Eksperts atzīmē, ka degvielas un pārtikas cenu kāpums globālajos tirgos, kā arī nodokļu izmaiņas palielinājušas Latvijas iedzīvotāju izdevumus. Tuvākajos mēnešos gada inflācijas rādītājs varētu pieaugt vēl vairāk, pārsniedzot 4% atzīmi, jo janvārī visās preču grupās (īpaši tajās, kurās janvārī raksturīgas atlaides un izpārdošanas) nodokļu pieauguma efekts vēl pilnā mērā izjūtams nebija, raksta Apollo.lv

Kāpjošās inflācijas ietekmē paredzama iedzīvotāju reālā atalgojuma pieauguma mazināšanās un līdz ar to lēnāk uzlabosies arī iedzīvotāju maksātspēja, atzīmē Gašpuitis. Iekšējais patēriņš šogad nelielā tempā turpinās attīstīties, taču galvenais izaugsmes virzītājs būs korporatīvā sektora attīstība.

Tiek prognozēts, ka līdz ar patēriņa pieaugumu varēs vērot arī tirdzniecības aktivitātes kāpumu. Visticamāk, kritumu turpinās uzrādīt degvielas tirdzniecība. Ja esošās tendences ekonomikā turpināsies, patērētāji, kam saglabāsies ienākumi un darbs, brīvāk lūkosies nepieciešamo un kāroto preču iegādes virzienā, pie reizes meklējot sev izdevīgākās cenas.

Lielākā aktivitāte būs vērojama galvenokārt nepārtikas preču segmentos. Augs arī piedāvājums no ēnu ekonomikas puses. «Lai arī valdība liek arvien lielāku uzsvaru uz ēnu ekonomikas apkarošanu, īstermiņā ievērojamus rezultātus sasniegt nebūs iespējams,» norāda Gašpuitis.

Autors: www.apollo.lv

“Fiskālo konsolidāciju svarīgi veikt ātri, jo, pārmērīgi vilcinoties, rodas konsolidācijas pagurums un mazināties sajūta, ka tas ir svarīgi.Latvijas pieredze rāda,ka lielākie konsolidācijas pasākumi jāveic pēc iespējas ātrāk,” intervijā sacīja Dombrovskis.

Viņa viedoklim pievienojas arī Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus.

Turpmāk budžeta deficīta samazināšanai Latvijas valdības koncentrēsies uz veselības aprūpes, izglītības un sociālo garantiju sistēmas reformēšanu un aktīvi cīnīsies ar ēnu ekonomiku.

Autors: NRA.lv

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas finanšu ministri norāda, ka ekonomikas atveseļošanās visās trijās Baltijas valstīs ir straujāka nekā gaidīts. Tālāka ekonomiskā izaugsme ir lielā mērā atkarīga no ekonomiskajiem procesiem pasaules un Eiropas Savienības (ES) mērogā.

Otrdien, 11. janvārī norisinājās ikgadējā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas finanšu ministru tikšanās, kuras laikā Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks, Igaunijas finanšu ministrs Jurgens Ligi (Jürgen Ligi) un Lietuvas finanšu ministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) pārrunāja virkni finanšu jautājumu – budžeta izpildes gaitu, 2011. gada plānus, budžeta konsolidēšanas pasākumus, kā arī uzsvēra nepieciešamību turpināt iesāktās strukturālās reformas. Tika secināts, ka Baltijas valstīm, nākotnē plānojot budžeta stratēģiju, apņēmīgi jāievēro fiskālā disciplīna, kas ļaus vidējā un ilgākā termiņā nodrošināt līdzsvarotu valsts finanšu izlietojumu.

Ievērojot Baltijas asamblejas 29. sesijā izteikto aicinājumu, ministri vienojās par nepieciešamību regulāri apmainīties ar nodokļu politikas informāciju, lai uzlabotu Baltijas valstu savstarpējo sadarbību šajā jomā. Atsaucoties uz Latvijā izveidoto finanšu stabilitātes nodevu, ministri dalījās viedokļos par banku nodevām un atzina, ka finanšu institūciju nodevu piemērošana ļauj godīgāk sadalīt finanšu slogu un rada priekšnosacījumus sistēmas riska ierobežošanai.

