Tiesa, konsolidācijas apjoms netiks iezīmēts konkrētā skaitlī, bet gan būs iezīmēts tikai konsolidācijas intervāls. Tikmēr konkrētāki skaitļi varētu tikt minēti tikai augustā, rakstaNRA.LV.

Lai aizdevēji pilnvērtīgāk spētu izvērtēt šā brīža situāciju mūsu valstī, Finanšu ministrija šobrīd aktualizē nākamā gada nodokļu ieņēmumu prognozes, kā arī makroekonomiskās attīstības scenāriju un budžeta bāzes uzmetumu.

Kā zināms, nākamā gada budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no IKP. Viņš arī teica, ka aizdevēji nav nākuši klajā ar konkrētu nepieciešamo konsolidācijas apjomu.

Dombrovskis informēja, ka konsolidācijas apjoms netiks iezīmēts konkrētā skaitlī, bet gan iezīmēts konsolidācijas intervāls. Augustā jau būs zināms precīzāks konsolidācijas apjoms.

Autors: Ilze Zālīte / NRA.lv

2010.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, IKP ir pieaudzis par 1,1%.

Precizēts un izvērsts 2010.gada ceturtā ceturkšņa IKP pieauguma temps un vērtība tiks publiskoti 2011.gada 11. martā.

Preču un pakalpojumu tirdzniecības bilance novembrī atkal kļuva negatīva, bet minimāli – imports joprojām turpina sekot eksportam. Tāda tendence varētu saglabāties arī šogad, bet, straujāk palielinoties investīcijām (piemēram, ja eksportējošie uzņēmumi strauji palielina ražošanas kapacitāti), tad tas var palielināt tirdzniecības bilances negatīvo saldo.

Tam ir zināms pamats, jo ārējo investoru acīs Latvija turpina būt pievilcīga – ārvalstu tiešo investīciju uzņēmumu peļņa lēnām atjaunojas, kā arī saglabājas augsts no jauna ieplūdušā kapitāla apjoms. Savukārt nesamērīga patēriņa palielināšanās, kas veicinātu arī importa pieaugumu, risks ir niecīgs, jo saglabājas augsts bezdarba līmenis un nav gaidāms, ka iedzīvotāju ienākumu līmenis būtiski palielināsies.

Autors: bizness.lv

Sezonāli neizlīdzinātie dati liecina, ka 2010. gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2009. gada trešo ceturksni IKP palielinājies par 2,9%, raksta Apollo.lv

IKP izmaiņas noteica apjomu kāpumi tirdzniecībā par 11,1%, transporta sakaru nozarē par 5,4%, kā arī apstrādes rūpniecībā par 20,2%. Turpretim apjomu kritums saglabājās būvniecībā. Būvniecība trešajā ceturksnī piedzīvoja 13,1% kritumu.

Tirdzniecības īpatsvars IKP struktūrā bija 17,4%, sakaru nozarē 13,8%, bet apstrādes rūpniecībā 12,6%. Būvniecības apjoma kritums IKP struktūrā bija 6,4% apmērā.

CSP apkopotie privātā galapatēriņā trešā ceturkšņa dati liecina, ka tas palielinājies par 3,3%. Lielākie izdevumi privātajā galapatēriņā bija mājokļa uzturēšanā, kuri samazinājās par 2,2%, pārtikā (0,4% pieaugums) un transportam ar astoņu procentu pieaugumu.

Šajā periodā par diviem procentiem palielinājās arī bruto pamatkapitāla veidošana, par 25,2% imports un par 26,7% eksports. Savukārt valdības galapatēriņš samazinājās par 10,1%.

Šajā periodā salīdzinājumā ar 2009.gada trešo ceturksni, rēķinot salīdzināmajās cenās, privātajā galapatēriņā par 2,5% vērojama pirkumu apjomu palielināšanās. Valdības galapatēriņa izdevumi samazinājās par 2,3%, bet izdevumi bruto pamatkapitāla veidošanai palikuši nemainīgi.

Preču eksports (70,4% no kopējā eksporta) pieaudzis par 21,7% un pakalpojumu eksports par – 1,5%. Savukārt preču importa apjomi (81,1 % no kopējā importa) pieauguši par 17,2%, turpretim pakalpojuma importa apjomi samazinājušies par 7,6%.

