Eksports.lv ir portāls, kurā vienkopus atrodama visa aktuālākā informācija par Latvijas uzņēmumu eksporta iespējām, sākot no eksporta tirgu raksturojumu, valdības lēmumiem un tikšanās reizēm starptautiskas sadarbības veidošanā un beidzot ar konkrētu uzņēmumu veiksmes un pieredzes stāstiem, komentāriem, atsauksmēm. Portāls ir vietne, kur uzņēmumam smelties informāciju, saņemt padomus, gūt iedvesmu un pamudinājumu, kā arī diskutēt par eksporta jautājumiem un iespējām. Tas būs noderīgs dažādu jomu uzņēmumiem, kas savu produkciju jau eksportē, tikai tagad sāk to piedāvāt ārvalstu tirgos, vai par to tikai domā.

“Viena no galvenajām komponentēm, kas nereti pietrūkst, lai uzņēmums veiksmīgi uzsāktu eksportu vai paplašinātu ārvalstu tirgu, kurā tiek piedāvāta tā produkcija, ir informācija. Uzņemamiem nepārtraukti jāseko līdzi tirgus attīstības tendencēm, jābūt lietas kursā par citu vietējo uzņēmumu iespējām, jāzina, kādi sadarbības līgumi noslēgti. To visu iespējams izmantot tālākas darbības plānošanā. Lai visu šo informāciju apkopotu un nebūtu jāpavada daudz laika ziņu meklējumos, izveidots portāls Eksports.lv,” skaidro Latvijas Eksportpadomes projektu direktors Jānis Āboliņš.

Šobrīd Latvijas ekonomikas attīstība lielā mērā ir atkarīga no uzņēmējdarbības veiksmēm, tostarp arī eksporta tirgos, tādēļ būtiski sabiedrību informēt par uzņēmumiem, kas savu produkciju piedāvā ārvalstu tirgos. Tas arī citiem dod iedvesmu, kā arī ļauj izmantot iespēju konsultēties, apmainīties ar informāciju, uzzinot par dažādu nozaru uzņēmumu pieredzi. Eksports.lv piedāvā ieskatīties arī digitālajā fotoalbumā “Latvia Export”, kurā vizuāli un apraksta formātā demonstrēts Latvijas piedāvājums ārvalstīm. “Digitālais albums lieliski kalpo ne tikai kā informācijas avots, bet arī ārvalstu un vietējiem uzņēmumiem ļauj ērti un ātri atrast sadarbības partnerus,” komentē J. Āboliņš.

Norvēģijas tirgus iekarošana norit veiksmīgi, dažos segmentos uzņēmums ieņem salīdzinoši lielu tirgus daļu, piemēram, 9% no kopējiem importētā degvīna apjomiem, kā arī dažās kategorijās uzņēmuma produkcija atrodas pašu pārdotāko produktu pirmajā pieciniekā.

Rīgas Melnā balzama ar upeņu garšu ieviešana tirgū ir noritējusi veiksmīgi un ir sasniegusi 20% no pamata brenda apjomiem.

AS “Latvijas balzams” šobrīd piedalās privāto preču zīmju konkursā Ķīnas tirgum. Pasūtītājs – Somijas kompānija, kura jau darbojas Ķīnā. Paralēli pagājušā gada beigās AS “Latvijas Balzams” piedalījās izstādē Ķīnā kur piedāvāja arī savus pamata produktus, piemēram, Rīgas Melno balzamu.

2011. gadā uzņēmums plāno sasniegt 18% eksporta un 11% kopējo apjomu pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Autors: bizness.lv

Mainījusies ir tautsaimniecības struktūra, pārorientējoties uz izaugsmi, kas ir balstīta uz rūpniecību un eksportu, iekarojot jaunas ārzemju tirgus nišas un veiksmīgi konkurējot ar citām valstīm. To noteica konkurētspējas pieaugums, uzņēmumiem samazinot izmaksas un kāpinot produktivitāti.

