Vislielāko robu iedzīvotāju maciņos varētu radīt valdības lēmums, ar kuru no 1. jūlija dabasgāzei atcels pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi – mājsaimniecībām tā palielināsies no 12 līdz 22%. Finanšu ministrijas (FM) prognozes liecina: mājsaimniecībām, kuras gāzi izmanto tikai plītīs un mēnesī tērē ap pieciem līdz sešiem kubikmetriem, akcīzes nodokļa kāpums mēneša maksājumus sadārdzinās par vidēji 8,2 santīmiem mēnesī jeb nepilnu latu gadā. Tikmēr mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto arī apkurei, gadā būs jāmaksā par vidēji 32 latiem vairāk. Daudz smagāku situāciju padara tas, ka paralēli PVN celšanai valdība arī nolēmusi atcelt akcīzes nodokļa atvieglojumu dabasgāzei, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai un koģenerācijas procesam. Savukārt tas neizbēgami sadārdzinās elektrību un siltumapgādi. Šādu aplēšu pamatā ir Ekonomikas ministrijas sniegtie dati, ka 2009. gadā ar dabasgāzes palīdzību saražotās elektroenerģijas īpatsvars bija 36%, bet bruto patēriņā šāda elektrība sastādīja 28%. Tikmēr ar dabasgāzi saražotās centralizētās siltumenerģijas īpatsvars bija pat 80%. Cenu kāpumu radīs arī akcīzes nodokļa celšana benzīnam no 269 līdz 289 latiem par 1000 litriem. Tādējādi katrs benzīna litrs kļūs dārgāks par apmēram diviem santīmiem. Tiesa, finanšu ministra padomnieks Aleksis Jarockis Neatkarīgajai skaidroja, ka valdība cer uz mazāku cenu kāpumu, raksta NRA.LV.

Tam par iemeslu esot aplēses, ka vasarā, norimstot karadarbībai naftas ieguves valstīs, kā arī beidzoties ziemas sezonai, naftas barela iepirkuma cenām būtu jāsamazinās. Optimistiskās prognozes gan nonāk pretrunā ar pašas valdības aprēķiniem, ka benzīna patēriņš valstī tomēr samazināsies par apmēram 0,5%. Iespējams, tam par iemeslu ir daudz reālistiskākā degvielas tirgotāju atziņa, ka akcīzes paaugstināšana, kā arī nodeva par krīzes rezervju nodrošināšanu benzīna cenu varētu sadārdzināt par apmēram pieciem santīmiem. Finanšu ministrija gan argumentē, ka pat pēc akcīzes kāpuma benzīna cenas Latvijā joprojām nebūs augstākās Baltijā, jo mūsu valstī 1000 litriem degvielas tiks piemērots 289 latus liels nodoklis, kamēr Lietuvā – 308 lati, bet Igaunijā – 300 latu. Ar augstākām cenām jārēķinās arī smēķētājiem, jo valdība izlēmusi celt arī cigarešu akcīzi, kas turpmāk būs 52 lati par 1000 cigaretēm līdzšinējo 48 latu vietā. Finanšu ministrija attaisnojas ar ES direktīvu, kas paredz, ka līdz 2018. gadam Latvijai ir jāsasniedz ES minimālais akcīzes līmenis jeb 68 lati par 1000 cigaretēm. Tikmēr ražotāji aprēķinājuši, ka akcīzes paaugstināšana paciņu pašu lētāko cigarešu šogad sadārdzinās par apmēram 10 santīmiem. Šīm prognozēm piekrīt arī FM. Kāpjot akcīzei, dārgāks kļūs arī stiprais alkohols. FM aplēses liecina: paaugstinot akcīzes nodokli stiprajam alkoholam par 50 latiem jeb 5,6% par 100 litriem absolūtā spirta, 0,5 litru alkoholiskā dzēriena ar absolūtā spirta saturu 40 tilpumprocentu cena varētu palielināties par 12,2 santīmiem, ieskaitot PVN. Paralēli cenu kāpumam Latvijā varētu paaugstināties arī bezdarbs, kas tik tikko sācis lejupslīdi. Lēmums samazināt valsts pārvaldes izdevumus par 5 miljoniem latu praksē nozīmēs, ka praktiski visās ministrijās – izņemot spēka struktūras – tiks atlaisti līdz pat 10% darbinieku, bet pārējiem varētu būt jārēķinās ar algu samazināšanu. Interesanti, ka, lai arī publiski izskanējis viedoklis, ka valdības pieņemtie taupības pasākumi jau šogad ļaus Latvijai konsolidēt 50 miljonus latu, patiesībā 2011. gada budžetā ieekonomēs tikai pusi no šīs summas jeb 26,11 miljonus latu, bet otru pusi – 2012. gada pirmajos sešos mēnešos.

