Minētajā forumā šogad piedalījās aptuveni 150 Krievijas nozīmīgāko tirgotāju, tajā skaitā “X5 Retail Group”, “Auchan Group”, “Metro Group”, “O’kei” un “Element Trade”.

Sarunās LTA prezidents panācis vienošanos par labvēlības režīmu un atbalstu Latvijas patēriņa preču iekļaušanai minēto tirdzniecības tīklu sortimentā, kas atvieglotu Latvijas produktu parādīšanos Krievijas tirgū. “Vienlaikus ir jāņem vērā, ka Krievijas tirgū pastāv savi nosacījumi un nepieciešams rēķināties arī ar “ieejas maksu” tajā, tomēr panākto vienošanos noteikti var uzskatīt par nozīmīgu soli Latvijas ražotāju piedāvāto preču nonākšanai kaimiņvalstu veikalu plauktos,” skaidro Henriks Danusēvičs.

Jāmin, ka Krievijas pārtikas un plaša patēriņa preču mazumtirdzniecības līderi pēc 2010.gada datiem ir “X5 Retail Group” ar gada apgrozījumu 5,7 miljardi latu, “Magņit” – 3,8 miljardi latu, “Auchan Group” – 3,6 miljardi latu un “Metro Group” – 2,7 miljardi latu. Ar “Metro group” LTA izveidojusies laba sadarbība nesen dibinātajā Centrālās un asustrumu Eiropas tirdzniecības padomē, kuru vada Renate Juškeviča, Polijas “Metro group”vadītāja.

Autors: bizness.lv

Tieši tādēļ un arī saistībā ar ekonomikas stabilizācijas procesa uzraudzību Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija 8. februārī bija uzaicinājusi Ekonomikas ministrijas (EM) vadošos speciālistus sniegt informāciju par to, kā Latvijā tiks nodrošināta efektīva, droša un ilgtspējīga enerģijas piegāde, raksta LV.LV

Jau iepriekš deputātiem bija iespējams iepazīties ar ministrijas informatīvo ziņojumu, un valsts kontroliere Inguna Sudraba pašā sēdes sākumā, vēl pirms gaidāmās EM valsts sekretāra vietnieka Gata Ābeles prezentācijas, šo dokumentu novērtēja kritiski: tas nedod skaidru priekšstatu par valsts politiku enerģijas piegādes jautājumu risināšanā; trūkst izsmeļošu datu par pašreizējām elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas jaudām, cik daudz no tām tiek iegūts no vietējiem resursiem, kā arī par to, ka radies priekšstats - Latvijā galvenokārt reaģējam uz to, ko piedāvā kaimiņvalstis, bet pašiem savu mērķtiecīgu nostādņu un rīcības nav. I. Sudrabai bija vēl arī vairāki citi jautājumi par valsts enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu tuvākajos gados.

G. Ābele, piekrītot valsts kontrolieres sacītajam, informēja, ka spēkā esošās Enerģētikas pamatnostādnes 2007.-2016. gadam izstrādātas, pamatojoties uz 2004. gada datiem un prognozēm, bet pašreizējās norises tautsaimniecībā prasa pamatnostādnēs viest korekcijas, kas pašlaik arī notiekot.

Kā esam nodrošināti ar energoresursiem

Latvijas nodrošinājums ar primārajiem energoresursiem ir šāds (2009. gada dati):

dabasgāze (28%);
naftas produkti (30,9%);
kurināmā koksne (28,7%).

No šiem resursiem tikai dabasgāzes piegāde ir ar paaugstinātu risku, jo to iespējams saņemt tikai no viena piegādātāja, norāda EM. Savukārt vietējā kurināmā īpatsvars ir aptuveni 45-50 procenti.

Latvijas elektroapgāde vidēji par 70-75% tiek nodrošināta no Latvijas elektrostacijām, tostarp vairāk nekā 40% enerģijas tiek saražoti, izmantojot atjaunojamos energoresursus (izstrāde Daugavas HES kaskādē).

Kopumā Latvijas energoapgādes nodrošinājuma struktūras (primāro resursu, kurināmā, elektroapgādes) pašlaik vērtējamas kā līdzsvarotas un pietiekami daudzveidīgas, norādīts informatīvajā ziņojumā.

Energoapgādes drošība svarīgākajos enerģētikas sektoros

Valsts elektroapgāde ir atkarīga no bāzes režīmā strādājošām Latvijas un kaimiņvalstu elektrostacijām. Situāciju valsts apgādē ar elektroenerģiju var raksturot kā stabilu, kaut arī pēc Ignalinas AES slēgšanas 2009. gada beigās tā ir pasliktinājusies visā Baltijā. Šobrīd Latvijas energosistēmā ir jūtams ievērojams elektroenerģijas bāzes jaudu deficīts. Kaut arī jaudas bilance reģionā ir pozitīva, Latvijas elektrostaciju elektroenerģijas izstrādes iespējas nav pietiekamas: pieejamā elektrostaciju jauda (it īpaši ziemā) ir pārāk maza slodzes segšanai, jo elektrostacijās ir nepieciešams uzturēt jaudas rezerves.

Lielākā daļa patērētās elektroenerģijas tiek saražota pašu elektrostacijās - Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2 un Daugavas HES kaskādē, bet trūkstošā elektroenerģijas daļa tiek iepirkta no kaimiņvalstīm. Daugavas kaskādes hidroelektrostaciju darba režīms (lielākais ģenerācijas avots) ir tieši atkarīgs no ūdens pieteces Daugavā.