2010. gadā augstie eksporta apjomi ne tikai kompensēja 2009. gada kritumu, faktiskajās cenās pieaugot par 29,5%, bet arī par 5,4% pārsniedza 2008. gada augsto līmeni. Būtiskākais eksporta pieaugums 2010. gadā bija koksnei, metālam, plastmasai un papīra izstrādājumiem.

2010. gadā vislielākie eksporta pieauguma tempi bijuši uz Krieviju un Poliju, kāpinot apjomus par vairāk kā 50% gada laikā. Līdzīgi pieauguma tempi bijuši arī importam no Somijas un Lielbritānijas.

Latvijas tautsaimniecībā 2010. gadā bija ievērojama izaugsme rūpniecības nozarē, kas radīja papildu pieprasījumu pēc importa precēm, tai skaitā pēc investīciju precēm, enerģētikas resursiem un rūpniecības izejvielām. Savukārt gada otrajā pusē importa pieauguma tempi pastiprinājās, uzlabojoties ekonomiskajai aktivitātei un iekšējam patēriņam, kā rezultātā gadā kopumā imports pieauga par 24%. 2010. gadā būtiskākais importa kāpums bija mehānismiem un elektroprecēm, parastajiem metāliem, plastmasas izstrādājumiem un minerālajam kurināmam.

Vērtējot ārējo tirdzniecību no preču izlietojuma puses, aptuveni pusi no ārējās tirdzniecības apjoma pieauguma 2010. gadā nodrošinājis starppatēriņa preču eksporta un importa kāpums, attiecīgi par 35,7% un 27,7%. Lai arī starppatēriņa preču importa kāpums ir svarīgs ražošanas jaudu noslogošanai un eksporta kāpināšanai, tomēr, pieaugot ražošanas jaudu noslodzei, būtisks ir arī kapitālpreču pieaugums. 2010. gada otrajā pusē investīciju apjomi sāka pieaugt, kāpinot arī kapitālpreču importu 2010. gadā kopumā par 36%.

2011. gadā eksporta un importa pieauguma tempi samazināsies, jo rūpniecībā jaudu noslodze tuvojas iepriekš sasniegtajam maksimumam un eksporta pieauguma tempi šajā gadā būs vairāk atkarīgi no jaunu investīciju pieauguma rūpniecībā. Savukārt importa pieauguma tempi samazināsies, jo vietējā tirgus pieprasījums saglabāsies zems, lielāku ietekmi uz importa pieaugumu atstās investīciju preču pieaugums.

Tai skaitā eksporta apjoms palielinājās par 1064.3 milj. latu jeb 29.5%, bet importa apjoms – par 1131.0 milj. latu jeb 24.0%.

2010.gadā bija vērojama ārējās tirdzniecības bilances uzlabošanās, palielinoties eksporta īpatsvaram kopējā ārējās tirdzniecības apjomā līdz 44.4% (43.3% 2009.gadā).

Izslēdzot preču cenu izmaiņu ietekmi, eksporta apjoms salīdzināmajās cenās 2010.gadā palielinājās par 19.6% salīdzinājumā ar 2009.gadu, bet importa apjoms tai pat laikā pieauga par 15.6 %.

Autors: bizness.lv

2010. gada novembrī eksporta apjomi ir nedaudz samazinājušies (-4 %) salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, taču importa apjomi, tieši pretēji, ir pieauguši (+4,5%), sasniedzot pēdējo divu gadu laikā augstāko līmeni.

Neliels eksporta kritums iepriekšējā gada novembrī mēneša griezumā bija sagaidāms, jo parasti sezonālo faktoru ietekmē septembrī un oktobrī eksports ir augstāks, ko nosaka augstais graudu apjomu eksports pēc ražas novākšanas. Importa apjomu kāpumu 2010. gada novembrī noteica dažādu investīciju preču importa pieaugums, kā arī nepārtikas produktu importa pieaugums, jo iekšējā tirgū palielinājies nepārtikas preču pieprasījums.