Finanšu ministra padomnieks Aleksis Jarockis to skaidro ar specifisko plānošanas periodu, kura izpratnē gads nav kalendārs, bet gan 12 mēnešu periods, kas sākas līdz ar valdības akceptēto pasākumu īstenošanas brīdi, t. i., 2011. gada 1. jūliju. Tādējādi – neraugoties uz visiem smagajiem lēmumiem – ieguvums šā gada budžetā būs salīdzinoši neliels. Valdība gan cer, ka situāciju nedaudz cerīgāku padarīs veiksmīga ēnu ekonomikas apkarošana, kas šogad valsts budžetu varētu papildināt ar vēl 12,8 miljoniem latu. Aplēses pagaidām netiek ņemtas vērā, jo starptautiskie aizdevēji negrib rēķināties ar vēl neiekasētiem līdzekļiem. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka Latvijas apņemšanās ir salīdzinoši pieticīga iepretim, piemēram, Lietuvas ambīcijām cīņā ar ēnu ekonomiku šogad iegūt apmēram 100 miljonus latu.

Autors: Ilze Zālīte / NRA.lv

Ekonomikas ministra Arta Kampara  un Krievijas premjera Vladimira Putina   saruna Maskavā par gāzes tarifu aprēķina metodikas izmaiņām nenotika veiksmīgi, taču atšķiras viedokļi par iemesliem.

Viens no augsta līmeņa delegācijas locekļiem Ir.lv stāstīja, ka Kampars nav bijis pietiekoši sagatavots sarunai par gāzes cenām, taču notikušo nevarētu saukt par izgāšanos, jo virknei valstu gāzes cenas ir piesaistītas biržas cenai un atkarībā no piesaistes perioda var būt izdevīgas.“Tā nebija izgāšanās, tomēr sarunai pietrūka dzīvīguma..(…) ja apsēžas runāt par gāzes cenām ar Putinu, tad tas ir tik pat kā ar “Gazprom” šefu ..Viņam bija jābūt sagatavotam ar cipariem, faktiem, bet tas sarunā pietrūka, tāpēc tā tika griezta riņķī uz citām tēmām, “ apstiprināja aculiecinieks.

Gāzes cenu tarifu noteikšanā šobrīd Krievija izmanto divus modeļus – to, kas pašlaik tiek piemērots  Baltijas valstīm, tajā skaitā Latvijai, un otru, kura tarifi tiek piesaistīti biržas cenām. Ja piesaistes brīdis tiek rēķināts, piemēram, vasarā, tad arī tarifi ir daudz izdevīgāki, bet, ja ziemā, tad tie būtu daudz augstāki.

Kā stāsta aculiecinieks, Valsts prezidenta plānos nebija aktualizēt jautājumu par gāzes cenām, taču Kampars pats iniciējis sarunu par šo tēmu. Kad viņš piedāvājis pārskatīt šo aprēķina metodiku, Putins esot piekritis, par atskaites periodu, ņemot pašreizējās cenas. Tas nozīmetu, ka pašreizējos apstākļos šādi tarifi Latvijai nebūtu izdevīgi, taču no sarunas bija skaidrs, ka Krievijas puse to neuztver nopietni, saruna tūlīt tika vērsta uz citām tēmām.

Gāzes kompānijas “Itera Latvija” vadītājs Juris Savickis portālam “pietiek.com” stāstījis, ka “tur visi tā mazliet pasmīnēja par Kampara priekšlikumu, bet Krievija jau negrib viena ministra dēļ nostādīt sliktākā situācijā visu valsti. Viens neapdomīgs priekšlikums jau nevar būt iemesls, lai paaugstinātu Latvijai gāzes cenu. Vienkārši mūsu ministriem labāk jāgatavojas šādām sarunām. Kampars parasti runā pa tādiem propagandas viļņiem, kā jau politiķis, bet nevar jau tā mētāties ar neapdomīgiem priekšlikumiem…”

Kampars Ir.lv atzina, ka saruna ar Putinu tiešām skārusi gāzes tarifu aprēķina metodikas maiņu, taču to rosinājis nevis viņš, bet gan Putins, labi zinot Latvijas atbalstu virknei Eiropas Savienības valstu, kas šo jautājumu uzturējušas, kā arī to, ka šobrīd tas nebūtu izdevīgi Latvijai. “ne tikai mēs, bet virkne citu Eiropas valstu ir argumenējušas, ka biržas cenas turpmāk varētu būt par pamatu gāzes cenu aprēķinā, “ sacīja Kampars. Ministrs uzsvēra, ka viņš to neesot piedāvājis, tieši pretēji virzījis sarunas uz citu pusi, aicinot turpmāk gāzes tarifu aprēķinā piemērot izlīdzinošu koeficentu, kas perspektīvā samazinātu svārstības, kā arī maksātspējas koeficentu.

