Tieši tādēļ un arī saistībā ar ekonomikas stabilizācijas procesa uzraudzību Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija 8. februārī bija uzaicinājusi Ekonomikas ministrijas (EM) vadošos speciālistus sniegt informāciju par to, kā Latvijā tiks nodrošināta efektīva, droša un ilgtspējīga enerģijas piegāde, raksta LV.LV

Jau iepriekš deputātiem bija iespējams iepazīties ar ministrijas informatīvo ziņojumu, un valsts kontroliere Inguna Sudraba pašā sēdes sākumā, vēl pirms gaidāmās EM valsts sekretāra vietnieka Gata Ābeles prezentācijas, šo dokumentu novērtēja kritiski: tas nedod skaidru priekšstatu par valsts politiku enerģijas piegādes jautājumu risināšanā; trūkst izsmeļošu datu par pašreizējām elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas jaudām, cik daudz no tām tiek iegūts no vietējiem resursiem, kā arī par to, ka radies priekšstats - Latvijā galvenokārt reaģējam uz to, ko piedāvā kaimiņvalstis, bet pašiem savu mērķtiecīgu nostādņu un rīcības nav. I. Sudrabai bija vēl arī vairāki citi jautājumi par valsts enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu tuvākajos gados.

G. Ābele, piekrītot valsts kontrolieres sacītajam, informēja, ka spēkā esošās Enerģētikas pamatnostādnes 2007.-2016. gadam izstrādātas, pamatojoties uz 2004. gada datiem un prognozēm, bet pašreizējās norises tautsaimniecībā prasa pamatnostādnēs viest korekcijas, kas pašlaik arī notiekot.

Kā esam nodrošināti ar energoresursiem

Latvijas nodrošinājums ar primārajiem energoresursiem ir šāds (2009. gada dati):

dabasgāze (28%);
naftas produkti (30,9%);
kurināmā koksne (28,7%).

No šiem resursiem tikai dabasgāzes piegāde ir ar paaugstinātu risku, jo to iespējams saņemt tikai no viena piegādātāja, norāda EM. Savukārt vietējā kurināmā īpatsvars ir aptuveni 45-50 procenti.

Latvijas elektroapgāde vidēji par 70-75% tiek nodrošināta no Latvijas elektrostacijām, tostarp vairāk nekā 40% enerģijas tiek saražoti, izmantojot atjaunojamos energoresursus (izstrāde Daugavas HES kaskādē).

Kopumā Latvijas energoapgādes nodrošinājuma struktūras (primāro resursu, kurināmā, elektroapgādes) pašlaik vērtējamas kā līdzsvarotas un pietiekami daudzveidīgas, norādīts informatīvajā ziņojumā.

Energoapgādes drošība svarīgākajos enerģētikas sektoros

Valsts elektroapgāde ir atkarīga no bāzes režīmā strādājošām Latvijas un kaimiņvalstu elektrostacijām. Situāciju valsts apgādē ar elektroenerģiju var raksturot kā stabilu, kaut arī pēc Ignalinas AES slēgšanas 2009. gada beigās tā ir pasliktinājusies visā Baltijā. Šobrīd Latvijas energosistēmā ir jūtams ievērojams elektroenerģijas bāzes jaudu deficīts. Kaut arī jaudas bilance reģionā ir pozitīva, Latvijas elektrostaciju elektroenerģijas izstrādes iespējas nav pietiekamas: pieejamā elektrostaciju jauda (it īpaši ziemā) ir pārāk maza slodzes segšanai, jo elektrostacijās ir nepieciešams uzturēt jaudas rezerves.

Lielākā daļa patērētās elektroenerģijas tiek saražota pašu elektrostacijās - Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2 un Daugavas HES kaskādē, bet trūkstošā elektroenerģijas daļa tiek iepirkta no kaimiņvalstīm. Daugavas kaskādes hidroelektrostaciju darba režīms (lielākais ģenerācijas avots) ir tieši atkarīgs no ūdens pieteces Daugavā.

Ministru kabineta noteikumi, kuros iestrādāti atbalsta mehānismi elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem, kā arī Ministru kabineta noteikumi par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā pēdējos gados ir veicinājuši jaunu mazo elektrostaciju celtniecību, un tālab ir pieaugusi šādu elektrostaciju kopējā uzstādītā jauda un elektroenerģijas izstrāde, palielinot pašnodrošinājumu gan ar jaudu, gan ar elektroenerģiju un samazinot elektroenerģijas importu.

Mazo elektrostaciju, kas izmanto atjaunojamos energoresursus (vēju, ūdeni, biogāzi, biomasu), kopējā uzstādītā jauda 2009. gadā bija 69,3 MW, bet pārdotās elektroenerģijas apjoms - 151 199 MWh. Papildus iepriekš minētajām stacijām darbojas 49 mazās koģenerācijas stacijas ar kopējo uzstādīto jaudu 71,3 MW, par kurināmo izmantojot dabasgāzi.

Pārvades tīklu stiprināšana

Pērn ar Eiropas Savienības un a/s "Latvenergo" līdzfinansējumu tika sākta Latvijas rietumu reģiona pārvades tīkla stiprināšanas (tā dēvētais Kurzemes loks) projekta īstenošana. Tas norisināsies trijos posmos un ir plānots kā lielā starptautiskā projekta "NordBalt" sastāvdaļa. Saprašanās memorands par šā projekta īstenošanu 2009. gada jūlijā tika parakstīts starp "Lietuvos Energija", "Latvenergo" un " Svenska Kraftnaft".

Šo starpsavienojumu nodrošinās augstsprieguma līdzstrāvas kabelis 450 km garumā, no kura 400 km ir zemūdens kabelis, 40 km - zemē ieguldīts kabelis Zviedrijā un 10 km - Lietuvā. Savienojuma jauda būs 700 MW, tā izmaksas - 280 milj. eiro, taču projektu līdzfinansēs Eiropas Komisija. Starpsavienojumu plānots nodot ekspluatācijā 2016. gadā. Taču, kā informēja G. Ābele, projekta īstenošana no sākotnējā laika grafika atpaliek.

Kopā ar Baltkrievijas koncernu "Belenergo" ir izveidota darba grupa, kurai jāveic iespējamā savienojuma Baltkrievija-Latvija izpēte. Nākotnē šāds starpsavienojums ar vēl vienu valsti varētu uzlabot Latvijas energoapgādes drošumu, turklāt starpsavienojuma nozīme varētu pieaugt, ja 2020. gadā Baltkrievijā tiks uzbūvēta atomelektrostacija ar 2340 MW jaudu.

Vienlaikus paredzēts turpināt esošo elektrostaciju rekonstrukcijas projektus - Pļaviņu HES, Rīgas TEC-2 otro kārtu. Šogad jāpieņem arī lēmums par jaunās 400 MW bāzes jaudas elektrostacijas projekta būvniecību - tas atkarīgs no Visaginas AES projekta virzības un iespējamo investoru iesniegto intereses apliecinājumu izvērtējuma rezultātiem. Turpmāk svarīga būs arī AER un no tiem iegūtās enerģijas plašākas izmantošanas mehānismu izveide.