Ministru kabineta noteikumi, kuros iestrādāti atbalsta mehānismi elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem, kā arī Ministru kabineta noteikumi par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā pēdējos gados ir veicinājuši jaunu mazo elektrostaciju celtniecību, un tālab ir pieaugusi šādu elektrostaciju kopējā uzstādītā jauda un elektroenerģijas izstrāde, palielinot pašnodrošinājumu gan ar jaudu, gan ar elektroenerģiju un samazinot elektroenerģijas importu.

Mazo elektrostaciju, kas izmanto atjaunojamos energoresursus (vēju, ūdeni, biogāzi, biomasu), kopējā uzstādītā jauda 2009. gadā bija 69,3 MW, bet pārdotās elektroenerģijas apjoms - 151 199 MWh. Papildus iepriekš minētajām stacijām darbojas 49 mazās koģenerācijas stacijas ar kopējo uzstādīto jaudu 71,3 MW, par kurināmo izmantojot dabasgāzi.

Pārvades tīklu stiprināšana

Pērn ar Eiropas Savienības un a/s "Latvenergo" līdzfinansējumu tika sākta Latvijas rietumu reģiona pārvades tīkla stiprināšanas (tā dēvētais Kurzemes loks) projekta īstenošana. Tas norisināsies trijos posmos un ir plānots kā lielā starptautiskā projekta "NordBalt" sastāvdaļa. Saprašanās memorands par šā projekta īstenošanu 2009. gada jūlijā tika parakstīts starp "Lietuvos Energija", "Latvenergo" un " Svenska Kraftnaft".

Šo starpsavienojumu nodrošinās augstsprieguma līdzstrāvas kabelis 450 km garumā, no kura 400 km ir zemūdens kabelis, 40 km - zemē ieguldīts kabelis Zviedrijā un 10 km - Lietuvā. Savienojuma jauda būs 700 MW, tā izmaksas - 280 milj. eiro, taču projektu līdzfinansēs Eiropas Komisija. Starpsavienojumu plānots nodot ekspluatācijā 2016. gadā. Taču, kā informēja G. Ābele, projekta īstenošana no sākotnējā laika grafika atpaliek.

Kopā ar Baltkrievijas koncernu "Belenergo" ir izveidota darba grupa, kurai jāveic iespējamā savienojuma Baltkrievija-Latvija izpēte. Nākotnē šāds starpsavienojums ar vēl vienu valsti varētu uzlabot Latvijas energoapgādes drošumu, turklāt starpsavienojuma nozīme varētu pieaugt, ja 2020. gadā Baltkrievijā tiks uzbūvēta atomelektrostacija ar 2340 MW jaudu.

Vienlaikus paredzēts turpināt esošo elektrostaciju rekonstrukcijas projektus - Pļaviņu HES, Rīgas TEC-2 otro kārtu. Šogad jāpieņem arī lēmums par jaunās 400 MW bāzes jaudas elektrostacijas projekta būvniecību - tas atkarīgs no Visaginas AES projekta virzības un iespējamo investoru iesniegto intereses apliecinājumu izvērtējuma rezultātiem. Turpmāk svarīga būs arī AER un no tiem iegūtās enerģijas plašākas izmantošanas mehānismu izveide.

Gana steidzams uzdevums vēl ir Eiropas Savienības trešās iekšējās enerģētikas tirgus liberalizācijas tiesību aktu paketes prasību iekļaušana Latvijas tiesību aktos, nodrošinot efektīvu tīkla darbību nodalīšanu no piegādes un ražošanas.

"Latvijas Gāzei" ekskluzīvas tiesības līdz 2017. gadam

Atšķirībā no valsts apgādes ar elektroenerģiju un naftas produktiem, Latvijas un faktiski arī visas Baltijas dabasgāzes tirgus ir izolēts un atkarīgs tikai no viena piegādātāja - Krievijas koncerna "Gazprom". Dabasgāzes apgādes biznesa vide reģionā un spēkā esošie dabasgāzes piegādes līgumi būtībā izslēdz trešās puses (izņemot reģionālo pārvades sistēmas operatoru) pieeju Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuvei.

Saskaņā ar a/s "Latvijas Gāze" (LG) privatizācijas līgumu kompānijai līdz 2017. gadam piešķirtas ekskluzīvas dabasgāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas tiesības. "Gazprom" politika Latvijā ir tirgot dabasgāzi, sadarbojoties ar tās meitasuzņēmumu LG. Tās līgumā par dabasgāzes piegādi ir dotas tiesības dabasgāzi tirgot tikai gala lietotājiem. Daudzos gadījumos tiem nav iespēju izmantot citu kurināmo, jo tā maiņas izmaksas ir ļoti augstas. Arī "Latvenergo", veicot rekonstrukciju abās termoelektrostacijās Rīgas TEC-1 un TEC-2, ir uzstādījusi gāzes turbīnas, kas neļauj aizstāt dabasgāzi ar kādu citu kurināmo.

Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma sākotnēji tika veidota aptuveni 3 mljrd. m3 dabasgāzes patēriņa nodrošināšanai gadā. Taču, piemēram, 2008. gadā Latvijas lietotāju dabasgāzes patēriņš bija tikai 1,63 mljrd. kubikmetru.