Ministrs uzsvēra, ka Savicka portālam “pietiek.com” teiktais ir pilnīgi meli, iespējams, “apzināti mērķtiecīga rīcība no “Latvijas Gāzes” puses.”

Portāla Ir.lv rīcībā esošā informācija gan liecina, ka “mazliet samisējies” arī citiem ministriem, tomēr kopumā neviens nav izgāzies.

Kā skaidro kāds delegācijas dalībnieks, no Krievijas puses visi sarunu dalībnieki visaugstākajā līmenī bija ļoti labi sagatavojušies sarunām, bet no Latvijas puses sarunas tika uzturētas “samērā cienīgi”, lai arī pirms tam notikusi ļoti rūpīga gatavošanās. Delegācijas dalībnieks aicināja atcerēties, ka Latvijā ministri amatos ir salīdzinoši neilgu laiku, kamēr Krievijā – pat desmit gadus. Savukārt vienā jautājumā Ekonomikas ministrija tiešām  pelnījusi kritiku, -  Latvijai joprojām nav izstrādātas enerģētikas politikas vadlīnijas, visi lēmumi tiek pieņemti kampaņveidīgi, kā rezultātā sarežģītas ir ne vien attiecības ar Krieviju.

Autors: Indra Sprance / Ir.lv

Sarunā LNT raidījumā «900 sekundes» Kampars sacīja, ka Latvijas rīcībā ir «vairākas sviras», kuras var izmantot sarunās ar «Gazprom».

«Ja nebūs divu šo pušu attiecības, tad mēs intensīvāk meklēsim alternatīvus ceļus,» sacīja ministrs. Otra lieta – «Gazprom» interesē ilgtermiņa līgumus. «Latvija nav liels tirgus, tomēr tuvākais [Krievijai],» viņš uzsvēra, raksta Apollo.lv

«Sarunas ir smagas. Es uzskatu, ka iespējas mums ir. Nevar uzreiz atmest cerības,» sacīja Kampars. Mirkli vēlāk ministrs jau pauda pārliecību, ka noteikti sarunās tarifu izmaiņas. «Noteikti sarunāsim, cenu maiņu. Es saku, ka mēs to panāksim,» – tā ministrs.

Autors: www.apollo.lv

Ukraina varēs saņemt gāzi par Krievijas iekšējām cenām, ja Kijeva piekritīs valsts uzņēmuma „Naftogaz” apvienošanai ar „Gazprom”, paziņojis Krievijas koncerna „Gazprom” vadītājs Aleksejs Millers (attēlā) pēc tikšanās ar Ukrainas enerģētikas ministru Juriju Boiko.

Faktiski tā ir Krievijas atbilde uz Ukrainas lūgumu pārskatīt gāzes cenas aprēķināšanas formulu, kuru Ukrainas varas iestādes uzskata par visīstāko kabalu.

Portāls pok.lv piebilst, ka Krievijā gāzes cenas tirgus ekonomikai nav pakļautas, tās nosaka valsts, un pašlaik gāzes cena ir 1880 rubļi (jeb mazliet vairāk nekā 60 ASV dolāri) par tūkstoš kubikmetriem. Savukārt Ukrainai, tāpat kā vairākām citām valstīm, gāzes cena tiek pārskatīta katru ceturksni un aprēķināta pēc visai sarežģītas formulas, balstoties uz gāzeļļas un mazuta vidējo aritmētisko vērtību Eiropas valstīs, turklāt par pamatu aprēķiniem kalpo fiksētā likme 450 ASV dolāru par tūkstoš kubikmetriem. Atbilstoši šiem aprēķiniem, šīgada ceturtajā ceturksnī gāze Ukrainai maksās 390 ASV dolārus par tūkstoš kubikmetriem, kas, runājot Ukrainas premjera Nikolaja Azarova vārdiem, nozīmētu „katastrofu ekonomikai un Ukrainas tautai”.