Gana steidzams uzdevums vēl ir Eiropas Savienības trešās iekšējās enerģētikas tirgus liberalizācijas tiesību aktu paketes prasību iekļaušana Latvijas tiesību aktos, nodrošinot efektīvu tīkla darbību nodalīšanu no piegādes un ražošanas.

"Latvijas Gāzei" ekskluzīvas tiesības līdz 2017. gadam

Atšķirībā no valsts apgādes ar elektroenerģiju un naftas produktiem, Latvijas un faktiski arī visas Baltijas dabasgāzes tirgus ir izolēts un atkarīgs tikai no viena piegādātāja - Krievijas koncerna "Gazprom". Dabasgāzes apgādes biznesa vide reģionā un spēkā esošie dabasgāzes piegādes līgumi būtībā izslēdz trešās puses (izņemot reģionālo pārvades sistēmas operatoru) pieeju Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuvei.

Saskaņā ar a/s "Latvijas Gāze" (LG) privatizācijas līgumu kompānijai līdz 2017. gadam piešķirtas ekskluzīvas dabasgāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas tiesības. "Gazprom" politika Latvijā ir tirgot dabasgāzi, sadarbojoties ar tās meitasuzņēmumu LG. Tās līgumā par dabasgāzes piegādi ir dotas tiesības dabasgāzi tirgot tikai gala lietotājiem. Daudzos gadījumos tiem nav iespēju izmantot citu kurināmo, jo tā maiņas izmaksas ir ļoti augstas. Arī "Latvenergo", veicot rekonstrukciju abās termoelektrostacijās Rīgas TEC-1 un TEC-2, ir uzstādījusi gāzes turbīnas, kas neļauj aizstāt dabasgāzi ar kādu citu kurināmo.

Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma sākotnēji tika veidota aptuveni 3 mljrd. m3 dabasgāzes patēriņa nodrošināšanai gadā. Taču, piemēram, 2008. gadā Latvijas lietotāju dabasgāzes patēriņš bija tikai 1,63 mljrd. kubikmetru.

Tā kā Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma ir izbūvēta daudz lielāka patēriņa nodrošināšanai un darbojas ar aptuveni 30% jaudas rezervi, tas nodrošina dabasgāzes piegādes drošību Latvijā, kā arī novērš piegādes sistēmas jaudas pārslodzes. Eiropas Komisijas tehniskā padomnieka "Ramboll" 2008. gada 5. septembra ziņojumā par dabasgāzes piegādes drošību Eiropas Savienībā Latvija tika atzīta par trešo drošāko ES valsti (aiz Slovākijas un Itālijas) nepārtrauktu un stabilu dabasgāzes piegāžu jomā, atzīmēts informatīvajā ziņojumā.

Pazemes krātuves - neizmantotā bagātība

Latvijā ir unikāli ģeoloģiski apstākļi, lai nākotnē izveidotu pazemes dabasgāzes krātuvju sistēmu ar aktīvās dabasgāzes tilpumu aptuveni 50 mljrd. m3 apjomā. Tajā pašā laikā starpsavienojumu trūkums starp Baltijas valstīm un pārējo ES dabasgāzes tīklu liedz iespēju izmantot Latvijas pazemes gāzes krātuvju potenciālu. Vienīgi tādas infrastruktūras būvniecība, kas ļautu reģionā darboties citiem dabasgāzes tirgotājiem vai savienotu Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmu ar citu ES reģionu dabasgāzes pārvades sistēmām, vai arī iespēja izmantot esošos piegādes ceļus dabasgāzes saņemšanai no citiem reģioniem, varētu uzlabot gan Latvijas, gan pārējo ES valstu dabasgāzes piegādes drošību.

Pērn, lai nodrošinātu nepārtrauktu dabasgāzes piegādi klientiem un drošu gāzes apgādes sistēmas darbību, tika izstrādāts LG pasākumu plāns dabasgāzes apgādes sistēmas drošības uzlabošanai laikposmā no 2010. gada līdz 2015. gadam. Tas sagatavots, balstoties uz atzinumu par iekārtu tehnisko stāvokli un to modernizācijas iespējām un paredz investīcijas 50,6 milj. latu apmērā.

Pašlaik, lai paaugstinātu dabasgāzes piegādes drošību reģiona līmenī, galvenā uzmanība tiek pievērsta divvirzienu dabasgāzes plūsmas projekta īstenošanai starp Latviju un Lietuvu, kā arī Inčukalna pazemes gāzes krātuves paplašināšanas iespēju izpētei. Jau tagad Inčukalna gāzes krātuves tilpums nodrošina dabasgāzes triju gadu patēriņu Latvijā, un "ar to veselu gadu varētu iztikt visa Baltija," informēja EM parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins.

EK Eiropas Enerģētikas atveseļošanas programmas ietvaros 2010. gadā pieņēma lēmumu par 10 milj. eiro līdzfinansējuma piešķiršanu LG un Lietuvas AB "Lietuvos Dujos" kopīgi sagatavotajam projektam "Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma divvirzienu plūsmas jaudas pastiprināšana". Tā ir puse no kopprojekta Latvijā īstenojamai daļai nepieciešamā finansējuma.

Projekta ietvaros paredzēts rekonstruēt 15 urbumus Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, izbūvēt jaunu gāzes pārvadu zem Daugavas, izveidot jaunu virzuļa pieņemšanas kameru Latvijā, kā arī modernizēt gāzes kompresoru staciju Paņevežā un daļu no Lietuvas gāzesvadu sistēmas. Šogad projekta ietvaros Latvijā ir veikti visi nepieciešamie iepirkumi, Inčukalna pazemes gāzes krātuvē modernizēti četri urbumi, sākta Daugavas šķērsojuma būvniecība, kā arī veikti Daugavas šķērsojuma urbuma un cauruļvadu aizsardzības pasākumi. Pārējie darbi tiks pabeigti līdz šā gada beigām.

LNG - konkurences avots

Ņemot vērā nepieciešamību novērst reģiona izolētību, Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plānā ir noteikts minimālais nepieciešamais infrastruktūras projektu kopums, kas ietver Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojuma būvniecību un savienojuma starp Igauniju un Somiju "BalticConnector" izbūvi, un reģionāla sašķidrinātās gāzes termināla būvniecību.

Sašķidrinātas dabasgāzes (turpmāk - LNG) kā enerģijas produkta un tehnoloģijas ieviešana Latvijā un Baltijas valstīs ir pievilcīga gan no dabasgāzes apgādes drošības paaugstināšanas viedokļa, dažādojot dabasgāzes piegādes ceļus un avotus un radot konkurenci pašreizējam dabasgāzes piegādātājam, gan no Baltijas gāzes tirgus izolācijas novēršanas, gan arī dabasgāzes cenu strauju svārstību riska samazināšanas viedokļa.

