patēriņa jeb vidējais iepirkuma grozs. ASV un eiro zonā mazāku daļu veido pārtikas un energoresursu cenu īpatsvars, kas ir tradicionāli elastīgāks, un ievērojami vairāk patēriņa grozā ir pakalpojumu, kuru cenas tiek mainītas retāk.

2009. gada laikā, kad krīzes ietekmē kopējais cenu līmenis Latvijā samazinājās, cenu elastīgums katru mēnesi Latvijā mainījās vidēji 36.7% preču un pakalpojumu. To ekeperti skaidro ar nodokļu likmju izmaiņām 2009.gada sākumā, kas izraisīja cenu kāpumu, kā arī ar nepieciešamību strauji pielāgoties pieprasījuma krituma apstākļiem.

Pētījumā secināts, ka Latvijā patēriņa cenas kopumā ir elastīgas, kas nozīmē, ka Latvijā uzņēmumiem nav nozīmīgu šķēršļu cenu maiņai, piemēram, zems konkurences līmenis vai augsts administratīvi noteiktu cenu īpatsvars, un tie spēj ātri reaģēt uz notikumiem tautsaimniecībā, secina Latvijas Banka pētījumā par cenu elastīvu. Šo spēju ātri adaptēties apliecina pēdējo gadu dati, kad strauji mainīgajā situācijā lielākā daļa uzņēmumu no straujas cenu kāpināšanas perioda pārgāja uz cenu samazināšanu.

Autors: bizness.lv

Latvijas banku darbības rādītāji 2. ceturksnī ir bijuši atbilstoši normatīvu prasībām un saglabājās augsti, t.i. banku sektora likviditātes rādītājs jūnija beigās sasniedza 64.5%, savukārt kapitāla pietiekamības rādītājs bija 14.2% (2010. gada 1. ceturkšņa beigās attiecīgi – 62.8% un 14.2%), liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sniegtā informācija.

Turklāt CEBS stresa testā izmantotais 1. līmeņa kapitāla rādītājs (pašu kapitālā iekļaujot tikai augstākās kvalitātes kapitāla elementus: apmaksāto akciju kapitālu un rezerves, kā arī iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu) jūnija beigās bija 11.2% pie regulatorā minimuma 4%.

2010. gada 1. pusgada laikā kapitālu palielinājušas deviņas bankas kopumā par 150.3 miljoniem latu un jūnija beigās banku sektora apmaksātais pamatkapitāls sasniedza 1.75 miljardu latu (tai skaitā – 2009. gada laikā kapitālu palielinājušas 13 Latvijas bankas kopumā par 998.2 miljoniem latu).

Banku sektora kopējie zaudējumi 2010. gada 1. pusgadā sasniedza 249.5 miljonus latu, un tie ir par 28% mazāki nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad zaudējumi sasniedza 346.8 miljonus latu. 2010. gada 1. pusgadā ar peļņu strādāja astoņas Latvijas bankas un viena ārvalstu bankas filiāle (tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos – 14.3%) kopā nopelnot 6.2 miljonus latu. Banku sektora gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem jūnija beigās sasniedza 70 miljonus latu.

2010. gada 2. ceturksnī, jau trešo ceturksni pēc kārtas, ir palielinājies banku piesaistīto noguldījumu atlikums, t.i. par 4.5% jeb 444 milj. latu un jūnija beigās sasniedza 10.2 miljardus latu, t.sk. rezidentu noguldījumu atlikums palielinājās par 1.8%, bet nerezidentu noguldījumu atlikums – par 9.3%.

Banku sektora kredītportfelis 2010. gada 2. ceturksnī kopumā saruka par 1.7% jeb 256 miljoniem latu, t.i. līdzīgā tempā kā iepriekšējā ceturksnī, jeb 0.6% vidēji ik mēnesi un jūnija beigās sasniedza 14.9 miljardus latu, t.sk. rezidentu mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums samazinājies nedaudz lēnāk nekā rezidentu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums, t.i. attiecīgi par 1% un 1.7%, tajā pat laikā desmit Latvijas banku un trīs ārvalstu banku filiāļu kredītportfeļi ceturkšņa laikā ir palielinājušies (ar kopējo tirgus daļu banku sektora kredītportfelī 14.5%).

