Kā stāsta Latvijas Pagaidu darba aģentūru asociācijas vadītāja Viktorija Borodunova, angliski ir termins temporary agency work, bet īsti laba apzīmējuma latviešu valodā šim jēdzienam nav. Tulkojuma termins "pagaidu darbs" tomēr rada zināmu negatīvi noskaņu, jo vedina domāt, ka tas ir kas nestabils, kaut kas uz īsu brīdi. Patiesībā tā nemaz nav, raksta LV.LV

Gaidāmajās izmaiņās Darba likumā pagaidu darba aģentūras nodēvētas par "pagaidu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem". Pašlaik darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniegšanas ietvaros nodibinātajām tiesiskajām attiecībām Latvijā tiek piemēroti vispārējie Darba likuma noteikumi, tomēr tas nenodrošina Eiropas Savienības tiesībās ietvertās prasības. Saeimā pašlaik izskata grozījumus Darba likumā, lai pārņemtu ES direktīvas par pagaidu darba aģentūrām.

Kas tas ir - pagaidu darbaspēka nodrošināšana?

Darba likumā būs teikts, ka "pagaidu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniegšana ietver tādas tiesiskās attiecības, kurās darba devējs slēdz darba līgumu ar darbinieku, nolūkā to norīkot uz laiku veikt darbu citā uzņēmumā tā labā un vadībā, pakļaujoties uzņēmuma noteiktajai darba kārtībai un rīkojumiem". Respektīvi, pagaidu darba aģentūra pēc būtības izīrē darbiniekus tiem, kam konkrētajā brīdī vajadzīgs darbaspēks.

Kā stāsta V. Borodunova, tas notiek tā: aģentūra noslēdz līgumus ar uzņēmumiem, ka sniegs viņiem pakalpojumu - nodrošinās darbiniekus. Pārsvarā tie ir uzņēmumi, kam atkarībā no ražošanas jaudas vai sezonas vajadzīgs atšķirīgs darbinieku skaits - šomēnes 20, pēc trim mēnešiem 60, pēc tam atkal 20 darbinieki.

Savukārt pagaidu darba aģentūrai ir darbinieki - cilvēki, ar kuriem noslēgts darba līgums. Viņi ir aģentūras darbinieki un tiek nosūtīti strādāt pie aģentūras klienta - uzņēmuma, kam tobrīd vajadzīgi attiecīgās specialitātes darbinieki. V. Borodunova saka: "Uzņēmums "Manpower", kura vadītāja esmu, pārsvarā ar darbiniekiem slēdz līgumus uz nenoteiktu laiku, tādēļ nevar teikt, ka tas ir pagaidu darbs. Bet taisnība - uz klientu uzņēmumiem strādāt viņi dodas noteiktu laiku, piemēram, dažus mēnešus, un tad atkal dodas strādāt uz citu uzņēmumu. Mūsu pienākums un atbildība ir nodrošināt darbu, jo esam atbildīgi gan par darba algām, gan nodokļiem, gan slimības lapām."

Darba līgumā tātad darbiniekam darba devējs ir, piemēram, "Manpower", bet strādāt darbinieks dotas tur, kur viņu, abpusēji vienojoties, norīko. V. Borodunova stāsta: "Latvijā par šāda veida pakalpojumu tomēr ir salīdzinoši maz informācijas. Ir gadījies, ka pie mums ierodas kontrolējošo institūciju pārstāvji un jautā - bet kur tad ir tie darbinieku simti? Un tad viņiem stāstām - tik un tik ir tajā noliktavā, tik un tik - ražošanas cehā. Sākumā to ir grūti saprast. Mums 70% darbinieku strādā noliktavās un ražošanā, 30% ir tirdzniecības pārstāvji, grāmatveži, medicīnas pārstāvji un citi."

Darbojas jau tagad, bet gaida tiesisko regulējumu

Tas, ka pagaidu darba aģentūrām vēl nav regulējuma Darba likumā, nenozīmē, ka pašreizējās aģentūras strādā nelikumīgi. Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 17. panta pirmā daļa noteic, ka darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumi, kuru ietvaros darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējs kā darba devējs nosūta darbinieku uz noteiktu laiku personai, kuras labā un vadībā tiks veikts darbs, ir iespējami un to īstenošanai nepieciešama licence.

Ministru kabineta 2007. gada 3. jūlija noteikumi Nr. 458 "Komersantu - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju - licencēšanas un uzraudzības kārtība" paredz kārtību, kādā šīs licences var iegūt. NVA mājaslapā atrodamā informācija liecina, ka pašlaik Latvijā licences šāda pakalpojuma sniegšanai izsniegtas SIA "Andreasagro", SIA "Balticpersonnel", SIA "Baltic Recruitment LTD", SIA "Barjanis", SIA "Connected", SIA "Eiro Personāls", SIA "Eurochance", SIA "HRteam", SIA "Hyrlett nu AB", SAS MANPOWER LIT filiālei MANPOWER LIT, SIA "Medicīnas biznesa akadēmija", SIA "Nortrade", SIA "Quitiles Latvia, SIA "Simplika", SIA "Starjobs", SIA "WD Latvia". Latvijas Pagaidu darba aģentūru asociācijā pagaidām apvienojušies trīs uzņēmumi: "Eiro Personāls," "Simplica" un "Manpower".