Autors: www.apollo.lv

Sabiedrības interese, protams, ir saasināta uz tiem, kas noteiks nodokļu izmaiņas nākamajā gadā, personiskā maka saturu. Interesenti budžeta projekta pielikumos un paskaidrojumos var atrast izdevumu summas savām nozarēm, programmām un iestādēm, informāciju par samazinājumiem un palielinājumiem. Pret projektu iebilst dažādas sabiedrības grupas. Taču jāatceras – joprojām spēkā ir krīzes likums “Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam” un arī Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktie ierobežojumi prēmiju, pabalstu un kompensāciju maksājumiem, raksta LV.LV.

Nākamgad Latvijā valsts budžetā ieņēmumi plānoti 4,204 miljardi latu (3,022 miljardi pamatbudžetā un 1,182 miljardi speciālajā jeb sociālajā budžetā). Valsts budžeta izdevumi būs lielāki – 4,79 miljardi latu (no pamatbudžeta 3,368 miljardi, speciālā budžeta – 1,435 miljardi latu). Konsolidētajā kopbudžetā (valsts budžets un pašvaldību budžeti) plānoti ieņēmumi 5,1 miljards latu, izdevumi – 5,7 miljardi latu. Finanšu ministrija rezumē – deficīts būs 5,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Valsts pamatbudžetā plānoti 1,76 miljardi latu nodokļu ieņēmumi, lielākais pienesums tiek gaidīts no pievienotās vērtības nodokļa (939,3 miljoni latu), uz pusi mazāk no akcīzes nodokļa (476,8 miljoni latu).

Nākamgad prognozēts Latvijas tautsaimniecības pieaugums par 3,3%. Budžeta likumprojekta sagatavošanā izmantota IKP prognoze 13,136 miljardu latu apmērā. Ir prognozēta arī inflācija 2011. gadam – gada laikā patēriņa cenas pieaugšot par 1%, savukārt, salīdzinot 2011. gada vidējo cenu līmeni ar 2010.gada vidējo cenu līmeni, palielināsies par 1,1%.

Konsolidācija. Starptautiskie aizdevēji jau pēta projektu

Saskaņā ar mērķi gadu pēc gada samazināt deficīta līmeni 2011. gada budžeta projektā paredzēti fiskālās konsolidācijas pasākumi 292 miljonu latu apmērā – par 88,8 miljoniem latu izdevumu daļā, par 158,1 miljonu latu ieņēmumu daļā. Budžeta līdzsvarošanā iekļaujas arī 44,9 miljoni latu, kas rodas, saglabājot nemainīgu iemaksu likmi fondēto pensiju shēmā.

Šonedēļ Latvijā ieradusies starptautisko aizdevēju tehniskā misija, savukārt janvāra otrajā pusē gaidāma pārskata misija. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pēc valdības ārkārtas sēdes, kurā apstiprināja nākamā gada budžeta projektu, pieļāvis, ka nākamgad valsts budžetu, iespējams, vajadzēs grozīt, vēsta BNS. Ar starptautiskajiem aizdevējiem joprojām turpinoties sarunas par vairāku pasākumu atzīšanu. Tostarp par iemaksām pensiju otrajā līmenī, jo pašreiz tajā ir paredzēts arī nākamajā gadā ieskaitīt divus procentus, taču saskaņā ar spēkā esošo likumu atskaitījuma procenti būtu jādubulto.

Eiropas nauda

Lai nodrošinātu Latvijas ekonomikas izaugsmes atjaunošanos, valsts budžetā plānotie izdevumi ES fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības apguvei ir 1,167 miljardi latu jeb 34,6% no kopējiem valsts pamatbudžeta izdevumiem. Apstiprinātajiem projektiem un pasākumiem finansējums 845,5 miljonu latu apmērā paredzēts ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžetos, bet projektiem, kuri vēl tiks apstiprināti, finansējums 321,6 miljonu latu ieplānots atsevišķā budžeta programmā.

Jaunumi likumos un prognozējamie tēriņi

2011. gada budžeta likumprojektu pavada 94 likumi. Lielākā daļa no tiem – 53 likumi – ir saistīti ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas likvidāciju un tās funkciju sadali citām.

Šoreiz ir mazāk grozāmo nodokļu likumu. Jau rakstīts, ka paredzēta pievienotās vērtības nodokļa likmju maiņa, no 10 uz 12% palielinot samazināto likmi, par vienu procentu – no 21 uz 22% – palielinot pamatlikmi, kā arī atceļot samazināto likmi elektroenerģijai.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme būs mazāka, pašreiz 26%, nākamgad 25%.Vienlaikus tiek palielināta valsts sociālās obligātās apdrošināšanas likme (par 2%, ko maksās darba ņēmējs). Valdība ir lēmusi palielināt neapliekamo minimumu nodokļu maksātājam par pieciem latiem, tas būs 40 latu mēnesī, un apgādājamajiem – par septiņiem latiem, nākamgad šis atvieglojums būs 70 latu. Minimālā alga būs 200 latu mēnesī, tā palielināta par 20 latiem.