Pārrunājot veiksmīgas ES fondu apguves svarīgo lomu ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā, ministri nonāca pie secinājuma, ka būtu vēlams visu triju Baltijas valstu mērogā uzsākt regulāru pieredzes apmaiņu valsts un pašvaldības iepirkumu, tajā skaitā ES fondu, speciālistu starpā. Finanšu ministri tāpat norādīja, ka ekonomiskās attīstības nodrošināšanā būtu aktīvāk jāizmanto tādas efektīvas un novatoriskas finanšu inženierijas metodes kā kredītu, aizdevumu izsniegšana un riska kapitāla piesaiste. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai šādi finanšu pasākumi tiktu efektīvi pielietoti, piemēram, piešķirtais finansējums tiktu savlaicīgi izmantots un metodes precīzi atbilstu konkrētām tirgus vajadzībām.

Lietuvas finanšu ministre dalījās savas valsts pieredzē par valsts kapitālsabiedrību vadības un valstij piederošo nekustamo īpašumu apsaimniekošanas reformas jautājumiem. Ministri vienojās par turpmāku visu triju Baltijas valstu sadarbību minēto reformu realizācijas sakarā.

Turpinot iesākto veiksmīgo Baltijas valstu finanšu ministru regulāru sanāksmju organizēšanas pieredzi, nākamā šāda tikšanās notiks Lietuvā.

Autors: bizness.lv

18% kritums ir milzīgs. Kaut gan dažreiz ir tā: jo zemāk un sāpīgāk krīti, jo ātrāk nostājies uz kājām,» tā intervijā «Lietišķajai Dienai» atzina britu laikraksta «Sunday Times» ekonomikas sadaļas redaktors Deivids Smits, kurš nesen viesojās «Lattelecom» 5. starptautiskajā konferencē.

Atbildot uz jautājumu, ko briti zina par latviešiem, viņš atbildēja, ka visvairāk asociāciju viņiem būtu ar latviešiem, kuri patlaban strādā Lielbritānijā, raksta Apollo.lv

«Latvieši ir strādīgi, produktīvi, uz viņiem var paļauties. Daudzos gadījumos viņi ir labāki darbinieki par pašiem britiem. Darba devēji ar viņiem ir ļoti apmierināti,» atzīst Smits.

Uz jautājumu, kā atgriezt atpakaļ tos latviešus, kas devušies darba meklējumos uz citām Eiropas valstīm, Smits atbildēja, ka cilvēki brauks tur, kur ir iespējas.

«Kamēr Latvijā ir 15% bezdarbs, cilvēki nebrauks mājās. Bet, ņemot vērā, ka Latvijas labklājības līmenis vēl neatbilst vidējam Eiropas līmenim, migrācijas problēma būs aktuāla vēl vairākus gadus un cilvēki turpinās braukt uz tām valstīm, kur algas ir lielākas. Lielbritānijā, protams, arī dzīve ir dārga, taču viesstrādnieki prot atrast veidus, kā dzīvot samērā lēti, lai varētu sūtīt naudu uz mājām. Pusmūža cilvēki, kas aizbraukuši strādāt ārzemēs, noteikti atgriezīsies, viņiem tas ir īstermiņa projekts, lai sakrātu nedaudz naudas. Savukārt jaunie cilvēki varētu tā arī nekad neatgriezties,» tā Smits.

Autors: Apollo.lv

Sarunā Latvijas Radio Valsts kontroliere paziņoja, ka iespējams jauns krīzes vilnis, raksta Apollo.lv.

«Krīze Latvijā beigsies tad, kad būs radīta stabila ekonomiskā vide. Es domāju, ka nāks nākošais [krīzes] vilnis. Patlaban ir uzņēmumi, kas mēģina izdzīvot, taču pavasarī tie izsludinās bankrotus,» intervijā sacīja viņa.