Gaida izmaiņas Darba likumā

Līdz ar grozījumiem Darba likumā tiks noteikti darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja, tā norīkoto darbinieku un darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja savstarpējie pienākumi un tiesības. Paredzot jaunu darba veidu - darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniegšanu -, likumprojektā ietverti noteikumi par darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēja pienākumiem nodrošināt citā uzņēmumā strādāt norīkotajam darbiniekam tādus pašus darba apstākļus un nodarbinātības noteikumus, kādi tiktu nodrošināti, ja darbinieks tiktu pieņemts darbā šajā uzņēmumā un veiktu tos pašus pienākumus.

Lai veicinātu sociālo dialogu un darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja norīkoto darbinieku pārstāvību, likumprojektā noteikts: ja darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmēja uzņēmumā tiek aprēķināts darbinieku skaits, kuru sasniedzot uzņēmumā var ievēlēt darbinieku pilnvarotus pārstāvjus vai izveidot darbinieku pārstāvības institūcijas, jāņem vērā arī šajā uzņēmumā norīkotie darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēja darbinieki. Paredzēti arī citi grozījumi.

Kā būtisku ieguvumu V. Borodunova min Darba likumā paredzēto atbildības sadalīšanu starp darba devēju un lietotājuzņēmumu - darbavietu. Lai nodrošinātu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja norīkoto darbinieku darba aizsardzības prasību ievērošanu, likumprojekts paredz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja pienākumu nodrošināt darba aizsardzības prasību (izņemot obligātās veselības pārbaudes, par kurām atbildīgs ir darba devējs) ievērošanu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja norīkotajiem darbiniekiem.

"Izmaiņas Darba likumā mēs ļoti gaidām, jo tiesiskais regulējums ir vajadzīgs arī uzticības iegūšanai. Līdz šim mūsu pakalpojumus izmanto ārvalstu uzņēmumi, kas Latvijā attīsta savu darbu - ražošanu, tirdzniecību. Savukārt Latvijas uzņēmumiem šāds pakalpojums ir svešs, un viņi to pat neizprot. Līdz ar tiesisko regulējumu attieksme varētu mainīties uz labo pusi," domā V. Borodunova. Viņa atzīst, ka arī sabiedrībai ir ļoti virspusēja izpratne par to, kas ir pagaidu darba aģentūras, līdz ar to ikdienas darbā jāsaskaras ar ļoti daudziem mītiem un stereotipiem.

Iegūst gan darbinieks, gan lietotājuzņēmums

Praksē uzņēmumu, kas īrē darbiniekus no pagaidu darba aģentūras, sauc par lietotājuzņēmumiem. Viņi noslēdz līgumu ar aģentūru un norēķinās par pakalpojuma saņemšanu - darbinieku darbu. Ārzemju uzņēmumiem tā jau ir ierasta prakse - tāpat kā tiek pirkti pakalpojumi par logu mazgāšanu, paklāju nomaiņu, telpu uzkopšanu, tāpat tiek pirkts arī pakalpojums - darbinieku darbs. Ja, piemēram, kāds liels ražotājs izveido ražošanas telpas citā valstī, viņš parasti dodas tieši uz pagaidu darba aģentūrām, lai bez problēmām atrastu strādniekus.

V. Borodunova stāsta: "Ienākot citā valstī, uzņēmumam pamatā jādomā par savu biznesu. Nodarbinātības politika katrā valstī ir citāda - ir ne tikai likumi, bet arī tradīcijas, kas jāizzina. Tieši tādēļ tā vietā, lai meklētu juristus un personāla daļas vadītājus, daudz vienkāršāk ir pirkt pakalpojumu no pagaidu darba aģentūras: tad vairs nav jādomā ne par algām, ne uzkrājumiem atvaļinājuma naudu izmaksai, ne daudzām citām problēmām."

"Grūti pateikt, kādas problēmas varētu rasties pagaidu darba aģentūru dēļ un kam tās varētu nepatikt," saka V. Borodunova. Viņu uzņēmums šajā sfērā darbojas jau piecus gadus, nodarbina 200 darbiniekus, un tie strādā dažādās darbavietās - saņem stabilu atalgojumu ar visām sociālajām garantijām. Vadītāja piebilst: "Šis ir cilvēkkapitāla laikmets, tāpēc neviens darba devējs nevar atļauties būt paviršs vai nerūpēties par saviem darbiniekiem. Ja tev nebūs labu darbinieku, tad tev nebūs nekā. Tādēļ ikvienam uzņēmējam jādomā par to, kā pozicionēt sevi, lai iegūtu un noturētu vislabākos darbiniekus."

Nebeidz pārsteigt darba tirgus īpatnības

Uzņēmuma vadītājai ikdienā jāsaskaras ar Latvijas darba tirgus īpatnībām, un vienu no tām ir pamanījuši arī ārzemju uzņēmumu saimnieki, kas Latvijā meklē darbiniekus. Latvijā ir ļoti zems darba ražīgums. "Latvijas darbinieki bieži vien uzskata, ka uzņēmuma vadītājam viņš jāciena jau par to vien, ka vispār ir atnācis uz darbu," stāsta V. Borodunova. Patiess pārbaudījums ik gadu viņu aģentūrai esot nedēļa pēc Jāņiem. Tad daļa darbinieku nevarot vien pārtraukt svinības. V. Borodunova saka: "Bet atbildība jāuzņemas mums. Uzņēmums, kas no mums īrē darbiniekus, gaida, kas padarīs darbu, un mums šie cilvēki ir jānodrošina."