Jūnija beigās bez maksājumu kavējuma bija 71.4% no banku izsniegtajiem kredītiem (2010. gada 1. ceturkšņa beigās – 72.5%). Kredītu kvalitātei stabilizējoties turpina samazināties kredītu ar maksājumu kavējumiem atlikuma pieauguma temps un 2010. gada 2. ceturksnī tas bija 2.2% (2010. gada 1. ceturksnī – 6.1%). Arī kredītu ar maksājumu kavējumu, kas pārsniedz 90 dienas, apmēra pieauguma tempi ir samazinājušies līdz 4.1% pārskata ceturksnī (2010. gada 1. ceturksnī – 7.5%) un to īpatsvars banku kredītportfelī kopš maija beigām nav mainījies, t.i. 19%. Kredītos ar maksājumu kavējumu virs 90 dienām lielākais īpatsvars bija rezidentu mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem mājokļa iegādei (27.3%) un rezidentu uzņēmumiem operācijām ar nekustamo īpašumu izsniegtajiem kredītiem (25.5%).

Bankām turpinot darbu ar grūtībās nonākušajiem klientiem 2010. gada 2. ceturksnī palielinājās pārstrukturēto kredītu apjoms un jūnija beigās sasniedza 2.9 miljardus latu jeb 19.6% no kopējā banku kredītportfeļa (2010. gada 1. ceturkšņa beigās – 18.1%). 69% no pārstrukturēto kredītu apjoma bija kredīti juridiskām personām. Pārskata ceturksnī turpināja palielināties atgūšanas procesā esošo kredītu apjoms un jūnija beigās tas sasniedza 1.7 miljardus latu jeb 11.6% no kopējā banku kredītportfeļa (2010. gada 1.ceturkšņa beigās – 10.8%). 54% no atgūšanas procesā esošo kredītu apjoma bija kredīti juridiskām personām.

Banku uzkrājumu nedrošajiem kredītiem pieauguma temps ir samazinājies no 44% vidēji ik ceturksni 2009. gadā līdz 6.9% 2010. gada 2. ceturksnī un izveidoto uzkrājumu nedrošajiem kredītiem kopējais apmērs banku sektorā jūnija beigās sasniedza 1.7 miljardus latu jeb 11.2% no banku kopējā kredītportfeļa (2010. gada 1. ceturkšņa beigās – 10.3%).

Autors: BNA

Starptautiskais valūtas fonds (SVF) publicējis darba ziņojumu par ekonomiskās krīzes dziļuma cēloņiem Austrumeiropā. Tajā minēts, ka pie ekonomiskās krīzes Latvijā ir vainojama Latvijas Banka.

Apjomīgo dokumentu ir sagatavojuši divi SVF eksperti Bazs Bakers un Anna Marija Gulde, kuru galvenais secinājums ir: ekonomiskā krīze skāra visas Austrumeiropas valstis, bet pie tā, ka tā īpaši smagi skāra Latviju, vislielākā vaina jāuzņemas Latvijas Bankai.

Laikraksts norāda, ka ziņojums ir sastādīts pēc visiem politkorektuma standartiem, nepieminot nevienas valsts valdības vai centrālās bankas vadītāja vārdu. Taču norādes esot nepārprotamas.

Eksperti ziņojumā ar skaitļiem un tabulām parādījuši, ka krīzes dziļums ir bijis cieši saistīts ar ieplūdušo privāto kredītu apjomu, taču ar dažādiem administratīviem aktiem bija niecīgas iespējas būtiski ierobežot kredītu plūsmas.

Bakers un Gulde norāda uz Latvijas bankas vadības nepadarīto – viņuprāt vienīgais veids, kā regulēt kredītu plūsmas ir monetārā politika. Ja valstij nav savas monetārās politikas, tad naudas plūsmas vienmēr atradīs ceļus, kā apiet jebkurus administratīvos šķēršļus naudas pieplūdei vai aizplūdei. Vienīgais efektīvais uzbērums šo plūsmu ceļā ir monetārie instrumenti.

Kad valstī gāžas iekšā lēti kredīti, tad vietējās valūtas kurss automātiski kāpj. Tā kā Latvijas lata kurss ir piesaistīts eiro un svārstību koridors ir noteikts tikai 1% robežās, tad kredīta buma laikā lata kurss bija piespiests pie maksimāli pieļaujami augstākās robežas. Latvijas Banka mākslīgi uzturēja zemu lata kursu, tādējādi papildus veicinot kredītu ieplūšanu, atgādina laikraksts.