Tā kā Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma ir izbūvēta daudz lielāka patēriņa nodrošināšanai un darbojas ar aptuveni 30% jaudas rezervi, tas nodrošina dabasgāzes piegādes drošību Latvijā, kā arī novērš piegādes sistēmas jaudas pārslodzes. Eiropas Komisijas tehniskā padomnieka "Ramboll" 2008. gada 5. septembra ziņojumā par dabasgāzes piegādes drošību Eiropas Savienībā Latvija tika atzīta par trešo drošāko ES valsti (aiz Slovākijas un Itālijas) nepārtrauktu un stabilu dabasgāzes piegāžu jomā, atzīmēts informatīvajā ziņojumā.

Pazemes krātuves - neizmantotā bagātība

Latvijā ir unikāli ģeoloģiski apstākļi, lai nākotnē izveidotu pazemes dabasgāzes krātuvju sistēmu ar aktīvās dabasgāzes tilpumu aptuveni 50 mljrd. m3 apjomā. Tajā pašā laikā starpsavienojumu trūkums starp Baltijas valstīm un pārējo ES dabasgāzes tīklu liedz iespēju izmantot Latvijas pazemes gāzes krātuvju potenciālu. Vienīgi tādas infrastruktūras būvniecība, kas ļautu reģionā darboties citiem dabasgāzes tirgotājiem vai savienotu Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmu ar citu ES reģionu dabasgāzes pārvades sistēmām, vai arī iespēja izmantot esošos piegādes ceļus dabasgāzes saņemšanai no citiem reģioniem, varētu uzlabot gan Latvijas, gan pārējo ES valstu dabasgāzes piegādes drošību.

Pērn, lai nodrošinātu nepārtrauktu dabasgāzes piegādi klientiem un drošu gāzes apgādes sistēmas darbību, tika izstrādāts LG pasākumu plāns dabasgāzes apgādes sistēmas drošības uzlabošanai laikposmā no 2010. gada līdz 2015. gadam. Tas sagatavots, balstoties uz atzinumu par iekārtu tehnisko stāvokli un to modernizācijas iespējām un paredz investīcijas 50,6 milj. latu apmērā.

Pašlaik, lai paaugstinātu dabasgāzes piegādes drošību reģiona līmenī, galvenā uzmanība tiek pievērsta divvirzienu dabasgāzes plūsmas projekta īstenošanai starp Latviju un Lietuvu, kā arī Inčukalna pazemes gāzes krātuves paplašināšanas iespēju izpētei. Jau tagad Inčukalna gāzes krātuves tilpums nodrošina dabasgāzes triju gadu patēriņu Latvijā, un "ar to veselu gadu varētu iztikt visa Baltija," informēja EM parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins.

EK Eiropas Enerģētikas atveseļošanas programmas ietvaros 2010. gadā pieņēma lēmumu par 10 milj. eiro līdzfinansējuma piešķiršanu LG un Lietuvas AB "Lietuvos Dujos" kopīgi sagatavotajam projektam "Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma divvirzienu plūsmas jaudas pastiprināšana". Tā ir puse no kopprojekta Latvijā īstenojamai daļai nepieciešamā finansējuma.

Projekta ietvaros paredzēts rekonstruēt 15 urbumus Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, izbūvēt jaunu gāzes pārvadu zem Daugavas, izveidot jaunu virzuļa pieņemšanas kameru Latvijā, kā arī modernizēt gāzes kompresoru staciju Paņevežā un daļu no Lietuvas gāzesvadu sistēmas. Šogad projekta ietvaros Latvijā ir veikti visi nepieciešamie iepirkumi, Inčukalna pazemes gāzes krātuvē modernizēti četri urbumi, sākta Daugavas šķērsojuma būvniecība, kā arī veikti Daugavas šķērsojuma urbuma un cauruļvadu aizsardzības pasākumi. Pārējie darbi tiks pabeigti līdz šā gada beigām.

LNG - konkurences avots

Ņemot vērā nepieciešamību novērst reģiona izolētību, Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plānā ir noteikts minimālais nepieciešamais infrastruktūras projektu kopums, kas ietver Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojuma būvniecību un savienojuma starp Igauniju un Somiju "BalticConnector" izbūvi, un reģionāla sašķidrinātās gāzes termināla būvniecību.

Sašķidrinātas dabasgāzes (turpmāk - LNG) kā enerģijas produkta un tehnoloģijas ieviešana Latvijā un Baltijas valstīs ir pievilcīga gan no dabasgāzes apgādes drošības paaugstināšanas viedokļa, dažādojot dabasgāzes piegādes ceļus un avotus un radot konkurenci pašreizējam dabasgāzes piegādātājam, gan no Baltijas gāzes tirgus izolācijas novēršanas, gan arī dabasgāzes cenu strauju svārstību riska samazināšanas viedokļa.

Vēsturiski izveidotā Baltijas reģiona gāzes apgādes infrastruktūra, kas arī pašlaik darbojas no viena centra (Latvijas) un LG plānotie pasākumi gāzes apgādes drošības uzlabošanai salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm nodrošinās mazākās izmaksas infrastruktūras pielāgošanai LNG termināla iekļaušanai reģiona gāzes apgādes sistēmā. Turklāt jau esošā Inčukalna pazemes gāzes krātuve ar iespēju to paplašināt līdz 3,2 mljrd. m3 nodrošinātu iespējami zemākās LNG cenas iegūšanu.

Šogad "Latvenergo" ir sācis LNG termināla būvniecības projekta virzīšanu Latvijā. Pirmajā posmā līdz gada vidum paredzēts pabeigt projekta sākotnējo izvērtējumu. Balstoties uz tā secinājumiem, tiks pieņemts lēmums par pārējo projekta ietvaros plānoto aktivitāšu īstenošanu.