"Ikdienā saskaros ar cilvēkiem, kas meklē darbu. Ir tādi, kas atnāk un gandrīz raudādami lūdzas, lai viņiem atrodu darbu - jau trīs gadus neko nevarot atrast... Darbu atrodam, piedāvājam Rīgā, ražošanā. Jaunais darbinieks sola rīt būt klāt, bet tā arī neatnāk, uz telefona zvaniem neatbild. Vēlāk viņš atzītas, ka tomēr esot pārdomājis - lai ietu uz šo darbu, jau septiņos esot jāceļas, bet viņam patīk pagulēt..." problēmas ar darbiniekiem atklāj V. Borodunova.

Tomēr ir arī daudz labu piemēru un labu darbinieku. Kad kāds uzņēmums ar pagaidu darba aģentūras starpniecību meklē darbiniekus, aģentūra pārskata gan jau savu esošo klientu bāzi, gan savu sadarbības partneru - darba meklētāju portālu datubāzes. Bet ik dienu cilvēki nāk arī tieši uz aģentūru un saka: "Gribu strādāt!" "Manpower" mēnesī darbu meklē 50-70 cilvēki, un apmēram puse tiek iekārtota darbā.

"Apmēram 30 procenti mūsu darbinieku agri vai vēlu noslēdz pastāvīgus darba līgumus ar tiem uzņēmumiem, pie kuriem viņus esam nosūtījuši strādāt - viņi ir atraduši darbu. Turklāt darbs pagaidu darbu aģentūrā ir lieliska iespēja iegūt pieredzi dažādos uzņēmumos. Šo iespēju pasaulē ir sapratuši un ļoti labprāt izmanto jaunieši uzreiz pēc studiju beigšanas, kad pastāvīgu darbu atrast ir pagrūti," atklāj V. Borodunova.

Pirms diviem gadiem starp Eiropas Komisiju un virkni dalībvalstu, tostarp Latviju, tika noslēgts nodomu protokols par Baltijas enerģijas tirgu starpsavienojumu plānu, kas paredzēja, ka 2011. gada laikā Baltijā ir jāsāk darboties kopējai elektroenerģijas biržai uz Nord Pool Spot tirdzniecības platformas. Igaunijā tāda darbojas jau kopš pagājušā gada oktobra, savukārt Lietuvā elektroenerģijas biržas funkcijas veic nacionālais tirgus operators Baltpool un tajā ir reģistrējušies 24 biržas dalībnieki.

“Ņemot vērā to, ka likuma grozījumi vēl ir jāakceptē Saeimai un arī Eiropas Komisijai, Latvijā elektrības birža reāli varētu sākt darboties aptuveni 12 mēnešu laikā,” Neatkarīgajai uzsver EM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena. Viņa norāda, ka elektrības biržas izveide mājsaimniecības neietekmēs, jo tās, tāpat kā līdz šim, varēs saņemt elektrību par regulēto tarifu, kas ir zemāks nekā elektrības cena brīvajā tirgū.

Sabiedrisko pakalpojumu un regulēšanas komisijas padomes loceklis Ivars Zariņš paudis bažas, ka, sasteigti mainot likumus, tie praksē izrādīsies nepilnīgi. Arī Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Imants Lieģis raizējās, ka izpildvaras līmenī ieilgušo diskusiju dēļ tagad izmaiņas likumos, kas sagatavos Latvijas pievienošanos šai elektroenerģijas biržai, jāvirza sasteigti. Tomēr arī viņš uzskata, ka “pievienošanās ziemeļvalstu elektroenerģijas biržai Nord Pool stiprinātu mūsu drošību un palielinātu iespējas starptautiskajā tirgū iepirkt iespējami lētāko elektrību”.

Latvijā jau vairākus gadus elektrības tirgus ir atvērts un teorētiski ikviens, tajā skaitā privātpersonas, var izmantot vislētāko elektrības piedāvājumu. Taču līdz šim nevienai mājsaimniecībai nav izdevies iegūt lētāku elektrību par Latvenergo piegādāto. Saskaņā ar EM rīcībā esošo informāciju Latvijā kopā ar Latvenergo ir reģistrēti 20 elektrības piegādātāju, taču no tiem aktīvi darbojas tikai Igaunijas uzņēmums Enefit, kurš mājsaimniecībām pagaidām elektrību nepārdod. Enefit to skaidro ar pārlieku sarežģītu un neautomatizētu pārslēgšanās procesu no viena piegādātāja uz otru, savukārt Latvenergo un EM – ar Enefit augstajām elektrības cenām. Īstenībā elektrības cena mājsaimniecībām gala tarifā ir vien 28 procenti, bet lielāko daļu no tā šobrīd veido maksa par pārvadi un sadali. Pēc EM rīcībā esošām ziņām, šobrīd Igaunijā tīkla tarifs ir zemāks nekā Latvijā, bet Lietuvā aptuveni tāds pats kā mūsu valstī.

Elektroenerģijas birža – elektroenerģijas tirdzniecības vietne Latvijas Republikā, kurā tirdzniecības apgabala ietvaros vai starp atsevišķiem tirdzniecības apgabaliem ar piedāvājumu un pieprasījumu starpniecību elektroenerģijas biržas dalībnieki pērk un pārdod elektroenerģiju, kas ietver arī fizisku elektroenerģijas pārvadīšanu

Avots: grozījumu projekts Elektroenerģijas tirgus likumā

Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv

Vakar, 27. janvārī notika oficiālā Šveices vēstniecības pieņemšana par Latvijas un Šveices sadarbības programmu, kurā piedalījās programmas vadībā iesaistīto institūciju pārstāvji – vadošā iestāde Finanšu ministrija, nozaru ministrijas, projektu īstenotāji, kā arī uzraugošās institūcijas, lai pārrunātu Šveices sadarbības programmas īstenošanas gaitu 2010. gadā.