Vēsturiski izveidotā Baltijas reģiona gāzes apgādes infrastruktūra, kas arī pašlaik darbojas no viena centra (Latvijas) un LG plānotie pasākumi gāzes apgādes drošības uzlabošanai salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm nodrošinās mazākās izmaksas infrastruktūras pielāgošanai LNG termināla iekļaušanai reģiona gāzes apgādes sistēmā. Turklāt jau esošā Inčukalna pazemes gāzes krātuve ar iespēju to paplašināt līdz 3,2 mljrd. m3 nodrošinātu iespējami zemākās LNG cenas iegūšanu.

Šogad "Latvenergo" ir sācis LNG termināla būvniecības projekta virzīšanu Latvijā. Pirmajā posmā līdz gada vidum paredzēts pabeigt projekta sākotnējo izvērtējumu. Balstoties uz tā secinājumiem, tiks pieņemts lēmums par pārējo projekta ietvaros plānoto aktivitāšu īstenošanu.

EM sadarbībā ar Ārlietu ministriju ir sākusi konsultācijas ar EK un ES dalībvalstīm par iespējamo atbalstu reģionālā LNG termināla būvniecībai Latvijā.

Baltijas valstīm īpaši nozīmīgs ir Lietuvas-Polijas starpsavienojums, kura attīstībā, kā informēja G. Ābele, progress šobrīd nav vērojams.

EM šā gada laikā plāno veikt analīzi par pilnīgu dabasgāzes tirgus liberalizāciju, novēršot LG privatizācijas līgumu radītās sekas. Tas ir neskaidrs formulējums, un, iespējams, arī tādēļ I. Sudraba uzdeva jautājumu - vai, ieguldot lielās investīcijas gāzes apgādes sistēmas uzlabošanā, LG nedomā par privatizācijas līgumā paredzēto ekskluzīvo monopola tiesību termiņa pagarināšanu arī pēc 2017. gada.

Tas par gāzi un elektrību. Saistībā ar AER izmantošanu Latvijā vēl daudz neskaidrību un arī - problēmu. Tādēļ šī nebija ne pirmā, ne pēdējā reize, kad enerģētikas politikas veidotāji ziņoja Saeimas komisijai par paveikto. Tādēļ par AER ražošanas veidiem un to plašākas izmantošanas ietekmi uz elektrības un siltuma gala tarifiem ir atsevišķs un gana plašs temats.

Līdz ar to Igaunija ir kļuvusi par eiro zonas 17.dalībvalsti, raksta NRA.lv

Līdzšinējo nacionālo valūtu kronu varēs izmantot maksājumiem divas nedēļas paralēli eiro, taču atlikums jāizdod eiro. Vēl pusgadu kronas varēs mainīt pret eiro bankās, bet centrālajā bankā kronas apmaiņai pret eiro pieņems neierobežotu laiku.

Kā rakstīts EK paziņojumā, eiro ieviešana Igaunijā norit veiksmīgi un nav vērojamas nopietnas problēmas nevienā finanšu iestādē. Jau ziņots, ka Igaunija uzaicinājumu iestāties eiro zonā saņēma pagājušā gada jūlijā, jo bija izpildījusi visus kritērijus eiro ieviešanai.

Māstrihtas līguma kritēriji paredz, ka valstī, kas pretendē uz dalību Eiropas Monetārajā savienībā, inflācija nedrīkst vairāk kā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo gada inflācijas rādītāju trijās ES dalībvalstīs ar viszemāko patēriņa cenu kāpumu. Eiro zonas kandidātvalstī budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet valsts parāds – 60% no IKP. Igaunija atbilst visiem šiem kritērijiem.

Pašlaik eiro zonā neietilpst 10 ES dalībvalstis – Bulgārija, Čehija, Dānija, Latvija, Lielbritānija, Lietuva, Polija, Rumānija, Ungārija un Zviedrija. Lielbritānija, Dānija un Zviedrija nevēlas ieviest eiro, bet pārējās valstis neatbilst eiro ieviešanas kritērijiem.

Aģentūra AP aprēķināja, ka Igaunija ierindosies 17.vietā eirozonas valstu vidū. Ar pievienošanos eirozonai, Igaunija kopēju eirozonas iekšzemes kopproduktu palielinās vien par 0,1 procentu.

Igaunija iestājas eirozonā lielākās ekonomiskās krīzes laikā. Īrija novembrī kļuva otrā eirozonas valsts, kurai, lai izvairītos no iespējamā bankrota, bija nepieciešama finansiāla palīdzība, raksta Apollo.lv

Arī Portugāle un Spānija, iespējams, ies Īrijas pēdās. Finansiāla palīdzība sniegta arī Grieķijai.

Autors: Apollo.lv

Eiro ieviešana jāvērtē kā labs solis uzticības paaugstināšanai Igaunijai kā valstij. Salīdzinot ES ar 2004. gadu, kad Igaunija tajā iestājās, tagad šī savienība ir spēcīgāka: viss ir labāk organizēts, budžets konservatīvāks un politikas koordinēšana notiek labāk, jo lēmumi tiek pieņemti ātrāk, uzteic ministrs, raksta LV.LV.

“Ja kādai ES valstij ir nepieciešama palīdzība, Igaunija ir gatava iemaksāt savu daļu. Šeit darbojas solidaritātes princips – tā kā Igaunija ir ES dalībvalsts, piedāvājums notiek automātiski. Mēs maksājam savu daļu un nedomājam šajos gadījumos būt izņēmums,” sola Jirgens Ligi.

Uzstājoties Igaunijas parlamentā (Riigikogu), ministrs deputātiem apsolīja, ka, iestājoties eirozonas valstu saimē, nenāksies domāt par soda sankcijām iespējamās inflācijas dēļ. Arī Māstrihtas cenu stabilitātes kritēriju Igaunija ir izpildījusi: “Tas bija eksāmens, ko esam izturējuši, un nevar būt nekādas runas par sankcijām vienkārši tādēļ, ka mums inflācija visu laiku ir augstāka nekā citās ES dalībvalstīs. Mums patlaban vidējā inflācija 12 mēnešu griezumā ir 1,56 procenti.”

Uz eiro – jau kopš vasaras

Igaunijas Centrālā banka noteikusi šādu secība pārejai uz eiro:

* 2010. gada 1. jūlijs – visiem tirgotājiem cenas jāparāda kronās un eiro. Cenas divās valūtās jāuzrāda līdz 2011. gada 30. jūnijam,
* 2010. gada 13. jūlijs – ES finanšu ministri apstiprina oficiālu pārejas kursu no kronas uz eiro: 15,6466 kronas par 1 eiro,
* 2010. gada 15. septembris – Centrālā banka uzsāk eiro monētu paraugu izdalīšanu komercbankām, kas savukārt uzsāk to izdalīšanu saviem privātajiem klientiem,
* 2010. gada oktobris – sākas kronu monētu savākšana – katram ir iespēja uz banku atnest un bez atlīdzības par pakalpojumu savā rēķinā ieskaitīt kopējo summu esošajās kronu monētās (sentos),
* 2010. gada novembris – iedzīvotāju iepazīstināšanai Igaunijas Finanšu ministrija sadarbībā ar Eiropas Komisiju un Igaunijas banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku katrai ģimenei pasūta visu eiro monētu paketi,
* 2010. gada 15. novembris – Igaunijas Centrālā banka uzsāk eiro banknošu sākotnējo iedalīšanu komercbankām,
* 2010. gada 1. decembris – visās banku filiālēs privātpersonām bez komisijas maksas kronas būs iespējams samainīt pret eiro saskaņā ar apstiprināto maiņas kursu: 1 eiro ir 15,6466 kronas. Visas Igaunijas bankas uzsāk kronu sākotnējo apmaiņu pret eiro,
* 2011. gada 1. janvāris – visi bankomāti sāk izsniegt 5, 10 un 50 eiro naudas zīmes. Visi noguldījumi kronās tiek pārvērsti eiro noguldījumos (atbilstoši noteiktajam kursam). Veikalos iespējams norēķināties kā kronās, tā arī eiro. Bankas maksājumi un norēķināšanās ar elektroniskajām kartēm veicama tikai eiro.
* 2011. gada 14. janvāris – norēķinoties skaidrā naudā, ir iespējams lietot kronas un eiro,
* 2011. gada 15. janvāris – vienīgais likumīgais norēķināšanās līdzeklis Igaunijā ir tikai eiro,
* 2011. gada 30. jūnijs – vēl šajā dienā tirgotājiem cena jāuzrāda kā eiro, tā arī kronās,
* 2011. gada 31. decembris – Igaunijas kronas un senti vēl tiek mainīti visās bankās un to filiālēs. Savukārt Igaunijas Centrālā banka turpinās mainīt kronas un sentus uz eiro bez termiņa ierobežojuma, bez komisijas naudas ieturēšanas un atbilstoši noteiktajam maiņas kursam.

Sabiedrības vairākums vēlas referendumu

Pēc informācijas centra “Oma Riik” pasūtījuma sakarā ar eiro ieviešanu AS “Emori” veikusi iedzīvotāju aptauju. Aptaujas rezultāti rāda, ka vairākums respondentu vēlas, lai viedoklis eiro ieviešanu tiktu noskaidrots referendumā. Iedzīvotājiem tika uzdots tikai viens jautājums: “Vai Igaunijai eiro ieviešanas noteikšanai būtu jārīko referendums?”

No aptaujātajiem 59,52% uzskatīja, ka lēmums par eiro ieviešanu būtu jāizlemj pilsoņu balsojuma ceļā, 31,86% referendumam nepiekrita, bet 8,62% šajā jautājumā nebija sava viedokļa. Aptaujas rezultāti liecina, ka gandrīz divas trešdaļas iedzīvotāju vēlas šo jautājumu atrisināt referendumā.

“Rezultāti arī parāda, ka iedzīvotāji vēlas pieņemt lēmumu – tāpat, kā to veikuši dāņi un zviedri, tas ir, veicot tautas nobalsošanu. Šo valstu pilsoņi pieņēma lēmumu par labu savu valstu valūtai. Tagadējā krīze eirozonā liecina par šo valstu pieņemtā lēmuma pareizību,” domā informācijas centra “Oma Riik” vadītājs, jurists un vēsturnieks Anti Polamets.

Tartu universitātes socioloģijas docents Henns Kēriks uzskata, ka tāds rezultāts bija sagaidāms un tas liecina, ka valdībai nav tautas mandāta eiro ieviešanai. Skaidrs ir arī tas, ka valdība šo mandātu tautai prasīt negrasās.

Autors: Rolands Makulis / LV.LV

Igaunijas pilsētā Pērnavā par eiro ieviešanas tuvošanos liecina vien dubultās cenu zīmes veikalos. Arī pilsētas lielākajā tirdzniecības centrā Kaubamajakas izvietotajos Rimi, Seppala, Stendera un citos veikalos cenas ir norādītas gan Igaunijas kronās, gan eiro. Cita veida informācijas par to, kas pircējus gaida pēc pusotra mēneša, šajās tirgotavās nav. Rimi informācijas centrā zināja teikt, ka pirms pāris dienām Kaubamajakas viesojušies speciālisti, kuri stāstījuši par pāreju uz eiro un atbildējuši uz jautājumiem, raksta NRA.LV.

Informāciju par to, kā Igaunijā norisināsies pāreja uz eiro, igauņi lielākoties gūst no preses, televīzijas, radio, interneta. Igaunijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Pērnavas biroja vadītājs Tomass Kūda Neatkarīgajai atzina, ka visumā informācijas par šo procesu netrūkst – Igaunija eiro ieviešanai sāka gatavoties jau aptuveni pirms pusotra gada, un šajā laikā ir notikušas vairākas patērētāju informēšanas kampaņas. Turklāt katra mājsaimniecība pa pastu saņems kalkulatoru, kuru iegādi un piegādi finansē valsts, lai iedzīvotājiem atvieglotu pārrēķinus no kronām uz eiro. Pirmās mājsaimniecības Tallinā kalkulatorus jau ir saņēmušas. Arī Pērnavas iedzīvotāji tos gaida drīzumā.

Nacionālais lepnums

Pēc Igaunijas finanšu ministrijas pasūtījuma veiktajā aptaujā secināts, ka oktobrī pāreju uz eiro atbalstīja 49 procenti Igaunijas iedzīvotāju, to neatbalstīja – 40 procenti, bet 11 procentiem aptaujāto nebija skaidra viedokļa.

T. Kūda zināja stāstīt, ka pavasarī pāreju uz eiro atbalstīja vien 50 līdz 60 procenti igauņu. Šobrīd, kā liecina sabiedrisko pētījumu centru aptaujas, eiro optimistu Igaunijā ir vairāk nekā iepriekš.

“Lai gan Igaunijā nav panikas saistībā ar eiro ieviešanu, tomēr nevar teikt, ka visi simtprocentīgi to atbalstītu. Daļa sabiedrības joprojām uz to raugās ar piesardzību, jo, kā jau viss nezināmais, tas biedē. Daudzi bažījas, ka tas varētu izraisīt inflāciju. Turklāt Igaunijas iedzīvotāji ir lepni par savu nacionālo valūtu, kuras stabilitātes nodrošināšanā ir daudz ieguldīts,” sacīja T. Kūda.

Igauņu politikas zinātnieks Agu Ūdeleps izteicis ideju Tammsāres parku, kas atrodas Tallinas centrālajā daļā, pārdēvēt par Kronas parku, kurā tiktu izvietotas visu uz Igaunijas kronas banknotēm attēloto personu statujas. T. Kūda atbalsta ideju par kronas parka izveidošanu, taču, viņaprāt, izvēlētā vieta – Tammsāres parks – tam nav īsti piemērota.