Jau vairākas nedēļas nodokļu pretinieki piedāvā dažādu aprēķinu piemērus, uzsverot paredzamos zaudējumus, neievērojot ieguvumus mājsaimniecībām. Ja runā par algas darbu, Finanšu ministrija ir rēķinājusi piemērus, kas liecina: šīs nodokļu izmaiņas būs izdevīgas mazāko algu saņēmējiem. Pāris latu mazāk mēnesī saņems tie, kam alga uz papīra ir lielāka Piemēram, ja bruto alga ir 700 latu un apgādībā ir viena persona, algā pēc nodokļu atskaitīšanas cilvēks saņems par apmēram diviem latiem mazāk nekā šogad. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem mēneša vidējā bruto (pirmsnodokļu) darba samaksa šā gada trešajā ceturksnī sabiedriskajā sektorā bija 475 lati, kas ir par 4,5% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika periodā, privātajā sektorā – 430 latu, par 0,1% mazāk nekā pirms gada.

Amatpersonas jau izteikušās, ka tieši par PVN varētu būt visasākās debates Saeimā. Protams, mājsaimniecību tēriņus palielinās PVN pieaugums. Ja nodokļu teorētiķi parasti argumentē, ka šī nodokļa pieaugumam būtu jāsamazina patēriņš un attiecīgi cenas, tad Latvijā iepriekšējo gadu pieredze nereti rādījusi gluži pretējo. PVN palielinātās likmes aizsegā cenas ir paaugstinātas, piemēram, sabiedriskajā transportā. Pašreiz vieni degvielas tirgotāji, ņemot vērā tikai PVN palielinājumu, prognozē, ka nākamgad litrs degvielas maksās par 0,7 santīmiem vairāk, citi – ka cena pieaugs par vairākiem santīmiem. Tieši uz degvielu gan attiecas tikai grozījumi likumā par akcīzes nodokli, paredzot piemērot vispārējo likmi degvielai ar 5% biodegvielas piejaukumu – bezsvina benzīnam 269 latus par 1000 litru, dīzeļdegvielai – 234 latus par 1000 litru. Likumprojektā arī precizēta normu par akcīzes nodokļa atmaksu, ja ir konstatēts pārkāpums citā dalībvalstī.

Akcīzes nodoklis plašākā mērā varētu skart gāzēto bezalkoholisko dzērienu lietotājus.

Nekustamā īpašuma nodoklis mājokļiem pieaugs tikai divas reizes, nevis daudzkārt, kā to ieteikuši gan eksperti, gan solījuši politiķi. Taču pat pašreizējās šogad jaunieviestā nodokļa likmes daudziem ir bijis apgrūtinājums, kura iemesli vēl nav objektīvi skaidroti. No šī nodokļa nākamgad papildus plānots iegūt 6 miljonus latu. Jāatgādina, ka tas ir pašvaldību administrēts nodoklis.

Budžeta likumprojektu klāstā ir divi jauni likumprojekti – par transportlīdzekļu nodokli un uzņēmumu transportlīdzekļu nodokli un par finanšu stabilitātes nodevu.

Pensiju un pabalstu budžets ar lielāko mīnusa zīmi

2011. gadā valsts speciālā budžeta ieņēmumi prognozēti 1,198 miljardi latu, kas ir par deviņiem miljoniem latu jeb 0,8% vairāk, nekā plānots šogad. Valsts speciālā budžeta ieņēmumus galvenokārt veido valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas – 1,17 miljardi latu.

Speciālā budžeta izdevumi 2011. gadam plānoti 1,435 miljardi latu, kas, salīdzinot ar 2010. gadam plānoto, ir par 5,6% jeb 76,3 miljoniem latu vairāk.

Nākamgad par vienu ministriju mazāk

Valdība vienlaikus ar gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu iesniedz Saeimai informatīvo ziņojumu par Latvijas apstākļiem piemērotāko ministriju skaitu un pārvaldes organizāciju atbilstoši šim skaitam un ministriju kompetencei, ņemot vērā valsts pārvaldes principus un izvērtējot veicamās funkcijas un pieejamās finanses. Izņemot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas reorganizāciju, nākamgad ministriju skaitu nav plānots samazināt, vēsta BNS. Nākamgad ministriju centrālo aparātu uzturēšanai paredzēti 7 031 586 lati.