Līdz 2010. gada beigām Šveice ir apstiprinājusi visus ieplānotos Latvijas projektu izklāstus. Kopumā Latvijas un Šveices sadarbības programmas ietvaros plānots īstenot 10 projektus. Šobrīd jau tiek īstenoti 6 projekti – skolas autobusu iegāde pašvaldībām (jau piegādāti 110 autobusi 59 pašvaldībām), tiesu modernizācija, „NVO fonds”, kura mērķis ir atbalstīt nevalstisko organizāciju aktivitātes, uzlabojot dzīves kvalitāti jauniešiem un bērniem no nelabvēlīgām ģimenēm, ar īpašām vajadzībām,  bāreņiem  un senioriem (jau apstiprināti 56 apakšprojekti).

Tiek īstenots projekts „Tehniskā palīdzība finanšu pārskatu sagatavošanā” ar mērķi nodrošināt Latvijas grāmatvedību un komercsabiedrību revīziju regulējošo tiesību aktu atbilstību ES prasībām, kā arī pilnveidot un stiprināt administratīvo kapacitāti grāmatvedības un revīzijas politikas izstrādes jomā. Tāpat tiek realizēts projekts „Stipendiju fonds” ar mērķi paaugstināt Latvijas pētnieku zinātnisko kapacitāti un veicināt ilgtspējīgu zinātnisko sadarbību starp Latviju un Šveici (jau ticis izsludināts pirmais stipendiju fonda konkurss).

Kā arī uzsākta projekta „Tehniskās palīdzības fonds un Projektu sagatavošanas fonds” īstenošana. Tehniskās palīdzības fonda mērķis ir sniegt atbalstu Latvijas un Šveices sadarbības programmas efektīvai ieviešanai, savukārt Projektu sagatavošanas fonda mērķis – atbalstīt projektu iesniegumu sagatavošanu.

Atlikušo četru projektu iesniegumu – „Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija – Sarkandaugavas teritorijā”, „Šveices pētnieku aktivitātes Latvijā”, „Atbalsts jaunatnes politikas attīstībai attālos vai mazattīstītos Latvijas reģionos” un „Mikrokreditēšanas programma” – apstiprināšana un projektu ieviešanas uzsākšana gaidāma 2011. gadā.

Šobrīd Latvijai līgumi noslēgti par 32,68 miljoniem Šveices franku jeb 57,4% no kopējā pieejamā finansējuma 56,88 miljonu Šveices franku jeb ~30 miljonu latu apmērā. 2010. gadā saņemtas arī pirmās atmaksas no Šveices ~6 miljonu latu apmērā, kas ir 10,6% no kopējā pieejamā finansējuma, tādējādi Latvija ieņem pirmo vietu no trīs Baltijas valstīm Šveices programmas līdzekļu apguvē.

Autors: Andris Jurkevics / BIZNESS.LV

Patlaban mūsu valsts ārējais parāds no 10%, kāds tas bija 2007. gadā, ir pieaudzis līdz gandrīz 50 procentiem. Turklāt Latvija joprojām ik dienu tērē svešu naudu – 200 miljonus latu. Kamēr deficīts būs 6% apjomā no IKP, nevar cerēt, ka atdzīvosies investori, to skaitā bankas – tādu pārliecību LNT raidījumā 900 sekundes pauda Rimšēvičs. Pašreiz galvenie aizdevēji ir Eiropas Savienības fondi, Starptautiskais valūtas fonds, bet ne bankas, raksta POK.lv

Tās atsāks kreditēšanu, kad deficīts saruks līdz 3% no IKP – ne agrāk. Jo šāds skaitlis parasti ir kā signāls kreditētājiem, ka tautsaimniecība atveseļojas un var atsākt aizdevumus. Patlaban bankas šo naudas spilvenu patur pie sevis, vērojot, kas notiek valstī. Līdz ar to lielas summas, ko varētu izmantot tieši tautsaimniecības atveseļošanai, netiek izmantotas, tā vietā tērējam starptautisko aizdevēju naudu. Tāpēc pozitīva ir valdības apņemšanās 2012. gadā sasniegt šo 3% atzīmi, kā arī nepalielināt nodokļus – to skaitā PVN. Samazināmo pozīciju saraksts ir pietiekami garš, lai valdība no tā varētu izvēlēties – kuras no tām būtu izmantojamas budžeta konsolidācijai, norādīja Rimšēvičs.

Par patēriņa preču cenu kāpumu – tas pēc kāda laika nostabilizēsies, un inflācija nekāps, prognozēja Rimšēvičs. Turklāt jāņem vērā, ka pērn bija zema šo cenu bāze un tika fiksēta pat deflācija. Tā kā šogad kāpa energoresursu cenas, pārtikas preču cenas, PVN – līdz ar to tas atsaucas uz pirmā ceturkšņa rādītājiem, skaidroja Latvijas Bankas prezidents. Attiecībā uz Mārstrihtas kritērijiem – viņaprāt, tos attiecībā uz inflāciju izdosies izpildīt.

Vaicāts par to, vai Latvijai vajadzētu pievienoties eirozonai, Rimšēvičs uzskata, ka braukt ar lielu kuģi ir labāk nekā mazā gumijas laiviņā, kas piesieta pie šā kuģa. Turklāt eirozonas problēmas tiekot pārspīlētas, tās nebūt nav tādas, kā attēlo presē, – pat salīdzinot šo zonu ar Titāniku. Ja arī vērojama kuģa šūpošanās, tad nekādā gadījumā grimšanas pazīmes.