EM sadarbībā ar Ārlietu ministriju ir sākusi konsultācijas ar EK un ES dalībvalstīm par iespējamo atbalstu reģionālā LNG termināla būvniecībai Latvijā.

Baltijas valstīm īpaši nozīmīgs ir Lietuvas-Polijas starpsavienojums, kura attīstībā, kā informēja G. Ābele, progress šobrīd nav vērojams.

EM šā gada laikā plāno veikt analīzi par pilnīgu dabasgāzes tirgus liberalizāciju, novēršot LG privatizācijas līgumu radītās sekas. Tas ir neskaidrs formulējums, un, iespējams, arī tādēļ I. Sudraba uzdeva jautājumu - vai, ieguldot lielās investīcijas gāzes apgādes sistēmas uzlabošanā, LG nedomā par privatizācijas līgumā paredzēto ekskluzīvo monopola tiesību termiņa pagarināšanu arī pēc 2017. gada.

Tas par gāzi un elektrību. Saistībā ar AER izmantošanu Latvijā vēl daudz neskaidrību un arī - problēmu. Tādēļ šī nebija ne pirmā, ne pēdējā reize, kad enerģētikas politikas veidotāji ziņoja Saeimas komisijai par paveikto. Tādēļ par AER ražošanas veidiem un to plašākas izmantošanas ietekmi uz elektrības un siltuma gala tarifiem ir atsevišķs un gana plašs temats.

Kā Tokijā notikušas preses konferences laikā izteicās Macumoto, Krievijas prezidenta apgalvojums, ka Kuriļu salas ir Krievijas zeme, «neatbilst Japānas nostājai». Dmitrijs Medvedevs piedāvājumu izveidot četrās strīdīgajās Kuriļu salās vienotu ekonomisko zonu izteica intervijā trīs valsts lielāko televīzijas kanālu vadītājiem.

«Nekas tā nesatuvina, kā kopīgi ekonomiskie projekti,» paziņoja Krievijas prezidents. Pēc viņa vārdiem, šādas zonas radīšana Kuriļu salās būs izdevīga abām pusēm. Vienlaikus Medvedevs uzsvēra, ka Krievija no Kuriļu salām neatteiksies. 2010. gada novembrī Dmitrija Medvedeva ierašanās Kunaširā – vienā no Kuriļu grēdas dienvidu daļas salām, kuru teritoriālo piederību apstrīd Tokija – sarežģīja attiecības starp abām valstīm un noveda pie diplomātiska konflikta. Japāna uz laiku atsauca savu vēstnieku Krievijā Masaharu Kono, bet nedaudz vēlāk kļuva zināms, ka 2011. gada sākumā Kono nāksies demisionēt.

Portāls www.pok.lv piebilst, ka Tokija četras Kuriļu grēdas salas (Iturupu, Kunaširu, Šikotanu un Habomai arhipelāgu) dēvē par „ziemeļu teritorijām” un uzskata tās par valsts sastāvdaļu, kuru nelikumīgi okupējusi PSRS un turpina okupēt Krievija. Šīs salas par Japānai piederošām tika atzītas Krievijas un Japānas traktātā par tirdzniecību un 1855. gada robežām. Tomēr pēc Otrā pasaules kara salas kļuva par PSRS īpašumu, kuras tiesību mantiniece ir Krievija. Pēc tam kad PSRS karaspēks salas ieņēma, no tām arī tika padzīti visi japāņu tautības iedzīvotāji.

Teritoriālā strīda dēļ Krievija un Japāna joprojām nav parakstījušas miera līgumu. Japāna atsakās parakstīt dokumentu līdz brīdim, kamēr tai netiks atgrieztas Dienvidkuriļu salas. Japānas valdības nostāja gan rada nopietnas problēmas šīs valsts kompānijām, kurām ir liela interese par dalību enerģētiskajos projektos kopā ar Krievijas uzņēmumiem.

Atbilstoši ilgus gadus spēkā esošai Japānas valdības pozīcijai, Japānas iedzīvotāju un uzņēmumu piedalīšanās ekonomiskajās programmās strīdīgo salu apgūšanai «nesaskan ar valsts pozīciju ziemeļu teritoriju jautājumā». Oficiālā Tokija atļauj japāņu braucienus uz salām tikai ar mērķi apmeklēt tuvinieku kapus vai uzturēt privātus kontaktus, vienlaikus aicinot japāņus atturēties no «pārējiem braucieniem» līdz «ziemeļu teritoriju problēmas atrisināšanai».

Autors: www.2v.lv

Viņš uzsvēra, ka biznesa foruma sekmes garantē plašā Latvijas uzņēmēju pārstāvniecība – aptuveni 200 uzņēmēju. Šī foruma ietvaros tiks parakstīts abu valstu banku asociāciju sadarbības līgums. Līdz šim Latvijas un Krievijas sadarbības potenciāls netiek pietiekami izmantots ne metālapstrādē, ne tranzītā. Krieviju interesē Latvijas tranzīta potenciāla attīstība. J. Primakovs arī uzsvēra tādu uzņēmēju kā Vasilijs Meļņiks un Pjotrs Avens ieguldījumu abu valstu biznesa kontaktu attīstībā un šī foruma organizācijā, raksta NRA.lv

V. Zatlers akcentēja Latvijas ekonomikas stabilizāciju pēc krīzes un spēju kļūt elastīgai sadarbībā ar Krieviju. Latvijas eksports salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir pieaudzis par 27%, un tas liecina, ka ir vēl iespējas attīstībai. Gan J. Primakovs, gan V. Zatlers uzvēra pozitīvo nozīmi līgumam par dubulto nodokļu neaplikšanu, līgums tiks parakstīts šodien.