Baida cenu kāpums

Lai gan Igaunijas iedzīvotājiem tiek solīts, ka pāreja uz eiro neveicinās inflāciju un, ņemot vērā citu valstu pieredzi, tā varētu paaugstināt cenu līmeni par 0,1 līdz 0,3 procentpunktiem, tomēr bažas saglabājas. Igaunijas valdība apņēmusies rādīt labu piemēru, pensijas un pabalstus noapaļojot uz augšu, tas ir, par labu iedzīvotājiem. Savukārt tirgotājam vai pakalpojumu sniedzējam, veicot cenas pārrēķinu eiro, tā ir jānoapaļo pēc trešā cipara aiz komata. Piemēram, ja siera cena ir 99,25 kronas, tad, pārejot uz eiro, tā cenai ir jābūt 6,34 eiro, nevis 6,35 eiro.

T. Kūda prognozē, ka pārtikas precēm cenas veikalos pēc pārejas uz eiro būtiski nemainīsies, jo konkurence tirgū tāpat saglabāsies. Cenu kāpuma iespējamību viņš saskata teātra, koncerta izrādēm un citiem izklaides pasākumiem. “Ja, piemēram, šobrīd ieeja klubā maksā 100 kronu, tad, pārejot uz eiro, ieejai vajadzētu maksāt 6,35 eiro. Visticamāk, šāda cena tiks noapaļota,” teica T. Kūda.

Neatkarīgās pētījums: 40% igauņu eiro gaida ar skepsi

Pēc Igaunijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras iniciatīvas Igaunijas Finanšu ministrija izstrādājusi īpašu Godīgu cenu paktu, aicinot uzņēmumus to parakstīt un tādā veidā solot neizmantot pāreju uz eiro mantkārīgos nolūkos. Pēc T. Kūdas teiktā, šo vienošanos jau ir parakstījuši vairāk nekā 400 uzņēmumu. Cenu veidošanas procesam seko līdzi Igaunijas patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Par pārkāpumiem cenu aprēķināšanā un norādīšanā ir paredzēti bargi sodi. Taču T. Kūda nezināja nevienu gadījumu, kad līdz šim kādam veikalniekam būtu piespriests šāds sods.

Ekonomiskais ieguvums

Līdztekus bažām daudzi igauņi eiro ieviešanā saskata arī ekonomisko izdevīgumu. T. Kūda stāstīja, ka eksportējošiem uzņēmumiem, un tādu Igaunijā ir arvien vairāk, nākotnē vairs nevajadzēs tērēt laiku un līdzekļus valūtas konvertācijai un tas samazinās izdevumus. “Igaunijas pāreja uz eiro sekmēs investīcijas un būs zināms drošības garants ekonomikas stabilitātei,” sacīja T. Kūda. Igaunijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras mārketinga menedžere Pireta Salmistu Neatkarīgajai zināja teikt, ka Ericsson uzbūvējis Tallinā rūpnīcu, kas ražo ierīces mobilo sakaru 4G tīklam, un tas noticis, pateicoties pievilcīgajai investīciju videi.

Eiro ieviešana, pēc T. Kūdas domām, arī veicinās tūrisma attīstību, jo ārvalstniekiem cena eiro ir saprotamāka un arī norēķināties šajā valūtā ir vienkāršāk.

Divu nedēļu stress

Pāreja uz eiro šobrīd lielākās raizes sagādā tiem, kuriem pirmās divas 2011. gada nedēļas būs jāoperē ar abām valūtām – Igaunijas kronām un eiro. Veikalos, kafejnīcās, degvielas uzpildes stacijās, ķīmiskajās tīrītavās, frizētavās un citās pakalpojumu sniegšanas vietās šajā laikā varēs norēķināties vai nu Igaunijas kronās, vai eiro, atlikumu saņemot eiro. Daļa lieltirgotāju apsver iespēju šajā laikā izveidot divu kasu sistēmu, tas ir, kases, kurās varēs maksāt skaidrā naudā Igaunijas kronās, un kases, kurās pieņems skaidrā naudā eiro. Turklāt jārēķinās, ka tirgotājiem būs tiesības atteikties pieņemt maksāšanai vairāk nekā 20 monētas vienlaikus. Tāpēc šobrīd Igaunijā iedzīvotājus aicina jau laikus atbrīvoties no monētām, izdot tās par pirkumu vai pakalpojumu vai nodot bankās. Tiesa, bankas uzreiz ekvivalentu summu eiro neizmaksās. Eiro varēs izņemt vien pēc gadu mijas.

Tiem, kas par pirkumu maksā ar bankas karti, šādas problēmas nebūs, jo 2011. gada 1. janvārī visa kontā esošā summa kronās tiks konvertēta eiro. Igaunijas valdība pirmajās nedēļās iesaka norēķiniem izmantot tieši karti, lai nodrošinātos pret pārdevēju kļūdām vai tīšu mānīšanos.

Naudu mainīs bez komisijas maksas

Jau sākot ar 15. janvāri, Igaunijas krona vairs netiks ņemta pretī kā maksāšanas līdzeklis. Tad to pret eiro varēs apmainīt vien bankās un pasta nodaļās. Visos Igaunijas bankomātos kronas pret eiro tiks nomainītas no

1. līdz 2. janvārim, tas ir, divu diennakšu laikā.

SEB bankas Igaunijā sabiedrisko attiecību vadītājs Silvers Vohu Neatkarīgajai stāstīja, ka šajos mēnešos Igaunijas kronas pret eiro tiek mainītas niecīgos daudzumos, jo, sākot ar 1. decembri, to varēs izdarīt bez komisijas maksas. Turklāt, darot to šobrīd, tiks piemērota komerclikme, bet pēc

1. decembra – oficiālais maiņas kurss. “Tomēr jāsaka, ka arī šobrīd atšķirība starp oficiālo maiņas kursu un banku piemēroto maiņas kursu ir ļoti niecīga. Igaunijas kronas kurss pret eiro ir bijis stabils un nemainīgs jau no eiro ieviešanas. Pirms tam krona bija piesaistīta Vācijas markai,” skaidroja S. Vohu.

Līdz nākamā gada vidum Igaunijas komercbankas, tai skaitā arī SEB banka Igaunijā, pieņems maiņai kronas bez komisijas maksas un par oficiālo kursu. Līdz ar to kronas pret eiro varēs samainīt arī ārzemnieki, ja viņu īpašumā būs palikusi kāda skaidra naudas vienība.

SEB bankas Latvijā sabiedrisko attiecību speciāliste Sanda Purviņa Neatkarīgajai uzsvēra, ka arī pēc 2011. gada 1. janvāra SEB bankā Latvijā noteiktā pārejas posmā tiks nodrošināta iespēja veikt Igaunijas kronu maiņu. “Savukārt klientiem, kuriem ir atvērts norēķinu konts Igaunijas kronās, tiks nodrošināts viss nepieciešamais, lai varētu turpināt darbu eiro valūtā. Naudas maiņai tiks piemērots SEB bankas noteikts valūtas kurss,” skaidroja S. Purviņa.

