Šā gada februārī vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri, bija par 4,0% augstāks. Precēm cenas pieauga par 5,7%, bet pakalpojumiem – kritās par 0,4%, raksta NRA.lv

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām februārī bija cenu kāpumam pārtikai, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.

Februārī turpinājās pārtikas produktu cenu kāpums, ko noteica atsevišķu preču cenu dinamika pasaules tirgū, ražotāju cenu kāpums, kā arī akciju noslēgums. Dārzeņiem cenas pieauga par 8,8%, pienam un piena produktiem – par 3,2%, sieram – par 2,6%, tējai un kafijai – par 3,3%, augļiem – par 4,1%, cukuram – par 6,2%, konditorejas izstrādājumiem – par 2,0%, atspirdzinošajiem dzērieniem – par 2,8%, labības produktiem – par 1,1%. Akciju rezultātā par 0,8% samazinājās cenas gaļai un gaļas izstrādājumiem, par 0,9% – maizei, par 0,4% – saldumiem, medum, bet par 0,3% – olām.

Atlaižu un sezonas izpārdošanu ietekmē apaviem cenas samazinājās par 5,7%, apģērbiem – par 1,8%, bet apģērbu piederumiem – par 11,0%.

Vidējais cenu līmenis degvielai bija par 0,5% augstāks, nekā janvārī. Cenu kāpumu mēneša beigās daļēji kompensēja degvielas cenu kritums februāra sākumā. Dārgāki kļuva sauszemes transporta pakalpojumi, autovadītāju kursi, ar transportu saistīti apdrošināšanas pakalpojumi. Par 7,7% sadārdzinājās tūrisma pakalpojumi, par 0,7% – medikamenti, bet par 3,1% – ziedi.

Februārī par 1,2% cenas samazinājās siltumenerģijai. Akciju rezultātā par 3,0% lētākas kļuva personīgās aprūpes preces. Akciju ietekmē zemākas cenas bija arī mājokļa uzkopšanas un tīrīšanas līdzekļiem, alkoholiskajiem dzērieniem, mēbelēm un mājokļa iekārtām, datu apstrādes iekārtām, sanatoriju pakalpojumiem, rotaļlietām, sadzīves ierīcēm, atpūtas un sporta pakalpojumiem un mājsaimniecības tekstilizstrādājumiem.

Autors: NRA.lv

Vislielākā mēneša inflācija janvārī reģistrēta Slovākijā, kur patēriņa cenas mēneša laikā pieaugušas par 2,1%, bet salīdzinājumā ar 2010.gada janvāri par 3,2%. Savukārt vislielākā gada inflācija 2011.gada janvārī reģistrēta Rumānijā – 7% apmērā, savukārt mēneša inflācija valstī bija 0,8%, kas ir piektais lielākais rādītājs.

Vismazākā gada inflācija reģistrēta Īrijā 0,2% apmērā, savukārt mēneša salīdzinājumā Īrijā reģistrēta deflācija 0,3% apmērā.

2011.gada janvārī deflācija reģistrēta 14 ES valstīs – vislielākā Itālijā – 1,6%, kam seko Malta un Spānija ar 1,3% deflāciju un Beļģija ar 1,2% deflāciju.

Apskatot datus par Baltijas valstīm, jāsecina, ka Igaunijā janvārī bijis otrs lielākais patēriņa cenu pieaugums gada griezumā – 5,1% apmērā, bet, salīdzinot ar decembri, cenas Igaunijā nav mainījušās.

Lietuvā janvārī, salīdzinot ar 2010.gada janvāri, patēriņa cenas pieaugušas par 2,8%, bet salīdzinājumā ar decembri cenas pieaugušas par 0,4%.

Gada griezumā ES 2011.gada janvārī reģistrēta inflācija 2,7% apmērā, bet janvāra mēneša laikā ES piedzīvojusi deflāciju 0,4% apmērā. Savukārt eirozonā gada inflācija sasniedza 2,3%, bet mēneša laikā reģistrēta deflācija 0,7% apmērā.