Latvijas uzņēmēji, kas piedalās forumā, Neatkarīgajai izteica nožēlu, ka šajā pasākumā piedalās samērā maz Krievijas uzņēmēju. Viņi tomēr pauda gandarījumu par šo forumu, jo tas “parādīšot valdībai, ka Krievijas bizness ir ļoti svarīgs Latvijai un ka mēs faktiski nespējam bez tā funkcionēt”. Itera Latvija prezidents Juris Savickis Neatkarīgajai atzina, ka, visticamāk, tikai pateicoties vizītei, ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) beidzot atzinis, ka Latvijai Krievija gāzes cenas piedāvā tādas pašas kā Eiropai, nevis augstākas, kā viņš bija apgalvojis līdz šim.

V. Zatlers foruma atklāšanā arī apliecināja, ka Latvija būtu gatava atbalstīt bezvīzu režīma ieviešanu starp Krieviju un ES, kas sekmētu biznesa kontaktu attīstību.

„Maskava vairāk netiecas „skaldīt, lai valdītu”. Aukstais karš tai ir palicis pagātnē, bet tuvināšanās ar Vašingtonu lielā mērā noveda arī pie tuvināšanās ar Parīzi un Berlīni,” teikts Francijas Starptautisko attiecību institūta (IFRI) padomnieka Dominika Moizi publikācijā.

„Krievija satuvinās ar Rietumiem tāpēc, ka jūtas spēcīga, risinot dialogus ar Vašingtonu, Parīzi un Berlīni, kā arī tāpēc, ka tā apzinās savu nenovēršamo atpalicību no Ķīnas. Krievijai ir vajadzīgi Rietumu investori, it īpaši no Eiropas, bet tiem savukārt Krievija ir pievilcīgs partneris. Putina režīms ir spēcīgāks nekā jebkad,” atzīmē izdevums, uz kuru atsaucas portāls www.pok.lv

Nevienam nav šaubu, ka 2012. gadā Putins atkal nāks pie varas Kremlī, uzskata publikācijas autors. „Maskava neriskē un jau šobrīd gatavo vēlēšanas, kurās ārkārtīgi populārais Putins nevar neuzvarēt. Visos svarīgākajos posteņos – no Tatarstānas prezidenta līdz Maskavas mēram – ir ielikti pareizie cilvēki. Par sevi pārliecinātā Krievija arī apzinās Amerikas grūtības un Eiropas Savienības vājumu. Uzticības līdzsvars ir pārvietojies uz austrumiem, taču nevis pie Krievijas, bet gan pie Ķīnas. Demogrāfiskā situācija traģiski ilustrē šo problēmu, savukārt krievu dvēseles „melnais narcisms” tikai pastiprinās,” teikts publikācijā.

Lai radītu pretsvaru Ķīnai, kura ir apsteigusi Krieviju visos rādītājos, Maskava atkal orientējas uz Eiropu. „Krievija iet pretī Eiropai, kura savukārt virzās uz daudzpolaritāti ar trim pievilkšanas centriem: Eiropas Savienību, Krieviju un Turciju. Šāda Krievijas un Eiropas tuvināšanās ar Francijas un Vācijas starpniecību liecina par jaunas pasaules veidošanos, kur NATO un Eiropas Savienības dominēšanai pienāks beigas. Šī jaunā pasaule ir ASV relatīvas norobežošanās no Eiropas un lielo Eiropas valstu pieaugošās norobežošanās no ES rezultāts. Pie šādi izmainījušos spēku sadalījuma Krievijas rokās rodas aizvien jaunas kārtis,” secināts publikācijas noslēgumā.

Autors: www.2v.lv

Vācijas laikrakstā „Rheinische Post” publicēts plašs raksts, kurā pausts viedoklis, ka „Eiropai ir nākotne, tikai sadarbojoties ar Maskavu, nevis konfliktējot ar savu lielo austrumu kaimiņu”. Publikācijas autori ir Folkers Rūe, bijušais Vācijas aizsardzības ministrs (no 1992. līdz 1998. gadam), un Ulrihs Vaisers, pensionēts viceadmirālis, bijušais Vācijas Aizsardzības ministrijas politikas plānošanas nodaļas direktors laikā, kad ministra posteni ieņēma Rūe.

Globālie procesi, uzskata publikācijas autori, ir pavēruši durvis jaunas drošības sistēmas izveides iespējai – sistēmas, kuru kopīgi veidotu Krievija, Eiropa un ASV. Šim trijniekam ir daudz saskares punktu – tādas problēmas, kā „cīņa ar terorismu, globālo komunikāciju tīkla ievainojamība, pieaugošie draudi izmantot raķetes ar kaujas kodolgalviņām, masu iznīcināšanas ieroču izplatība un, kas pats svarīgākais, nestabilitāte Tuvajos un Vidējos Austrumos”. Par pašu bīstamāko tendenci Rūe un Vaisers uzskata islāma terorismu.

Abas militārpersonas ir pārliecinātas, ka stabilizēt reģionālos konfliktus tikai ar militāru iejaukšanos nav iespējams. Mūsdienās priekšplānā ir jāizvirza politiskie, diplomātiskie, kultūras un ekonomiskie centieni, bet novērst jaunus draudus iespējams, tikai darbojoties kopīgi.