Tiesa gan, atbilstoši līgumam par gāzes cenu noteikšanu, kuru no Ukrainas puses parakstīja vēl Jūlija Timošenko, līdz šīgada beigām attiecībā pret Kijevu ir spēkā koeficients 0,8, savukārt pašreizējais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs, slēdzot līgumu par Krievijas Melnās jūras flotes uzturēšanās Krimā atļaujas pagarināšanu uz vēl 25 gadiem, panāca, ka Krievija samazina gāzes cenas Ukrainai par 30% (vienlaikus „kabalistiskā” formula paliek spēkā). Krievija šā līguma rezultātā neiegūs aptuveni 40 miljardus ASV dolāru.

Drīz vien pēc šā līguma noslēgšanas Krievijas premjers Vladimirs Putins jau piedāvāja Ukrainai apvienot „Naftogaz” un „Gazprom”, taču Kijeva pret piedāvājumu attiecās rezervēti, baidoties zaudēt kontroli pār „Naftogaz”. Janukovičs arī izteicās, ka apvienošanās ir iespējama tikai gadījumā, ja abi uzņēmumi kļūst par līdzvērtīgiem partneriem „piecdesmit pret piecdesmit”.

Vienlaikus Kijevā labi saprata, ka šāda apvienība nav iespējama, jo, ņemot vērā „Naftogaz” aktīvu vērtību, Ukrainas uzņēmums var pretendēt tikai uz 6,1%, bet, ja balstās uz ieņēmumu apmēra, tad uz 5,8% kopuzņēmuma akciju. Rezultātā abas puses vienojās par kopuzņēmuma izveidi, taču Krievija acīmredzami nav atteikusies no kompāniju apvienošanas idejas.

Maskavas piedāvājums ir vērā ņemams, un atteikties no tā Kijevai būs grūti, it īpaši, ja ņem vērā, ka pašlaik Ukrainai, lai saņemtu Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumus, nākas paaugstināt gāzes tarifus līdz ekonomiski pamatotam līmenim, lai „Naftogaz” nenāktos dotēt no valsts budžeta.

Krievijas piedāvājuma pieņemšana ļautu samazināt cenu Ukrainas patērētājiem vairāk nekā četras reizes, taču rezultāts būtu „Gazprom” iekļūšana Ukrainas tirgū un kontrole pār tās gāzes transporta sistēmu.
Vienlaikus jāatceras, ka jautājums par to, vai Ukraina piekritīs piedāvājumam faktiski atdot savu gāzes transporta sistēmu „Gazprom”, ir daudz vairāk atkarīgs no politikas, nekā no ekonomikas. Ja jā, „Gazprom” iegūs tiešu un kontrolējamu izeju uz Eiropu, līdz ar to pastāv pat varbūtība, ka Krievijas monopolistists varētu atteikties no gāzes vada „Dienvidu straume” celtniecības. Bet tā jau ir pavisam liela politika un liela nauda.

Autors: www.2v.lv

Pašlaik gan vēl nav zināms, kāds ir sagaidāmais gāzes cenu samazinājums.

Jau tika ziņots, 2010.gada sākumā LG sāka sarunas ar galveno dabasgāzes piegādātāju “Gazprom” par dabasgāzes cenu formulas izmaiņām, kas 2011.gadā nodrošinātu zemāku gāzes cenu līmeni nekā līdzšinējā formula.

Dabasgāzes iepirkuma cenu pazeminājumā ir ieinteresēti visi gāzes lietotāji – gan komersanti, kuru ražotā produkcija kļūtu konkurētspējīgāka eksporta tirgos, gan mājsaimniecības, kas izmanto centralizēto siltumapgādes uzņēmumu pakalpojumus, akcentēja kompānijas pārstāvji.

Autors: Andris Jurkevics / BIZNESS.LV

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) Ministru prezidentam, Ekonomikas, Finanšu, Labklājības un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijām nosūtījusi vēstuli, kurā pauž bažas, ka apkures cenas nākamajā sezonā var pieaugt par 47%, informē LPS padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dace Zvirbule.

LPS aicina valdību līdz 2014.gadam nepiemērot akcīzes nodokli dabas gāzei, ko izmanto siltumenerģijas ražošanai, neatbalstīt samazinātās PVN likmes atcelšanu siltumapgādei, kā arī sabiedriskā transporta pakalpojumiem, jo tas palielinās slogu uz pašvaldību budžetiem un radīs ievērojamu maznodrošināto iedzīvotāju skaita pieaugumu. Ja tomēr tiek piemērota 21% PVN likme iedzīvotāju siltumapgādei, Sociālā tīkla stratēģijas sadaļā “Dzīvokļa pabalstu izmaksas nodrošināšana” noteikt valsts daļu 80% apmērā, nevis 20% kā tas ir pašlaik.