Autors: Aisma Orupe / POK.lv

“Fiskālo konsolidāciju svarīgi veikt ātri, jo, pārmērīgi vilcinoties, rodas konsolidācijas pagurums un mazināties sajūta, ka tas ir svarīgi.Latvijas pieredze rāda,ka lielākie konsolidācijas pasākumi jāveic pēc iespējas ātrāk,” intervijā sacīja Dombrovskis.

Viņa viedoklim pievienojas arī Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus.

Turpmāk budžeta deficīta samazināšanai Latvijas valdības koncentrēsies uz veselības aprūpes, izglītības un sociālo garantiju sistēmas reformēšanu un aktīvi cīnīsies ar ēnu ekonomiku.

Autors: NRA.lv

Tikšanās notika Ministru prezidenta darba vizītes ietvaros Londonā, kurā premjers un Latvijas delegācija piedalīsies samitā par modernās Ziemeļeiropas ekonomikas izaicinājumiem.

Tikšanās sākumā Ministru prezidents pateicās par veiksmīgo sadarbību starp ERAB un Latvijas valsts institūcijām, kā arī pozitīvi novērtēja ERAB atbalstu Parex bankas stabilizācijā un reorganizācijā.

Premjers ar ERAB pārstāvjiem pārrunāja arī jautājumu par ERAB saņēmējvalsts statusa anulēšanu. Abas puses atzina, ka sadarbība ir jāturpina, jo finanšu krīzes ietekmē ir pieaudzis valsts pieprasījums pēc ERAB finansējuma. Pārrunājot Latvijas stratēģiju ERAB nākamajam periodam, premjers uzsvēra, ka prioritārās jomas turpmākai sadarbībai ir enerģētikas sektora attīstība un enerģijas drošība, ārējo tiešo investīciju piesaiste Latvijai un infrastruktūras projekti.

Tikšanās ietvaros tika pārrunāta Latvijas valsts prezentācija, kas varētu notikt ikgadējā ERAB biznesa foruma ietvaros 2011.gada maijā. Prezentācijas mērķis būtu veicināt investīciju banku un riska kapitālistu interesi par investīcijām Latvijā, ņemot vērā valsts veiktās strukturālās reformas un ekonomikas stabilizāciju.

Diskutējot ar vadošo ekonomistu E.Berglofu par Latvijas ekonomikas izaicinājumiem un konkurētspējas stiprināšanu, Ministru prezidents uzsvēra, ka Latvijai jāturpina tās konkurētspējas pilnveidošana, fokusējoties uz ražošanu un eksportu, kas balstīts uz inovatīvi un tehnoloģiski ietilpīgiem produktiem. Diskusijā premjers norādīja, ka izšķiroši svarīgs Latvijas konkurētspējas atjaunošanas nosacījums būs reformas augstākajā izglītības sistēmā ar mērķi paaugstināt augstākās izglītības kvalitāti un nodrošināt biznesa vidi ar tirgū pieprasītāko profesiju pārstāvjiem.

Autors: bizness.lv

Puses pārrunāja tautsaimniecības attīstības tendences Latvijā, eiro ieviešanas plānu Latvijā, pašreizējo Eiropas Savienības valstu ekonomisko un finansiālo situāciju, kā arī turpmāko sadarbību starp abām valstīm.

„Finanšu ministrija turpina darbu pie fiskālās disciplīnas likumprojekta, lai nodrošinātu stingru valsts budžeta disciplīnu. Jau kopš 2008. gada valdība realizē stingru fiskālās disciplīnas ievērošanu, lai pakāpeniski samazinātu budžeta deficītu līdz Māstrihtas kritērijos noteiktajiem 3 % no IKP. Sasniedzot šos mērķus, tiks novērsta pārmērīga budžeta deficīta esamība, kā arī tiks izpildīts Māstrihtas budžeta deficīta kritērijs, tādējādi liekot būtisku pamatu Latvijas iespējām 2014. gada 1. janvārī ieviest eiro,” informēja finanšu ministrs Andris Vilks.

Tiekoties ar vēstnieci, ministrs arī apliecināja, ka Latvijas valdība turpinās īstenot jau iesāktās strukturālās reformas, lai tās realizētu tuvāko gadu laikā, orientējoties uz valsts aparāta efektīvāku pārvaldību, tādējādi panākot valsts izdevumu ekonomiju.

Puses pārrunāja arī Latvijas pieredzi finanšu sektora nodevas ieviešanā. Minētās nodevas mērķis ir stiprināt finanšu sistēmu kopumā, lai nepieciešamības gadījumā finansētu pasākumus, kas mazinātu grūtībās nonākušo kredītiestāžu negatīvo ietekmi uz citiem finanšu tirgus dalībniekiem, kā arī daļēji kompensētu valsts budžeta līdzekļus, kas tika novirzīti situācijas stabilizēšanas pasākumiem finanšu sektorā, no kuriem tiešu vai netiešu labumu guva banku sektors kopumā.

Jautāts, vai arī šogad tiks mazinātas pensijas un celti nodokļi, ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis norādīja: «Ja nenotiks kāds ekonomiskais brīnums, šogad būs jāveic kārtējā būtiskā budžeta konsolidācija. Strukturālas reformas ir maz ticamas, jo šī retorika nāk no «Vienotības», bet lielākās «tērējošās» ministrijas ir ZZS».

«Izšķiroši būs panākumi ēnu ekonomikas apkarošanā. Ja tādu nebūs, nevar izslēgt, ka tiks paaugstināti tie nodokļi, kas maz ietekmē cenu līmeni, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli. Grūti būs izvairīties no sociālā budžeta mazināšanas,» norādīja Dombrovskis.