Šā iemesla dēļ publikācijas autori uzskata, ka jau tuvākajā nākotnē NATO būs jāatbild uz galveno jautājumu: vai tā redz Krieviju alianses iekšienē vai ārpus tās? Tieši tādu pašu jautājumu „sev pašai nāksies uzdot Krievijai un sniegt atbildi uz to”. Turklāt jebkura stratēģija, kuras mērķis ir Krievijas izolācija, „ir nolemta neveiksmei un var tikai kaitēt Rietumu interesēm”, apgalvots rakstā, uz kuru atsaucas portāls www.pok.lv.

Rūe un Vaisers tāpat norāda uz jaunas pieejas nepieciešamību Padomē Krievija – NATO. Ir laiks izbeigt savstarpējās apsūdzības un pāriet pie konstruktīva darba, „risināt pastāvīgu dialogu par visiem relevantajiem jautājumiem un kopīgi pieņemt lēmumus”. NATO nākotni abi publikācijas autori redz kā stratēģisku konstrukciju, kura ietver trīs spēkus: Ziemeļameriku, Eiropu un Krieviju. Miers un stabilitāte Eiropā un Eiropai iespējami tikai kopā ar Krieviju, nevis vēršoties pret to, uzsvērts rakstā.

Publikācijā arī pieminēts NATO paplašināšanās austrumu virzienā process. Kopš tā laikā, norāda raksta autori, situācija ir pilnībā mainījusies. „Ir pienācis laiks atvērt NATO durvis Krievijai kā pilntiesīgai alianses dalībniecei. Protams, Krievijai ir jāpiekrīt pildīt visus alianses dalībvalsts pienākumus un jāuzņemas tādas pašas saistības, kā jebkurai citai NATO dalībniecei.” Pašlaik ir īstais laiks iniciēt procesu, par kura rezultātu jākļūst Krievijas pilnvērtīgai dalībai aliansē, teikts raksta noslēgumā.

Avots: www.2v.lv

Projekta īstenošanai no ES līdzekļiem iespējams saņemt līdz pat 90% līdzfinansējuma, savukārt vismaz 10 % no projekta finansējuma jānodrošina katram projekta partnerim. Projektu konkursā var pieteikties arī mazie un vidēji uzņēmumi (MVU), tomēr tiem ir vairāki ierobežojumi. MVU var piedalīties tikai 1. prioritātes ietvaros, tiem jānodrošina vismaz 50% līdzfinansējums un tie nevar būt projekta iesniedzēji. Apstiprināto projektu īstenošanai būs iespējams saņemt priekšmaksājumu.

Projektu pieteikumus var iesniegt organizācijas no sekojošām teritorijām:

• Latvijā: Latgales, Vidzemes, (Rīgas un Pierīgas kā papildus teritorijām);
• Igaunijā: Kirde-Eesti, Lõuna-Eesti, Kesk-Eesti, (Põhja-Eesti kā papildus teritorija);
• Krievijā: Leningradas apgabala, Pleskavas apgabala, Sanktpēterburgas.

Programmas atbalsta saņēmēji ir valsts iestādes vai to veidotas apvienības, vietējās un reģionālās iestādes vai to veidotas apvienības, nevalstiskās organizācijas, sabiedriskajām līdzvērtīgas organizācijas, mazie vai vidējie uzņēmumi (tikai 1. prioritātes ietvaros).

Projektā ir jāpiedalās vismaz 1 partnerim no Krievijas, un vismaz 1 partnerim no Igaunijas un/vai Latvijas.

Programmas mērķis ir izmantot plašā pierobežas reģiona potenciālu reģiona ekonomikas attīstībai, piesaistot investīcijas nodarbinātības un dzīves līmeņa celšanai. Programmai ir trīs prioritātes:

1. sociālekonomiskās attīstības veicināšana,
2. kopējie izaicinājumi,
3. cilvēku savstarpējās sadarbības veicināšana.

Lēmumu par projektu apstiprināšanu un finansējuma piešķiršanu pieņem Programmas Uzraudzības komiteja, kas sastāv no programmas dalībvalstu nacionālā, reģionālā līmeņa pārstāvjiem un dažādu nozaru ekspertiem. Programma tiek finansēta no ERAF un Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta līdzekļiem un ieviesta, izmantojot atklātus projektu konkursus. Kopējais programmas finansējums ir 47 milj. EUR. Papildus ES finansējumam programmas partnervalstis plāno piešķirt savu līdzfinansējumu projektu īstenošanai.

Šovasar ir sācies jauns posms Krievijas, Kazahstānas un Baltkrievijas ekonomiskajā integrācijā. Jūlijā tika pārtraukta muitas dokumentu noformēšana uz Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas savstarpējām robežām.

Muitas apskate tika saglabāta un muitas deklarācijas joprojām ir jāiesniedz, bet izpaliek visu dokumentu sagatavošana un iesniegšana, šķērsojot Muitas savienības iekšējās robežas.

Vizuāli izskatās, ka Krievija kopīgi ar vairākām kaimiņu valstīm veido līdzinieku Eiropas Savienībai – brīvprātīgu Eirāzijas valstu ekonomisko savienību. Tomēr viss nav tik gludi, kā varētu saprast no TV reportāžām par valstu līderu savstarpējām apmaiņām ar diplomātiskām laipnībām.

Vispirms jāpaprot, kas būs ieguvēji un zaudētāji Muitas savienības izveidē. Muitas savienībā ir ieinteresēts liels un legāls bizness. Paredzēts, ka jau 2012. gadā preču apmaiņas sistēma starp Krieviju, Kazahstānu un Baltkrieviju būs līdzīga tai preču pārvietošanās brīvībai, kāda pašlaik ir starp ES valstīm.

Lielais un legālais bizness ir par! Muitas savienība vienkāršos preču apmaiņu un samazina izmaksas, kas bija saistītas ar muitas procedūrām. Liels atbalsts Muitas savienības idejai ir NVS valstu politiskajā elitē. Muitas savienība ir reāla, liela un taustāma atbilde uz globālo krīzi.

Kad uzstājoties jūlijā Astanas ekonomiskajā forumā Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs uzsvēra, ka laikā, kad citas valstis uz krīzi atbild, aizverot savas robežas un noslēdzoties no apkārtējās pasaules, Kazahstāna aicina atbildēt uz krīzes izaicinājumiem, padziļinot reģionālo kooperāciju, šāda atbilde uz kopējā protekcionisma pieauguma fona pasaulē izskatās kā atbildīga un konstruktīva. Muitas savienībai un šā projekta attīstībai seko gan Eiropā, bet īpaši liela interese ir centrālajā Āzijā. Jūlijā savu nopietno interesi par iestāšanos Muitas savienībā pauda Kirgizstānas un Tadžikistānas valdības.

Liels ideoloģisks atbalsts Muitas savienībai ir vērojams Krievijas sabiedrībā. Ārēji Muitas savienības izveide var tikt uztverta kā zināms solis PSRS restaurācijā. Tikai ja PSRS tautu draudzību balstīja sarkanās armijas durkļi, tad Muitas savienība var tikt uztverta kā civilizēta pievienošanās atdzimstošajai Krievijas impērijai, pilnīgi brīvprātīgi pielāgojot citu dalībvalstu likumdošanas sistēmas Krievijas interesēm. Plašai publikai to var pasniegt kā Krievijas varenības restaurāciju, kas var ielīksmot impēriski domājošos Krievijā. Tiesa, citās Muitas savienības valstīs nostalģiju pēc PSRS samazinās ļoti pragmatiski apsvērumi. Lai gan lielais un legālais bizness ir par Muitas savienību, tomēr ļoti daudzi gan Kazahstānā, gan Baltkrievijā jau saskata negatīvo un zaudējumus, kas rodas, Muitas savienībai attīstoties.

Uz problēmām netieši norāda Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, kurš jau 5. jūlijā uzreiz pēc tikšanās ar Krievijas un Kazahstānas līderiem aizrādīja, ka jaunajai savienībai “ir jādod zināms labums cilvēkiem”. Proti, ja vienkāršie cilvēki nesaskatīs savus ieguvumus, bet redzēs tikai zaudējumus, tad ļaudis nesapratīs, kāpēc šāda savienība vajadzīga. Tātad – kas ir tiešie zaudētāji no Muitas savienības izveides? Paradoksālā kārtā tie ir ļoti daudzi – simtiem tūkstošu vienkāršo ļaužu gan Baltkrievijā, gan Kazahstānā. Visas problēmas aplūkot šeit nepietiks vietas, bet var uzskaitīt vienu problēmu Baltkrievijā un vienu Kazahstānā. Muitas savienības dalībvalstīm vairākos būtiskos jautājumos bija jāpielāgojas Krievijas ekonomiskajai politikai.

Krievija ir saglabājusi savu autoražošanu. Krievijas auto tirgus tiek aizsargāts un spēja piesaistīt ārvalstu investorus ar nepatīkami lielām muitas barjerām, īpaši attiecībā uz lietotu vieglo auto importu. Pārējām Muitas savienības dalībvalstīm bija jāpaceļ savas muitas barjeras līdz Krievijas līmenim. Tagad, pēc pievienošanās Muitas savienībai, ikvienam baltkrievam ir jāmaksā krietni vairāk par lietotas Rietumeiropā, Japānā, ASV vai citviet ražotas automašīnas iegādi. Līdz šim Baltkrievijai nebija jāaizsargā savs vieglo auto tirgus. Pievienošanās Muitas savienībai tad arī rada ne pārāk bagāto baltkrievu ļaužu un līdz ar to arī valsts prezidenta Aleksandra Lukašenko satraukumu. Baltkrievijas līderis ir pievienojis savu parakstu muitas kodeksiem ar publiski paustu atrunu, un tagad ir jāatrod kompromiss, lai savietotu Krievijas auto tirgus aizsardzības sistēmu ar Baltkrievijas ģimeņu labklājību.

Kazahstānai ir cits stāsts. Kazahstāna pievienošanos Muitas savienībai izmanto, lai dotu iznīcinošu triecienu pelēkajai ekonomikai. Kazahstānas importā ir relatīvi liels neformālā eksporta īpatsvars. Līdz 2010. gada jūlijam viena fiziska persona vienā reizē drīkstēja Kazahstānā ievest preces par summu līdz 10 000 dolāru un ar svaru līdz divām tonnām.

Fiziskām personām bija vienkāršota muitošanas procedūra. Par katru kilogramu virs 35 kg bija jāmaksā muitas nodoklis 0,6 eiro par kilogramu (www.gazeta.kz). No 1. jūlija noteikumi jau ir citi. Tagad bez muitas nodevas var ievest preces līdz 50 kg svarā un līdz 1500 eiro vērtībā. Ja šis normatīvs tiek pārsniegts, tad jāmaksā nodeva 30% lielumā no muitas vērtības par ievestajām precēm, kas, pēc gazeta.kz aprēķiniem, varētu būt pat četri eiro par kilogramu. Pelēkais bizness tiek iedzīts spīlēs. Tagad ir izdevīgāk legalizēties, nevis maksāt jaunās muitas nodevas kā privātpersonām. No valstiskām pozīcijām viss kārtībā. Pelēkā sektora legalizācija un apkarošana labvēlīgi ietekmēs valsti. Liels pelēkās ekonomikas īpatsvars ir gan augsne korupcijai, gan kriminālajām aprindām. Tomēr Kazahstānai, konsekventi ievērojot jaunos muitas noteikumus, būs jāatrisina lielas sociālas problēmas.

Kazahstānas lielāko pilsētu preču tirgos, kuru galvenie piegādātāji bija privātpersonas, ir nodarbināti aptuveni 300 000 cilvēku. Tāpēc Kazahstānā daudzi sīkie tirgotāji pārmaiņas neuztver ar sajūsmu.

Tomēr daudzi gan Muitas savienības valstīs, gan citā zemēs vēl joprojām ar lielu skepsi uztver solījumus 2012. gadā atvērt Muitas savienības valstu robežas brīvai preču plūsmai. Eiropas Savienībai bija nepieciešami desmitiem gadu, lai panāktu brīvu preču kustību un likvidētu dažādus šķēršļus un privilēģijas. Krievija, Baltkrievija un Kazahstāna cer tādu pašu harmonizāciju paveikt trijos gados.

Autors: Juris Paiders / NRA.lv

Šis ir viens no veidiem, kā Krievija plāno mazināt budžeta deficītu. Pēdējos desmit gados Krievija ir izvairījusies no idejas par privatizāciju. Daļēji pārdoti tiks naftas uzņēmums Rosņeftj un banka Sberbank, cauruļvadu operators Transņeftj, valsts banka VTB un hidroenerģijas uzņēmums Rushidro un citi uzņēmumi.

Tie visi jau ir daļēj privatizēti, bet valsts tajos joprojām ir lielākā akciju īpašniece. Tagad vairāk akciju tiks piedāvāts privātiem uzņēmumiem, bet arī turpmāk Krievijas valdības kontrole pār tiem saglabāsies.

Ministru kabinets šodien, 20.jūlijā, apstiprināja rīcības plānu pārtikas produktu eksporta veicināšanai uz Krievijas Federāciju. Plāna galvenais mērķis ir uzlabot Latvijas pārtikas preču eksporta nosacījumus uz Krieviju.

KF ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem un līdere Latvijas lauksaimniecības produktu eksporta partnervalstu starpā – 2009.gadā uz KF tika eksportēti 19% no visa lauksaimniecības produktu eksporta un 48% no visa Latvijas lauksaimniecības produktu eksporta uz trešajām valstīm. Turklāt, pārtikas nozare ir viena no nozīmīgākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, kas 2009.gadā veidoja 22% no apstrādes rūpniecības IKP vērtības un ir eksporta vērtības ziņā vērtīgākais Latvijas eksporta sektors. Lai gan š.g. sākumā Pārtikas un veterinārajā dienestā bija atzīti 1325 pārtikas uzņēmumi, kuriem ir tiesības eksportēt savu produkciju uz KF, bieži vien izskan uzņēmēju neapmierinātība ar dažādiem sarežģījumiem eksportējot pārtikas preces uz KF.

Kā nozīmīgākos sarežģījumus un šķēršļus pārtikas preču eksportam uz KF uzņēmēji min laikietilpīgu robežšķērsošanu un neprognozējamas muitas procedūras, atšķirīgu sanitāro un fitosanitāro standartu piemērošanu, laikietilpīgu eksportētāju atzīšanas procedūru un dažādas tirdzniecības barjeras. Vienlaikus, ir nepietiekams atbalsts pārtikas uzņēmumiem ārējo tirgu apgūšanai.

Lai sekmētu Latvijas pārtikas preču eksportu uz KF, Ekonomikas ministrija, sadarbībā ar Zemkopības, Ārlietu, Finanšu ministrijas, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības un biedrības „Rīgas Šprotes” pārstāvjiem ir izstrādājusi rīcības plānu pārtikas produktu eksporta veicināšanai uz Krievijas Federāciju.

Plānā ir paredzēti četri darbības virzieni, kuros iekļauti konkrēti pasākumi, kas veicami 2010.gadā papildus esošajiem eksporta atbalsta pasākumiem, veicinot Latvijas pārtikas ražotāju komersantu sadarbību, sekmējot vienošanās noslēgšanu starp Latviju un KF par piena, gaļas produktu un konditorejas izstrādājumu piegādēm uz KF, kā arī īstenojot Latvijas uzņēmumu politisko lobēšanu tikšanās laikā ar KF amatpersonām.

Paredzēts, ka Plāna īstenošanas rezultātā tiks atvieglots un sekmēts Latvijas pārtikas preču eksporta pieaugums un Krieviju. Plānā ir paredzēts arī paplašināt līgumtiesisko bāzi ar KF, kā arī radīt labvēlīgākus nosacījumus Latvijas eksporta attīstībai, nodrošinot vienotu kritēriju ieviešanu gaļas un piena produktu eksportam, vienkāršojot gaļas un piena produktu eksporta procedūru, samazinot tirdzniecības tehniskās barjeras konditorejas izstrādājumu realizācijai KF tirgū, kā arī uzlabojot loģistikas sistēmu Latvijas produkcijas eksportam uz KF.

Vienlaikus, paredzēts iekļaut pārtikas nozares uzņēmējus valsts atbalsta programmā „Ārējo tirgu apgūšana” , kā arī veicināt pārtikas uzņēmumu sadarbību eksportam uz KF.

Autors: BNA Latvia