Latvija līdz ar “ES 2020″ stratēģijas pieņemšanu apņēmusies desmit gadu laikā sasniegt vairākus būtiskus mērķus (piemēram, budžeta deficīta samazināšana, bezdarba samazināšana), līdz ar to ministriju sadalījums nav būtisks, lai sekmīgi risinātu šos mērķus. Tādēļ Valsts kanceleja piedāvā izšķirties starp divām alternatīvām – veikt būtiskas izmaiņas, izveidojot saturiski jaunas ministrijas un apvienojot līdzīgas funkcijas, vai arī pakāpeniski veikt nelielas izmaiņas, samazinot sociālu un politisku iemeslu dēļ izveidotu ministriju skaitu.

Valsts kanceleja arī norāda, ka iespējamais ietaupījums, likvidējot ministrijas, nebūtu tik liels, jo ministriju pamatfunkcijas nav būtiski samazināmas: “Pieņemot, ka tiktu piedāvāts vismazākais ministriju skaits, kāds ir salīdzinātajās valstīs (astoņas ministrijas un Valsts kanceleja), ievērojot iepriekš minētos apsvērumus, iespējamo ietaupījumu var novērtēt kā 10-20% no vidējiem sešu ministriju izdevumiem atbalsta funkcijām, kas attiecīgi veidotu 304,7-609,5 tūkstošus latu, kas uz vienu ministriju veido vidēji 50,7-101,5 tūkstošus latu.”

Līdzekļu ekonomija 2011. gadā būtu mazāka, ņemot vērā ar reorganizāciju saistītos izdevumus, turklāt papildus jāņem vērā apstāklis, ka sešu ministriju apvienošana nozīmētu ļoti lielas izmaiņas izpildvaras augstākā līmeņa organizācijā un šāds piedāvājums nav reāli apspriests nevienā no ministriju struktūrai izvirzītajiem priekšlikumiem.

2010.gada budžeta ieņēmumu plāns šā gada 11 mēnešos pārpildīts

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija par VID administrēto ieņēmumu izpildi šā gada 11 mēnešos liecina, ka budžeta ieņēmumu plāns ir pārpildīts: iekasēti 285,8 miljoni latu, kas ir 96,5%, salīdzinot ar plānoto. Savukārt šā gada vienpadsmit mēnešos valsts budžeta ieņēmumos tika saņemti 3,3 miljardi latu, kas veido 101,7% izpildi pret plānu.

Finanšu ministrija informē, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) izpilde 2010. gada vienpadsmit mēnešos ir 94,73% no šā perioda prognozes, tajā skaitā VK sadales konta (no kā saņem ienākumus visas pašvaldības) izpilde ir 95,03%. Rīgas pašvaldības budžetā tieši iekasētā daļa ir 94,33%, bet Ventspils budžetā tieši iekasētā daļa – 92,09%. Līdz ar to IIN gada ieņēmumu prognozes neizpildes kompensācija nebūšot nepieciešama.

Budžeta likumprojekts paredz: nākamgad 82% šā nodokļa saņem pašvaldību budžeti, 18% – valsts budžets. Pašvaldību budžetos prognozētie IIN ieņēmumi ir 590,4 miljoni latu.

Taču, caurlūkojot citus mūsu valstij sagaidāmos vitālos rādītājus, cerīgums samazinās, vismaz ar šodienas acīm raugoties. Jo bezdarbs saruks lēni un iedzīvotāju skaits turpinās samazināties. Latvijas nodrošinājums – eksports – būs atkarīgs no tā, vai līdz ar Vāciju spēs piecelties kājās arī pārējā Eiropa, raksta LV.LV.

EK prognozē, ka 2010.-2011. gadā IKP Savienībā palielināsies par aptuveni 1,75% un 2012. gadā – par apmēram 2%.

Dažus uzlabojumus EK saskata fiskālajā jomā – apmēram pusē no ES valstīm šogad paredzams mazāks valsts budžeta deficīts nekā 2009. gadā. Stimulēšanas pasākumiem beidzoties un konsolidācijas posmam nostiprinoties, nākamajā gadā 24 dalībvalstīs deficīts samazināsies.

Turpmākajos divos gados gan ES, gan eirozonā paredzama salīdzinoši zema patēriņa cenu inflācija – vidēji 2%, un 2012. gadā tā samazināsies līdz aptuveni 1,75% (eirozonā 2011.-2012. gadā gaidāms 1,75% līmenis). Sagaidāms, ka ekonomikā vēl jūtamā stagnācija, kā arī diezgan mazais algu pieaugums turpinās ierobežot inflāciju, neskatoties uz nedaudz augstākām preču cenām un pieaugošajiem netiešajiem nodokļiem un administratīvi regulējamajām cenām dažās dalībvalstīs.