Sociālantropoloģe Aivita Putniņa, komentējot valsts ģimenes pabalsta samazināšanas iespēju, norādīja, ka to ir grūti prognozēt, jo juridiski ir ārkārtīgi grūti atrast iemeslu, kādēļ universālu pabalstu padarīt par specifisku pabalstu, raksta Apollo.lv.

«Droši vien, ka šis jautājums tiks risināts līdz gada vidum un būs mēģinājumi to pārorientēt, bet tas būs politiski ļoti grūts lēmums. Ja budžeta situācija uzlabosies, iespējams, šo jautājumu arī neaiztiks,» uzsvēra sociālantropoloģe.

Par to, kurš būs nākamais Valsts prezidents, sociologs Aigars Freimanis norādīja, ka varētu būt viens drošs kandidāts – Valdis Zatlers, kurš galavārdu vēl nav pateicis, tomēr izskatās, ka varētu to darīt, jo «pluspunktus krājis centīgi, īpaši gada nogalē».

Freimanis uzsvēra: «Mums prezidenta izvēle vienmēr ir mazliet saistīta ar partiju iekšējām «mistērijām». Esošās koalīcijas loģika saka, ka kandidāta nosaukšanas tiesības ir Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS), jo Vienotībai ir premjers un parlamenta vadītājs.»

Autors: Apollo.lv

Vai Latvija ir unikāla ar to, kā cenšas samazināt izdevumus un papildināt ieņēmumus? Nē.

Tas, ka mediji visbiežāk ziņo vai nu par finanšu katastrofas piemeklētajām zemēm (Grieķija, Īrija, Portugāli lenc aizdomas) vai par tēriņu nežēlīgu cirpšanu varenajās ekonomikās (Vācijā, Francijā un Lielbritānijā), nenozīmē, ka citās zemēs sabiedrības dzīvo krīzes aizvējā. Valsts kancelejas un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) konferencē “Labāks regulējums efektīvai pārvaldībai un partnerībai” “Ernst&Young” partnere Daina Beļicka informēja par dažādu valstu pieredzi, minot piemērus, kas sasaucas ar tiem pasākumiem, kurus īsteno Latvijā. D.Beļicka uzsvēra, ka gan Eiropas valstu, gan ASV, gan Kanādas prakse izdevumu mazināšanā un strukturālo reformu īstenošanā ir līdzīga, piemēram, samazinot valsts iestāžu izmaksas, centralizējot atbalsta funkcijas, plānojot ilgtermiņā budžetus un politikas, īstenojot izmaiņas veselības aprūpē un citās jomās, arī nodokļos, raksta LV.LV.

Parādu problēma

“Ernst&Young” pētījumā par valsts finanšu līdzsvara atjaunošanu apkopotas darbības, ko valstis veic, lai sakārtotu budžetus. Viena no pamatproblēmām, kas rada finansiālo nelīdzsvarotību, ir valstu parādu pieaugums. Tas īpaši palielinājies pēdējos gados. Un paredzams, ka līdz nākamajam gadam Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs vispārējais valdības un bruto parāds pieaugs par aptuveni 30% no iekšzemes kopprodukta (IKP) salīdzinājumā ar pirmskrīzes līmeni. Turklāt, ja pirms krīzes (2007. gadā) trijās valstīs to parāds bija lielāks nekā IKP, tad nākamajā desmitgadē tādas varētu būt jau vienpadsmit. Eiropas Savienībā lielākais parāda apjoms pet IKP ir Grieķijai, Itālijai, Francijai, Portugālei, Īrijai, Lielbritānijai, Vācijai un Spānijai.

Latvijā, kā apgalvo D. Beļicka, šī situācija ir krietni labāka. Arī pagājušonedēļ publiskotajā Eiropas Komisijas prognozē rēķināts, ka Latvijas valdības bruto parāds šogad sasniegs 45,7% no IKP, nākamgad – 51,7%, tātad joprojām ar rezervi līdz Māstrihtas kritērijam (60%).

Samazina administratīvās izmaksas

Arī daudzas attīstītās valstis samazina administratīvās un politikas izmaksas, darbinieku skaitu valsts sektorā, izdevumus sociālajai jomai, infrastruktūrai, izglītībai un pētniecībai, aizsardzībai un drošībai.

Itālijā administratīvo un politisko tēriņu samazinājums skar dažādus izdevumus, tostarp 80% samazinājumu salīdzinājumā ar 2009. gadu valsts administrācijas izmaksām reklāmai, sabiedriskajām attiecībām, ārējo konsultantu pakalpojumiem, semināriem un apmācībām, 50% samazinājumu valsts izdevumiem izglītībai un ārvalstu misijām (izņemot miera uzturēšanas misijas). Ir atcelti sponsorēšanas pasākumi, par 20% samazināti izdevumi dārgajām automašīnām un taksometru izmantošanai, jāracionalizē valsts izmantoto ēku uzturēšanas izmaksas. Samazinājumam pakļautas politisko vēlēšanu kompensācijas. No šo pasākumu īstenošanas ietaupīto novirzīs speciālā fondā.

Lielbritānijā radikāli samazina izdevumus komandējumiem un konsultantu pakalpojumiem, kas pieļaujami tikai īpašos gadījumos un ja ir ES finansējums. Tiek pārskatīti līgumi un projekti, vienojoties ar lielākajiem valsts piegādātājiem par zemākām izmaksām, arī atsakoties no projektu īstenošanas. Vietējām pašvaldībām samazina mērķa finansējumu. Līdzās būtiskiem izdevumiem tiek iekļauti arī tādi, kas nostiprina taupības režīmu, piemēram, samazinot mazvērtīgos izdevumus, lidošanu pirmajā klasē, ierobežojot ministriju tiesības uz dienesta automašīnu un šoferi.

