ekonomika.lv » Finanšu ministrija

FM: Rūpniecībā aizvadītais gads bijis veiksmīgs

admin — Fri, 03 Feb 2012 15:35:00 +0000

2011. gads Latvijas rūpniecībā kopumā bijis veiksmīgs – jaunākie statistikas dati liecina, ka saražotie produkcijas apjomi bija tikai nedaudz mazāki nekā 2007. gadā, kad Latvijas rūpniecībā tika sasniegti augstākie gada izlaides apjomi.

Lai gan pērnā gada decembrī ražošanas apjomi samazinājušies (silto laika apstākļu dēļ būtisku negatīvu ietekmi deva kritums enerģijas ražošanā) un līdz ar to arī ražošanas gada pieauguma temps decembrī sarucis līdz 3,2%, tomēr tas saglabājās augstākais Baltijas valstīs un 2011. gadā kopumā bijis viens no visaugstākajiem ES valstu vidū (+8,9%, salīdzinot ar 2010. gadu).

Kā liecina uzņēmēju aptaujas rezultāti, izaugsmes pamatā pagājušajā gadā bijusi veiksmīga cenu dinamika un pieprasījuma kāpums Latvijas eksporta tirgos, pozitīvas investīciju plūsmas atjaunošanās, finanšu pieejamības uzlabošanās un augošais pieprasījums vietējā tirgū. Taču labās ziņas par rūpniecības izaugsmi, saasinoties eirozonas parādu krīzei jau vairāk nekā pusgadu aizēno bažas par eksporta pieprasījuma kāpuma noturīgumu. Tāpēc negaidīti iepriecinoši ir šonedēļ publicētie uzņēmēju aptaujas dati, kas liecina par uzlabojumiem ražošanas perspektīvu vērtējumā gan ES valstīs, gan Latvijā.

Jāatzīmē, ka atšķirībā no visu citu ES valstu uzņēmēju vērtējumiem Latvijas ražotāju konfidences rādītāji 2011. gada otrajā pusē nebija būtiski pasliktinājušies un tam nav bijis arī pamata. Rūpniecības izlaides apjomi pagājušajā gadā kāpuši gandrīz visās nozarēs.

Nozīmīgāko izaugsmes daļu veidoja stabils ražošanas pieaugums lielākajās rūpniecības nozarēs, piemērā, kokapstrādē par 12,4% un gatavo metālizstrādājumu ražošanā par 34,2%, gan straujie izlaides apjomu pieaugumi salīdzinoši mazākās, bet ātri augošajās iekārtu un transporta līdzekļu, kā arī apģērbu un nemetālu ražošanas nozarēs. Izlaide samazinājusies vien salīdzinoši nelielā Latvijas rūpniecības daļā – papīra, dzērienu un ķīmijas ražošanā, bet lielajās pārtikas, metālu un enerģijas ražošanas nozarēs izlaides apjomi bija līdzīgi kā 2010. gadā.

Elektroenerģijas un gāzes apgādi ietekmēja netipiski siltie laika apstākļi pērnā gada nogalē, kas samazināja pieprasījumu pēc tās produktiem. Savukārt uz iekšējo tirgu orientētājā pārtikas nozarē labvēlīga pasaules pārtikas cenu dinamika un jaunu eksporta tirgu apgūšana būtiski kāpināja nozares apgrozījumu. Taču, ņemot vērā lēno pirktspējas pieaugumu, fizisko apjomu kāpums bija niecīgs un nozare kopumā vēl šobrīd par aptuveni 20% atpaliek no pirmskrīzes laika sasniegtajiem ražošanas apjomiem. Paredzams, ka 2012. gadā pārtikas cenu stabilizācija un mērens algu pieaugums Latvijā veicinās pieprasījumu un attiecīgi palielinās ražošanas apjomus, taču straujāka nozares izaugsme būs atkarīga no eksporta.

Augošās cenas un pieprasījuma kāpums 2011. gada pirmajā pusē nodrošināja arī spēcīgāko eksporta nozaru – kokapstrādes, metālapstrādes un mašīnbūves – apjomu un apgrozījuma pieaugumu, sasniedzot un pat pārsniedzot pirmskrīzes ražošanas rādītājus.

Pozitīvu skatu nākotnē raisa publiski izskanējusī informācija par vairāku simtu miljonu latu mērāmu pasūtījumu realizācijas iespējām kuģu un vilcienu būves nozarēs, kā arī ES fondu finansējuma apgūšana un pozitīvas investīciju plūsmas atgriešanās Latvijas ekonomikā, kas devusi iespēju palielināt ražošanas jaudas.

Piemēram, šā gada sākumā pēc rekonstrukcijas ar pilnu jaudu darbu atsāka „Liepājas Metalurgs”, rudenī atklātas vairākas jaunas metālapstrādes rūpnīcas. Kopumā jaudu noslodze rūpniecībā turpina pieaugt, taču jānorāda, ka turpmākai rūpniecības attīstībai nepieciešams vēl straujāks investīciju pieaugums.