Prognozētāji atzīst: nenoteiktība joprojām ir liela un riski ES izaugsmes perspektīvai ir ievērojami, turklāt attīstība dalībvalstīs joprojām būs nevienmērīga. IKP pieauguma un iekšējā pieprasījuma līdzsvarošana un sekojoša rosības pārvietošanās no Vācijas arī uz citām dalībvalstīm gan varot notikt lielākā mērā, nekā šobrīd paredzēts. Politikas pasākumi, kas risina lielo budžeta deficīta un parāda problēmu, tirgus bažu kliedēšanā arī var izrādīties efektīvāki, nekā cerēts, kā arī veicināt uzticēšanos starp uzņēmējiem un patērētājiem. Taču nevar izslēgt, ka ārējais pieprasījums var būt mazāks, nekā prognozēts, bet fiskālā konsolidācija varētu negatīvāk, nekā gaidīts, ietekmēt attiecīgo valstu iekšzemes patēriņu, atzīst EK.

Latvijas ekonomika brīvāk elpos, ja atdzīvosies pasaule

Komisijas pārskatā prognozētāji atzīst, ka Latvijas ekonomika atžirgst ātrāk, nekā varējis sagaidīt. Latvijas IKP šogad būs sarucis vairs tikai par 0,4%. Kā viens no pamatojumiem tiek minēts arvien pieaugošais eksports, kura būtisku pieaugumu sekmēja tirgus atdzīvošanās pasaulē un galvenokārt spēcīgs pieprasījums visās lielākajās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs. Eksporta pozitīvos radītājus veicina arī darbaspēka izmaksu kritums. Lai gan Latvijā šā gada pirmajā pusē saglabājās vājš iekšzemes pieprasījums, eksporta uzlabojums trešajā ceturksnī ietekmēja patēriņa un investīciju rādītājus, norāda pārskata autori. EK uzsver, ka daudzi uz eksportu orientētie Latvijas uzņēmumi gatavojas modernizēt ražošanas jaudas, un sagaidāms, ka pieprasījums pēc investīcijām nākamgad būtiski palielināsies, ko veicinās labvēlīgāki nosacījumi banku sektorā.

Nākamgad Latvijai tiek prognozēts ekonomikas pieaugums par 3,3%, vēl pēc viena gada pieauguma temps palielināsies līdz 4%.

Analizējot Lietuvas ekonomiku, EK secina, ka arī šajā Baltijas valstī notiek atveseļošanās, Lietuvas IKP šogad pieaugs par 0,4%, taču nākamajiem diviem gadiem pieauguma tempi ir prognozēti nedaudz pieticīgāki nekā Latvijai, nākamgad – par 2,8% un 2012. gadā – par 3,2%. Igaunijā šogad tiek lēsts 2,4% IKP palielinājums,

nākamgad – par 4,4% un 2012. gadā – par 3,5%.

Bezdarbs atkāpjas lēni un ar brīdinājuma signāliem

Norises darba tirgū parasti atpaliek no IKP izmaiņām par pusgadu vai vairāk, – ar šādu pieļāvumu EK prognožu autori, šķiet, ir nedaudz pašpārliecināti krīzes un bezdarba kā tās seku korelācijas aplēsēs. Situācija ES darba tirgū jau sākot stabilizēties, un aplūkotajā nākamo divu gadu periodā Eiropas Komisija prognozē nelielu uzlabojumu: 2011. gadā ES gaidāms nodarbinātības pieaugums par gandrīz 0,5% un 2012. gadā par aptuveni 0,75%, bezdarba līmenis pakāpeniski samazināsies no aptuveni 9,5% šogad līdz aptuveni 9% līdz 2012. gadam. Tie ir vidējie rādītāji, taču atšķirības ES esot milzīgas, no 4-5% bezdarba līmeņa Nīderlandē un Austrijā līdz 17-20% Spānijā un Baltijas valstīs.

Latvijā darba tirgus nosacījumi labāki nekļūst. Pēdējā laika satricinājumi darba tirgū atstās ilgstošas sekas uz izaugsmi un sociālo politiku, jo ir nepieciešamas būtiskas strukturālas korekcijas, lai tiktu galā ar nepilnībām ekonomikā, norāda EK. Latvijas ekonomikas atveseļošanās gan veicinās jaunu darba vietu izveidošanu, taču šo procesu lielā mērā ierobežos tas, ka eksportam strādājošie uzņēmumi rūpējas par darba ražīguma paaugstināšanu, lai saglabātu konkurētspēju.