Francijā reformai ir pusotra simta pasākumu, ietverot valdības dzīves stila līmeņa pazemināšanu, dienesta automašīnu skaita samazināšanu par 10 tūkstošiem. Kā atbalsta funkciju apvienošanas piemēru D. Beļicka min civildienesta ierēdņu atlasi un apmācību. Ieviešot vienotus piegādes pakalpojumu centrus un uzlabojot pakalpojumu kvalitāti, domāts ietaupīt divus miljardus eiro.

Grieķijā prefektūru skaitu samazina no 54 līdz 15 un pašvaldību skaitu no 1024 uz 340, racionalizē valsts aģentūras un ministrijas.

Intereses vērta ir Japānas (valsts ar vislielāko parādu, kas divreiz pārsniedz tās IKP) pieeja, proti, stratēģijā “Maksā, virzoties uz priekšu” paredzēts, ka jebkuriem jauniem izdevumiem ir jābūt pamatotiem ar papildu ieņēmumiem, kurus tie radīs. Valdības uzdevums ir novērst zudumus nesošus izdevumus visās jomās un īstenot radikālu budžeta reorganizāciju.

Ierobežotā labklājība

Virknē valstu būtiski lēmumi saistīti ar naudas izlietojumu veselības aprūpei, jo īpaši kontrolei pār medikamentu maksājumiem.

Portugālē paredzētas izmaiņas bezdarba pabalsta saņemšanā, pārskatot attiecību starp bezdarba pabalstu un tā pretendenta iepriekš nopelnīto, kā arī nosakot algu sliekšņa samazinājumu, pie kura darba piedāvājuma pieņemšana ir obligāta. Valsts pastiprina veselības izdevumu pārvaldību un kontroli, medicīnas politikas pasākumos ir arī elektroniskās receptes.

Itālijā samazina sabiedrības veselības aprūpes izdevumumus, ierobežojot ģimenes ārstu izrakstīto medikamentu receptes, ievieš centralizētu iepirkuma mehānismu. Paredzēta arī slimnīcām izplatāmo medikamentu samazināšana un kontrole. Rīkojoties ar veselībai domāto naudu, jāuzlabo iegādāto medikamentu iegāde, uzglabāšana un izplatīšana.

Nodokļi – to tik nē?

Ne Latvija ir vienīgā, kas samazina izdevumus, ne vienīgā, kas koriģē nodokļus.

Vācija ievieš nodokli par banku un finanšu operācijām, kā arī gaisa satiksmes nodokli visiem pasažieriem, kas izlido no Vācijas lidostām.

Portugāle ieņēmumus papildinās ar nodevu pašreizējiem beznodevu ceļiem.

Spānija plāno ieviest nodokli pilsoņiem, kuriem ir “augsts ekonomiskais ražīgums”.

Grieķija PVN palielina no 19 līdz 23%, palielina nodokli degvielai, alkoholam un tabakai, kā arī ievieš nodokli luksus precēm.

Īrijā PVN palielina no 20 uz 21%. Jauns nodoklis 200 000 eiro apmērā paredzēts cilvēkam, kuram pieder īpašums 5 miljonu eiro apmērā, un ar nodokli apliekami ienākumi viena miljona eiro apmērā.

Latvija grozās savā krīzes šaurībā

“Mēs nevaram piekrist tādai konsolidācijai,” konferencē LDDK vērtējumu par valdības sagatavoto nākamā gada budžeta projektu pauda prezidents Vitālijs Gavrilovs. Darba devēju organizācijas vadītājs uzskaitīja: jāsamazina noteikumi uzņēmējiem un iedzīvotājiem, jāpārtrauc nepamatota nodokļu celšana un “mēs esam kategoriski pret ES tiesību aktu dublēšanu un sarežģīšanu”. Viņaprāt, 30-40% administratīvās darbības ir šķēršļi. Lūk, Eiropas Savienība paziņojusi, ka valdības varot ietaupīt 200 miljardus (eiro), un ES ir 500 miljoni iedzīvotāju.

Tātad, ja ES uz katru iedzīvotāju, zīdaiņus ieskaitot, varētu ietaupīt 400 eiro, tad Latvijā, proporcionāli domājot, būtu vēlams bez lielas domāšanas ietaupīt 908 miljonus eiro jeb 640 miljonus latu. Tiesa, šādas taupības aplēses (200 miljardu eiro apmērā) ES līderi ierosināja šogad, un, kā komentēja interneta izdevums gardian.co.uk, Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, runājot par budžeta apgriešanu, lai nedzīvotu pāri saviem līdzekļiem, patīkot piesaukt švābu mājsaimnieci, kas taupības izpausmēs ir skopā skota dubultniece. Naudas izteiksmē tas nozīmē – Vācijai 2011. gadā izdevumus jāsamazina 11, 2 miljardu eiro apmērā un līdz 2014. gadam kopējam izdevumu samazinājumam būtu jāsasniedz 80 miljardus eiro.

Latvija jau trešo gadu centīsies dzīvot ar kārtējo reizi samazinātiem izdevumiem.

Konferencē LDDK prezidents valdībai pārmetoši norādīja, ka vajag izmantot benčmārkingu, lai uzzinātu, kā samazināt izdevumus.

Taču, kā zina teikt D. Beļicka, daudz kas no tā, ko veic citas valstis, Latvijā, kā parādījuši funkciju auditi, jau tiek īstenots: tiek samazināti valsts izmantoto ēku uzturēšanas izdevumi, konsultāciju izmaksas, rasti risinājumi, lai ietaupītu IT izdevumus, centralizēta IT pakalpojumu sniegšana. Tiek runāts ar lielākajiem valsts piegādātājiem par izmaksu samazinājumu, valsts pārvaldes iestādes samazina mazvērtīgos izdevumus, tiek ieviesti reformu pasākumi, apvienotas atbalsta funkcijas, ir samazināts pašvaldību skaits, ministriju pakļautībā esošo institūciju skaits. Racionalizētas ministrijas un valsts aģentūras, vienoti tiek pirkti informācijas un sakaru tehnoloģijas pakalpojumi, tiek vērtētas programmas, lai aplēstu jaunu ieguldījumu atdevi, departamenti izvērtē savas programmas un nosaka prioritātes, notiek valdības administratīvo funkciju un vispārējo izmaksu visaptveroša pārbaude.

“Mēs esam unikāli, mums ir savas specifiskas problēmas, bet tajā pašā laikā daudz kas, ko mēs darām, ir līdzīgs tam, ko dara citas valstis,” rezumē D. Beļicka. Protams, ja runā par benčmārkingu un salīdzināšanu, var paskatīties krīzes pasaules kartē, un, galvenais, varbūt arī pasmelties vēl kādu ideju. Piemēram, Latvija varētu izmantot videokonferenču iespējas, nevis lielās komandās braukt uz Briseli.

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos Baiba Bāne pagājušonedēļ Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi (NTSP) iepazīstināja ar 2011. gada valsts budžetā plānoto samazinājumu ministriju budžetos. Diskusijā sociālie partneri – arodbiedrības un darba devēji – tradicionāli painteresējās par strukturālajām reformām, jo, kā norādīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers – “darbinieku skaita samazināšana nav strukturālās reformas”. Valdībai tika arī jautāts, cik daudz ir ņemti vērā funkciju auditu aprēķini, un uzstājīgi norādīts, ka nedrīkst samazināt izdevumus veselības aprūpei.

Kā informēja B. Bāne, lielākā daļa no funkciju auditos atklātajiem iespējamajiem izdevumu samazinājumiem, veidojot budžetu, ir ņemti vērā. Savukārt, kas attiecas uz veselības aprūpi, tajā kopš 2005. gada izdevumu pieaugums ir dubultojies, tāds pieaugums nav bijis nevienai citai jomai. Jautājums ir, vai veselības aprūpē pakalpojumu kvalitāte ir kļuvusi divtik labāka, – retoriskā piezīme varbūt arī ir atbilde uz jautājumu par strukturālajām reformām, kuru piesaukšana diskusijās ir kļuvusi vai nu par mundieru goda lietu, vai varbūt – piedauzības akmeni, kas vienmēr ir pa rokai.

Ja strukturālās reformas nevar saskatīt Latvijā, varbūt vajag lūkoties citu valstu pieredzē, kuras arī nav visos krustojumos uzlikušas ceļazīmes ar norādi “strukturālā reforma”, bet tajā iekļaujas arī formulējumi par izdevumu un izmaksu samazinājumu.

Autors: Lidija Dārziņa / LV.LV

Vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem par šīs aizdevuma daļas izmaksu tika panākta pēc pēdējās Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas Komisijas pārskata misijas šā gada jūnijā, raksta NRA.lv

Pavisam uz šo brīdi Latvija saņēmusi starptautisko atbalstu 4 400 miljardu eiro apmērā, tai skaitā no Starptautiskā valūtas fonda 1 100 miljardi eiro un no Eiropas Komisijas 2 900 miljardi eiro.

Savukārt 21.septembrī parakstītie līgumi ar Ziemeļvalstīm starptautiskās aizdevuma programmas ietvaros paredz Latvijai aizņemšanās iespēju 1,9 miljonu eiro apmērā no Dānijas, Igaunijas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas, Latvijai no šīm valstīm naudu aizņemoties tikai vajadzības gadījumā.

Ņemot vērā, ka Latvijas ekonomikā tiek novērota situācijas uzlabošanās, kā arī tika nodrošināta pietiekama finanšu rezerve Valsts kasē, pārskata misijas ietvaros starptautiskie aizdevēji konceptuāli ir saskaņojuši, ka starptautiskās finanšu aizņēmuma programmas gaitā Latvija izmantos tikai institucionālo aizdevēju – Starptautiskā valūtas fonda (SVF), Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas – līdzekļus. Finansējums, kas bija plānots no Eiropas valstīm, tiks lietots kā kredītlīnijas, Latvijai no šīm valstīm naudu aizņemoties tikai vajadzības gadījumā. Tādējādi līdz 2011. gada beigām no pieejamā 7,5 miljardu eiro lielā aizdevuma tiktu izmantoti ap 5 miljardiem eiro.

Pieejamos līdzekļus saskaņā ar noslēgtajām vienošanām paredzēts izmantot valsts budžeta vispārējās finansēšanas nodrošināšanai, t.i., valsts budžeta deficīta un aizdevumu finansēšanai, valsts parāda pārfinansēšanai. Programma ar starptautiskajiem aizdevējiem paredz turpināt Latvijā stingru fiskālo politiku un veikt strukturālās reformas, lai pēc iespējas ātrāk atgrieztos uz ekonomikas izaugsmes ceļa.

Autors: NRA.lv