Sudraba arī uzsver, ka no krīzes Latvijā nav gūta mācība. «Manuprāt, neesam mācījušies no šīs krīzes. Nezinām, kā pārvaldīt valsti, kā domāt par valsts iedzīvotājiem – lai ir izglītība, veselības aprūpe,» pauda Sudraba.

«Jāstrādā ar citu ātrumu. Tas ir nežēlīgs darbs, taču tas netiek darīts,» pauda Sudraba.

Autors: www.apollo.lv

Mājsaimniecību noguldījumu apjoms bankās sācis palielināties kopš pagājušā gada beigām. Šogad jūnijā tie bijuši 3,4 miljardi latu, pretstatā 3,2 miljardiem pērn septembrī.

Šogad jau 20% Latvijas iedzīvotājiem izveidots uzkrājums nebaltām dienām, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā pirms diviem gadiem, kad uzkrājums bija tikai 12% iedzīvotāju. Ja 2008.gada vidū uzkrājumus neveidoja 44% Latvijas iedzīvotāju, tagad šis īpatsvars nokritis līdz 37%. Pašlaik ap 12% iedzīvotāju ir naudas “buferis” sešu mēnešalgu apmērā, kas tiekot uzskatīts par optimālu summu negaidītu pārmaiņu gadījumā, piemēram, zaudējot darbu.

«Par otro krīzes vilni mēs varam runāt pasaules kontekstā. Arī Latvijas ekonomika attīstīsies tā, kā norisināsies procesi pasaulē,» sarunā Latvijas Radio pauda Dombrovskis.

Premjers gan norāda, ka patlaban īstas skaidrības nav, vai patiešām pasauli var skart vēl viens recesijas vilnis. «No ekonomistiem pienāk pretrunīgi viedokļi. Pagaidām grūti spriest. Taču jāsaprot, ka mēs būsim ļoti atkarīgi no tā, kas notiks citviet,» sacīja viņš.

Jautāts, vai Latvija būs gatava šādam notikumu pavērsienam pasaules ekonomikā, premjers pauž cerību, ka tika smagu situāciju, kāda bija, valsts tomēr nepiedzīvos, rakstaApollo.lv

Starptautiskais valūtas fonds (SVF) publicējis darba ziņojumu par ekonomiskās krīzes dziļuma cēloņiem Austrumeiropā. Tajā minēts, ka pie ekonomiskās krīzes Latvijā ir vainojama Latvijas Banka.

Apjomīgo dokumentu ir sagatavojuši divi SVF eksperti Bazs Bakers un Anna Marija Gulde, kuru galvenais secinājums ir: ekonomiskā krīze skāra visas Austrumeiropas valstis, bet pie tā, ka tā īpaši smagi skāra Latviju, vislielākā vaina jāuzņemas Latvijas Bankai.

Laikraksts norāda, ka ziņojums ir sastādīts pēc visiem politkorektuma standartiem, nepieminot nevienas valsts valdības vai centrālās bankas vadītāja vārdu. Taču norādes esot nepārprotamas.

Eksperti ziņojumā ar skaitļiem un tabulām parādījuši, ka krīzes dziļums ir bijis cieši saistīts ar ieplūdušo privāto kredītu apjomu, taču ar dažādiem administratīviem aktiem bija niecīgas iespējas būtiski ierobežot kredītu plūsmas.

Bakers un Gulde norāda uz Latvijas bankas vadības nepadarīto – viņuprāt vienīgais veids, kā regulēt kredītu plūsmas ir monetārā politika. Ja valstij nav savas monetārās politikas, tad naudas plūsmas vienmēr atradīs ceļus, kā apiet jebkurus administratīvos šķēršļus naudas pieplūdei vai aizplūdei. Vienīgais efektīvais uzbērums šo plūsmu ceļā ir monetārie instrumenti.