Sagaidāms, ka bezdarba līmenis Latvijā samazināsies par 1,5 procentpunktiem gadā, taču, lai atgūtu 2008. un 2009. gadā zaudētās darba vietas, varētu būt nepieciešams ilgs laiks – tas varētu izdoties tikai pēc 2015. gada, teikts EK pārskatā.

Latvijā bezdarba līmenis šogad būs 19,3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Pēc EK analītiķu aplēsēm, nākamgad bezdarba līmenis Latvijā samazināsies līdz 17,7% un 2012.gadā – līdz 16,2%.

Vērā ņemami bezdarbs nemazināsies arī abās pārējās Baltijas valstīs. Lietuvā bezdarbs šogad sasniegs 17,8%, nākamajā un aiznākamajā gadā samazināsies attiecīgi līdz 16,9% un 15,1%. Igaunijā, kur bezdarbs šogad gaidāms 17,5% līmenī, 2011. un 2012. gadā tas saruks attiecīgi līdz 15,1% un 13,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Arī “Eurostat” dati apliecina: Latvijā oktobrī saglabājās otrs augstākais bezdarba līmenis ES valstīs – 19,4% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Vēl augstāks bezdarba līmenis oktobrī fiksēts Spānijā (20,7%). Trešais un ceturtais augstākais bezdarba rādītājs reģistrēts attiecīgi Lietuvā (18,4%) un Igaunijā (16,2%).

Situācijas svārstīgumu pastiprina it kā negaidītas negatīvas situācijas. Piemēram, Austrijā, kura EK prognožu ziņojumā minēta kā viena no divām valstīm ar viszemāko bezdarba līmeni, novembrī bezdarbs pieaudzis līdz 6,7% pretstatā 6,2% oktobrī, šonedēļ informējusi Austrijas Darba ministrija, vēsta BNS.

Salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri bezdarba līmenis samazinājās astoņās bloka valstīs, bet 19 valstīs palielinājās. Gada laikā bezdarbs visstraujāk sarucis Vācijā, Maltā, Zviedrijā un Somijā, visbūtiskāk pieaudzis Lietuvā, Grieķijā un Latvijā.

Pašlaik Eiropas Savienībā bez darba ir 23,151 miljons ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.

Saskaņā ar ES prognozi nākamgad nodarbinātība turpinās samazināties piecās valstīs – Īrijā, Grieķijā, Spānijā, Portugālē un Slovēnijā. 2012. gadā mīnus zīmi prognozētāji ielikuši vairs tikai Portugālei.

Latvija pamazām kļūs neapdzīvota?

ES septiņās valstīs ir šogad samazinājies iedzīvotāju skaits, un Latvija ir to četru valstu vidū, kurās šogad tas noticis visstraujāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu: Lietuvā – par 1,4%, bet par pusprocentu Latvijā, Slovēnijā un Bulgārijā. Šāda tendence un ar līdzīgu samazinājuma procentu ik gadu Latvijai jau ir otro gadu desmitu, un tāda pati tiek prognozēta arī nākamajos divos. Atšķirībā no Igaunijas, kurā paredzams iedzīvotāju skaita pieaugums.

„2011. – 2013. gadam fiskālās politikas virziens būs fiskālās konsoli­dācijas veikšana, lai samazinātu pārmērīga budžeta deficītu, tādējādi nodrošinot finanšu tirgu un investoru uzticības atgūšanu Latvijas kredītspējai un ilgtspējai. Valdības turpinās darbu, lai nostiprinātu ārvalstu investoru pārliecību par Latviju kā drošu un prognozējamu vidi uzņēmējdarbībai un investīcijām, kas ir būtisks priekšnosacījums ekonomikas attīstības nodroši­nāšanai,” tikšanās norādīja A.Vilks.

Ministrs detalizēti informēja V.Zatleru par Finanšu ministrijas sagatavoto vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2011.–2013. gadam. Ņemot vērā aktuālos šā gada trešā ceturkšņa IKP pieauguma rādītājus (pieaugums par 2,7% pret 2009. gada attiecīgo periodu), 2010. gadam FM prognozē IKP samazinājumu par 0,4%, 2011. gadam pieaugumu par 3,3%, 2012.gadam – pieaugumu par 4% un 2013.gadam – pieaugumu par 3,9%.