No otras puses – jaudu nepietiekamība var nebūt 2012. gada ražotāju galvenā problēma. Atsaucoties uz uzņēmēju aptaujas datiem, redzam, ka Latvijas ražotājiem šogad strauji samazinājušās problēmas ar finansējuma pieejamību, bet pakāpeniski pieaug problēmas saistībā ar darbaspēka nepietiekamību. Pieprasījuma trūkums joprojām saglabājas kā būtiskākais Latvijas ražošanu ierobežojošais faktors.

Līdz ar to 2012. gadā uz eksportu balstītās rūpniecības izaugsme būs atkarīga no pieprasījuma un cenu dinamikas eksporta tirgos, kā arī turpmākas investīciju plūsmas. Lai gan jaunākie dati par ražošanu mūsu galvenajos eksporta tirgos nav iepriecinoši (novembrī ES valstīs kopumā ražošanas apjoma pieaugums gada griezumā noslīdējis līdz nullei, bet jaunie pasūtījumi pat bijuši mazāki nekā gadu iepriekš), 2012. gada janvāris sācies ar pārsteidzošu ražotāju optimisma pieaugumu. Rūpniecības konfidences rādītāji ES valstīs janvārī pirmo reizi pēdējo 9 mēnešu laikā uzlabojušies, raisot cerības par izvairīšanos no atkārtotas recesijas eirozonā un līdz ar to no pieprasījuma krituma Latvijas eksporta tirgos.
Finanšu ministrija rūpniecība

FM: 2011. gadā vispārējās valdības budžeta deficīta mērķi ir pārliecinoši sasniegti

admin — Fri, 03 Feb 2012 15:04:00 +0000

2011. gada konsolidētā kopbudžeta deficīts salīdzinājumā ar 2010. gadu samazinājās par 357,8 miljoniem latu un bija 444,9 miljonu latu.

Finanšu ministrijas (FM) provizoriskais novērtējums vispārējās valdības budžeta deficītam 2011. gadā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai ir 4,0% no IKP, kas ir zemāks nekā mērķis (4,5% no IKP pēc EKS metodoloģijas). Vienlaicīgi FM atzīmē, ka deficīta apjoma novērtējums var tikt koriģēts uz valsts budžeta deficīta un parāda notifikācijas iesniegšanas brīdi Eurostat šā gada 1. aprīlī.

„Neraugoties uz to, ka pērn gada sākumā tika plānots budžeta deficīts pat 6,5% apmērā, esam pārliecinoši sasnieguši labākus rezultātus. Tos esam sasnieguši, jo valdība ar Latvijas sabiedrības atbalstu realizē atbildīgu un pārdomātu fiskālo politiku. Šie budžeta deficīta rādītāji apliecina, ka Latvija pilnvērtīgi spēs izpildīt arī Eiropas Savienības kopējā fiskālajā līgumā noteiktos budžeta deficīta mērķus, tādējādi ierindojoties starp atbildīgākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm,” uzsver finanšu ministrs Andris Vilks.

Valsts kases oficiālie budžeta dati par 2011. gada janvāri-decembri liecina, ka aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi palielinājās par 480,3 miljoniem latu jeb 10,4% un bija 5 087,3 miljoni latu, savukārt izdevumi pieauga lēnāk – par 122,5 miljoniem latu jeb 2,3% un bija 5 532,2 miljoni latu. Būtiska fiskālās situācijas uzlabošanās bija vērojama valsts budžetā, kur deficīts bija 425,2 miljoni latu un tas bija būtiski zemāks nekā 2010. gadā (913,1 milj. latu), kā arī mazāks nekā apstiprināts likumā „Par valsts budžetu 2011. gadam” (493,6 milj. latu).

Ieņēmumu pieaugumu kopbudžetā 2011. gadā pamatā nodrošināja nodokļu ieņēmumu pieaugums, paaugstinoties ekonomiskajai aktivitātei un uzlabojoties nodokļu administrēšanas pasākumiem, kā arī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu pieaugums. Kopējie nodokļu ieņēmumi (ieskaitot iemaksas fondēto pensiju shēmā) aizvadītajā gadā bija 3 946,7 miljoni latu, kas salīdzinājumā ar 2010. gadu pieauga par 12,6% un pārsniedza 2011. gadā plānoto par 4,5%.

Jau iepriekš minēts, ka kopbudžeta izdevumi 2011. gadā salīdzinājumā ar 2010. gadu pieauga lēnāk, tai skaitā turpināja samazināties uzturēšanas izdevumi – par 76,9 miljoniem latu jeb 1,5%, savukārt kapitālie izdevumi pieauga par 196,3 miljoniem latu jeb 50,4%. Nozīmīgs kapitālo izdevumu pieaugums bija vērojams gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetā, un tā noteicošais faktors bija aktīvāka ES fondu apguve, nodrošinot projektu realizāciju.