***

VIEDOKĻI

Andris Vanags, SIA Sakret direktors:

– Tā kā esam uzņēmums, kas strādā visā Baltijā un kas nodarbojas ar eksportu, eiro ieviešanu Igaunijā vērtējam pozitīvi, jo arī līdz šim aprēķinos tika izmantots eiro. Pēc 1. janvāra Igaunijā vairs nevajadzēs veikt valūtas konvertāciju. Līdz ar to samazināsies uzņēmuma izmaksas. Kaut arī ietaupījums nav liels, tomēr nelielam uzņēmumam arī tas ir svarīgi. Turklāt eiro zonai ir lielāks uzticamības režīms un pazūd vietējās valūtas spekulācijas risks.

Arnis Jaudzems, Sixt vadītājs Baltijas valstīs:

– Īstermiņa un ilgtermiņa auto nomas, auto līzinga un autoparku vadības pakalpojumu sniegšanai, ar ko nodarbojas Sixt visās Baltijas valstīs, pāreju uz eiro Igaunijā vērtējam ar plusa zīmi. Tiešais ieguvums – pilnībā izzūd valūtas risks. Norēķini par automašīnu, finansējumu, rezerves daļām vienmēr ir eiro gan Latvijā, gan Igaunijā. Tagad klienti Igaunijā uzreiz maksās par pakalpojumiem eiro. Tas samazinās izmaksas, konvertējot valūtu no kronām uz eiro. Kā netiešos ieguvumus saredzam tirgus attīstību nākamajā gadā gan biznesa, gan tūrisma segmentā, kas īstermiņa auto nomas un līzinga kompānijām ienesīs papildu ieņēmumus.

Tomašs Navrockis, McDonald”s pārstāvniecības Igaunijā McDonald”s Eesti AS vadītājs:

– Mūsu skatījumā būtiskākais ir, ka eiro maiņa McDonald”s desmit restorānos (desmitais restorāns tiks atklāts šā gada beigās) notiks pēc iespējas skaidrāk un vieglāk mūsu klientiem. Esam investējuši visa personāla apmācībās, lai informētu par valūtas maiņu. Plānojam arī ieviest IT infrastruktūru un piesaistīt resursus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no vienas valūtas uz citu. Runājot par cenu, vēlamies uzsvērt, ka, neraugoties uz valūtas maiņu, mūsu vērtības nemainīsies. Visas mūsu produktu cenas ir fiksētas un tiks samazinātas – noapaļotu eiro vērtību iegūšanai.

Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv

Ārvalstis galvenokārt pārsteidz divi Igaunijas rādītāji: nelielais budžeta deficīts un ārējais parāds. Saskaņā ar prognozēm valsts parāds sāks pieaugt, naudas daudzumam tomēr saglabājoties tik lielam, lai būtu iespējams atbalstīt jauno ekonomisko izaugsmi, rakstaLV.LV.

Veiksmīgi vadot valsti, garākā perspektīvā budžeta deficīta un valsts parāda lielums būs atkarīgs no saimnieciskajām iespējām palielināt ieņēmumus, raksta Igaunijas korespondents Raivo Neudorfs laikrakstā “Postimees”. Īslaicīgi dažādos veidos var veikt budžeta izdevumu samazinājumu (darba algu samazināšanu) vai pārdot valsts īpašumu, taču tālākā perspektīvā ārējais parāds un budžeta deficīts ir atkarīgi pavisam no citiem rādītājiem: ražotspējas un neto eksporta. Pēc šiem kritērijiem, Igaunijas Valsts kontroles vērtējumā, nav īpaši cienīgi runāt par mazo valsts parādu, nepieminot privātā sektora lielo aizņēmumu slogu.

Laikraksts “Äripäev” raksta, ka tagad arī Igaunijas iedzīvotāju nodokļu slogs tikai aug. Banku aizdevumi privātpersonām savu maksimumu sasniedza 2008. gada beigās – EEK 124 miljardi (LVL 5,57 mljrd.), bet tad kopējie valsts budžeta ieņēmumi ir bijuši daudz lielāki – EEK 138 miljardi (LVL 6,20 mljrd.). Būtu nopietni jāapsver, vai tiešām valsts finanšu un ekonomiskās politikas galvenajam mērķim un kritērijam būtu jābūt pēc iespējas ātrāk sasniegt budžeta pārpalikumu.

Pēdējo divu gadu laikā bezdarbs un algu samazinājums mājsaimniecībām atņēmis lielu daļu ienākumu un, ja arī neto parāds ir mazinājies, tad salīdzinājumā ar mājsaimniecību rīcībā esošo naudu nodokļu maksājums ir palielinājies. Gan valsts centrālā banka, gan komercbankas pieļauj, ka privātpersonu nodokļu slogs ir krietni liels, taču uz nākamo gadu vienalga raugās optimistiski.

Igaunijas Valsts kontrole piemin, ka saskaņā ar Igaunijas Finanšu ministrijas prognozēm valsts budžeta ieņēmumi kopumā nākamo četru gadu laikā pieaugs tikai nedaudz. Ministrija uzskata, ka starptautiskā krīze un problēmas ar Igaunijas konkurētspēju ir radījušas situāciju, kad nodokļu slodzes bezprecedenta palielināšana 2009. gadā samazinājusi nodokļu ieņēmumus šajā gadā par EEK 7 miljardiem (LVL 0,31 mljrd.), salīdzinot ar 2008. gadu. Nodokļu ieņēmumi līdzās paklausīgai likuma izpildei ir atkarīgi arī no nodokļu administratora spējām tos iekasēt. Nodokļu parāds kopā ar procentiem 2009. gadā ir palielinājies EEK par 1,5 miljardiem (LVL 0,07 mljrd.), un 2010. gada 1. augustā tas bija EEK 9,2 miljardi (LVL 0,41 mljrd.).

Autors: Rolands Makulis / LV.LV

Latvijā, tāpat kā Igaunijā, eiro ieviešanas plānā ir paredzēts gan latu un eiro vienlaicīgās apgrozības periods, kad mēnesi varēs vēl norēķināties ar skaidrā naudā pieejamiem latiem, gan periods latu skaidrās naudas nomaiņai pret eiro, gan cenu paralēlās atspoguļošanas periods, gan plaša un savlaicīga sabiedrības informēšanas kampaņa, lai nodrošinātu veiksmīgu pāreju uz eiro.

Eiropas Centrālā banka (ECB) un Igaunijas Centrālā banka izdevušas informatīvu bukletu, lai iepazīstinātu Igaunijas iedzīvotājus ar eiro banknošu un monētu dizainu, kā arī iestrādātajiem drošības elementiem. Informatīvais buklets tiks nosūtīts visām Igaunijas mājsaimniecībām. Savukārt Igaunijas valdība apņēmusies mājsaimniecībām izsūtīt kalkulatorus, ar ko būs iespējams pārrēķināt naudas summu no kronām uz eiro.

Tieši tāpat Latvijas Nacionālajā eiro ieviešanas plānā ir paredzēties tiešā pasta sūtījums visām Latvijas mājsaimniecībām, lai tieši un nepastarpinātu informētu par visiem nozīmīgākajiem pārejas uz eiro aspektiem. Paredzēts, ka katra Latvijai mājsaimniecība saņems vēstule par eiro ieviešanu, informatīvu materiālu un eiro maiņas kartiņu. Jau pašlaik mājas lapā www.eiro.lv ir ievietots latu / eiro kalkulators.

Igaunijas Finanšu ministrija augustā uzsāka kampaņu, lai liktu uzņēmējiem neizmantot pāreju uz eiro cenu palielināšanai. Ministrija izstrādājusi īpašu „Godīgu cenu paktu”, aicinot uzņēmumus to parakstīt un tādā veidā solot neizmantot pāreju uz eiro mantkārīgos nolūkos. Igaunijas Finanšu ministrija septembrī informēja, ka paktu parakstījušas jau 168 kompānijas un to saraksts nemitīgi papildinās.

Arī Latvijas Nacionālajā eiro ieviešanas plānā ir paredzēts pastāvīgs cenu monitorings, ko veiktu Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kā arī uzlīmju „Godīgs tirgotājs” piešķiršana tirdzniecības uzņēmumiem par cenu pārrēķinu precizitāti.

Igaunijas centrālā banka ir iecerējusi uzņemt dokumentālo filmu par eiro ieviešanu, kā arī izdot piemiņas grāmatas, bankas muzejā iespējams apskatīt arī to slaveno igauņu skulptūras, kuri attēloti uz Igaunijas kronu banknotēm. Igauņu politikas zinātnieks Agu Ūdeleps pat ir izteicis ideju Tammsāre parku, kas atrodas Tallinas centrālajā daļā, pārdēvēt par Kronas parku, kurā tiktu izvietotas visu uz Igaunijas kronas banknotēm attēloto personu statujas.

Latvijas eiro ieviešanas plānā pašlaik ir paredzēts izveidot izstādi „Eiro neīstenotie meti”, kā arī sagatavot Latvijas eiro monētu komplektus numismātiem.

Kā zināms, Latvijas valdība ir pieņēmusi lēmumu, realizējot Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu sasniegt tādu Latvijas tautsaimniecības un finanšu situāciju, ka būtu iespējama Latvijas pievienošanās eiro zonai no 2014. gada 1. janvāra.

„Eiro nav pašmērķis. Eiro ir līdzeklis, lai palielinātu pievilcību Latvijas ekonomiskajai videi, jo no investoru viedokļa eiro nozīmē lielāku uzticamību, pārliecību par atbilstību ilgtspējīgas ekonomikas kvalitātei. Tas nozīmē pievilcīgākas procentu likmes, aizņemoties valstij, uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

No uzņēmēju skatu punkta Latvijas iekļūšana eiro zonā dos attīstības perspektīvu un starptautiskās attiecības ar partneriem, kā arī ievērojami lielāku stabilitāti darbībai Latvijā. Tieši stabilitāti bizness pašlaik vērtē visaugstāk. Protams, nevar aizmirst arī tiešus, ātri izmērāmus ieguvumus kā, piemēram, valūtas maiņas izdevumu izzušana,” norāda eiro projekta vadītāja Latvijā Sanita Bajāre.

Autors: bizness.lv

Nevēloties būt apnicīgs, prezidents nepieminēja jau vairākkārt runāto par likumu pieņemšanu un citus deputātu ikdienas jautājumus, bet atgādināja pirms pusotra gada sacīto Igaunijas neatkarības dienā: “Es teicu, ka vērtēju valdības un parlamenta darbu pēc tā, vai Igaunijai paveiksies izpildīt eiro ieviešanai nepieciešamos Māstrihtas kritērijus un vai 2011. gada sākumā Igaunija kļūs par eirozonas dalībvalsti. Šīs robežas pārvarēšanai bija jāparāda citiem un sev, ka esam darījuši pietiekami un īstajā laikā. Es pateicos jums, dārgie parlamenta locekļi, ka šis mērķis ir sasniegts!”

Prezidents uzslavēja valdības izlēmīgumu un vienprātību budžeta deficīta noturēšanā un izdevumu pastāvīgā samazināšanā ekonomiskās lejupslīdes laikā, kā arī uzteica deputātus, īpaši opozīcijas partijā, par atbildības sajūtu. Tas aizsargājis valsti no liekas spriedzes un nevajadzīgiem iekšpolitiskiem strīdiem.

Budžeta samazināšana nav čempionāts

Pāreja uz eiro iezīmē pilnīgi jauna perioda sākšanos Igaunijas iekšpolitikā un ārpolitikā, un Igaunija beidzot atrodas tās īstajā vietā, uzsvēra T.H. Ilvess. “Igaunijas 20 gadus ilgais ceļš atpakaļ uz Eiropu ir vismaz formāli un institucionāli beidzies. Neviens mums vairs nesūtīs savas prasības un norādījumus, kā tikai Savienība, kurā esam iestājušies. Mēs pildīsim savas saistības un līgumus ar sabiedrotajiem un partneriem. Bet galvenais pašlaik – mums pašiem jānosaka savi mērķi nākotnei: vai mēs gribam būt sabiedriska valsts, par ko gribam kļūt un uz ko tiekties, kas mēs esam, un kādi ir mūsu ideāli. Un galvenais – vai jaunā attīstības fāze prasa izmaiņas mūsu domās un darbībā,” teica prezidents.

Uz šiem jautājumiem sabiedrībai kopā ar partijām, kas jau uzsākušas pirmsvēlēšanu kampaņu, būs jāatrod konkrētas atbildes. Būs jāizprot, ka vienas valsts un tautas ilglaicīgu labu attīstību nenodrošina svaidīšanās starp straujām izaugsmēm un kritumiem.

“Dzīve nav jauniešu sporta sacensības. Budžeta samazināšanas čempiona tituls nav tas, kuru jebkura normāla valsts vēlētos iegūt,” ir pārliecināts T.H. Ilvess.

Jāaptur peļņaskāre un populisms

Parlamenta darba rezultātu neuzrāda par likumu kļuvusī vārdu summa. Par deputātu darba profesionalitāti liecina vēlme un spēja risināt vispārējos sabiedrībai nozīmīgos jautājumus, secināja prezidents. Otra nozīmīgākā parlamenta loma ir būt pārraudzītājam. Jo vairāk tuvojas 1. janvāris, jo lielākas kļūst bailes sabiedrībā iespējamās cenu celšanās dēļ. “Daļēji šīm bailēm ir arī pamats, jo mums nevajadzētu novērtēt par zemu zināmas tirgotāju daļas vēlmi paslēpt savu peļņaskāri aiz jaunajām naudas zīmēm. Īpaši nepieņemams ir tas, ka baiļu sindromu par iespējamo cenu celšanos sāk izplatīt pazīstami politiķi,” rūgti teica T.H. Ilvess.

Svarīgs ikkatra iedzīvotāja liktenis

Prezidents atgādināja, ka Igaunijas pamatlikums poētiski, bet skaidri saka: “Igaunijas valstij ir jābūt mūsu iekšējā un ārējā miera sargam un ķīlai tagadējai un nākamajām paaudzēm to veiksmēs un sasniegumos.” Tāpēc viņš aicina visus politiskos spēkus valstij jaunajā posmā veltīt sabiedrības attīstībai. “Pamatlikums uzliek pienākumu attīstīt Igauniju un veidot to tādu, lai šeit būtu igauņu valodas un kultūras pamata osta, droša un patīkama vieta, kur mēs visi vēlamies dzīvot,” mudināja Valsts prezidents. “Igaunijas tauta ir neliela, tāpēc mēs nevaram neviena cilvēka liktenim vienkārši atmest ar roku. Atjaunot mūsu iedzīvotāju skaitu ir viens no sarežģītākajiem uzdevumiem.”

Nedaudz mazāk kā pēc sešiem mēnešiem Igaunijas pilsoņi izvērtēs parlamenta darbu un izlems, ar kuriem no deputātiem “darba līgumu” tauta vēlēsies pagarināt uz turpmākajiem četriem gadiem. “Vēlēšanu tuvums neapstādina Igaunijas Republikas pamatlikuma darbību. Vēlēšanu tuvums nemazina jūsu atbildību par tagad pieņemtajiem lēmumiem,” atgādināja T.H. Ilvess, vēlot nu jau pieredzējušajiem deputātiem daudz radoša darba, atbildības sajūtu un veiksmi pēdējā darba cēlienā.

Autors: Rolands Makulis / LV.LV

No šīm banknotēm taču raugās katram igaunim tik pazīstami un dārgi cilvēki: prezidenti, rakstnieki un valstsvīri – Koidula, Keress, Tammsāre, Jakobsons un citi, raksta LV.LV.

“Varētu domāt tā: ja nu pēkšņi Igaunijas Bankai rastos iespēja 10 kronu zīmes sadabūt mūsu pagastam tā vairāk, tā būtu piemiņa pagastam un varbūt iznāktu pat katram iedzīvotājam”, prāto Urvastes pagasta vecākais Riho Rons. Viņš ar šādu jautājumu vērsies arī Finanšu ministrijā, bet tur atbildēts: “Tāda iespēja jums ir jau šodien, un katra 10 kronu (LVL 0,45) zīme maksā ne vairāk un ne mazāk kā 10 kronas. Iegādāties var neierobežotā daudzumā, kaut gan kronas tāpat vien glabāt nākotnes vārdā nebūtu prātīgi.”

Igaunijas Bankas pārstāvis Raits Rosve skaidro, ka tāpat vien kādam atdot naudu nevarēs ne banka, ne arī kāda cita valsts iestāde, jo krona noteiktu laiku būs maināma pret eiro. “Tā nepārvērtīsies par parastu papīru, tai vienmēr paliks šī pamatvērtība, kas uzdrukāta uz banknotes. Ja kādam radīsies vēlme vecās banknotes lietot kā suvenīrus, tas būs jāsaskaņo ar Igaunijas Banku.”

Nodokļi ripo kūtrāk, cenas ceļas straujāk

Par naudu informē arī Igaunijas Nodokļu un muitas dienests. Dienesta dati liecina, ka 2010. gada astoņos mēnešos valsts kases ieņēmumi ir bijuši 41,7 miljardi kronu (LVL 1,87 mljrd.), kas ir 67,5% no plānotā. Augustā valsts kasē ienākuši 5,9 miljardi kronu (LVL 0,26 mljrd.), kas sakrīt ar Finanšu ministrijas vasaras prognozēm. Astoņu mēnešu laikā no azartspēļu nodevām iekasēti 216 miljoni kronu (LVL 9,7 milj.), un tas ir vairāk, nekā bija plānots iekasēt visa gada laikā. Pagājušā gada astoņos mēnešos no šiem nodokļiem iekasēti tikai 41,4 miljoni kronu (LVL 1,86 milj.).

Sociālā nodokļa ieņēmumi augusta beigās veidoja 18 miljardus kronu (LVL 0,81 mljrd.), kas ir 66,6% no plānotajiem. Šā gada augustā sociālā nodokļa ieņēmumi par 2,5% bija mazāki nekā 2009. gadā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos ir veidojuši 1,5 miljardus kronu (LVL 0,07 mljrd.), un tas ir 45,4% no plānotā. Tieši augustā šie ieņēmumi ir bijuši 415,5 miljoni kronu (LVL 18,66 milj.) jeb 8,2% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Juridisko personu ienākuma nodokļa ieņēmumi astoņos mēnešos veidoja 2,2 miljardus kronu (LVL 0,10 mljrd.), kas ir 89,1% no plānotā. Augustā šī nodokļa ieņēmumi bija 656,7 miljoni kronu (LVL 29,49 milj.).

Salīdzinot ar 2009. gadu, augustā budžeta ieņēmumi palielinājušies par 167,8%, kas galvenokārt saistīts ar “Eesti Energia” dividenžu izmaksu jūlijā. Līdz ar to šā gada augusts, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, atšķiras ar lieliem ienākuma nodokļa ieņēmumiem.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi no gada sākuma līdz augusta beigām veidojuši 12,9 miljardus kronu (LVL 0,58 mljrd.), kas ir 67,6% no plānotā. Augustā ieņēmumi no PVN bijuši 1,7 miljardi kronu (LVL 0,08 mljrd.), un tas ir par 2,8% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Akcīzes nodoklis alkoholam augusta beigās devis 1,7 miljardus kronu (LVL 0,08 mljrd.) lielus budžeta ieņēmumus jeb 73,8% no plānotā (par 3,9% vairāk nekā 2009. gadā). Augustā šī ienākuma daļa bija 243,2 miljoni kronu (LVL 10,92 milj.). Deklarētā alus pārdošanas apmērs šogad pārsniedzis pagājušā gada līmeni, bet stipro alkoholisko dzērienu pārdošana augustā samazinājusies.

Šā gada astoņos mēnešos ieņēmumi no tabakas akcīzes nodokļa veidojuši 1,2 miljardus kronu (LVL 0,05 mljrd.), bet no kurināmā akcīzes nodokļa – 3,7 miljardus kronu (LVL 0,17 mljrd.). Plānotie budžeta ieņēmumi izpildīti attiecīgi par 63,4 un 76,8 procentiem.

Igaunijas Statistika informē, ka patērētāja pārtikas grozs augustā nav mainījies un arī inflācija palikusi pagājušā gada līmenī, t.i., 2,9 procenti. “Šā gada pirmajos septiņos mēnešos pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums Igaunijā bija viens no lielākajiem Eiropas Savienībā, sasniedzot gandrīz sešus procentus,” komentē Igaunijas Bankas ekonomists Mārtiņš Lindpere. Daļu no patērētāju cenu pieauguma varētu attiecināt uz eksporta apjoma pieaugumu, taču palielinājās arī mazumtirdzniecības cenas. Nespecializētos veikalos, kur pārsvarā tirgo pārtikas preces, dzērienu un tabakas izstrādājumu cenas otrajā ceturksnī palielinājās par 20% salīdzinājumā ar 18% iepriekšējā gada beigās. Kopumā pārtikas cenu celšanās notikusi nedaudz straujāk, nekā noteikts Igaunijas Bankas pavasara prognozē.

Autors: Rolands Makulis / LV.LV