Sarunā ar Valsts prezidentu ministrs arī uzsvēra, ka Latvija ir apņēmusies veidot uzticamu un ilgtspējīgu fiskālo politiku arī starptautiskajā līmenī, kas noteikta Nodomu vēstulē Starptautiskajam Valūtas fondam un Papildu saprašanās memorandā starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku.

Noslēgumā A.Vilks apliecināja, ka valdības viens no stratēģiskajiem virsmērķiem ir iespējami ātrāka eiro ieviešana Latvijā, par vēlāko termiņu nosakot 2014. gadu. Patlaban tiek plānots, ka 2012. gadā Latvija spēs nodrošināt kopīgās valūtas ieviešanas kritērijam atbilstošu budžeta deficīta līmeni zem 3% no iekšzemes kopprodukta, kā arī izpildīt pārējos Māstrihtas kritērijus, lai atbilstoši valdības apstiprinātajam Nacionālajam eiro ieviešanas plānam veiktu atlikušos praktiskās sagatavošanās pasākumus.

Kā jau ziņots, līdz šim 2011. gada budžeta konslidācija tika plānota 350-395 miljonu latu apmērā. V. Dombrovskis apliecināja, ka, iespējams, šī konsolidācija būs mazāka, taču to, cik tieši liels samazinājums būs nepieciešams, tikšot paziņots 12. novembrī.

Kā jau ziņots, Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms šā gada trešajā ceturksnī pirmo reizi kopš 2008. gada palielinājies arī gada griezumā, pret 2009.gada trešo ceturksni pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem pieaugot par 2,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais novērtējums.

Autors: Ilze Zālīte / NRA.lv

„Tā kā IKP salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ir pakāpeniski pieaudzis, arī kopējā izaugsme gada laikā ir pozitīva, kas liecina par aizvien stabilāku Latvijas tautsaimniecības izaugsmi”, komentē finanšu ministrs Andris Vilks.

2010. gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzināmās cenās (pēc ātrā novērtējuma, sezonāli izlīdzināts) pret iepriekšējo ceturksni ir pieaudzis par 0,8 procentiem. Tā kā starptautiskajai tirdzniecībai ir liela nozīme Latvijas tautsaimniecības turpmākajā attīstībā, palielinās arī ārējās vides riski, kas ir saistāmi ar gaidāmajiem konsolidācijas pasākumiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas preču un pakalpojumu eksportu. Savukārt iekšējais pieprasījums vēl joprojām ir palicis salīdzinoši zemā līmenī, lai gan rūpniecības un eksporta apjomu palielinājums arvien vairāk stimulē iekšējā patēriņa pieaugumu, kas 2010. gada septembrī kopš gada sākuma sasniedza 10,6 procentus.

Ārējā tirdzniecība šā gada septembrī uzlabojās gan mēneša, gan arī gada griezumā. Eksporta apjomi, salīdzinot ar šā gada augustu, ir strauji pieauguši, neskatoties uz to, ka tieši pagājušā gada septembrī eksporta apjomi strauji sāka atgūties. Eksports šā gada septembrī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn pieauga par 30,7 % un sasniedza 460,7 miljonus latu. Savukārt importa apjomi pieauga par 30,3 %, sasniedzot 547,6 miljonus latu, kas ir augstākais rādītājs kopš 2008. gada beigām.

Šā gada septembrī strauji pieaudzis lauksaimniecības un pārtikas preču, minerālproduktu,  satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports, kā arī metālu izstrādājumu eksports, kas skaidrojams ar dzelzsrūdas pieprasījuma pieaugumu pasaules tirgos, savukārt samazinājies farmācijas izstrādājumu eksporta apjoms, kas saistīts ar iepakojuma standartu maiņu Krievijā farmācijas izstrādājumiem, tādēļ, veicot nepieciešamās izmaiņas, izvesto preču daudzums ir samazinājies.

Savukārt strauji importa apjomu kāpumi kādā atsevišķā nozarē septembrī nav novērojami. Ir pieaudzis sauszemes transporta līdzekļu importa apjoms, kas, visticamāk, skaidrojams ar Rīgas pašvaldībai piederošā SIA „Rīgas satiksme” projekta realizēšanu par zemās grīdas tramvaju ieviešanu Rīgā.