Tāpat LPS aicina ne vēlāk kā līdz 14.septembrim izskatīt Ministru kabinetā jautājumu par pašvaldību un siltumapgādes uzņēmumu gatavību apkures sezonai un par valsts atbalstu ar apkures nodrošināšanu saistīto sociālo problēmu risināšanā.

LPS ir apkopojusi pašvaldību sniegto informāciju par siltumapgādes parādsaistībām, un rezultāti nav iepriecinoši. Aptaujāto 74 pašvaldību kopējais parāds līdz 1.maijam pārsniedz 19 miljonus latu. Tomēr arī šie rezultāti nepietiekami atspoguļo situāciju, jo namu apsaimniekotāji nereti no saviem līdzekļiem sedz siltumapgādes parādsaistības.

Pēc LPS aptaujas rezultātiem, parādi par siltuma apgādi Rīgā ir 8,9 miljoni latu, citās pašvaldībās kopā – vairāk nekā 30 miljoni latu. Rīgā parādi ir 12,13% no apkures sezonas kopējām izmaksām, citur vidēji 20%-30% jeb 2-3, atsevišķās pašvaldībās pat 4,5 mēnešu rēķinu apmērā.

Šāda situācija Latvijā nav bijusi pat 1993.gadā, kad siltumapgādes uzņēmumi nonāca visdziļākajā krīzē. Nav ticams, ka iedzīvotāji parādus varēs nomaksāt vasarā, jo parādsaistības par apkuri jūnijā sarukušas tikai par 8%. Daudzviet parādi pārsniedz mēneša siltuma rēķinu apjomu, iedzīvotāju maksātspēja ir zema, pat strādājošo vidējā darba samaksa gada laikā samazinājusies par 34 latiem mēnesī, un sociālie pabalsti sedz vidēji 30% no siltuma apmaksas. Nav izstrādāts kompensācijas mehānisms, kā risināt šo samilzušo problēmu.

“Latvijā apmēram 70% siltuma nodrošina no Krievijas iepirktās dabas gāzes resursi. Gāzes piegādātāji, redzēdami, ka ar pērnās sezonas gāzes cenu, kas bija 135-115 lati par 1000 kubikmetriem (m3) tikām galā, lēmuši celt šo cenu par 30% jeb līdz 165 latiem par 1000 m3. Regulatoram atliek tikai to ieviest siltuma tarifā,” norāda Zvirbule.

Pēc Aigara Štokenberga (SCP) iniciatīvas politiķi iecerējuši un jau ieviesuši jaunu – akcīzes nodokli gāzei, kas ir 15,60 lati uz 1000 m3 gāzes jeb aptuveni 10% no cenas, no tā atbrīvojot skaļāko lobētāju nozares, piemēram, dabasgāzes tīklu operatorus, elektroenerģijas ražotājus un koģenerācijas iekārtas, cementa ražotājus, siltumnīcu kurinātājus un citus. Šo nozaru uzņēmumi gāzi drīkst pirkt lētāk, bez akcīzes nodokļa. Toties šo nodokli spiesti maksāt siltumapgādes uzņēmumi, kas ražo 33% no valsts kopējā enerģijas patēriņa un nodrošina siltumapgādi iedzīvotājiem, kuriem jau tā radušies parādi un ar to saistītās sociālās problēmas pašvaldībās.

Papildus vēl pēc vienošanās ar starptautiskiem aizdevējiem tiek izvērtēts priekšlikums, ka siltuma tarifam jāpalielina pievienotās vērtības nodoklis (PVN) no līdzšinējiem 10% uz 21%. To attiecina uz siltuma ražošanai izlietotās gāzes cenas, akcīzes nodokļa un piegādes izdevumu summu.

LPS veikusi aprēķinus, ka nākamajā sezonā, ņemot vērā akcīzes nodokli gāzei un 21% likmi PVN, siltuma tarifs būs 58 lati par megavatstundu un tā pieaugums būs 47%, ja mainīgās izmaksas veido 70% no kopējām ražošanas izmaksām.

Pašvaldības, kas saskaņā ar likumu organizē siltumapgādi, var izmantot sociālo pabalstu, lai iedzīvotāji mazinātu savus siltuma parādus. 2010.gadā plānots, ka pašvaldības no saviem līdzekļiem izlietos 13 980 150 latus un valsts tam atvēl tikai 20% jeb 2 796 030 latus. 2010.gada četros mēnešos no sociālā pabalsta jau izlietoti 8,52 miljoni latu jeb 61%, un to saņēmēju skaits strauji aug.

Ja valsts uzliek paaugstinātus nodokļus mājokļu siltumapgādei, tad no kompensējošā sociālā pabalsta valsts daļai, kura ietver siltumapgādes pabalstu, jābūt nevis 20%, bet gan 80%.

Ja Latvijā iepērk 1,65 miljardus kubikmetru dabas gāzes un no tās siltumapgādei izmanto 1,05 miljardus kubikmetrus, akcīzes nodoklis no tā Valsts kasē ienes 16,4 miljonus latu. Finanšu ministrijas (FM) prognozes ir pat mazākas – orientējoši 8-9 miljoni latu. No gāzes cenas paaugstināšanas no 135 līdz 165 latiem un šim pieaugumam piemērotās PVN likmes 21% esošo 10% vietā Valsts kasē papildus ienāk 31 miljons latu. Kopā Valsts kase saņem 47,4 miljonus latu, bet, pēc FM prognozēm, – 22,42 miljonus latu.

Regulators par paaugstināto tarifu apstiprināšanu saņems papildus 0,18% no apgrozījuma pieauguma jeb 85 000 latu.

“Šie dati runā tikai par ieņēmumiem Valsts kasē, bet nerāda izdevumu pusi, kas pāriet uz pašvaldību budžetiem – sociālajiem pabalstiem un iedzīvotāju maksājumu parādu pieaugumu. Vai akcīzes nodokļa ieviešana un PVN likmes celšana risinās samilzušo siltumapgādes parādu problēmas un veicinās tautsaimniecības attīstību vai tikai papildinās Valsts kasi?” vaicā LPS pārstāvji.

LPS Tehnisko problēmu komiteja 29.jūnija sēdē, piedaloties Siltumražotāju uzņēmumu asociācijas, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas, Valsts kases, FM un Ekonomikas ministriju (EM) pārstāvjiem, apsprieda šo jautājumu un secināja, ka, izvērtējot gāzes cenu pieauguma tendences, dabasgāzes akcīzes nodokli un PVN palielinājumu, siltumapgādes tarifu pieaugums nākamajā apkures sezonā varētu sasniegt 45%-50% ar visām no tā izrietošām nopietnām ekonomiskām un sociālām sekām.

Tādēļ LPS rosina izdarīt izmaiņas likumā “Par akcīzes nodokli”, neattiecinot akcīzes nodokļa piemērošanu dabas gāzei, kas izlietota siltumenerģijas ražošanai. Šāda nodokļa piemērošana uzsākama ne agrāk kā 2014.gadā, kā to iesaka arī Eiropas Savienības direktīva un kas atbilst arī Saeimas apstiprinātajam monopola līguma pagarinājuma termiņam ar “Latvijas Gāzi”.
LPS neatbalsta samazinātās jeb 10% PVN likmes atcelšana siltumapgādei, kā arī sabiedriskā transporta pakalpojumiem, jo tas palielinās slogu uz pašvaldību budžetiem un radīs ievērojamu maznodrošināto iedzīvotāju skaita pieaugumu.

“Ja tomēr tiek piemērota 21% PVN likme iedzīvotāju siltumapgādei, Sociālā tīkla stratēģijas sadaļā “Dzīvokļa pabalstu izmaksas nodrošināšana” jānosaka valsts daļa 80% apmērā,” rosina LPS pārstāvji.

NRA.lv

2010.gada aprīlī rūpniecības produkcijas izlaide bija 338.4 milj. latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2010.gada aprīlī, salīdzinot ar 2010.gada martu, rūpniecības produkcijas apjoms pieauga par 0.1%. Tai skaitā elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 4.2%, bet kritums bija apstrādes rūpniecībā par 0.7% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 3.6%.

2010.gada aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, rūpniecības produkcijas izlaide pieauga par 9.7%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 8%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 1.9% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 20.2%.

Lielākais rūpniecības produkcijas izlaides pieaugums apstrādes rūpniecībā bija koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles – par 36.3%.

Pēc iespaidīgās aktivitātes pieauguma martā, pieaugumu uzrāda arī aprīļa veikums. Tomēr bažas par izaugsmes noturību, vismaz vidējā termiņā, saglabājas, komentē Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas analītiķis.

Konkurētspējas pieaugums un maksātspējas atšķirības starp vietējo un ārējiem tirgiem rada labvēlīgus apstākļus tām nozarēm, kam jau ir eksporta iestrādes. Spēja noturēt un palielināt noietu eksporta tirgos būs viens no pamatnosacījumiem tam, kā attīstīsies apstrādes rūpniecība.