Pieaugot pašvaldību budžeta izdevumiem, sevišķi kapitālo izdevumu pozīcijā decembrī salīdzinājumā ar pārējiem mēnešiem, 2011. gadā kopumā pašvaldību budžetā izveidojās deficīts 40 miljonu latu apmērā (decembrī deficīts 56,1 miljons latu). Kā liecina pašvaldību iesniegtie oficiālie mēneša pārskati, Rīgas pilsētas budžetā 2011. gada vienpadsmit mēnešos izveidotais pārpalikums 26,4 miljonu latu apmērā samazinājās līdz deficītam 0,3 miljonu latu apmērā gadā kopumā. Deficīts bija vērojams arī lielākajās pilsētās, piemēram, Jēkabpilī (3,5 miljoni latu), Rēzeknē (5,3 miljoni latu), Ventspilī (2,2 miljoni latu).
Andris Vilks budžets Finanšu ministrija

FM: Mazumtirdzniecības apgrozījums nedaudz samazinās pērnā gada nogalē, bet gada griezumā pieaudzis par 4,6%

admin — Mon, 30 Jan 2012 16:05:00 +0000

Mazumtirdzniecības nozare 2011.gadā ir attīstījusies līdzīgi ekonomikai kopumā, neradot lielus pārsteigumus. 2011. gadā mazumtirdzniecības apgrozījums, salīdzinot ar 2010. gadu, pieauga par 4,6%. Īpaši liels pieaugums bija novērojams nepārtikas preču (neieskaitot degvielu) tirdzniecībā – par 12%, pārtikas preču tirdzniecības apjomi pieauga par 1,3%, bet degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 8,8%.

Mazumtirdzniecības apgrozījums 2011. gadā, raugoties pa mēnešiem, ir bijis ļoti nevienmērīgs. Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem mazumtirdzniecības apgrozījums 2011.gada decembrī, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 2 procentiem. Tas gan nenozīmē, ka pērnā gada nogales svētkos tika pirkts mazāk dāvanu – salīdzinot ar 2010.gada decembri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga pat par 7,1%. To var izskaidrot ar apgrozījuma svārstīgo dinamiku gada ietvaros – pēc negaidīti straujā apgrozījuma pieauguma 2011. gada trešajā ceturksnī (par 5,6%), ceturtais ceturksnis nozarei bija mazāk veiksmīgs, apgrozījumam noslīdot par 0,9%. Gada nogalē negatīvu ietekmi uz nozari radīja problēmas A/S „Krājbanka”. Lai gan noguldījumi šajā bankā tika atbilstoši likumam operatīvi atgriezti īpašniekiem, tomēr šie notikumi jūtami pasliktināja patērētāju noskaņojumu, kas savukārt piebremzēja uzņemto mazumtirdzniecības nozares attīstības tempu gada beigās.

Jāatzīmē, ka situācija Eiropā 2011. gadā nav atstājusi būtisku ietekmi uz mazumtirdzniecības nozari šajā periodā. Neskatoties uz arvien pieaugošo parādu problēmu Eiropā, tās sekas līdz Latvijai vēl nav nonākušas - mazumtirgotāju konfidences rādītāji vēl arvien uzrāda pārsteidzoši pozitīvas tendences. Tomēr, ja parādu krīzes ietekmē sāks pasliktināties reālā sektora rādītāji Eiropā, tad Latvija, visdrīzāk, tās sajutīs ar ceturkšņa novēlošanos.

Paredzams, ka 2012. gadā mazumtirdzniecības apgrozījums turpinās palielināties, tomēr ar nedaudz pieticīgākiem tempiem, nekā tas bija 2011. gadā.
Finanšu ministrija Mazumtirdzniecība

FM: inflācija turpina samazināties

admin — Mon, 09 Jan 2012 16:38:00 +0000

Šodien publicētie dati par patēriņa cenu izmaiņām 2011.gadā apstiprina FM prognozes par inflācijas attīstību valstī šajā periodā. Patēriņa cenas 2011. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu (gada vidējā inflācija), pieauga par 4,4%.

Savukārt 2011. gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, patēriņa cenas pieauga par 4%, kas ir jau par procenta punktu mazāk nekā tas bija pagājušā gada maijā, kad tika sasniegts 2011. gada inflācijas maksimums (5%). 2011. gada otrajā pusē inflācija pakāpeniski samazinājās, un šāda tendence ir gaidāma arī turpmākajos 2012. gada mēnešos.

Lielāko ietekmi uz patēriņa cenām 2011. gadā radīja pārtikas cenu un degvielas cenu kāpums pasaulē, kā arī nodokļu likmju izmaiņas.

Pārtikas cenas Latvijā 2011. gada laikā pieauga vidēji par 4,7%. Tā kā pārtikas cenu straujais pieaugums sākās 2010. gada 3. ceturksnī, šīs patēriņa grupas ietekme uz gada inflāciju mazinās. Ņemot vērā šobrīd vērojamās tendences pārtikas cenām pasaulē, līdzīgs pārtikas cenu lēciens ir maz ticams, cenas uz šo brīdi ir stabilizējušās. Paredzams, ka pārtikas cenu inflācija turpinās samazināties.

Naftas produktu cenas 2011. gadā ir bijušas ļoti svārstīgas. Virkne ģeopolitisku notikumu Ziemeļāfrikas reģionā, kur atrodas svarīgas naftas ieguves vietas, ir būtiski ietekmējušas naftas cenas pasaules biržās. Attiecīgi straujš cenu kāpums bija novērojams arī degvielas cenām Latvijā – degvielas cenas 2011. gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 12,5%. Lai arī naftas cenas gada otrajā pusē ir stabilizējušās, pastāv virkne risku, kas jau atkal var ietekmēt naftas cenas pasaulē, kā piemēram, saspringtā politiskā situācija Tuvajos Austrumos. Ja šādi riski neīstenojas, tad zemās izaugsmes prognozes Eiropas Savienībā 2012. gadā, tieši pretēji, radīs samazinošu efektu uz naftas cenām.

Pēc FM aprēķiniem, apmēram 1,8 procentpunkti no patēriņa cenu kāpuma 2011. gadā ir saistīti ar PVN un akcīzes nodokļu izmaiņām. Tā kā 2012. gadā nav paredzēts ieviest izmaiņas netiešajos nodokļos, sākot jau ar 2012. gada janvāri šis nodokļu izmaiņu radītais pieaugums pakāpeniski samazināsies.

FM prognozē, ka 2012. gada vidējā inflācija būs 2,4 procentu līmenī.
Finanšu ministrija inflācija

FM: Valsts budžeta deficīts aizvadītajā gadā mazāks nekā iepriekš plānots

admin — Fri, 06 Jan 2012 14:58:00 +0000

Ekonomiskās aktivitātes pieaugums un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumi, kā arī budžeta izdevumu izlietošanas disciplīnas stiprināšana aizvadītajā gadā sekmējusi fiskālās situācijas uzlabošanos. Tā rezultātā centrālās valdības budžeta deficīts 2011. gadā bija 426,8 miljoni latu, kas ir par 486,3 miljoniem latu mazāks salīdzinājumā ar 2010. gadu un par 66,8 miljoniem latu mazāks, salīdzinot ar likumā „Par valsts budžetu 2011. gadam” apstiprināto.

Vienlaicīgi Finanšu ministrija (FM) norāda, ka oficiālie dati par 2011. gada konsolidētā kopbudžeta deficīta apmēru un provizoriskie aprēķini vispārējās valdības budžeta deficītam atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai, pēc kuras tiek vērtēti Māstrihtas kritēriji, būs pieejami janvāra beigās.

Kā liecina Valsts kases operatīvie dati, valsts budžeta kopējie ieņēmumi 2011. gadā bija 4 164,9 miljoni latu, kas ir par 96,3 miljoniem latu mazāk nekā iepriekš plānots un tas skaidrojams ar zemākiem ārvalstu finanšu palīdzības un budžeta iestāžu pašu ieņēmumiem. Taču ieņēmumu neizpildi daļēji kompensēja ļoti laba nodokļu ieņēmumu izpilde un nelieli virsplāna nenodokļu ieņēmumi. Attiecībā uz valsts budžeta izdevumiem, lai arī 2011. gada pēdējos mēnešos tie palielinājās, to kāpums bija lēnāks nekā novērots iepriekšējos gados, un aizvadītajā gadā kopumā valsts budžeta izdevumi tika izlietoti par 163,1 miljonu latu mazāk nekā plānots, veidojot 4 591,7 miljonus latu.

Vērtējot nodokļu ieņēmumus valsts pamatbudžetā 2011. gadā, jāatzīmē, ka tie joprojām bija augstāki nekā 2010. gadā, taču attiecībā pret decembra plānu, kopējo nodokļu ieņēmumu neizpildi decembrī ietekmēja zemāki atsevišķu nodokļu ieņēmumi. Salīdzinājumā ar 2010. gada datiem, pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi aizvadītajā gadā pieauga par 16,2%, akcīzes nodokļa ieņēmumi – par 5,1% un uzņēmuma ienākuma nodokļa – par 75,1%. Attiecībā pret decembrī plānotajiem nodokļu ieņēmumiem, akcīzes nodokļa ieņēmumu plāna izpilde bija 108,5% un uzņēmuma ienākuma nodokļa – 221,4% apmērā, taču pievienotās vērtības nodokļa – 71,3% no plānotā, ņemot vērā lielākas šī nodokļa atmaksas.

Savukārt, valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumos 2011. gadā tika saņemts nedaudz vairāk par plānoto, bet salīdzinājumā ar 2010. gada apjomu tie samazinājās. Jāatzīmē, ka šie ieņēmumi tika plānoti mazākā apmērā saistībā ar izmaiņām klasifikācijā, transportlīdzekļu ikgadējo nodevu pārceļot uz transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa pozīciju, kā arī netika saņemti sākotnēji plānotie līdzekļi 26,5 miljonu latu apmērā no valstij piederošo siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību tirdzniecības. Turpretī atsevišķās nenodokļu ieņēmumu pozīcijās saņemto līdzekļu apmērs pat pārsniedza plānoto, piemēram, procentu ieņēmumi no depozītiem un kontu atlikumiem un pārējie nenodokļu ieņēmumi. Attiecībā uz ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības, to apjoms 2011. gadā bija lielāks salīdzinājumā ar 2010. gadu, taču ieņēmumu apjoms nesasniedza plānoto.

Neskatoties uz valsts budžeta kopējo izdevumu samazināšanos 2011. gadā salīdzinājumā ar 2010. gadu (tai skaitā lielajās izdevumu pozīcijās – subsīdijas un dotācijas, valsts budžeta transferti), kapitālie izdevumi valsts pamatbudžetā aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, būtiski pieauga – par 113,8 miljoniem latu jeb 51,8%, kas jau iepriekš tika skaidrots ar aktīvāku ES fondu projektu īstenošanu, pieaugot maksājumiem par faktiski veiktajiem darbiem. Savukārt, decembrī lielāku deficīta apmēru pamatā noteica valsts pamatbudžeta izdevumu palielināšanās salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem. Līdzīgi kā 2011. gada novembrī, arī decembrī saistībā ar ES fondu apguvi pieauga izdevumi subsīdijām un dotācijām un, salīdzinot ar novembri, tie bija par 63,3 miljoniem latu jeb 58,0% lielāki, sasniedzot 172,5 miljonu latu apmēru. Tāpat kapitālie izdevumi decembrī pieauga par 47,7 miljoniem latu jeb 165,4%, veidojot 76,6 miljunus latu.

Sociālās apdrošināšanas budžetā aizvadītā gada laikā deficīts saglabājās salīdzinoši zems un gada beigās sastādīja 124,5 miljunus latu, kas ir par 212,7 miljoniem latu mazāks salīdzinājumā ar 2010. gadu. Šī budžeta labākas izpildes pamatā bija augstāki ieņēmumi gan salīdzinājumā ar 2010. gadu, gan salīdzinājumā ar plānoto. Tāpat, ņemot vērā bezdarba līmeņa samazināšanos, būtiski saruka izdevumi, kas saistīti ar bezdarbnieku pabalstu izmaksu.
EKS Finanšu ministrija valsts budžets

FM: Atšķirībā no kaimiņvalstīm Latvijā saglabājas augsti rūpniecības izaugsmes tempi

admin — Tue, 03 Jan 2012 15:07:00 +0000

Novembrī, neskatoties uz situācijas pasliktināšanos ārējos tirgos, Latvijā joprojām turpinājies spēcīgs rūpniecības pieaugums un, lai gan salīdzinājumā ar gada pirmo pusi tas kļuvis nedaudz lēnāks, tas būtiski pārsniedz rūpniecības izaugsmi kaimiņvalstīs, liecina otrdien publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Latvijas rūpniecība novembrī augusi par 0,9% pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, bet salīdzinājumā ar 2010.gada novembri – par 8,5%. Rūpniecības gada pieaugums bijis pat augstāks nekā iepriekšējā mēnesī, tomēr tas vairāk skaidrojams ar iepriekšējā gada novembra sliktajiem rezultātiem un attiecīgi zemo bāzi, un vēl nenozīmē, ka 2011.gadā vērojamā pakāpeniskā pieaugumu tempu samazināšanās būtu apstājusies.

Spēcīgu izaugsmi novembrī ir uzrādījusi apstrādes rūpniecība, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinoties par 3,2% un pagājušā gada attiecīgo mēnesi par – 12,1%, un izlaides apjoms šobrīd jau praktiski ir sasniedzis pirmskrīzes augstāko līmeni. Kopējos rūpniecības pieauguma tempus novembrī ir mazinājis tikai kritums elektroenerģijas un gāzes apgādē (attiecīgi par 1,6% un 3,0%), kas saistāms ar būtiski siltākiem laika apstākļiem šogad un attiecīgi mazāku nepieciešamību pēc siltumenerģijas.

No nozīmīgākajām apstrādes rūpniecības nozarēm metālizstrādājumu ražošanā pēc jaudu paplašināšanas produkcijas apjomi novembrī, salīdzinot ar oktobri, palielinājušies par 10,2%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada oktobri auguši jau par 36,5%. Joprojām turpina palielināties koksnes izstrādājumu ražošana, un neliels kāpums novembrī bijis vērojams arī pārtikas produktu ražošanā, savukārt kritums metālu ražošanā visticamāk ir īstermiņa parādība, kas saistīta ar pašlaik notiekošo rekonstrukciju lielākajā nozares uzņēmumā - A/S „Liepājas metalurgs”.

Kamēr par perspektīvām uz ārējiem tirgiem orientētajās nozarēs, piemēram, koka un koka izstrādājumu, metālu izstrādājumu ražošanā šobrīd prognozēs nākas saglabāt piesardzību, pozitīvāka aina sākusi iezīmēties vairāk uz iekšējo tirgu vērstajā pārtikas ražošanas nozarē, kam, neskatoties uz joprojām zemo līmeni, ir parādījušās iespējas izmantot pēdējā laikā augošo iekšzemes pieprasījumu, kas jau sācis atspoguļoties pārtikas preču mazumtirdzniecības pieaugumā. Līdzīga situācija ir arī būvmateriālu ražotājiem, kam jānodrošina kopš pagājušā gada vidus strauji augošās būvniecības nozares pieprasījums.

Līdz ar novembrī sasniegto pieaugumu Latvijas rūpniecības izaugsme stabili kļuvusi par vienu no straujākajām Eiropas Savienībā un spēcīgākā Baltijā, jo Igaunijā un Lietuvā rūpniecība gada griezumā palielinājusies vairs tikai aptuveni par 1%. Tomēr pašreizējos apstākļos šāda attīstība drīzāk rada bažas, nevis priecē, ņemot vērā to, ka ar eirozonas un Skandināvijas valstīm ciešāk saistītā Igaunijas ekonomika ātrāk uztver izmaiņas ārējā vidē un procesi Igaunijā var signalizēt arī par nākamajos ceturkšņos sagaidāmo rūpniecības attīstību Latvijā. Lai gan Igaunijas rūpniecības situāciju pēdējos mēnešos noteikušas galvenokārt problēmas vienā no tās nozīmīgākajām nozarēm – datoru, elektronikas un optikas iekārtu ražošanā, gada pieauguma tempi ir samazinājušies arī citās nozarēs, tostarp koka, metālu, plastmasas izstrādājumu ražošanā.

Par, iespējams, mazāk iepriecinošām tendencēm rūpniecībā nākamajos mēnešos liecina arī uzņēmēju konfidences rādītāji Eiropas Savienības valstīs, kas uzrāda uzņēmēju novērtējuma pasliktināšanos attiecībā uz gaidāmajiem pasūtījumu un ražošanas apjomiem. Arī iepirkumu menedžeru indekss PMI eirozonai uzrāda jauno rūpniecības pasūtījumu samazināšanos.
Centrālās statistikas pārvalde Finanšu ministrija

Būs vienreizējs nodokļu atbalsta pasākums nokavējuma naudas dzēšanai

admin — Wed, 09 Mar 2011 16:24:12 +0000

Lai atvieglotu uzņēmējiem ekonomiskās krīzes rezultātā radušos nodokļu parādu slogu un palielinātu budžeta ieņēmumus, Ministru kabinets akceptēja Finanšu ministrijas piedāvāto vienreizējo nodokļu atbalsta pasākumu – nokavējuma naudas un daļējas soda naudas dzēšanu tiem nodokļu maksātājiem, kas līdz noteiktam brīdim samaksā nodokļu pamatparādu.

Šis pasākums ir iekļauts arī MK apstiprinātajā ēnu ekonomikas apkarošanas un godīgas uzņēmējdarbības veicināšanas plānā.

Piedalīšanās nodokļu atbalsta pasākumā neatbrīvos nodokļu maksātāju no pienākuma savlaicīgi un attiecīgo nodokļu likumos noteiktajā kārtībā veikt kārtējos nodokļu maksājumus.

MK uzdeva Finanšu ministrijai līdz 1. aprīlim izstrādāt likumprojektu par nodokļu atbalsta pasākumu, kā arī iesniegt MK grozījumus noteikumos par kārtību, kāda kārtējie nodokļu maksājumi un nokavētie nodokļu maksājumi tiek ieskaitīti budžetā.

Atbalsta pasākuma piedāvājumu paredzēts attiecināt uz parādiem, kas radušies līdz pamatparāda noteikšanas datumam – 2010. gada 1. jūlijam šādos nodokļu veidos: iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN); uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN); pievienotās vērtības nodoklis (PVN); akcīzes nodoklis; muitas nodoklis un muitas nodoklim līdzvērtīgi maksājumi; valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas; dabas resursu nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis.

2011. gada 1. janvārī nodokļu parādu kopējā summa bija ~904 miljoni latu, no kuriem ~174 miljonus latu jeb 19,3% veidoja nokavējuma nauda. Pēc VID un FM aplēsēm, uz šā gada sākumu nedaudz vairāk kā 111 tūkstošiem parādnieku ir nodokļu parādi ~396 miljonu latu apmērā, kas vērtējami kā potenciāli atgūstami.

Plānotais nodokļu atbalsta pasākums

Plānotais atbalsta pasākuma ilgums ir 90 dienas, kuru laikā:
- pirms pieteikuma iesniegšanas nodokļu maksātājs precizē nodokļu deklarācijas, kuru samaksas termiņš ir noteikts līdz 2010. gada 1. jūlijam. Ja nodokļu maksātājs, precizējot nodokļu deklarācijas, uzrāda līdz šim neuzrādītās summas, tās iespējams iekļaut NAP iesniegumā vispārējā kārtībā;
- iesniedz iesniegumu nodokļu administrācijai (kura forma būs pieejama mājas lapā) vai attiecīgās pašvaldības domē (par NĪN);
- lūdz nodokļu administrāciju pieņemt lēmumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu;
- nodokļu administrācija pieņem lēmumu par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu, kā arī novirza maksājumus saskaņā ar atbalsta pasākumā noteikto maksājumu veikšanas kārtību.

Ja pamatparāds ir mazāks par 100 latiem fiziskām personām un 500 latiem juridiskām personām, maksājumi pilnā apmērā būs jāveic 90-180 dienu laikā pēc nodokļu atbalsta pasākuma sākuma. Ja pamatparāds ir lielāks par minētajām summām un nodokļu administrācija saskaņā ar kritērijiem ir piešķīrusi termiņa pagarinājumu, maksājums būs jāveic saskaņā ar maksājumu grafiku ne vēlāk kā 90 dienas + 60 mēnešus pēc atbalsta pasākuma uzsākšanas dienas. Pēc pamatparāda samaksas pilnā apmērā un 10% soda naudas samaksas nodokļu administrācija dzēsīs ar attiecīgo pamatparādu saistītās nokavējuma naudas pilnā apmērā un soda naudu 90% apmērā.

Lai pielīdzinātu nodokļu maksājumu nokavējuma naudu beznodrošinājuma kapitāla cenai tirgū, pēc nodokļu atbalsta pasākuma 90 dienas nokavējuma nauda tiks palielināta no 0,05% dienā uz 0,07% dienā (~25% gadā) kopš nodokļu atbalsta pasākuma 90.dienas visiem nodokļu maksātājiem.

Autors: Andris Jurkevics / BIZNESS.LV

FM sāks plānot eiro ieviešanas budžetu

admin — Wed, 09 Mar 2011 15:23:52 +0000

Ministru kabinets, skatot Finanšu ministrijas atskaiti par paveikto eiro ieviešanā Latvijā, uzdeva FM līdz šā gada 30. augustam iesniegt MK indikatīvu aprēķinu par eiro ieviešanas izmaksām 2013. un 2014. gadā.

Kā zināms, valdība ir noteikusi 2014. gadu par eiro ieviešanas termiņu Latvijā. FM informēja valdību, ka laikā no 2010. gada 1. augusta līdz 2011. gada 31. janvārim eiro ieviešanas procesa būtiskākie pasākumi ir īstenoti vienotās eiro maksājumu telpas un eiro ieviešanas komunikācijas jomās.

Tā, piemēram, Latvijas Banka ir ieviesusi vienotās eiro maksājumu telpas prasībām atbilstošu Elektroniskā klīringa sistēmu, kura nodrošina kredīta pārvedumu veikšanu uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Īslandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju, Šveici un Monako.

Komunikācijas jomā īpaša vērība veltīta Igaunijas eiro ieviešanas pieredzes izpētei. Balstoties uz Igaunijas pieredzi, FM uzsver, ka sabiedrības informēšanas pasākumos iesaistītajām institūcijām būtu jāņem vērā, ka stratēģiskā plānošana par eiro ieviešanas jautājumiem jāuzsāk savlaicīgi, lai varētu iespējami precīzi prognozēt nepieciešamos laika, cilvēku un naudas resursus.

Lai skaidrotu Latvijas sabiedrībai pēdējā laika norises Latvijas tautsaimniecībā, kā arī sakarības starp makroekonomikas stabilitāti, Māstrihtas kritērijiem un eiro ieviešanu, Latvijas Bankas eksperti ir snieguši prezentāciju „Latvijas tautsaimniecība no lata uz eiro”.

Nākamajā pārskata periodā vidēja termiņa budžeta plānošanas ietvaros ir paredzēts iezīmēt eiro ieviešanas projektam provizoriski nepieciešamo finansējumu. Vienlaicīgi tiks aktualizēts jautājums par Stratēģiskās partnerības un līdzfinansēšanas granta līgumu noslēgšanu ar Eiropas Komisiju.

Naudas un maksājumu sistēmas darba grupa turpinās īstenot vienotās eiro maksājumu telpas plāna uzdevumus, kā arī risinās citus skaidrās un bezskaidrās naudas eiro ieviešanas jautājumus. Savukārt Valsts administrācijas darba grupa atsāks darbu pie koncepcijas par normatīvo aktu sakārtošanu, ieviešot eiro saskaņā ar Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plānu.

Autors: Anete Jansone, BIZNESS.LV

FM gatavo nekustamā īpašuma nodokļa palielinājumu

admin — Fri, 04 Mar 2011 18:03:38 +0000

Valdība budžeta konsolidāciju 50 miljonu latu apmērā iecerējusi veikt lielākoties uz nodokļu paaugstināšanas un jaunu nodevu ieviešanas rēķina, bet ar samērā nelielu izdevumu samazinājumu.

Pret šādu scenāriju iebilst ne tikai Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji, bet arī starptautiskie aizdevēji, raksta NRA.lv

Pretēji premjera Valda Dombrovska (Vienotība) optimistiskajam apgalvojumam, ka vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem par papildu konsolidācijas pasākumiem ir pavisam tuvu un lielas izmaiņas valdības apstiprinātajā plānā nebūs jāievieš, Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis vakar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē atklāja, ka starptautiskie aizdevēji nav pilnīgi apmierināti ar valdības piedāvātajiem konsolidācijas pasākumiem.

Konsolidācijai nepieciešamos 50 miljonus latu valdība plāno iegūt, par 16 miljoniem latu samazinot izdevumus, bet par 34 miljoniem latu palielinot ieņēmumus, tai skaitā palielinot akcīzes nodokli benzīnam, alkoholam, cigaretēm, atceļot samazināto PVN likmi dabasgāzei un medicīnisko preču piegādēm, izņemot invalīdiem paredzētās preces.

Arī FM parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele (Vienotība) atzina, ka FM būtu vēlējusies konsolidācijas pasākumos lielāku akcentu likt uz izdevumu samazinājumu, taču “tāda ir panāktā vienošanās”.

Nākamā gada valsts budžeta nepieciešamo konsolidācijas apjomu FM pārstāvji Saeimas deputātiem nenosauca, skaidrojot, ka to vēl nav iespējams precīzi noteikt. Pēc deputāta Andra Šķēles (PLL) aprēķiniem, nākamgad visticamāk budžeta konsolidācija varētu sasniegt aptuveni 200 miljonus latu.

Kādā veidā to varētu izdarīt, nav skaidrs. Pašlaik plānotie budžeta konsolidācijas pasākumi nākamgad pēc FM aplēsēm varētu papildus dot 44 miljonus latu ieņēmumu daļā un 16 miljonu latu samazinājumu izdevumu daļā.

“Nodokļu paaugstināšanas limits ir izsmelts līdz pēdējam,” atzina I. Viņķele. Viņa pieļāva, ka vienīgā iespēja vēl ir paaugstināt nekustamā īpašuma nodokli, un šajā virzienā jau strādājot darba grupa.

Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv

FM: Pērn Latvijas situācija starptautiskajā preču tirdzniecībā ir uzlabojusies

admin — Wed, 16 Feb 2011 17:50:47 +0000

2010. gadā kopumā, salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, Latvijas situācija starptautiskajā preču tirdzniecībā ir manāmi uzlabojusies, informē Finanšu ministrija.

Mainījusies ir tautsaimniecības struktūra, pārorientējoties uz izaugsmi, kas ir balstīta uz rūpniecību un eksportu, iekarojot jaunas ārzemju tirgus nišas un veiksmīgi konkurējot ar citām valstīm. To noteica konkurētspējas pieaugums, uzņēmumiem samazinot izmaksas un kāpinot produktivitāti.

2010. gadā augstie eksporta apjomi ne tikai kompensēja 2009. gada kritumu, faktiskajās cenās pieaugot par 29,5%, bet arī par 5,4% pārsniedza 2008. gada augsto līmeni. Būtiskākais eksporta pieaugums 2010. gadā bija koksnei, metālam, plastmasai un papīra izstrādājumiem.

2010. gadā vislielākie eksporta pieauguma tempi bijuši uz Krieviju un Poliju, kāpinot apjomus par vairāk kā 50% gada laikā. Līdzīgi pieauguma tempi bijuši arī importam no Somijas un Lielbritānijas.

Latvijas tautsaimniecībā 2010. gadā bija ievērojama izaugsme rūpniecības nozarē, kas radīja papildu pieprasījumu pēc importa precēm, tai skaitā pēc investīciju precēm, enerģētikas resursiem un rūpniecības izejvielām. Savukārt gada otrajā pusē importa pieauguma tempi pastiprinājās, uzlabojoties ekonomiskajai aktivitātei un iekšējam patēriņam, kā rezultātā gadā kopumā imports pieauga par 24%. 2010. gadā būtiskākais importa kāpums bija mehānismiem un elektroprecēm, parastajiem metāliem, plastmasas izstrādājumiem un minerālajam kurināmam.

Vērtējot ārējo tirdzniecību no preču izlietojuma puses, aptuveni pusi no ārējās tirdzniecības apjoma pieauguma 2010. gadā nodrošinājis starppatēriņa preču eksporta un importa kāpums, attiecīgi par 35,7% un 27,7%. Lai arī starppatēriņa preču importa kāpums ir svarīgs ražošanas jaudu noslogošanai un eksporta kāpināšanai, tomēr, pieaugot ražošanas jaudu noslodzei, būtisks ir arī kapitālpreču pieaugums. 2010. gada otrajā pusē investīciju apjomi sāka pieaugt, kāpinot arī kapitālpreču importu 2010. gadā kopumā par 36%.

2011. gadā eksporta un importa pieauguma tempi samazināsies, jo rūpniecībā jaudu noslodze tuvojas iepriekš sasniegtajam maksimumam un eksporta pieauguma tempi šajā gadā būs vairāk atkarīgi no jaunu investīciju pieauguma rūpniecībā. Savukārt importa pieauguma tempi samazināsies, jo vietējā tirgus pieprasījums saglabāsies zems, lielāku ietekmi uz importa pieaugumu atstās investīciju preču pieaugums.