Tautsaimniecības padomes sēdē šodien, 6. septembrī Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andžs Ūbelis informēs uzņēmējus par 2010. gada valsts budžeta izpildi, nodokļu un  nenodokļu ieņēmumu analīzi, kā arī aktuālajām makroekonomisko rādītāju prognozēm.

Pašreizējās Finanšu ministrijas prognozes liecina, ka 2011. gadā Latvijas ekonomika varētu pieaugt par 3,3%, bet inflācija būt 0,9% līmenī. Finanšu ministrija uzsver, ka ekonomika uzrāda pozitīvas attīstības tendences, kas liecina, ka krīzes seku pārvarēšana ir sākusies, tomēr pagaidām situācija saglabājas neskaidra un ļoti būtiski būs trešā ceturkšņa rādītāji.

Analizējot 2010. gada valsts budžeta izpildes rādītājus salīdzinājumā ar pērno gadu, redazams, ka finansiālais deficīts astoņos mēnešos ir mazāks nekā 2009. gadā šajā laika posmā. 2009. gadā astoņos mēnešu valsts konsolidētā budžeta deficīts bija 432,6 miljoni latu, bet 2010.gadā – 257,2 miljoni latu. Valsts pamatbudžets šogad astoņos mēnešos bijis pat ar nelielu pārpalikumu 7,9 miljonu latu apjomā (2009. gadā – 326,7 miljonu latu deficīts), taču sociālajā budžeta veidojies lielāks iztrūkums nekā pērn – šogad 265 miljoni latu, 2009. gadā – 105,8 miljoni latu.

Autors: BNA

Lai arī FM ir saņēmusi atbildīgo ministriju apliecinājumus, ka pieejamos budžeta līdzekļus joprojām plānots apgūt pilnā apmērā, nodrošinot finanšu apguves mērķu izpildi, nākamajā pārskata periodā FM īpaši strikti uzraudzīs ES fondu ieviešanu, vērtējot noteiktos un ar atbildīgajām iestādēm saskaņotos finanšu apguves mērķus, to neizpildes gadījumā rosinot korektīvus pasākumus.

Projektu īstenošanas līgumi noslēgti par ~1,7 miljardiem latu jeb 54,7% no Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma, savukārt finansējuma saņēmējiem izmaksāti ~0,6 miljardi latu jeb 18,4% no piešķīruma.

Šobrīd FM ir apzinājusi kavējumus (ceturkšņa ietvaros) ES fondu projektu apguvē un uzskata, ka nav īstenotas atbildīgo iestāžu (nozaru ministriju) prognozes plānotajām atmaksām finansējuma saņēmējiem. Vienīgi Labklājības ministrija šā gada septiņos mēnešos ir apguvusi fondus atbilstoši plānotajam.

Tāpēc FM ir uzdevusi atbildīgajām ministrijām operatīvi nodrošināt finansējuma apguvi un informēt par nepieciešamību pārstrukturēt valsts budžeta līdzekļus vai veikt citus pasākumus situācijas uzlabošanai.

FM gan informē, ka vadoties no iepriekšējo gadu pieredzes, vislielākais atmaksu apjoms finansējuma saņēmējiem ir paredzams tieši gada nogalē.

Tai pat laikā aizvadītajā ceturksnī paveikti arī daudzi būtiski uzdevumi bezdarba mazināšanas un nodarbinātības veicināšanas jomā. Nozīmīgs  atbalsts sniegts sabiedrībai derīgu darbu veikšanā jeb t.s. „simts latu stipendijas programmā”, kurā aptverti  vairāk nekā  ~19  tūkstoši bezdarbnieku visā Latvijā.

Lai nodrošinātu apmācības, pārkvalifikācijas un citus darba tirgus aktivizēšanas pasākumus, turpinājusies vairāku zinātnes un inovāciju atbalsta pasākumu īstenošana, kā arī to aktivitāšu īstenošana, kas vērstas uz tehnoloģiju un izgudrojumu komercializācijas veicināšanu ar mērķi nodrošināt pētniecības un uzņēmējdarbības sektoru sadarbību jaunu, konkurētspējīgu un tirgū pieprasītu produktu un tehnoloģiju izstrādei.

Tāpat Latvija ir iesniegusi Eiropas Komisijā visus noslēguma dokumentus par iepriekšējā 2004.-2006. gada plānošanas perioda ES struktūrfondu programmu, lai saņemtu programmas noslēguma maksājumu – 5% no struktūrfondu piešķīruma, kas Latvijai būs 22 miljoni latu.

Finanšu ministrijā (FM) nākamajam gadam plānotais nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) ievērojami pārsniegs iedzīvotāju maksātspēju, ceturtdien raksta “Latvijas Avīze”.

Sevišķi liels slogs tiktu uzvelts Jūrmalas, Rīgas, Rīgas pievārtes un Liepājas privātmāju īpašniekiem, kuriem labos rajonos par zemi un par dzīvojamām ēkām būtu jāmaksā vairāki tūkstoši latu gadā.

LA, atsaucoties uz Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības un Inženierekonomikas fakultātes praktizējošo docentu Aldi Rausi, klāsta, ka lielākās bažas izraisa 1,5% lielais nodoklis par zemi – ja valsts papildus plāno saņemt nodokļa maksājumu par dzīvojamām platībām, tad ir lielas šaubas, vai Rīgas un citu pilsētu iedzīvotāji spēs maksāt.

Saskaņā ar laikraksta vēstīto pērn Jūrmalas domes nesaņemtā nodokļa maksājumu kopējā summa bija aptuveni 300 tūkstoši latu, bet šogad – aptuveni 600 tūkstoši latu. Nodokļa parādi par zemi un par ēkām sasniedz aptuveni 1,8 miljonus latu.

Rausis norādīja, ka citās valstīs atšķirībā no Latvijas NĪN politika balstās uz cilvēku ienākumiem, proti, aprēķinātā nodokļa summa nedrīkst pārsniegt 5% no mājsaimniecības vidējiem ienākumiem gadā. Šādi salīdzinot mājsaimniecību gada ienākumus ar 2011.gadam plānoto maksimālo nodokli par 1500 kvadrātmetru lielu apbūves zemes gabalu, redzams, ka Liepājā tas pārsniedz mājsaimniecības gada ienākumus aptuveni divas reizes, Rīgā – aptuveni 4,5 reizes, bet Jūrmalā aptuveni piecas reizes.

Rīgā vislielākie nodokļi par zemi sagaidāmi Ķīpsalā, Balasta dambja rajonā, kur par 1500 kvadrātmetru individuālās apbūves zemes gabalu 2011.gadā varētu būt jāmaksā 1800 lati. Tomēr arī citur Rīgā nodoklis par šādas platības zemes gabalu varētu iznākt gana draudīgs, atzīst LA.

Tāpat avīze min, ka iespaidīgi ir kopš 2007.gada maksāto NĪN summu kāpuma tempi – 2007.gadā Jūrmalā maksimālais NĪN nodoklis par 2000 kvadrātmetru lielu apbūves zemes gabalu bija aptuveni 650 līdz 700 lati. Īpašumu cenu kāpuma un kadastrālo vērtību lielā lēciena (Jūrmalā caurmērā – 6,5 reizes) izraisīto NĪN summu pieaugumu it kā ierobežoja likumā noteiktais, proti, 2008., 2009. un 2010.gadā maksātā nodokļa summa nedrīkst pārsniegt iepriekšējā gadā noteikto nodokļa apmēru vairāk kā par 25%. Šis ierobežojums būs spēkā arī nākamgad, taču FM informējusi – ja nodokļa apmēra pieaugums ir radies nodokļa likmes paaugstināšanas dēļ, tad likums nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu nenosaka.

Kopš 2008. gada nodoklis ik gadu palielinās par 25%, norāda LA, minot, ka, piemēram, 2007.gadā Jūrmalā par 1500 kvadrātmetru zemes gabalu vidējā vērtību zonā bija jāmaksā 180 lati, 2009.gadā – 281 lats, bet šogad – 351 lats un 2011.gadā – 440 lati.

Tāpat pastāv milzīga nesamērība nodokļa maksājumos par zemi un par ēkām Jūrmalā un Ludzas rajona Nirzas pagastā, kur par 1500 kvadrātmetru zemi jāmaksā vien 4,5 lati, bet par ģimenes māju – 36 lati, norāda LA.

Saskaņā ar Rauša teikto kadastrālo vērtību noteikšanā jālieto citi paņēmieni, ko pieļauj pašlaik spēkā esošais Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums. Tajā noteikts, ka kadastrālo vērtību bāzes izstrādē ievēro valstī atzītās nekustamā īpašuma vērtēšanas standartos noteiktās vērtēšanas metodes – darījumu salīdzināšanas, ienākumu kapitalizācijas un izmaksu metodi. Pašreizējā apbūves zemes kadastrālā vērtēšana VZD balstās uz noteiktā laikposmā veikto darījumu cenām. Toties, lietojot kapitalizācijas metodi, ņemtu vērā, kādus nomas vai īres ienākumus īpašnieks varētu iegūt no īpašuma gada laikā. Savukārt pēdējā metode būtu lietojama ēkām, nosakot to būvniecības izdevumus.

Ar mehānisku kadastrālo vērtību samazināšanu nodokļa problēmu neizdosies atrisināt. Daudzās pasaules valstīs nodokļa aprēķini balstās tikai uz nekustamā īpašuma tirgus vērtību un par īpašumu maksājamais nodoklis mainās atkarībā no svārstībām tirgū. Tātad visracionālāk būtu pārskatīt nodokļa likmes, viņš piebilda.

Nodokļa likme zemei un saimnieciskajā darbībā izmantojamām ēkām, kā arī inženierbūvēm šogad pieaugusi no pašreizējā 1% līdz 1,5% no to kadastrālās vērtības, saglabājot 25% nodokļa pieauguma ierobežojumu. Šogad ar NĪN arī apliek dzīvojamās ēkas – par kadastrālo vērtību līdz 40 tūkstošiem latu piemēros likmi 0,1%, par kadastrālo vērtību 40 001-75 000 latu – 0,2%, par kadastrālo vērtību virs 75 tūkstošiem latu – 0,3% no kadastrālās vērtības.

Autors: NRA.lv

Pašlaik vairākums politiķu ir vienādās domās, ka nepieciešamība samazināt nākamā gada valsts budžeta izdevumus par apmēram 390 līdz 450 miljoniem latu rezultēsies ar neizbēgamu nodokļu paaugstināšanu un viens no pirmajiem varētu tikt paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis.

Lai gan Tautas partijas (TP) līderis Andris Šķēle kategoriski iebildis pret šādu ieceri, pārējās partijas pret nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) paaugstināšanu izturas ar lielāku izpratn.

Gatavi paaugstināt vairākus nodokļus

Kā jau vēstīts, Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi vairākus scenārijus nodokļu politikas izmaiņām no 2011. līdz 2016. gadam. Viens no tiem dažādās variācijās piedāvā noteikt nekustamā īpašuma nodokli 1–2% apmērā no kadastrālās vērtības iepretī šābrīža likmēm, kas ir 0,1, 0,2 vai 0,3%.
Tāpat FM rosina apspriest iespēju paaugstināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) vai atcelt tā samazinātas likmes, pārskatīt iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus, kā arī paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu vai pat ieviest progresīvo IIN sistēmu.

Šķēli uztraucot “sava kabata”

TP paziņojusi, ka tā kategoriski neatbalstīs NĪN paaugstināšanu. TP līderis Andris Šķēle uzskata, ka šāda ierosme apliecinot, ka “valdība aiz skaitļu tabulām neredz cilvēku”, jo plānotā nodokļa paaugstināšana vissāpīgāk skaršot tieši sabiedrības nabadzīgāko daļu. A. Šķēle uzsver, ka, pēc viņa domām, plānotās NĪN paaugstināšanas rezultātā nodokļa likme kāps līdz pat 15 reizes jeb par 1500%.

Tikmēr partijas Jaunais laiks vadītāja Solvita Āboltiņa uzskata, ka A. Šķēles kategoriskais tonis saistīts ne tik daudz ar rūpēm par tautas labklājību, cik ar personīgo ieinteresētību. S. Āboltiņa norāda: A. Šķēle un viņa biznesa partneri nekustamā īpašuma “burbuļa laikā” esot iegādājušies daudzus īpašumus, kas pašlaik stāvot tukši, un politiķis nevēloties par tiem maksāt lielus nodokļus. “Šķēle nodarbojas ar populismu. Nevajag cilvēkus baidīt,” sacīja S. Āboltiņa. “Tiek piedāvāta progresīva NĪN nodokļa piemērošanas sistēma, kas nozīmētu, ka turīgie cilvēki un spekulanti tik tiešām maksās vairāk, bet vienīgā mājokļa īpašniekus nodokļa izmaiņas skars mazāk. Tās, manuprāt, būtu vismazāk sāpīgas izmaiņas.”

Tiesa, politiķe neslēpa, ka ar NĪN paaugstināšanu, kas budžetam ļautu papildus iekasēt aptuveni 60 miljonus latu, varētu nepietikt, jo kopumā nepieciešama aptuveni 400 miljonus latu liela konsolidācija. Tādēļ sāpīgas izmaiņas, visticamāk, skars arī sociālo jomu. “Pensija netiks samazinātas,” solīja S. Āboltiņa, “taču būtu jāsakārto pabalstu sistēma.” Tas varētu nozīmēt, ka tiks mainīta kārtība, kad cilvēki vienlaikus saņem vairākus pabalstus.

Aicina ātrāk informēt sabiedrību

Tam, ka NĪN paaugstināšana varētu būt vismazāk sāpīga, sarunā ar Neatkarīgo piekrita arī Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kā arī kādreizējais ekonomikas ministrs, partijas Sabiedrība citai politikai priekšsēdētājs Aigars Štokenbergs.

A. Brigmanis uzsvēra: “Skaidrs, ka no nepatīkamiem soļiem mēs neizbēgsim. Nevajag muļķot cilvēkus, tādēļ jau tagad ir skaidri jāpasaka – diezgan droši, ka nākamgad nodokļi tiks celti un pats nesāpīgākais varētu būt NĪN kāpums iepretim, piemēram, PVN paaugstināšanai, kas atstātu graujošu iespaidu uz Latvijas ekonomiku.” A. Brigmanis arī atgādināja: “Aicinām premjeru par šīm lietām runāt, jo ātrāk, jo labāk, pēc iespējas drīzāk publiskojot nākamā gada budžeta aprises.” Arī A. Štokenbergs pauda uzskatu, ka NĪN progresīvā sistēma vairāk skaršot nekustamā īpašuma spekulantus un turīgo slāni, kamēr PVN paaugstināšanai būtu daudz lielāka ietekme uz katras ģimenes budžetu un ekonomiku kopumā.

Autors: Ilze Zālīte / NRA.lv

Izpildot ēnu ekonomikas samazināšanas plāna īstermiņa pasākumus, valdība pirmdien akceptēja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, paredzot skaidrās naudas aprites ierobežojumus.

Grozījumi paredz ierobežot skaidras naudas darījumus vairumtirdzniecībā. Bezskaidras naudas darījumos ir mazāka iespēja veikt krāpnieciskus darījumus un izvairīties no nodokļu nomaksas, un netiek pieļauta iespēja legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus, tostarp «aplokšņu algas».

Likumu par nodokļiem un nodevām paredzēts papildināt ar normu, kas ierobežos skaidras naudas norēķinus vairumtirdzniecībā: nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti vai nav reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējas, vairumtirdzniecībā veic tikai bezskaidras naudas norēķinus (tostarp ar maksājumu kartēm). Paredzams, ka šī norma stāsies spēkā šā gada septembrī.

Savukārt, lai varētu veikt efektīvāku skaidrā naudā veikto darījumu kontroli, likumā noteikto skaidrā naudā veikto darījumu summu, pēc kuras pārsniegšanas nodokļu maksātājiem ir jāiesniedz deklarācija par iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktajiem darījumiem, paredzēts samazināt no 3000 latiem uz 1000 latiem. Tāpat arī paredzēts no 10 000 latiem uz 5000 latiem samazināt slieksni, virs kura nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, nav atļauts veikt darījumus skaidrā naudā.

Kā zināms, Ministru kabineta sēdē 20.aprīlī tika apstiprināts īstermiņa pasākumu plāns ēnu ekonomikas apkarošanai, ko izstrādāja darba grupa. Plāna tika iekļauti vairāki priekšlikumi, kas vērsti uz nodokļu administrēšanas un kontroles stiprināšanu, lai apgrūtinātu iesaistīšanās iespējas ēnu ekonomikā. Kā viens no risinājumiem tika izskatīta arī skaidras naudas ierobežošana.

Likuma par nodokļiem un nodevām grozījumi vēl jāizskata Saeimā.

Autors: www.apollo.lv

Finanšu ministrija (FM) ir izsniegusi aizdevumu Privatizācijas aģentūrai, lai „Parex bankas” restrukturizācijas ietvaros nodibinātu „Jauno banku”.

Kā zināms, 1.jūnijā Ministru kabinets nolēma, ka, turpinot darbu pie „Parex bankas” restrukturizācijas, Privatizācijas aģentūrai jādibina kredītiestāde, tā saucamā „Jaunā banka” ar pamatkapitālu 4 miljoni latu. Izpildot nolemto, 18.jūnijā tika parakstīts FM līgums ar Privatizācijas aģentūru par aizdevuma sniegšanu, lai finansētu „Jaunās bankas” pamatkapitālu.

Aizdevuma izsniegšanai izmantota daļa no iepriekš veiktajiem noguldījumiem „Parex bankā”, tādējādi samazinot kopējo Valsts kases noguldījumu apjomu bankā par attiecīgo summu.

Aizdevuma sniegšana ir saskaņota ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.

Autors: BNA.LV

Otrdien, 8. jūnijā, Ministru kabineta sēdē tika atbalstīts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts par kārtību, kādā komersantam piešķir atzītā eksportētāja statusu un izsniedz pilnvaru patstāvīgi deklarēt preču izcelsmi.

Šobrīd tiem komersantiem, kas ražo un eksportē savu saražoto produkciju uz trešajām valstīm, ir iespēja pašiem deklarēt savu saražoto un eksportējamo preču izcelsmi (ja ir saņēmuši atzītā eksportētāja statusu).

Lai saņemtu atzītā eksportētāja statusu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsniegtu pilnvaru patstāvīgi deklarēt preču izcelsmi, komersantam ir jāizpilda noteikti kritēriji, tajā skaitā jābūt veiktai saimnieciskajai darbībai vismaz divus gadus (jābūt eksportētām precēm vismaz gadu), kā arī komersantam gada laikā, eksportējot preces, jāveic vismaz viens sūtījums nedēļā, kura vērtība latos ir ekvivalenta 6000 eiro vai lielāka. Šobrīd minētie kritēriji atļauj atzītā eksportētāja statusu un pilnvaru piešķirt ierobežotam komersantu lokam.

Tādēļ noteikumu projekts paplašina to komersantu loku, kuri var saņemt statusu un pilnvaru, samazinot nepieciešamo saimnieciskās darbības veikšanas laiku uz vienu gadu, kā arī pagarinot sūtījuma (vērtība latos ekvivalenta 6000 eiro), veikšanas nepieciešamību uz divām nedēļām.

Lai ļautu VID kvalitatīvi izvērtēt atzītā eksportētāja statusa un pilnvaras piešķiršanu, noteikumu projekts paredz iesniegumam pievienot preču ražošanā izmantojamo izejvielu sarakstu, kurā izejvielu izcelsme ir atbilstoši apliecināta. Tas nozīmē, ka komersants vairs nevarēs sarakstā uzrakstīt, no kādas valsts izejviela ir importēta, bet to vajadzēs atbilstoši apliecināt, vai nu pievienojot attiecīgos dokumentus, vai arī sniedzot konkrētāku informāciju.

Lai komersantam būtu iespēja no normatīvā akta gūt pēc iespējas vairāk informācijas par pienākumiem un atbildību, kas attiecas uz atzītā eksportētāja statusa piešķiršanas un pilnvaras saņemšanas un turēšanas nosacījumiem, noteikumu projekts paredz nosacījumus, pie kādiem atzītā eksportētāja statuss un pilnvara tiek anulēta. Šādu anulēšanas iespēju paredz attiecīgo tirdzniecības vienošanos nosacījumi.

Autors: BNA Latvia

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotās informācijas par VID administrēto ieņēmumu izpildi 2010. gada piecos mēnešos ir konstatēts, ka ieņēmumu plāns ir pārpildīts. Kopsummā šā gada piecos mēnešos valsts budžeta ieņēmumos, ko administrē VID, tika saņemti 1, 49 miljardi latu, kas veido 102,6% izpildi pret plānu.

„Gatavojot šā gada budžeta ieņēmumu plānu, ministrija ir vadījusies no ļoti piesardzīgām prognozēm un detalizētas ekonomiskās situācijas analīzes par 2010. gada budžeta ieņēmumiem. Šī plāna izpilde liecina, ka piesardzīgā prognoze ir sagatavota korekti. Budžeta ieņēmumu izpilde ir Valda Dombrovska valdības darba rezultāts, kas ir orientēts uz fiskālās politikas sakārtošanu, lai mūsu valstī, pēc iespējas ātrāk spētu pilnvērtīgi atjaunoties tautsaimniecība,” norāda finanšu ministrs Einars Repše.

VID administrētie valsts pamatbudžeta ieņēmumi piecos mēnešos (bez iedzīvotāju ienākuma nodokļa un dabas resursu nodokļa, kuru ieņēmumi tiek sadalīti starp valsts pamatbudžetu un pašvaldību budžetiem) bija 716,9 miljonu apmērā, kas veido 108% izpildi pret plānu. Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kopā ar atskaitījumiem otrā līmeņa pensiju ieguldījumu plāniem) bija 460,7 miljonu apmērā, izpildot 99% no plānotā.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi šā gada piecos mēnešos veidoja 57 miljonus latu, kas ir 107,6% no plānotā apjoma, bet pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi bijuši 335,9 miljoni latu, kas par 22% pārsniedz plānoto.

Akcīzes nodoklī tika iekasēti 179,9 miljoni latu, kas par 7,1% atpaliek no plānotā iekasēšanas apjoma. Akcīzes nodokļa ieņēmumi no alus pārsnieguši plānu par 25,9%, naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumi ir izpildīti 100% apmērā, taču ieņēmumi no akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem atpalikuši no plāna par 30,4%. Salīdzinājumā ar šā gada pirmajiem mēnešiem ieņēmumi no akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem uzlabojās, tā piemēram, februārī tie bija 44% apmērā, bet maijā jau ap 80%.

Azartspēļu un izložu nodokļa ieņēmumi bija 5,6 miljonu apmērā, kas veido 110% izpildi pret plānu, bet muitas nodokļa ieņēmumi piecos mēnešos atpaliek no plānotā par 2,5% un ir 6,1 miljons latu.

Avots: BNA Latvia

Finanšu ministrija sagatavojusi indikatīvās vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības bāzes scenārija prognozes, kas ir saskaņotas ekspertu līmenī Latvijā, taču par tām vēl notiek sarunas un nav panākta gala vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem – Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Eiropas Komisiju (EK). Turklāt prognozes var vēl tikt precizētas, ņemot vērā aktuālākos Latvijas un reģiona attīstības datus, informē ministrijā.

Finanšu ministrijas bāzes scenārijs paredz, ka šogad iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās piedzīvos samazinājumu par 3,5%. Lielā mērā to izskaidro «bāzes efekta» ietekme – proti, iepriekšējā gada vidējais līmenis vēl salīdzoši augsto pirmo gada ceturkšņu dēļ ir bijis augstāks, skaidro ministrijā.

Scenārijs paredz, ka nākamgad Latvijas tautsaimniecība pieaugs par 3,3%, 2012.gadā – par 4,0%, bet 2013.gadā – par 3,9%, kas, pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, ir Latvijas ekonomikas potenciālās izaugsmes aptuvenais novērtējums.

Informāciju par kopbudžeta ieņēmumu apjomu 2011.gadam šobrīd nav iespējams sniegt, tomēr Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara 2011.–2013. gadam kontekstā ir veikta virkne pasākumu:

Sagatavots vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības bāzes scenārijs 2011.-2013.gadam, kas ekspertu līmenī tiek saskaņots ar SVF un EK, kā arī Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju. Sagatavotas sākotnējās kopbudžeta ieņēmumu bāzes prognozes, par kurām šobrīd notiek saskaņošanas process ar starptautiskajiem aizdevējiem to misijas ietvaros. Notiek darbs pie maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un maksimāli pieļaujamā valsts budžeta kopējo izdevumu apjoma katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam noteikšanas.

Saskaņā ar valdības apstiprināto 2011.gada budžeta gatavošanas grafiku Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvars 2011.–2013.gadam līdz 18.jūnijam jāizskata Reformu vadības grupā.

Autors: www.apollo.lv

Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta speciālistiem vakar, 17.maijā tiekoties ar nodokļu konsultantiem un grāmatvežiem, panākta kopēja izpratne par nodokļu piemērošanu un uzskaiti tam labumam, ko darba ņēmējs gūst, izmantojot personīgām vajadzībām darba devējam piederošu automašīnu.

Nodokļu konsultanti un grāmatveži atzina, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālas apdrošināšanas obligāto iemaksu ziņā nav nekādu neskaidrību vai pārpratumu, tāpat arī ir skaidra kārtība, kā automašīnas uzturēšanas izdevumi tiek uzskaitīti uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām (saimnieciskās darbības izdevumi).

Taču neskaidrības rodas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas gaitā, tādēļ sanāksmes dalībnieki, detalizēti pārrunājot nodokļa aprēķināšanu un grāmatvedības uzskaiti, vienojās, ka Finanšu ministrija iekļaus skaidrojošu precizējumu grozījumos noteikumos par PVN piemērošanu, kas pašlaik ir izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē un drīzumā tiks virzīti pieņemšanai valdībā. Sanāksmes dalībnieki atzina, ka dienesta auto izmantošana personīgām vajadzībām ir uzskatāma par pašpatēriņu. Tādēļ PVN piemērošanas noteikumos tiks precizēts, ka gūtā labuma konstantā summa, kas PVN izpratnē ir uzskatāma par pašpatēriņu un apliekama ar PVN, jau iekļauj PVN.

Piemēram, ja gūtais labums saskaņā ar MK noteikumiem par kārtību, kādā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliek labumu, kas gūts, izmantojot darba devēja vieglo pasažieru automobili personīgām vajadzībām, ir 40, 70, 100 vai 150 lati (atkarībā no automašīnas motora tilpuma), tad tas ir ar PVN tai skaitā. Kā jau skaidrots, ja par automobiļa izmantošanu personīgajām vajadzībām PVN piemēro kā pašpatēriņam, tas nenozīmē, ka PVN tiek aprēķināts papildus, bet gan tiek precizēts priekšnodoklis.

Avots: BNA Latvia