Autors: www.apollo.lv

15. jūlijā Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs paziņoja, ka Latvijai vairs nav nepieciešami Valūtas fonda kredīti. Latvija ir aizņēmusies stipri vairāk nekā tai vajadzēja un nevajadzētu turpināt aizņemties no starptautiskajiem donoriem. Latvijas Bankas prezidents pat retoriski vaicāja: “Kāpēc jau pie esošas naudas kontā turpināt aizņemties vēl un vēl?”

Ilmārs Rimšēvičs uzskata, ka Latvijai vairs nevajag aizņemties, jo aizņēmums krājas Valsts kases kontos, bet, turpinot aizņemties, pieaug ārējais parāds un palielinās procentu maksājumi par kredītiem. Pašlaik procentu maksājumi par valsts ārējo parādu ir 307 miljoni latu gadā. No 2014. gada jau 399 miljoni latu gadā būs jāatvēl procentu maksājumu segšanai.

Ilmārs Rimšēvičs atgādināja, ka parādi būs jāatmaksā gan mūsu paaudzei, gan mūsu bērniem.

Latvija tik tiešām ir aizņēmusies pārāk daudz. Jau gadu Valsts kases kontos stāv simtiem miljonu aizdotās naudas, par kuru tiek rēķināti procenti, bet tā vienkārši glabājas kontos.

Neatkarīgā (Arnis Kluinis) šo jautājumu, kas notiek ar aizdoto naudu un kāpēc kredīti tiek ņemti, lai tos glabātu Valsts kases kontos, uzdeva jau 2009. gada 8. septembrī. Bija brīdis, kad teju vai miljards latu nevajadzīgas kredītu naudas vientuļi, bez kustības glabājās Valsts kases kontos… Tagad pat Latvijas Bankas prezidents to ir pamanījis un aicina izbeigt šādu izšķērdību. Pamēģināsim atbildēt uz Ilmāra Rimšēviča jautājumu: “Kāpēc jau pie esošas naudas kontā turpināt aizņemties vēl un vēl?”

Baumas par to, kāpēc valdība izvēlējās aizņemties tik daudz, var sadalīt divās grupās. Pirmais variants ir tad, ja ticam, ka valdības Latvijā vadījuši šķīsti eņģeļi, kas nekad nav ārpus sabiedrības vissvarīgākajām vajadzībām tērējuši pat vienu santīmu nodokļu maksātāju naudas.

Variants ir šāds. Globālā krīze vēl ir tikai sākuma stadijā, un tuvojas pasaules ekonomikas armagedons. Kad tas pienāks, pasauli gaida daudz lielāki un smagāki satricinājumi, uz kuru fona 2008. gada beigu notikumi izskatīsies kā augšupeja. Būs tādas ziepes, ka akmens uz akmens nepalikšot. Tāpēc ir svarīgi rezervēt Valūtas fonda un Eiropas Komisijas kredītos pēc iespējas lielākas summas, jo vairāk, jo labāk. Tie, kas neko nerezervēs, piedzīvos totālu krahu brīdī, kad sāksies īstais finanšu armagedons. Latviju no gaidāmā globālā kraha izglābs pašlaik nevajadzīgi Valsts kasē dusošie miljonu simti. No armagedona izglābsies tikai tie, kas spēs no Valūtas fonda un Eiropas Komisijas kredītos izkampt vismaz divreiz vairāk, nekā patiesībā ir nepieciešams.

Otrs skaidrojums ir tad, ja uzskatām, ka valsti līdz šim vadījuši nemākulīgi intriganti. Tas ir valsts totālas izzagšanas plāns. Aizņemties vairāk nekā vajag, lai visu lieko nozagtu. Aizņemoties vairāk nekā vajag un aizņemoties kā nodrošinājumu ieķīlāt visu, kas valstij pieder, vispirms visus valsts mežus un lielos valsts uzņēmumus. Pēc tam liekos kredītus ar elegantām skandināvu shēmām aizplu-dināt un tālākajā posmā atdot lielos valsts uzņēmumus ārvalstu investoriem, kas jau sen tos ir iekārojuši.

Tāpēc valdības vīri un sievas aizņemas tik daudz, cik vien tiek dots, pretēji jebkurai loģikai.

Par pārāk lielo kredītu apjomu un to, ka vairs nevajag aizņemties, klaigāja vien žurnālisti, ekonomisti un politiķi, kuri tieši nebija iesaistīti valdības darbā.