Šā gada deviņos mēnešos eksporta apjomi pieauga par 28,7 % un sasniedza 3329,1 miljonu latu, kas ir par 743,0 miljoniem latu vairāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Savukārt imports pieauga par 17,5 % un bija 4093,3 miljoni latu  jeb par 608,2 miljoniem latu vairāk nekā iepriekšējā periodā. Preču eksporta apjomiem pieaugot straujāk nekā importa apjomiem, tirdzniecības bilance uzlabojās par 24,9 miljoniem latu salīdzinājumā ar augustu un bija -86,9 miljoni latu.

Sagaidāms, ka jau šā gada beigās un nākamgad eksporta izaugsme kļūs lēnāka. Tas ir skaidrojams ar ES valstu un citu pasaules ekonomiku attīstības nenoteiktību pastiprināšanos, kā arī pieaugot jaudu noslodzei rūpniecībā, ražošanas un eksporta kāpums turpmāk daudz lielākā mērā būs atkarīgs no jaunām investīcijām ražošanas paplašināšanā, un straujas ražošanas kāpināšanas iespējas uz jaudu noslodzes pieauguma rēķina drīz vien būs izsmeltas.

Autors: Zane Grodiņa/ BIZNESS.LV

Kā aģentūrai LETA skaidrojis Ministru prezidents Valdis Dombroskis (JL, ”Vienotība”), budžeta deficīts uzskatāms par atbilstīgu starptautiskā aizdevuma programmas nosacījumiem, jo 10% budžeta deficītā no IKP pēc vienošanās ar aizdevējiem neesot jāieskaita tā izdevuma sadaļa, kas ir virzīta komercbanku stabilizācijai. “Ja atrēķinātu šos bankas stabilizācijai paredzētos līdzekļus, tad budžeta deficīts būtu mazāks par 10%, līdzīgi kā tika rēķināts šā gada aprīlī,” sacīja premjerministrs, raksta IR.lv

Vispārējā valdības sektora parāds pērn bijis 4,8 miljardi latu jeb 36,7% no IKP, liecina valsts budžeta deficīta un parāda šī gada oktobra notifikācijas rezultāti, kuri sagatavoti atbilstīgi Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai. Parāda apjoms 2009.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājies par 1,62 miljardiem latu jeb 12,4% no IKP, taču tas nepārsniedz Māstrihtas noteikto kritēriju 60%, informē CSP.

Lielākās izmaiņas 2009.gada gala datos – 0,9% no IKP – saistītas ar AS “Parex banka” atbalsta pasākumu finansēšanu – valdības ieguldījumu 113,6 miljonu latu apjomā tās pamatkapitālā. Valdības ieguldījums “Parex bankā” atzīstams par kapitāla transfertu, kas palielina valdības izdevumus.

Šie dati rāda, ka valdībai nākamā gada budžeta konsolidācijā ir jāņem vērā iespējamie valsts uzņēmumu zaudējumi, un konsolidācija būs jāveic lielāka, nekā valdība vēlētos, proti, vismaz par 400 miljoni latu, CSP informāciju komentē ”Swedbank” vecākais ekonomists Dainis Stikuts. ”Šogad fiskālā disciplīna klibo, vai arī izdevumu plānošana ir bijusi ļoti nekritiska,” norāda eksperts, ”šo gadu plānojot, valsts budžeta deficīts atbilstoši likumam par valsts 2010.gada budžetu bija plānots 524 miljoni latu, bet tagad jau ir plānots sasniegt 990 miljonus, izņemot pašvaldības. Tā kā plānotais budžeta deficīts jau tagad ir uz robežas, tas ir, ap 8,5% no IKP, to vairs palielināt nedrīkst.”

Citas svarīgākās korekcijas, kas palielinājušas budžeta deficītu, ir ieņēmumu no valstij piederošo siltumnīcefekta gāzu emisijas tirdzniecības izslēgšana no budžeta – par 91,4 miljoniem latu jeb 0,7%, Dienvidu tilta būvniecības izmaksu iekļaušana pašvaldību apakšsektora izdevumos – par 80 miljoniem latu jeb 0,6%, korekcijas saistībām pret kreditoriem – par 74,3 miljoniem latu jeb 0,6%, uzkrāto un samaksāto procentu starpības korekcija – par 57,6 miljoniem latu jeb 0,4%, nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi – par 39,7miljoniem latu jeb 0,3%, kā arī uz vispārējovaldības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kontrolēto un finansēto komersantu bilances rezultātu ietekme – par 30,4 miljoniem latu jeb 0,2%.

Parāds pirms konsolidācijas starp apakšsektoriem centrālajai valdībai bija 5,24 miljardi latu, pašvaldībām – 760 miljoni latu, sociālās apdrošināšanas fondam – 0,2 miljoni latu.

Autors: IR.lv