Autors: bizness.lv

Precēm cenas pieauga par 1,6%, bet pakalpojumiem – par 0,5%. 2010.gada janvārī, salīdzinot ar 2009.gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,2%.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām janvārī bija cenu kāpumam pārtikai, ar mājokli un transportu saistītajām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.

Mājokļa grupā par 11,0% sadārdzinājās elektroenerģija, par 2,4% – cietais kurināmais, bet ūdensapgāde un ar mājokli saistītie pakalpojumi kļuva vidēji par 0,5% dārgāki. Savukārt dabasgāze kļuva lētāka par 4,6%, bet siltumenerģijai cenas kritās par 1,1%.

Degviela sadārdzinājās vidēji par 5,2%, tai skaitā benzīns – par 5,3%, dīzeļdegviela – par 4,4%, bet autogāze kļuva dārgāka par 9,6%.

Šā gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis bija par 3,7% augstāks. Precēm cenas pieauga par 5,5%, bet pakalpojumiem – samazinājās par 1,0%.

Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir samazinājies par 0,5%.

Autors: bizness.lv

Kā liecina CSP dati, 2010. gadā patēriņa cenas palielinājās par 2,5%. Vislielākais kāpums gada laikā bija pārtikas preču cenām – 8,0%, tad sekoja transports ar 7,2% un ar mājokli saistītie izdevumi, kas pieauga par 6,2%. Vislielāko iespaidu uz cenu mazinājumu radīja TV un datu iekārtu cenas, kuras atbilstoši statistikas pārskatam samazinājās par 9%.

Lai gan tieši šā vērtējuma daļa ir strīdīga un par to varētu diskutēt. Ja mēs aplūkojam televizoru kā preci pašu par sevi, iespējams, ka televizori (kaste, kineskops un ar to saistītie vadiņi un slēdži) ir kļuvuši lētāki. Tomēr, rēķinot inflāciju, par televizoru ir jāuzskata ierīce, kuru pērk, lai iegūtu konkrētu labumu. TV gadījumā – elektronisku ierīču sakopojums tiek pirkts, lai iegūtu iespēju uztvert un skatīties Latvijas bezmaksas kanālus. Šādā gadījumā 2009. un 2010. gada televizori nav salīdzināmi lielumi. 2010. gadā, nopērkot tādu pašu ierīču, vadu, slēdžu un kineskopa apkopojumu kā 2009. gadā, vairs nebija iespējams iegūt iespēju vērot bezmaksas kanālus. Iespējams, ka TV kastes kļuva lētākas, tikai šīs lētās kastes vairāk neko nedeva, lai skatītos Latvijas TV kanālus. Televizora pirkums, ja ar to saprot ierīci, ar kuru var uztvert Latvijas televīziju kanālus, 2010. gadā būtiski sadārdzinājās. 2010. gadā pirkt pliku televizoru bez ierīcēm, kuras uzspieda pāreja uz digitalizāciju, bija bezjēdzība, jo ar pliku televizoru patērētājs nevarēja iegūt to labumu, kuru pircējs guva gadu iepriekš – Latvijas TV kanālu attēlu un skaņu. Pieņemot, ka lētā gala TV kastes cena palika nemainīga – 60 lati, lai 2010. gadā iegādātos komplektu, ar kura palīdzību varētu uztvert bezmaksas TV attēlu un skaņas signālu, jau bija jāiztērē papildus 15 lati par antenu un 45 lati par dekoderu – pavisam 120 lati. Tāpēc, rēķinot vienāda pakalpojuma cenu TV uztveršanas ierīču gadījumā, ir jārēķinās ar 100% inflāciju gada laikā. TV ierīču cenas, lai saņemtu vienādu pakalpojumu 2009. un 2010. gadā, ir dubultojušās! Tāpēc TV ierīču galā nevar iegūt deflāciju (lai gan CSP aprēķinā tā ir galvenais deflācijas faktors). Tieši pretēji – TV ierīces varētu palielināt kopējo preču inflāciju par vairākiem procentpunktiem – tikai pēc aptuveniem rēķiniem, pat par 4 procentpunktiem.

Šogad inflācija sāks uzņemt apgriezienus, un to veicinās ne tikai Latvijas PVN paaugstināšana, bet jo īpaši naftas un pārtikas cenu pieaugums globālajā tirgū.

NRA.lv

Savukārt 2009.gadā patēriņa cenas par 1,9% bija samazinājušās, kopējam cenu līmenim pazeminoties līdz 2008.gada augusta rādītājiem, raksta Apollo.lv.

Cenu samazinājums Latvijā sākās jau 2008.gada novembrī, bet 2009.gada pirmajos trīs mēnešos atsākās neliels pieaugums, bet pēc tam no 2009.gada aprīļa bija vērojams patēriņa cenu kritums.

2010.gada 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir samazinājies par 1,1%. 2009.gadā 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 3,5%.

Pērnā gada decembrī, salīdzinot ar novembri, patēriņa cenas pieauga par 0,1%. precēm vidējais cenu līmenis pieauga par 0,2%, bet pakalpojumiem nemainījās.

2009.gada decembrī, salīdzinot ar 2009.gada novembri, patēriņa cenas samazinājās par 0,5%.

Pagājušajā gadā lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām bija pārtikas, ar mājokli un transportu saistītu preču un pakalpojumu sadārdzinājumam, kā arī cenu kritumam atpūtas, kultūras un medicīnas precēm un pakalpojumiem.

2010.gada laikā pārtikas preces un bezalkoholiskie dzērieni sadārdzinājās vidēji par astoņiem procentiem. Visvairāk to ietekmēja cenu kāpums svaigiem dārzeņiem – par 36,8%, augļiem – par 20,1%, piena produktiem – par 13,2%, kā arī maizei un graudaugu izstrādājumiem – par 7,6%.

Atsevišķi pārtikas produkti gada laikā kļuva lētāki, piemēram, gaļa, cukurs, olas, dārzeņi un zivju konservi.

Mājokļa grupā cenas pieauga vidēji par 6,2%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums siltumenerģijai par 19,4%, dabasgāzei – par 16,3%, malkai – par 10,6%.

Dārgāka kļuva arī ūdens piegāde, kanalizācijas pakalpojumi, atkritumu savākšana un īres maksa.

Autors: Apollo.lv

Preces ar savu 72% īpatsvaru statistiski vidējā preču un pakalpojumu grozā nodrošina inflāciju, par spīti pakalpojumu cenu kritumam. Gada laikā preču cenas pieaugušas par 2,6%, bet pakalpojumu cenu kritums par 3,2% nav spējis preču sadārdzinājumu dzēst. Pēdējā mēneša laikā preču cenu pieaugums par 0,6% bijis arī pēc savas absolūtās vērtības lielāks nekā pakalpojumu cenu pazemināšanās par 0,3%, raksta NRA.lv

CSP apgalvo, ka lielāko ietekmi uz patēriņa cenu pārmaiņām oktobrī devusi pārtikas, apģērbu un apavu sadārdzināšanās, no vienas puses, un ar mājokļa uzturēšanu saistītu preču un pakalpojumu cenu kritums, no otras puses.

Pārtikas grupā vidējo cenu līmeni galvenokārt ietekmējis maizes un graudaugu izstrādājumu cenu kāpums vidēji par 5,8%, kaut atsevišķiem produktu veidiem šajā grupā cenas augušas daudz straujāk: griķiem +48,6%, graudu maizei +18,6%, rudzu maizei +7,4%, baltmaizei +6,6% un mannas putraimiem +5,2%. Beidzoties dārzeņu piegādei tieši no lauka, to cenas pieaugušas vidēji par 5,1%. Cenas pieaugušas pienam par 1,8%, sieram par 2,5%, tējai un kafijai par 1,5%, cukuram par 0,4%, gaļai un gaļas izstrādājumiem par 0,2%. Šos cenu pieaugumus līdzsvaro palētinājums augļiem –7%, atspirdzinošajiem dzērieniem par –1,2% un zivīm un zivju izstrādājumiem par –0,4%.

Noslēdzoties atlaidēm un tirdzniecībā parādoties rudens un ziemas sezonas precēm, apģērbiem cenas palielinājušas par 3,1% un apaviem par 5%.

Vismaz vizuāli šķiet, ka preču sadārdzinājumu pozīciju ir daudz vairāk un tie ir iespaidīgāki nekā mērenais cenu pieaugums pārējām precēm. Kas, piemēram, ir bremzējis cenu pieaugumu maizei? CSP Patēriņa cenu indeksu daļas vadītājs Oskars Alksnis skaidro, ka tas ir sadārdzinājums tikai par 2,7% tam maizes veidam, kādu mēdz saukt par ķieģelīti.

CSP klasificē par preci arī siltumu, kas septembrī kļuvis lētāks par 2,7% un lielā mērā ietekmējis inflācijas kopējo rādītāju, jo siltumam ir liels īpatsvars preču un patēriņa grozā. O. Alksnis atzīst, ka cilvēki varētu nenoticēt CSP mērījumiem, kad novembrī saņems rēķinus komunālajiem pakalpojumiem oktobrī un tie būs daudz lielāki nekā septembrī pirms apkures sezonas sākuma. Tomēr viņš atgādina, ka siltumenerģijas ražošana Latvijā joprojām ir centralizēta (vienā apdzīvotā vietā parasti tikai viens siltuma ražotājs) un regulēta, tāpēc savākt ziņas par siltuma tarifiem nav problēma. Ja iedzīvotājiem rodas problēmas ar siltuma zudumiem un (ne)piegādātā siltuma uzskaiti, tad CSP neuzņemas tās risināt.

Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv

Šā gada janvārī, februārī, martā, aprīlī un maijā Latvijā bija ES lielākā gada deflācija. Savukārt jūnijā, jūlijā un augustā Latvijā bija otra lielākā gada deflācija aiz Īrijas.

“Eurostat” dati liecina, ka gada inflācija ES septembrī veidoja 2,2%, salīdzinot ar 2% augustā. Savukārt eirozonā inflācija pieauga no 1,6% līdz 1,8%. Visaugstākā inflācija augustā reģistrēta Rumānijā – 7,7%, Grieķijā – 5,7% un Igaunijā – 3,8%.

Salīdzinot ar augustu, septembrī gada inflācija samazinājusies trīs ES valstīs, divdesmit valstīs – palielinājusies, bet četrās valstīs nav mainījusies.

Autors: bizness.lv

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām septembrī bija cenu sadārdzinājumam apģērbam, apaviem un pārtikai, kā arī ar mājokļa uzturēšanu saistītu preču un pakalpojumu cenu kritumam.

Pārtikas grupā par 10,1% cenas pieauga svaigiem dārzeņiem, par 5,1% – graudaugu izstrādājumiem, par 1,9% dārgāks kļuva piens un piena produkti. Par 1,5% sadārdzinājās arī bezalkoholiskie dzērieni un par 2,4% – augu eļļa un tauki.

Noslēdzoties izpārdošanām un tirdzniecībā nonākot jaunajai rudens kolekcijai, apģērbam cenas pieauga par 5,6%, bet apaviem – par 7,8%.

Cenu līmeni mājokļa grupā visvairāk ietekmēja siltumenerģijas cenu samazinājums par 3,9%. Gāzes cenas saruka vidēji par 3,7%, ko ietekmēja gan cenu kritums dabasgāzei par 4,6% -atceltā akcīzes nodokļa dēļ, gan atlaides sašķidrinātajai gāzei balonos (-1,8%). Savukārt cietajam kurināmam cenas pieauga par 3,5%.

Septembrī sadārdzinājās izglītības, atpūtas, kultūras un sporta pakalpojumi. Dārgākas kļuva personīgās aprūpes preces, ziedi, grāmatas, kancelejas preces un alkoholiskie dzērieni.

Cenas samazinājās tūrisma un sanatoriju pakalpojumiem. Lētāki kļuva augļi, medikamenti, mājdzīvnieku barība, aviobiļetes, lietotas automašīnas, velosipēdi, kā arī TV, video, audio foto un datu apstrādes iekārtas.

Šā gada septembrī vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, bija par 0,4% augstāks. Precēm cenas ir pieaugušas par 2,0%, bet pakalpojumiem – samazinājušās par 3,5%.

Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir samazinājies par 1,8%.

Autors: bizness.lv

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2010.gada maijā, salīdzinot ar 2010.gada aprīli, samazinājās par 0,1%. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas kritās par 0,1%. 2009.gada maijā, salīdzinot ar 2009.gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām maijā bija cenu kritumam pārtikai, mājokļa iekārtām, mājturības piederumiem un uzkopšanas līdzekļiem, kā arī cenu kāpumam ar mājokļa uzturēšanu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Cenas palielinājās tabakas izstrādājumiem, alum, finanšu pakalpojumiem, privāttransportam, aviobiļetēm, sauszemes transporta, tūrisma un viesnīcu pakalpojumiem.

Šā gada maijā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, bija par 2,3% zemāks, tai skaitā precēm – par 1,0%, bet pakalpojumiem – par 5,6%.

Gaidāmā cenu pieauguma vietā, maijā cenas pazeminājās par 0,1%. To lielā mērā noteica plašais krituma mērogs dažādās patēriņa grupās. To diktēja cenu samazinājums pārtikai, apģērbiem un apaviem. Konkurences ietekmē saruka sakaru cenas, bet pirktspējas kritumam turpināja pielāgoties veselības pakalpojumu cenas. Būvniecības apsīkuma ietekmē cenu lejupslīdi piedzīvoja arī mājokļa iekārtu cenas. Savukārt vairākās grupās cenas mēneša laikā nemainījās (viesnīcas, transports, izglītība). Plašo cenu kritumu nespēja kompensēt cenu pieaugums maksai par mājokli (siltumenerģija) un alkoholam un tabakai, aviobiļetēm, sauszemes transporta, tūrisma un finanšu pakalpojumiem, komentē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Maija cenu kritums nedaudz izkrīt no Baltijas kopējā konteksta. Gan Lietuvā, gan Igaunijā maijā bija vērojams cenu kāpums. Līdz šim tendences ar nelielām korekcijām visās trīs Baltijas valstīs ir līdzīgas. Igaunija jau labu laiku uzrāda pieaugošu patēriņa cenu līmeni, maijā sasniedzot 3% apmēru. Savukārt aprīlī cenu līmenis Lietuvā gada izteiksmē jau uzrādīja pieaugumu, maijā jau sasniedzot 0,7%. Tādēļ neskatoties uz nelielo cenu kritumu mēneša laikā, gada izteiksmē cenu krituma apmērs turpina rukt. Mazpamazām Latvijā deflācijas spiediens vājinās, ko lielā mēra ietekmē globālie procesi. No otras puses vietējās pirktspējas kritums turpinās spiest pakalpojumu cenas uz leju. Tomēr līdzšinējo gaitu un ārējo faktoru ietekmi var piebremzēt parādu krīzes radītā viļņošanās, kā ietekmē globālais cenu pieaugums var būt stipri mērenāks. Tāpat cenu kāpumu iegrožos vērienīgie taupības pasākumi ES. Tādēļ maija patēriņa indeksa kritums neliek mainīt pašreizējo cenu attīstības tendences vērtējumu. Tas drīzāk izlīdzina iepriekšējos mēnešos strauji uzņemto cenu pieauguma gaitu, uzskata eksperts.

Savukārt Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds prognozē, ka visticamāk nākamo mēnešu laikā vidējās cenas svārstīsies aptuveni pašreizējā līmenī bez skaidri izteiktas tendences – dažus mēnešus būs vērojams kritums, piemēram, pārtikas cenu sezonalitātes ietekmē, bet citos pieaugums. Cenu līmeni iespaidos arī energoresursu cenas pasaules tirgū un eiro kursa svārstības. Cenu indeksa kritums šogad vidēji pret pagājušo gadu gan varētu būt mazāks nekā iepriekš prognozētie 3 – 4% un sasniegt vien aptuveni 2%.

Autors: BNA Latvia