Lēnām, bet arī Latvijas Bankas vadība ir nonākusi pie līdzīga slēdziena. Tas priecē!

Taču laikā, kad Latvijas Bankas prezidents paziņoja, ka Latvijai nevajag vairs aizņemties, valdība turpina grābt kredītus. Kā Latvijas Radio izteicās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, jau 21. jūlijā Starptautiskā Valūtas fonda valde piešķirs Latvijai vēl vienu miljardu eiro! Vesels miljards! Kā var neņemt!?

Autors: Juris Paiders / NRA

Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs vakar mulsināja, paužot vienlaikus apmierinājumu un satraukumu par Latvijas ekonomiku.

I. Rimšēviča veiktais LB padomes sēdes un lēmumu atreferējums it kā pilnībā iekļāvās oficiālajā versijā par ekonomiskās bedres dibena sataustīšanu un augšupeju, ko apliecinot iekšzemes kopprodukta pieaugums šā gada 1. ceturksnī un tālāk dati par rūpniecības un tirdzniecības apjomu pieaugumu pavasara un vasaras mēnešos. LB prezidentam, padomei un bankas algotajiem ekonomikas pētniekiem vismaz publiski nav iekritis acīs tas, cik lielā mērā šo rādītāju augšupeja balstās uz apkures apjoma pieaugumu šā gada aukstajā ziemā un uz Latvijas valsts mežu vienlaidus izciršanu, lai izvestu no valsts nemaz vai mazapstrādātu koksni. LB toties ir nodevusies intelektuālam vingrinājumam, kā pasludināt par deflāciju šā gada inflāciju, kas neiekļaujas stāstā par Latvijas konkurētspējas pieaugumu.

NRA.lv jau 9. jūlija publikācijā par patēriņa cenām jūnijā vērsa uzmanību uz to, ka Centrālā statistikas pārvalde ir publiskojusi trīs cenu rādītājus, pēc kuriem inflācija un deflācija Latvijā norisinās vienlaikus. LB papildina šos trīs rādītājus ar vēl diviem citiem. “Īstais” jeb “pamata” rādītājs esot brīvi tirgojamo bulciņu vai apģērbu cenu rādītājs, ar kuru viss kārtībā – tas pazeminoties, bet ainu bojā administratīvi regulējamās un energoresursu cenas, kā arī nodokļu sloga pieaugums, galu galā pārvēršot deflāciju par inflāciju.

LB piedāvājumam nošķirt “īsto” un “neīsto” inflāciju nav pamata, jo patērētājiem un investoriem arī par “neīsto” sadārdzinājumu ir jāmaksā ar īstu naudu. Patērētājiem nākas maksāt gribot negribot, bet investori no tā var izvairīties, ja viņi neinvestē Latvijā. Runa nav par fiziskām vai juridiskām personām no ārzemēm, bet par tepat strādājošajām bankām, kuras izvēlas brīvos naudas līdzekļus 600–800 miljonu latu apmērā glabāt LB ar 1% likmi gadā, nevis izsniegt šo naudu kredītos par daudz augstākām likmēm. LB padome vakar nolēma samazināt depozītprocentu likmi no 1% līdz 0,5%, lai piespiestu bankas izsniegt šo naudu kredītos.

Tomēr I. Rimšēvičs arī atklāja, kāpēc bankas nelaiž naudu apgrozībā – tās bažījas par 2011. gada valsts budžetu. Bankas rēķinās gan ar nodokļu u. tml. maksājumu celšanu, kas samazinās Latvijā izdarīto ieguldījumu vērtību, gan ar nepamatotiem valsts izdevumu samazinājumiem, kuru dēļ uzņēmējdarbība var kļūt neiespējama apvidos, kur sabrūk tilti un ugunsdzēsēji un/vai policisti nedodas uz izsaukumiem, jo viņu automobiļiem nav degvielas. I. Rimšēvičs dalījās savā neizpratnē par to, kāpēc valsts iestādes un valdošās partijas nekliedē šādas bažas, atklājot savus plānus par budžeta samazināšanu. Šādas bažas pieaug līdz ar valdības parādu. LB ir izskaitļojusi šā parāda pieaugumu tuvākajiem gadiem, kas nepārprotami pārsniedz IKP pieaugumu par procentu desmitdaļām, ar kādām iezīmējās šā gada 1. ceturksnis.

Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv