Vislielākā mēneša inflācija janvārī reģistrēta Slovākijā, kur patēriņa cenas mēneša laikā pieaugušas par 2,1%, bet salīdzinājumā ar 2010.gada janvāri par 3,2%. Savukārt vislielākā gada inflācija 2011.gada janvārī reģistrēta Rumānijā – 7% apmērā, savukārt mēneša inflācija valstī bija 0,8%, kas ir piektais lielākais rādītājs.

Vismazākā gada inflācija reģistrēta Īrijā 0,2% apmērā, savukārt mēneša salīdzinājumā Īrijā reģistrēta deflācija 0,3% apmērā.

2011.gada janvārī deflācija reģistrēta 14 ES valstīs – vislielākā Itālijā – 1,6%, kam seko Malta un Spānija ar 1,3% deflāciju un Beļģija ar 1,2% deflāciju.

Apskatot datus par Baltijas valstīm, jāsecina, ka Igaunijā janvārī bijis otrs lielākais patēriņa cenu pieaugums gada griezumā – 5,1% apmērā, bet, salīdzinot ar decembri, cenas Igaunijā nav mainījušās.

Lietuvā janvārī, salīdzinot ar 2010.gada janvāri, patēriņa cenas pieaugušas par 2,8%, bet salīdzinājumā ar decembri cenas pieaugušas par 0,4%.

Gada griezumā ES 2011.gada janvārī reģistrēta inflācija 2,7% apmērā, bet janvāra mēneša laikā ES piedzīvojusi deflāciju 0,4% apmērā. Savukārt eirozonā gada inflācija sasniedza 2,3%, bet mēneša laikā reģistrēta deflācija 0,7% apmērā.

Autors: bizness.lv

– Kāpēc jūs tā satrauc tieši 2011. gads?

– Satraukumam, ja tā var sacīt, ir trīs daļas. Pirmā – tas ir vispārējais notikumu fons. Otrā daļa – tieši 2011. gadā ES tiks pieņemti lēmumi par tuvāko nākotni līdz 2020. gadam. Tostarp tiks pieņemts lēmums, vai Eiropas budžets tiks veidots septiņiem gadiem, kā tagad, vai tam būs cits mērogs. Runā par desmit gadiem. Trešā daļa – mūsu tekošie uzdevumi. Ja mēs tos neizpildīsim, tad sevi vēl papildus nobremzēsim paši sava slinkuma vai nemākulības dēļ. 2011. gads ir pēdējais programmas gads, kad Latvijas valdību saista līgums ar Valūtas fondu un Eiropas Kopienu. Līdz 2011. gada 31. decembrim visi mūsu soļi ir pakāroti šai programmai un saistīti ar to. 2012. gada 1. janvārī Latvijā sākas cita situācija. Ja programma netiks pagarināta (pagaidām par to neesmu dzirdējis), tas nozīmē, ka ar 2012. gadu rīcība ir patstāvīga. Patstāvīga rīcība nozīmē savu parādu pārfinansēšanu tirgū tā, kā to dara Lietuva. Tad mēs reāli ieraudzīsim, cik mūsu parādzīmes ir procentuāli vērtas. Tas būs saistīts ar mūsu deficītu, ar mūsu kopprodukta pieaugumu (vai nepieaugumu), ar mūsu inflāciju… Bet – ir viena lieta, kas varētu būt mums izšķiroša. Tā ir mūsu prasme piesaistīt un izmantot Eiropas naudu.

– Rīcības kontekstam raksturojiet fonu.

– Patlaban Eiropas parlamenta vadības cilvēki, politisko grupu vadītāji uzskata, ka gan izeja no krīzes, gan pietiekami stabila iespēja cīnīties ar visiem izaicinājumiem un problēmām, gan kaut cik kontrolējama, stabilizējama attīstības situācija ir iespējama tad, ja ir vairāk Eiropas un mazāk nacionālo dalībvalstu. Reālā cīņā par varu šī runāšana pārtop arī tāpēc, ka ir dažādi uzskati par to, kādēļ Eiropa nonāca krīzē. Federālisti saka: krīzē Eiropa nonāca tāpēc, ka netika līdz galam izveidots normālai dzīvei piemērots ES modelis. Iziešanu no krīzes katrs uzsāka uz savu roku. Tātad – ES tā arī nespēja atrast kopēju mehānismu ne ekonomikā, ne finansēs, ne nodokļos, lai izkļūtu no krīzes un stabilizētu ekonomiku.

Pagaidām katra valsts sitas ar savu budžeta deficītu atsevišķi. Bet ES negrib pieļaut, lai burbulis uzpūšas katrā eiro valstī atsevišķi. Tad parāds vairs nav apkalpojams un iestājas defolts.

Federālistu galvenais karogs ir kopīga Eiropas pārvaldība. Bet, ja iziet uz vienotu monetāro politiku, uz vienotu finanšu, uzraudzības sistēmu, tad nākamais solis ir – vienādi nodokļi. Patlaban pret to cīnās visi, jo neesam vienādā stāvoklī.

Nacionālās valstis saka – kur teikts, ka šāda centralizēta sistēma būs efektīvāka? Piemēram, Lielbritānija uzskata – katrs cīnās pats, katrs pats sakārto savu valsti. Savukārt federālisti saka – ja turpināsim, kā ir, zaudēsim konkurētspējā pilnīgi visiem globāliem spēlētājiem.

– Kas ir Latvija šajā notikumu fonā?

– Mēs šajā pasākumā neesam lieli spēlētāji. Taču – arī mums jāpieņem būtisks lēmums: kas mums ir izdevīgāk? Vai mēs ar savu spēlētāja lielumu atšķirībā no vāciešiem vai francūžiem varam nospēlēt patstāvīgi veiksmīgāk, nekā esot struktūrā, kas ir demokrātiski izveidota un kur saņemam garantētu, kvalificētu atbalstu…

– Kā tad mums dabūt maksimāli iespējamo ES atbalstu tagad un turpmāk?

– Ir trīs sfēras, kurās esam vislielākajā veidā saistīti ar notikumiem ES. Viena sfēra ir struktūrfondu apgūšana. Otra – lauksaimniecība. Trešā – zinātne un pētniecība.

Kāda ir situācija? Es runāju tikai par 2011. gadu. Ja negribam šo naudu pazaudēt, 2011. gads ir operatīvi risināmu jautājumu gads. Bet šī nauda mums ir izšķiroša. Principā mums citas naudas nav. Jo garantētu variantu, ka investīcijas varētu parādīties kādā citā formā, mums, piedodiet, nav. Eiropas fondu investīcijas ir garantētas.

Tas nozīmē, ka jāliek Eiropas struktūrfondiem pretī pilnīga gatavība līdzfinansējumam. Pat ar garantiju, ka mums nevienu brīdi nevar būt situācija, kad pretī palielinātam Eiropas finansējumam mēs nepalielinām līdzfinansējumu. Bet 2011. gadā pret 2010. ES struktūrfondu (Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonds (ERAF) + Reģionālās attīstības fonds + Eiropas sociālais fonds (ESF)) budžets tiek palielināts par 4,527 miljardiem eiro. 4,527 miljardi, tas ir 15,3% pieaugums vienam gadam. Turklāt 1,1 miljards te vēl nāk klāt no lauku attīstības programmām paredzētās naudas. Vai Latvija ir gatava šo pieaugumu paņemt ar savu līdzfinansējumu? Jo, ja nebūsim gatavi projektu izveidē vai finansēs, tad viennozīmīgi zaudēsim šo naudu.

Kādi mēs šobrīd esam – labi vai slikti? Mums pats svarīgākais ar uzņēmējdarbību saistītais fonds ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonds (ERAF). Uz šā gada 10. janvāri esam apguvuši 22,75% naudas, kas mums šajā finanšu perspektīvā te paredzēta. Daudz tas vai maz, ja no 2,4 miljardiem eiro esam dabūjuši 547 miljonus? Bet – Igaunija ir pirmajā vietā starp visām 27 dalībvalstīm – 39,64%. Lietuva ir otrajā vietā –34,72%. Mēs esam tikai divpadsmitie. Esam drusku virs vidējā – 20,94%. Jānoskaidro, kāpēc mēs atpaliekam no Igaunijas, Lietuvas, kāpēc mēs atpaliekam tur, kur mums vismazāk jāatpaliek?

Ko redzam pašā Latvijā? ERAF dalās divās apakšprogrammās. Pirmā – uzņēmējdarbība un inovācijas. Otrā – infrastruktūra un pakalpojumi. Pirmajā esam apguvuši 36,3%, otrajā – 16%. Tas nozīmē, ka tieši infrastruktūras pakalpojumi, kas var dot darba vietas (gan būvējot, gan vēlāk būves izmantojot), Latvijai padodas īpaši vāji. Jāanalizē – kāpēc? Vai nu bremze ir līdzfinansējuma trūkums, bankas nedod sākuma kapitālu lielākiem, laikā garākiem projektiem. Vai arī bremze ir mūsu lieliskā iepirkuma sistēma.

Ieraudzīju, ka decembrī valdība kopumā iztērēja 602 miljonus, lai arī citos mēnešos bez sociālā budžeta bija tērējusi virs 200 miljoniem latu. Ja šeit ņemts vērā tas, ko izdarīja ES gada beigās, un paredzēta līdzfinansējuma nauda, cepuri nost. Kāpēc es uztraucos? Jo neesmu dabūjis atbildi, kur tā nauda aizgājusi. Varbūt ir apgūts budžets. Varbūt, kā man teica, saskaņā ar ES standartiem ņemts vērā tas, cik ieguldīts bankās. Bet, saskaņā ar šito gājienu, deficīts (pamatbudžets kopā ar sociālo) 2010. gadā (mīnus 917,249 mlj. Ls) pēc naudas plūsmas iznāk lielāks nekā 2009. (mīnus 856,454 mlj. Ls). Konsolidēti mēs 2010. gadu pabeidzām sliktāk nekā 2009. Vārdu sakot, ir jādabū skaidra atbilde, kam decembrī izdoti 602,408 miljoni, kas ir par 320 miljoniem latu vairāk nekā novembrī un par 366 miljoniem vairāk nekā vidēji 2010. gada janvārī– novembrī? Vai šī starpība tiešām ir aizgājusi Eiropas struktūrfondu līdzfinansējumam?

– Kas darāms saistībā ar kohēzijas un sociālā fonda naudām?

– Uz 10. janvāri esam apguvuši 23% kohēzijas fonda līdzekļu. Esam ceturtajā vietā no 15 valstīm. Bet Lietuva vienalga ir priekšā – otrajā vietā (29%). Igaunija ir sestā (21,8%). Vidējais līmenis valstīm, kuras izmanto kohēziju, ir 18,9%. No 1,5 miljardiem eiro esam apguvuši 360.

– Kas te jādara saistībā ar nākamo finanšu perspektīvu?

– Ir ziņojums par jauno kohēzijas politiku. Dokuments, uz kura pamata būvēs jauno struktūrfondu kopējo naudas apjomu un lems, kā to dalīt starp fondiem un valstīm. Lēmumu par to pieņems 2011. gadā. Kam mums būtu jāgatavojas? ES dalībvalstis ļoti nopietni dalās pēc interesēm. Valstīm, kuras struktūrfondus izmanto minimāli, kuras nesaņem kohēziju, kam ir 90% IKP virs ES vidējā, struktūrpolitika ir viena no pēdējām lietām, kas tās interesē. Tās nebūs mūsu sabiedrotie cīņā par struktūrfondu apjoma nesamazināšanu. Valstis, kas ir lielākās maksātājas (Vācija, Francija…) un kuras daudz arī saņem, ir pa vidu. Mēs esam tajā grupā, kas izmisīgi cīnās, lai šī sadaļa ES budžetā nemazinātos un mēs turpinātu saņemt līdzekļus, kas mums izmisīgi vajadzīgi.

Perspektīvā mums šeit draud vairākas lietas. Pirmā. Komisija ierosina vairs nesamierināties tikai ar finanšu atskaišu saņemšanu. Ir jābūt dziļākai ekonomiskā efekta, struktūrfondu atdeves analīzei, lai zinātu, vai vērts šo naudu dot un ko tā ir devusi. Nevis kā tagad – paraksti finanšu perspektīvu, apstiprini nacionālā ietvara dokumentu un atskaities par naudas apguvi. Tāpēc komisija ierosina slēgt ar katru dalībvalsti investīciju un attīstības līgumu vai kontraktu, kurā paredzēta abpusēja atbildība. Atskaitei turpmāk jāvēsta, ko nauda ir devusi. Kopproduktam, bezdarbam, inovācijām, atsevišķu nozaru attīstībai, sociālai iekļautībai… Viens no variantiem – atskaite jāsniedz reizi trijos gados. Ja tas netiek izpildīts, tiek iedarbinātas sankcijas. Piemēram, naudas izmaksa tiek pārtraukta vai samazināta. Tas ir variants, kam mums jāgatavojas izmisīgi.

Otrā. Jau vairāk nekā gadu apritē ir profesora Barkas ziņojums, par kuru pozitīvas atsauksmes sniegušas vairāk nekā 300 Eiropas universitātes, zinātniskie centri. Barkas kungs ir kļuvis par komisāra padomnieku. Viņa jauninājumi struktūrfondu politikā ir ļoti revolucionāri. Ja tos pieņems, tad mums būs pilnīgi cita struktūrfondu situācija. Barkas kungs uzskata, ka pašpalīdzības kasei Eiropā jābeidzas. Jo pašpalīdzības kase nozīmē, ka bagātie palīdz tikai nabagajiem, bet nedod iespēju Eiropai palielināt konkurētspēju starptautiski, kā vienam veselam. Tāpēc viņš ierosina 65% no visas naudas novirzīt trijām četrām prioritātēm (nevis kā tagad, sadalot naudu pa fondiem, katrs izstrādā programmas un tās pilda): klimata pakete, nodarbinātība un imigrācija, zinātniskā pētniecība… Un tikai 35% tiks atstāti dalībvalstu ziņā. Te mums ļoti strikti jāaizstāv savas pozīcijas. Mums jābūt visiem iespējamiem argumentiem pretī – katrai valstij ir tiesības pastāvēt uz savām prioritātēm, tās nevar būt tikai kopējas, centralizētas… Ja mēs to nespēsim, šīs proporcijas stāsies spēkā reizē ar minēto kontraktu. Mēs dabūsim daudz mazāk naudas un ne vienmēr varēsim likt to tur, kur mums visvairāk vajag. Tā būs jaunā kohēzijas politika.

– Otrā joma – lauksaimniecība.

– Eiropas lauksaimniecības politika balstās uz diviem galvenajiem maksājumiem. Uz tiešmaksājumiem (hektārmaksājumi un ar ražošanu saistītas lietas), kas veido apmēram divas trešdaļas (2011. gadā ap 39 miljardiem eiro), un lauku attīstības programmu (ap 12 miljardiem).

Lauku attīstības programma darbojas līdzīgi kā fondi. Nepieciešams kofinansējums. Paradoksālā kārtā var redzēt, ka šo programmu nepilda visa Eiropa. Kopējā Eiropa 2008. gadā šai programmai deva par 341 miljonu mazāk nekā 2007. gadā. Tas nozīmē, ka jau otrajā finanšu perspektīvas gadā šis maksājums netika izpildīts. 2009. gadā maksājumus samazināja par 17% (par 1,78 miljardiem). Šos 1,78 miljardus iedeva Eiropas glābšanas plānam (enerģētikas projekti u.tml.). 2010. gadā ieplānoja palielinājumu par 53% (4,658 miljardi vairāk nekā 2009.). Taču palielinājums bija ieplānots par lielu, tāpēc 1,1 miljardu atdeva struktūrfondiem. Vai Latvija izmantoja šo straujo pieaugumu, jājautā zemkopības ministram.

Eiroparlamentā, vairākās komisijās parādās uzskats, ka šī programma, pirmkārt, dublē reģionālo attīstību. Otrkārt, jautā, kāpēc šo naudu gan ieplāno, bet tik konsekventi lēni apgūst? Varbūt to izmanto citām vajadzībām? Ārpus lauksaimniecības? Vai tā vispār ir dzīvotspējīga?

Autors: Viktors Avotiņš / NRA.lv

ES politiķu mērķis ir novērst miljardiem eiro pazušanu. Dokumenta projekts decembra sākumā saņēma Eiropas Padomes atbalstu. Latvijā reizēm šķiet, ka nodokļi jāmaksā tikai mūsu valstī, taču nodokļu problēmas ir katras valsts ekonomikas un finanšu daļa, līdz ar to arī ES problēma, raksta LV.LV.

Atbalstīto priekšlikumu klāstā ir jauni informācijas apmaiņas nosacījumi starp valstīm, kā arī aizliegums izmantot banku noslēpumu, ja nodokļu administrācijai ir nepieciešama informācija, lai atklātu izvairīšanos no nodokļiem.

ES valstu pārstāvji parlamentā debatēs aptvēra ievērojami plašāku jautājumu loku, tostarp par ārzonām, karuseļa shēmām, nodokļu sarežģītību, godīgumu un sabiedrības vajadzībām. Jāatceras, ka šogad Latvijā, apkarojot ēnu ekonomiku, valsts budžetu paredzēts papildināt ar 60 miljoniem latu. ES kopā nodokļus izkrāpj un nesamaksā vismaz 200 miljardu eiro apmērā.

Eiropas Komisijas uzstādījumam cīņai pret krāpšanos nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas ES bijuši vismaz trīs pamatojumi: pirmkārt, krāpšana samazina valstu budžetus izdevumiem veselības aprūpes, izglītības un pētniecības jomā. Otrkārt, tās pieļaušana ir netaisnīgums pret tiem pilsoņiem un uzņēmumiem, kuri pilda savas saistības. Un, treškārt, krāpšana un izvairīšanās kropļo konkurenci, kas savukārt rada tirgus darbības traucējumus.

“Pazudušā tirgotāja” darījumi un PVN karuseļi

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmu ļaunprātīgā izmantošanā uzmanība tiek pievērsta tā dēvēto pazudušo tirgotāju darījumiem ES. Šī shēmošana ir definēta kā karuseļveida krāpniecība, kas ir ekspertu un profesionālu krāpnieku krimināla darbība, uzsver speciālisti. Pēdējie pētījumi ir apliecinājuši, ka šāda veida krāpšana veido aptuveni 24% no visa veida ar PVN saistītās krāpniecības.

Deputāti atklāj arī krāpšanas shēmu: persona, kas piedāvā pakalpojumu vai pārdod preci, saņem PVN maksājumu no pircēja Kopienas iekšienē un šis maksājums pazūd, krāpniekiem un noziedzniekiem neveicot paredzētos nodokļa maksājumus budžetā.

Dalībvalstis ir ziņojušas arī par jaunām krāpšanas formām. Tāpēc rosināts nodrošināt ieinteresētajām dalībvalstīm iespēju piemērot vispārējo apgrieztās nodokļa maksāšanas mehānismu (reverse charge), kura ietvaros ierobežotā skaitā nozaru ar īpašu krāpšanas risku klients ir par PVN atbildīgā persona. Proti, dalībvalstīm no piecu kategoriju saraksta būtu iespēja izvēlēties ne vairāk kā divas preču kategorijas ar īpaši augstu krāpšanās risku, piemēram, mobilie tālruņi, un vienu pakalpojumu kategoriju, piemēram, siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotas, attiecībā uz kurām jau ir atklātas ievērojamas krāpšanās shēmas.

Tieši emisijas kvotu tirdzniecības sistēma tiek minēta pie jaunajiem nodokļu riskiem, jo īpaši, kad 2013. gadā emisiju tiesības sāks izsolīt vairāksolīšanā, būs vajadzīga uzticama tirdzniecības sistēma, ko nevājina krāpšanās ar PVN vai līdzīgas problēmas. Apgrieztās nodokļa maksāšanas mehānisms varētu būt veids, kā novērst krāpšanos ar PVN. Tas nodrošinātu gan sistēmas uzticamību, gan efektivitāti – šāds ir jaunā ierosinājuma pamatojums.

Pret fiktīviem uzņēmumiem

ES politiķi uzskata, ka joprojām ir pārāk vienkārši iegādāties vai izveidot fasādes jeb pastkastītes uzņēmumus, lai izvairītos no nodokļiem. Internetā ir tūkstošiem tīmekļa vietņu, kurās piedāvā iegādāties uzņēmumus, pat Eiropas Savienības valstīs. Nereti vienīgais, kas jāizdara, lai izveidotu uzņēmumu, ir jānosūta e-pasts un jāpievieno ieskenēta savas pases kopija. Tāpēc ir pausts mudinājums pārtraukt fiktīvu juridisko personu izveidi, kuras nolūks ir izvairīties no nodokļiem.

Starp ierosinājumiem ir Uzkrājumu direktīvas darbības jomas paplašināšana, lai apkarotu krāpšanos ar PVN, izveidojot atklātībā pieejamu ES reģistru, kurā uzskaitīti to personu vārdi un uzņēmumu nosaukumi, kas ir izveidojuši uzņēmumus vai bankas kontus nodokļu paradīzēs.

Pārrobežu piedziņas problēmas

Parlaments ir kritizējis EK priekšlikumu par savstarpējo palīdzību nodokļu piedziņā. Jo dalībvalstu noteikumu par nodokļu piedziņu darbības joma attiecas tikai uz attiecīgo dalībvalstu teritorijām, un krāpnieki šo apstākli ir izmantojoši, lai valstīs, kurās tiem ir parādi, organizētu bankrotus. Tādēļ dalībvalstis aizvien biežāk lūdz palīdzību citām, lai piedzītu nodokļus. Tādējādi gan izdevies atgūt tikai 5% parādu, labāku rezultātu kavē tiesību aktu trūkumi.

Šajā ziņā ES līmenī nav vērojams nekāds progress, lai rastu veidu, piemēram, kā paaugstināt pārrobežu nodokļu piedziņas rādītāju “virs nožēlojamā 5% līmeņa”. Pagaidām ES valstis, kuras cīnās ar saviem pilsoņiem, nodokļu bēgļiem, vairāk spēj izdarīt nevis legāli, bet izmantojot bankās zagtus datus.

Nodokļu konkurence

Reizumis Eiropas Parlamenta un komiteju diskusijās parādās jautājums par kopējas nodokļu bāzes ieviešanu uzņēmumu aplikšanai ar nodokli, kas situāciju padarītu skaidrāku gan nodokļu maksātājiem, gan dalībvalstīm un veicinātu arī godīgāku konkurenci. Jo nodokļu dempings negatīvi ietekmē dalībvalstu nodokļu ieņēmumus. Tas savukārt rada kaitējumu “nodokļu maksātājiem un MVU, kuriem nav lielo starptautisko kompāniju rīcībā esošu resursu, lai sarīdītu dalībvalstis vienu pret otru”.

Tiesa, domai par konsolidētu nodokļu bāzi, uzņēmumu nodokļu likmju saskaņošanas ieviešanai (sākot ar minimālo sliekšņu noteikšanu) ir vairāk pretinieku nekā piekritēju. Šī iecere joprojām ir izpētes un novērtējuma stadijā.

Krīze tiek piesaukta arī kā iemesls problēmai, kas ir saistīta ar nodokļu konkurenci Eiropā – tā neveicina solidaritāti un ekonomisko un sociālo izlīdzināšanu dalībvalstu starpā. Izsakoties nodokļu konkurencei par labu, eiropolitiķi uzsver: noteikumiem jābūt godīgiem, un neviena dalībvalsts nedrīkst tos izmantot, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, jo “krāpšanās ar nodokļiem ir nelikumīga, amorāla un pasliktina atsevišķu ES dalībvalstu situāciju”.

Taču konkurence un tās apiešana ir viens no būtiskajiem iemesliem, kāpēc tiek meklēts ceļš uz ārzonām.

Ārzonas – paradīze, kurai krīzes nav

Nodokļu paradīžu, izvairīšanās no nodokļiem un nelikumīgas kapitāla aizplūšanas apkarošana nereti ir deklarēta starp Eiropas Komisijas prioritātēm. Par politisku jautājumu, kas īpaši aktuāls ir krīzes seku novēršanā, tiek uzsvērta cīņa pret nodokļu paradīzēm un arī pret pelēkajām zonām jeb nodokļu indulgences praksi, kas vēl aizvien pastāv Eiropas Savienībā vai saistītās teritorijās. Deputāti uzskata, ka jaunie risinājumi būs arī veids, kā pārvarēt krīzi galvenokārt no ieņēmumu viedokļa, jo tas “ļaus izbeigt šo murgu, ko radījušas nodokļu paradīzes un plaši piekoptā izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, kā arī krāpšanās ar nodokļiem lielajos uzņēmumos un banku sistēmā”.

Debatēs ir minēti pētījumu fakti, ka ārzonās noguldītie aktīvi šobrīd veido vienu trešo daļu no visas pasaules aktīviem. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sniegto informāciju nodokļu paradīzēs 2008. gadā nobēdzināti aktīvi 5 līdz 7 triljonu eiro apmērā. Eiropas Savienībā izvairīšanās no nodokļu maksāšanas veidojot 2-2,5% no ES bagātības, kas ir puse no ES budžeta.

Augstākas likmes, sarežģītāki nodokļi – lielāka bēgšana

Jo lielāki nodokļi, jo vairāk nodokļu maksātāju centīsies atrast veidu, kā izvairīties no saistību pildīšanas, parlamentārieši atgādināja arī šo ekonomisko patiesību, jo īpaši pašreizējā siuācijā, kad vairums politiķu uzskata, ka valsts finanšu deficīta problēma tiks atrisināta, palielinot nodokļus, tātad ar budžeta ieņēmumu, nevis krasas izdevumu samazināšanas palīdzību.

Par vēl vienu būtisku iemeslu, kāpēc pastāv izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, tiek uzskatīts nepārredzamās un sarežģītās nodokļu sistēmas, tas nozīmē – jo vairāk atbrīvojumu no nodokļa, jo lielāka krāpšanās. Statistikas dati un dažādi pētījumi apliecina, ka, piemēram, sarežģījumus PVN iekasēšanā galvenokārt izraisa mulsinoši skaidrojumi un tūkstošiem dažādu atbrīvojumu.

Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas nespēj izsekot līdzi visiem tiesību aktiem šajā jomā, ir īpašas grūtības piedāvāt savus pakalpojumus citās valstīs. Tāpēc Eiropas Komisijas uzdevums, kā norādījis Parlaments, ir sagatavot priekšlikumu par divkāršās aplikšanas ar nodokli pārvaldības iespējām, un MVU jānosaka taisnīga un pārredzama nodokļu sistēma. Turklāt attiecībā uz MVU būtu jāievieš vienas pieturas aģentūra, tādējādi izveidojot šiem uzņēmumiem īpašu kontaktpunktu un nodrošinot ātru, efektīvu un pārredzamu nodokļu atmaksu.

Datu aizsardzība – problēma vai aizsegs

Ir vienkārša likumsakarība – kamēr vieni iedzīvotāji slēps savus ienākumus, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, visi pārējie būs spiesti maksāt lielākus nodokļus, lai šo iztrūkumu kompensētu. Eiroparlamentārieši arī atgādina: nodokļi nav pašmērķis, bet sabiedrības instruments, lai īstenotu politiski apstiprinātus mērķus, tostarp ienākumu sadales izlīdzināšanu, kaitīgu darbību aplikšanu ar nodokli un kopējo sociālās palīdzības pakalpojumu ekonomiskās bāzes izveidošanu. Labas nodokļu sistēmas pamatā ir taisnīga un plaša nodokļu bāze un saprātīgas nodokļu likmes. Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un krāpšanās ar nodokļiem šo nodokļu bāzi grauj, un godīgajiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem nākas samaksāt šos nodokļus, no kuriem izvairījušies krāpnieki.

Jaunie nosacījumi cīņā pret nodokļu krāpniekiem ir raisījuši arī diskusiju par datu aizsardzību. Savukārt asās cīņas pozīcijas aizstāvji uzskata: tiesības uz privātumu nedod tiesības izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Autors: Lidija Dārziņa / LV.LV

Lielākās summas finansējuma saņēmējiem vēl jāizmaksā Satiksmes ministrijai (65 miljoni latu), Vides ministrijai (36 miljoni latu), Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (36 miljoni latu) un Izglītības un zinātnes ministrijai (27 miljoni latu).

Ministru prezidenta Valda Dombrovska aicināti, visi atbildīgie ministri ar pilnu atbildību jau iepriekš apliecinājuši, ka ES fondu projektiem paredzēto šī gada budžeta finansējumu apgūs līdz šī gada beigām, tāpēc FM rēķinās ar šo ministriju apņemšanos.

Līdz šā gada 17.decembrim no ES fondiem 2010.gadā maksimāli pieejamajiem 527 miljoniem latu ministrijas izmaksājušas 347 miljonus latu.

Lai 2010.gadā valsts budžetā pieejamais finansējumu ES fondu projektiem tiktu izlietots maksimāli, aptuveni trīs miljonus latus vēl plānots pārdalīt Zemkopības ministrijas pārziņā esošajiem ES fondiem papildus jau iepriekš pārdalītajiem desmit miljoniem latu, kā arī tiek veiktas līdzekļu pārdales starp fondiem, līdz ar to kopējais 2007.-2013.gada ES fondu budžeta izdevumu plāns līdz 31.decembrim vēl mainīsies.

Kopumā līdz šā gada novembra beigām ES projekti apstiprināti par 73% jeb 2,3 miljardiem latu no 2007.-2013.gada perioda ietvaros 3,18 miljardu latu pieejamā finansējuma, savukārt projektu līgumi noslēgti par aptuveni 69% jeb 2,18 miljardiem latu no pieejamā finansējuma.

Autors: bizness.lv

Gatavojoties nākamā gada debatēm par ES budžetu laika periodam no 2014. līdz 2020.gadam, Lielbritānija, Francija un Vācija, kuras atbalsta arī Somija un Nīderlande, Eiropas Komisijas (EK) prezidentam Žozē Manuelam Barrozu adresētajā vēstulē norādījušas, ka ES budžetu, ņemot vērā reālās cenas, nepieciešams iesaldēt 2013.gada līmenī, raksta NRA.lv

Vēstuli, kuru parakstījuši Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons, Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, kā arī Nīderlandes premjers Marks Rute un Somijas valdības vadītāja Mari Kiviniemi, publiskojis Lielbritānijas premjera kanceleja.

Piecu valstu līderi uzsver, ka ES budžets “nevar būt izņēmums” vispārējos centienos sabiedriskos izdevumus “pakļaut kontrolei”.

Autors: NRA.lv

Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā šī bija pirmā ikgadējā budžeta apstiprināšanas procedūra ar jaunajiem noteikumiem. Šī gada 11. un 15. novembra ES Ekonomisko un finanšu jautājumu budžeta padomē ES budžeta lēmējinstitūcijas – ES Padome un Eiropas Parlaments – nespēja panākt vienošanos par budžetu 2011. gadam.

Rezultātā šī gada 26. novembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar jaunu ES budžeta 2011. gadam projektu, kurā tika ņemtas vērā vairākas Eiropas Parlamenta prasības izdevumu palielināšanai atsevišķās ES budžeta programmās. Vienlaikus pašreizējā (Beļģija) un četras nākošās (Ungārija, Polija, Dānija un Kipra) ES prezidentūras apstiprināja, ka Eiropas Parlaments tiks iesaistīts sarunās par nākošo ES daudzgadu budžetu pēc 2013. gada, respektējot Lisabonas līguma nosacījumus.

Autors: bizness.lv

Publiskās apspriedes mērķis bija diskutēt par EK ziņojuma  saturu un priekšlikumiem attiecībā uz ES Kohēzijas politikas nākotni pēc 2013. gada un aktualizēt Latvijas nacionālo pozīciju, iesaistot valsts institūcijas, plānošanas reģionus, nevalstiskās organizācijas un visas pārējās ieinteresētās puses. ES dalībvalstis savu viedokli par EK ziņojumā ietvertajiem jautājumiem var sniegt līdz nākamā gada janvāra beigām.

Apspriedē tika izvirzīti vairāki jautājumi, kuri saistās ar Latvijas sociālekonomiskās situācijas atspoguļojumu ziņojumā, kā arī ES Kohēzijas politikas plānošanas un ieviešanas nosacījumiem nākotnē.

Diskusijas laikā tika secināts, ka ekonomiskās lejupslīdes un finanšu krīzes rezultātā atšķirības starp ES reģioniem un dalībvalstīm aizvien palielinās, tādēļ Kohēzijas politikai ir jāsaglabā tās sākotnējais mērķis – attīstības atšķirību izlīdzināšana starp mazāk attīstītajām teritorijām un pārējo ES. Kohēzijas politika būtu jāuztver kā mērķtiecīga politika, kura primāri sniedz atbalstu  mazattīstītiem ES reģioniem un dalībvalstīm, tādejādi sniedzot nozīmīgu ieguldījumu visas ES harmoniskai attīstībai un konkurētspējas stiprināšanai globālajā pasaules mērogā.

Lai nākotnē uzlabotu Kohēzijas politikas efektivitāti, ir nepieciešams koncentrēt šīs politikas atbalstu, vairāk uzmanības pievēršot politikas rezultātiem, vienkāršojot tās ieviešanas procesu un optimizējot institūciju veikto funkciju skaitu.

Tāpat apspriedē tika uzsvērts, ka Latvijai ir būtiski nodrošināt valsts finanšu interešu aizstāvību sarunās par daudzgadu ES finanšu ietvaru, panākot Latvijai izdevīgu Kohēzijas politikas finanšu un satura piedāvājumu nākamajā plānošanas periodā pēc 2013. gada.

Finanšu ministrija atzinīgi novērtē publiskās apspriedes ietvaros notikušās diskusijas un viedokļu apmaiņu, kā arī darba sesiju rezultātus, norādot, ka tie tiks izvērtēti un izmantoti, aktualizējot Latvijas nacionālo pozīciju par ES Kohēzijas politikas nākotni.

ES dalībvalstu iesniegtās atbildes tiks apspriestas EK organizētajā Piektajā kohēzijas forumā, kas notiks Briselē 2011. gada 31. janvārī.

Autors: Kate Namniece, BIZNESS.LV

Nākošā gada ES budžets būs 126,5 miljardu eiro apmērā, kas ir 2,91% pieaugums salīdzinājumā ar ES 2010. gada budžetu. Panāktā vienošanās nozīmēs laicīgu ES budžeta līdzekļu izmaksāšanu dalībvalstīm, ietverot Kopējās lauksaimniecības politikas tiešos maksājumus, kas ir nozīmīgi Latvijas budžetam.

Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā šī bija pirmā ikgadējā budžeta apstiprināšanas procedūra ar jaunajiem noteikumiem. Šī gada 11. un 15. novembra ES Ekonomisko un finanšu jautājumu budžeta padomē ES budžeta lēmējinstitūcijas – ES Padome un Eiropas Parlaments – nespēja panākt vienošanos par budžetu 2011. gadam. Eiropas Parlaments izvirzīja prasības lemt par ES budžeta ilgtermiņa jautājumiem (t.sk. ES ieņēmumi nākamajā Finanšu perspektīvā, fleksibilitāte ES budžetā, starpinstitūciju attiecības sarunās par nākamo ES daudzgadu budžetu), kas nebūtu jārisina ES ikgadējās budžeta procedūras ietvaros.

Rezultātā šī gada 26. novembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar jaunu ES budžeta 2011. gadam projektu, kurā tika ņemtas vērā vairākas Eiropas Parlamenta prasības izdevumu palielināšanai atsevišķās ES budžeta programmās. Vienlaikus pašreizējā (Beļģija) un četras nākošās (Ungārija, Polija, Dānija un Kipra) ES prezidentūras apstiprināja, ka Eiropas Parlaments tiks iesaistīts sarunās par nākošo ES daudzgadu budžetu pēc 2013. gada, respektējot Lisabonas līguma nosacījumus.

Autors: Anete Jansone, BIZNESS.LV

Panākta vienošanās, ka banku noslēpums nevarēs būt arguments informācijas nesniegšanai saistībā ar nodokļu administrēšanu. Eiropas Komisija pagājušonedēļ arī izklāstīja sankciju iespējas ES finanšu pakalpojumu nozarē.

Eiropas Savienības (ES) valstis panākušas ilgi gaidītu vienošanos, kas aizliedz izmantot banku noslēpuma principu kā argumentu, lai nesniegtu informāciju, kas nepieciešama cīņā pret izvairīšanos no nodokļiem, kuri palielinātu ieņēmumus valstu budžetos.

ES nodokļu komisārs A. Šemeta paziņoja, ka vienošanās ir “milzīgs solis uz priekšu cīņā pret nodokļu nemaksāšanu un nodokļu krāpniecību Eiropas Savienībā” laikā, kad bloka valstu budžetos ir izveidojušies lieli deficīti. “Cilvēki, kas izvairās no nodokļiem, vairs nevarēs izmantot banku noslēpumu kā aizbildinājumu.” Pēc komisāra teiktā, turpmāk nacionālo valstu nodokļu institūcijām tiks ieviesti termiņa ierobežojumi, kad tām būs jāsniedz atbildes uz pieprasījumiem sniegt informāciju par attiecīgiem pilsoņiem vai uzņēmumiem. Jaunajos noteikumos būs arī paredzēti parametri automātiskai informācijas apmaiņai, vēsta BNS.

Pirms gada reformu bloķēja Austrija un Luksemburga, kur darbojas banku noslēpuma princips. Šīs ES valstis kopā ar blokā neietilpstošo Šveici vairākkārt izpelnījušās kritiku, ka tur pastāvošais banku noslēpums palīdz turīgiem citu valstu iedzīvotājiem izvairīties no nodokļu maksāšanas savās valstīs.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) lēš, ka tās dalībvalstu budžetiem aiziet garām nodokļu ieņēmumi miljardiem latu apmērā, jo daudzi turīgi ļaudis slēpj savus ienākumus tā dēvētajās nodokļu paradīzēs, kurās ir atvieglota nodokļu aplikšanas sistēma un nepietiekama finanšu sistēmas pārskatāmība.

Kā izklāstīts ES normatīvo aktu skaidrojumos, jau iepriekš Eiropas Komisija (EK) pieņēma vairākus tiesību aktu priekšlikumus, lai cīnītos pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas ES. Šīs kopējās stratēģijas stūrakmens ir direktīvas priekšlikums par administratīvo sadarbību nodokļu jomā, jo krāpšana nopietni ietekmē valstu budžetus attiecībā uz vispārējas nozīmes valsts izdevumiem, jo īpaši veselības aprūpes, izglītības vai pētniecības jomā, kā arī vājina nodokļu taisnīguma principu attiecībā uz tiem pilsoņiem un uzņēmumiem, kuri pilda savas saistības.

Krīze ir arī atklājusi negodīgas nodokļu grāmatvedības apmērus un tirgus necaurskatāmību, kā arī to, ka vienā valstī veiktas darbības lielā mērā ietekmē citu valstu ekonomiku.

Pret finanšu pārkāpumiem jācīnās vienādi bargi

Eiropas Komisija 8. decembra paziņojumā izklāstījusi iespējas, kā pastiprināti piemērot sankcijas ES finanšu pakalpojumu nozarē. Šobrīd dalībvalstīs piemērotie noteikumi atšķiras, un tie nereti nav pietiekami preventīvi. Paziņojumā ir aplūkoti valstīs spēkā esošie sankciju režīmi, kurus piemēro par to noteikumu pārkāpumiem, ar kuriem valsts tiesību aktos transponē dažas no svarīgākajām ES direktīvām par finanšu pakalpojumiem, un paziņojumā ir norādītas tās jomas, kurās būtu nepieciešami uzlabojumi, un ierosināta iespējamā ES līmeņa rīcība, lai sasniegtu lielāku konverģenci un šo režīmu efektivitāti, informē EK pārstāvniecība Latvijā.

Paziņojums tika izstrādāts, apzinot dažādu nozaru iesaistīto personu viedokli par to, kāda ir atbilstība, līdzvērtība un patiesais sankciju piemērošanas pilnvaru izmantojuma apmērs dažādās dalībvalstīs. Šo viedokļu apkopojumu veica trīs uzraudzības komitejas (Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja (CEBS), Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteja (CEIOPS) un Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja (CESR)) . Viedokļi tika apkopoti par vairākām vissvarīgākajām direktīvām, kuras piemēro finanšu nozarē tādās jomās kā vērtspapīri, banku darbība un apdrošināšana.

Pašreiz sankciju piemērošanas noteikumi dalībvalstīs krasi atšķiras. Finanšu krīzes apstākļos ir noskaidrojies, ka finanšu tirgus noteikumus Savienībā ne vienmēr ievēro un piemēro tā, kā būtu vajadzīgs. Dalībvalstu piemērotās sankcijas atšķiras tādos galvenajos aspektos kā piemērojamo sankciju veids un naudas sodu apmērs. Tas jo īpaši aktuāli ir tad, kad runa ir par noteikumiem, kas būtu jāievēro visas Eiropas mērogā, jo tādā gadījumā arī sodam par šo noteikumu neievērošanu būtu jābūt vienādam visā Eiropā. Pretējā gadījumā pastāv iespēja, ka uzņēmumi vai privātpersonas izvēlētos veikt darījumus vietās, kur vai nu pašas sankcijas ir vismazākās, vai arī šo sankciju piemērošanas iespējamība ir vismazākā.

Nepieciešams arī pilnveidot sankciju piemērošanas režīmu konverģenci, lai novērstu finanšu tirgus darbības kļūmju iespēju. Tas būtu iespējams, nosakot kopējus minimālos pamata standartus atsevišķos jautājumos, no kuriem ir atkarīgs, cik efektīvi, samērīgi un preventīvi ir sankciju režīmi. Šādi pamata standarti attiektos uz iespējamo sankciju veidiem (tostarp varētu apsvērt iespēju piemērot gan kriminālsankcijas, gan administratīvās sankcijas), šo sankciju apmēru, sankciju piemērošanu gan par pārkāpumu atbildīgajām finanšu iestādēm, gan privātpersonām, kā arī sankciju publiskošanu.

Interesenti var līdz 2011. gada 19. februārim iesniegt savus apsvērumus par šo jautājumu uz e-pasta adresi: markt-sanctions-consultation@ec.europa.eu. Uz saņemto komentāru pamata Komisija 2011. gadā pieņems lēmumu par iespējamiem priekšlikumiem sankciju piemērošanas režīmu pastiprināšanai.

Efektīvi sankciju piemērošanas režīmi būs darbības mērķis jaunajām Eiropas uzraudzības iestādēm, kuras izveidos 2011. gada 1. janvārī un kuras gādās par uzlabojumiem valsts iestāžu īstenoto izpildes pasākumu koordinācijā. Arī visā pasaulē ir atzīts, ka ir nepieciešamas efektīvākas sankcijas. Augstākā līmeņa sanāksmē, kas norisinājās 2008. gada 15. novembrī Vašingtonā, G20 valstu vadītāji vienojās par to, ka ir jāīsteno Rīcības plāns finanšu tirgus reformai, tostarp pasākumi, lai aizsargātu tirgus un ieguldītājus pret nelikumīgu rīcību. Arī nesenajā ASV finanšu regulējuma reformā viens no mērķiem bija pastiprināt finanšu jomas regulatīvā satvara un korektīvo pasākumu izpildi, atgādina EK.

Autors: Lidija Dārziņa / LV.LV

Eirozonas vadības vidū pastāv ievērojamas pretrunas jautājumā par vienotu eirozonas obligāciju izlaišanas nepieciešamību, vēsta Itar-TASS, atsaucoties uz Londonas laikrakstu Financial Times.

Luksemburgas premjerministrs un Eirogrupas (eirozonas valstu finanšu ministru padomes) vadītājs Žans Klods Junkers uzskata, ka šāda veida vērtspapīru parādīšanās, kuri banku aprindās jau saņēmuši E-obligāciju (E-bonds) nosaukumu, «dos viennozīmīgu signālu tirgiem un Eiropas Savienības pilsoņiem par eiro neatgriezeniskumu».

Šo nostāju, kā vēsta izdevums, atbalsta arī Itālijas finanšu ministrs Džulio Tremonti. Pēc viņa vārdiem, eirozonas valstu vienoto obligāciju tirgus pēc sava apjoma ir spējīgs pārspēt analoģisku ASV tirgu un dot Eiropas Savienības valstīm piekļuvi pie milzīgiem finanšu resursiem. Tomēr eirozonas valstu vienoto obligāciju ceļā stāv Vācija, piebilst laikraksts. Kā paziņojis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible, lai šāds vērtspapīrs varētu parādīties, nepieciešamas «fundamentālas izmaiņas» Eiropas Savienības pamatdokumentos. Rezultātā Е-obligāciju ieviešana tiek atlikta uz nenoteiktu laiku, secina izdevums.

Grieķijas un Īrijas obligāciju tirgus krīze jau aptuveni gadu tricina eirozonas pamatus. Kā uzskata speciālisti, vienotas eirozonas obligācijas izlaišana ļautu likvidēt bīstamību, ka mazvērtīgas kļūst to eirozonas valstu suverēnās obligācijas, kuras pašlaik pārdzīvo ekonomiskās grūtības.

Avots: 2v.lv