Kad valstī gāžas iekšā lēti kredīti, tad vietējās valūtas kurss automātiski kāpj. Tā kā Latvijas lata kurss ir piesaistīts eiro un svārstību koridors ir noteikts tikai 1% robežās, tad kredīta buma laikā lata kurss bija piespiests pie maksimāli pieļaujami augstākās robežas. Latvijas Banka mākslīgi uzturēja zemu lata kursu, tādējādi papildus veicinot kredītu ieplūšanu, atgādina laikraksts.

Autors: www.apollo.lv

Vakar pasaules biržās atkal bija novērojams ievērojams akciju kursu un eiro vērtības kritums. Tas saistīts ne tik daudz ar bažām par iespējamu karadarbību starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju, kā analītiķu brīdinājumu, ka Eiropas valstu problēmas var izraisīt jaunu globālo recesiju.

Interesanti, ka biržas kritums novērots dienā, kad jaunu taupības pasākumu programmu izstrādāja Itālijas valdība, bet Lielbritānijas karaliene Elizabete II prezentēja koalīcijas valdības programmu, kurā taupībai arī atvēlēta ievērojama loma.

AP norāda, ka kritumu biržā lielā mērā varētu būt izprovocējis Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pirmdienas vakarā izplatītais paziņojums, ka Spānijai, kas jau pieņēmusi diezgan nopietnus lēmumus attiecībā uz budžeta deficīta samazināšanu, nepieciešamas steidzamas un radikālas darba tirgus reformas, kā arī banku sektora konsolidācija. Itālijas valdība vakar apsprieda plānus par 25 miljardu eiro ietaupīšanu valsts budžetā līdz 2012. gadam, savukārt ES ekonomikas komisārs Olli Rēns prognozēja, ka savienības valstu ekonomiskā izaugsme tuvākajā laikā nepārsniegs 1,5%, turklāt saglabāsies arī līdzšinējais augstais bezdarba līmenis. Arī viņš aicinājis tuvāko piecu gadu laikā veikt nopietnas refomas ES ietvaros, padarot elastīgāku darba un pakalpojumu tirgu. Šī nenoteiktība nav spējušas vairot investoru interesi par eirovalūtu, norāda AP aptaujātie eksperti, piebilstot, ka tuvāko dienu laikā kļūs skaidrs finanšu tirgu noskaņojums.

Aģentūra AFP vakar publicējusi analītisku materiālu, kurā norāda – eksperti ir ļoti nobažījušies, ka Grieķijas finanšu krīze un ekonomiskās problēmas citās Eiropas valstīs varētu uz ievērojamu laiku aizkavēt globālās ekonomikas atveseļošanos un, iespējams, pat izraisīt jaunu globālu recesiju. Piemēram, Deutsche Bank analītiķi modelējuši situāciju, kas gaidāma, ja ES izstrādātais kopējās valūtas stabilizācijas mehānisms (šim mērķim, kā zināms, atvēlēti 750 miljardi eiro) tomēr nespēs nomierināt finanšu tirgus. Izrādās, ka šādā gadījumā automātiski cietīs ASV, kur iekšzemes kopprodukta pieaugums ik gadus samazināsies par 0,5 līdz 1 procentu. To netieši atzinis arī ASV Federālo rezervju sistēmas pārstāvis Daniels Tarullo, kurš paziņojis, ka ASV ekonomika negatīvi izjutīs Eiropas finanšu problēmas un to rezultātā tiks nopietni ietekmēta amerikāņu finanšu institūciju aktīvu kvalitāte un kapitālu stāvoklis. Krīzes paplašināšanās Eiropā atstās negatīvu iespaidu uz starptautisko tirdzniecību (vājāks eiro nozīmē no Āzijas un ASV ievesto preču sadārzināšanos, kas atstās negatīvu iespēju uz to konkurētspēju), arī banku savstarpējo uzticību. No otras puses – vājāks eiro nozīmē, ka valstīm, kas ir eirozonā, rodas konkurences priekšrocības, tās var iekarot jaunus preču noieta tirgus un tā pārvarēt krīzi, atzinis analītiķis.

Autors: Māris Krūmiņš / NRA.lv