Līdz martam pozitīvās tendences bija vairāk vērtējamas kā aktivitātes pieaugums, kas neatspoguļojas apgrozījuma kāpumā. Aprīlis varētu būt pirmais mēnesis, kad apgrozījums, salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu, varētu jau uzrādīt pieaugumu. Tas norādītu, ka aktivitātes kāpums pamazām sāk nest arī finansiālus ieguvumus. Tomēr ir jāatzīmē, ka nozares attīstība saglabās nevienmērīgu ātrumu, iespējamām krasām svārstībām un stagnāciju atsevišķās nozarēs. To apliecina pieaugums martā (salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi iepriekšējā gadā) tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā, bet kritums aprīlī. Tāpat arī pārtikas ražošanā – (salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi iepriekšējā gadā) kritums martā, bet pieaugums aprīlī.

Vietējais pieprasījums saglabāsies ļoti slābans, kas nozīmē, ka liela loma būs notikumiem ārējos tirgos, respektīvi tas, cik prasmīgi tiks ierobežoti un vadīti pašreizējie notikumi eirozonā un kā turpmāk tiks stiprināta konkurētspēja. Svarīgi, lai sarežģījumi eirozonas valstīs neiedragātu tur notiekošos ekonomikas atveseļošanās procesus un tas nepārvērstos straujā pirktspējas un patēriņa kritumā, prognozē Gašpuitis.

Autors: BNA Latvia

Polija vilcinās parakstīt jaunu gāzes līgumu ar Krieviju, vēsta izdevums gazeta.ru. Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka Varšava vēlas mainīt līguma nosacījumus, lai nepārkāptu ES likumdošanu. „Polija skaidri paziņoja, ka tā aizkavēs līguma parakstīšanu, jo sākumā apspriedīsies ar mums un izskaidros mums tā saturu, – teikts Eiropas Komisijas paziņojumā.

Tomēr praksē viss varētu būt daudz vienkāršāk. Polija ir sākusi intensīvu slānekļa gāzes atradņu izlūkošanu, un var izrādīties, ka piegāžu no Krievijas palielināšana tai nebūs vajadzīga.

Uz Eiropas Komisiju atsaucas arī Polijas Ekonomikas ministrijas Naftas un gāzes departamenta vadītājs Mačejs Kaliskis, kurš paziņojis, ka Polijas puse „vēlas būt transparentu un izskaidrot Eiropas Komisijai visas šaubas par gāzes līgumu ar Krieviju”. „Tādēļ mēs izlēmām, ka, kamēr tas nebūs izdarīts, Polijas un Krievijas vicepremjeru, kuriem ir jāparaksta dokumenti, tikšanās nebūs,” Kaliska teikto citē Polijas izdevums „Rzeczpospolita”.

Vienošanās par Krievijas gāzes piegāžu palielināšanu Polijai un par „Gazprom” daļu izmaiņām poļu kompānijā „EuroPol Gaz” (Polijas valsts kompānijas PGNiG un „Gazprom” kopuzņēmumā, kas kontrolē gāzes vada Jamala – Eiropa Polijas sektoru) tika panākta vēl pagājušā gada beigās. Atbilstoši iecerēm, Krievijai ir jāpalielina piegādes Polijai no 8 miljardiem kubikmetru līdz 11 miljardiem kubikmetru. Polija gadā patērē aptuveni 14 miljardus kubikmetru gāzes, apmēram trešdaļu no kuriem nodrošina vietējie gāzes ražotāji, tā kā, ja palielināsies piegāžu apjoms no Krievijas, „Gazprom” faktiski kļūs par vienīgo ārvalstu piegādātāju Polijai (agrāk trūkstošos apjomus Polija iepirka pie neatkarīgajiem treideriem).

Krievijas monopolistam turklāt ir jāsaņem vēl 50% „EuroPol Gaz” (šobrīd „Gazprom” daļa ir 48%). Atbilstoši pagājušā gada novērtējumam, 2% „EuroPol Gaz” maksāja aptuveni 24 miljonus ASV dolāru, kas „Gazprom” ir niecīga summa. Tomēr, saņemot vienādu daļu ar Poliju, „Gazprom” nostiprina savas pozīcijas šīs valsts tirgū.

Galīgā vienošanās ir jāparaksta abu valstu vicepremjeru Igora Sečina un Valdemāra Pavļaka tikšanās laikā, taču šī tikšanās ir pārcelta jau vairākas reizes. Šobrīd plānots, ka tā notiks nākamajā nedēļā, tomēr tagad, pēc poļu avīzes informācijas, runa jau iet par maija beigām.

Eksperti uzskata, ka par iemeslu Eiropas Komisijas neapmierinātībai kļuvis fakts, ka līgums šādā veidā pārkāpj Eiropas Enerģētiskās hartas nolikumu. Atbilstoši šai hartai, viena un tā pati kompānija nevar vienlaikus nodarboties ar gāzes piegādēm, tās sadali un realizāciju tirgū. Tieši šāda būs „Gazproma” loma, ja Krievijas kompānija kļūs par puses „EuroPol Gaz” īpašnieci.

Tomēr tas ir dzīzāk formāls attaisnojums. Eiropas Savienība mēģina uzņemties sarunu vedēja pamatfunkcijas Eiropā, jo īpaši enerģētikas sfērā. Šī iemesla dēļ Eiropas Komisiju neapmierina norunas, kas tiek slēgtas tieši, bez ES piedalīšanās. Līdz ar to gāzes līgums ar Krieviju varētu būt Polijas mēģinājums uzlabot savu tēlu Eiropā. Pēdējā laikā poļu konservatīvie ir daudz runājuši par atkarības pazemināšanu no Eiropas Savienības, un gāzes līgums ar Krieviju var kļūt par upuri, ko nesīs Polijas valdība ar mērķi uzlabot attiecības ar Eiropas Savienību.

Vienlaikus pastāv arī ekonomiska rakstura iemesli. Šobrīd Polija ir kļuvusi par Eiropas mēroga centru slānekļa gāzes iegulu izpētei. Vēl martā Polijas valdība izsniedza 44 licences slānekļa atradņu izlūkošanai un šobrīd to skaitam vajadzētu būt vēl lielākam. Citiem vārdiem, Polijai Krievijas gāze var izrādīties nevajadzīga, kaut arī tieši Varšava prasīja piegāžu palielināšanu. Līguma ar Krieviju parakstīšanas atlikšana, iespējams, notiek tādēļ, ka Polijas varas iestādes vienkārši gaida izpētes rezultātus, kuri būs pieejami jau šovasar.

Autors: www.2v.lv

Avots: www.2v.lv

Izsoles noteikumi paredzēja, ka koncesijas ieguvušās kompānijas iegūst 75% akciju kopuzņēmumos ar Irākas valdību. Šie kopuzņēmumi pastāv līdz kāda noteikta naftas ieguves apjoma (katrā gadījumā cita) sasniegšanai, savukārt pēc tam kompānijas – koncesiju ieguvējas – saņem no Irākas valsts noteiktu summu par katru iegūto naftas barelu, līdz pat brīdim, kamēr sasniegti ieguves apjomu “griesti”. (Iegūtā nafta un gāze ir šajā variantā ir tikai Irākas valdības īpašums, kompānijām tiek maksāts vienīgi par šo resursu ieguvi.)

Koncesijas tika piešķirtas kompānijām, kuras prasīja zemāko atlīdzību par naftas ieguvi līdz “griestu” sasniegšanai, taču problēma radās tur, ka pēc izsoles beigām Irākas valdības pārstāvji publiskoja informāciju par maksimālajam cenām, kādas ir gatava maksāt Bagdāde. Visos gadījumos šīs cenas bija jūtami zemākas, nekā kompāniju piedāvājumi, tamdēļ kompānijām tika lūgts pazemināt savas prasības. Rezultātā no koncesijām atteicās visu astoņu izsoļu uzvarētāji (tādi uzņēmumi kā CNOOC, “Sinopec”, “ConocoPhillips”, “Eni”, “Occidental Petroleum”, “Korea Gas Corp”, “Exxon Mobil”, “Royal Dutch Shell”, “Petronas”, ONGC, “Gazprom” un “Turkish Petroleum Corp”), savukārt koncesija uz Rumalas naftas lauku nonāca uzņēmumu “British Petroleum” un Ķīnas CNNP apvienotā konsorcija rokās. Šīs izsoles uzvarētāji “Exxon Mobil”, kuri sākotnēji piedāvāja īstenot naftas ieguvi par 4 ASV dolāriem par barelu atteicās pazemināt cenu, savukārt izsolē otrajā vietā palikušais konsorcijs piekrita Irākas valdības piedāvātājai cenai – 2 ASV dolāriem par barelu.

Jāpiebilst, ka Irākas naftas ministrs Huseins Šahristani paziņojis, ka Irāka plāno tuvāko piecu gadu laikā palielināt naftas ieguves apjomu no 2,4 miljoniem barelu līdz vairāk nekā četriem miljoniem barelu dienā. Pēc apzinātajiem naftas krājumiem Irāka ieņem trešo vietu pasaulē. Pēc ekspertu domām valsts teritorijā ir 115 miljardi barelu naftas. Lielākas apzinātās naftas rezerves ir tikai Saūda Arābijai (264 miljardi barelu) un Irānai (138 miljardi barelu).

Avots: www.2v.lv