2010. gada novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu  eksports ir pieaudzis par 29,4 %, bet imports par 38,2 %. Tā kā imports palielinājies straujāk nekā eksports, pieaudzis arī preču tirdzniecības deficīts – līdz 122 miljoniem latu, un visticamāk pakalpojumu eksporta pārsvars novembrī vairs nespēs nosegt preču tirdzniecības deficītu.

Stabilu pieaugumu uzrāda piena produktu eksports, kas pēdējos mēnešos jau pārsniedz pirmskrīzes apjomus. Lielu daļu no piena produktu eksporta pieauguma nodrošinājis uz Krieviju strauji augošais eksporta apjoms, sasniedzot gandrīz piekto daļu no kopējā pienu produktu eksporta.

Satiksmes līdzekļu imports 2010. gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, pieaudzis divas reizes. Satiksmes līdzekļu importā iepriekšējā gada novembrī, būtisku iespaidu atstājis skolēnu autobusu iepirkums, jo novembrī vien reģistrēti 47 jauni Mersedes Benz autobusi.

Paredzams, ka investīciju apjomi turpinās pakāpeniski pieaugt arī turpmāk, kas būtiski ietekmēs preču importa apjomus un tie saglabāsies samērā augstā līmenī. Taču investīciju preču importa pieaugums pozitīvi ietekmēs tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā.

Autors: Anete Jansone, BIZNESS.LV

Lielākais apgrozījuma pieaugums bija farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā.

2010.gada augustā, salīdzinot ar 2009.gada augustu, apgrozījums apstrādes rūpniecībā pieauga par 23.3%, tai skaitā vietējā tirgū – par 8% un eksportā – par 44.7%.

Autors: bizness.lv

Šā gada augustā strauji pieaudzis lauksaimniecības un pārtikas preču, farmācijas produktu, poligrāfijas izstrādājumu un metālu izstrādājumu eksports.

Importa straujais kāpums šā gada augustā ir saistīts ar izejvielu iepirkumiem ražošanas uzņēmumiem sakarā ar rūpniecības apjomu straujo pieaugumu pēdējo mēnešu laikā. Importa apjomi šajā periodā pieauga arī sakarā ar lidaparātu iegādi par 12 miljoniem latu, visticamāk aviosabiedrības AS AirBaltic vajadzībām.

Jāatzīmē, ka jau vairākus mēnešus pēc kārtas būtiski pieauguši eksporta apjomi uz Krieviju, Poliju un Norvēģiju. Pēdējo sešu mēnešu laikā eksports uz šīm valstīm pārsniedzis pirmskrīzes līmeni. Ja vēl pagājušā gada astoņos mēnešos eksporta daļa uz Krieviju bija 8,5 % no kopējā eksporta, tad šā gada astoņos mēnešos tā jau pieaugusi līdz 10,4 %, kas nozīmē ka ārējā tirdzniecība ar lielāko kaimiņvalsti ieņem arvien svarīgāku lomu. Apskatot eksporta apjomu uz Krieviju detalizētākā sadalījumā, ir pamats uzskatīt, ka šī eksporta plūsma tuvākajos mēnešos nesamazināsies, jo stabils pieaugums ir vērojams visās svarīgākajās preču grupās. Laikā, kad ES dalībvalstu ekonomikas izaugsmes prognozes tiek koriģētas uz leju, Krievijai nākamajos gados paredz salīdzinoši strauju IKP pieaugumu. Tādējādi, lai nodrošinātu eksporta pieaugumu arī nākamajos gados, svarīgi ir kāpināt eksporta apjomus arī ārpus ES valstīm.

Šā gada astoņos mēnešos eksporta apjomi pieauga par 28,3 % un sasniedza 2865,2 miljonu latu, kas ir par 631,5 miljoniem latu vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Savukārt imports pieauga attiecīgi par 15,7 % un bija 3546,9 miljoni latu jeb par 482,1 miljoniem latu vairāk nekā iepriekšējā periodā.

Lai gan eksporta pieauguma temps joprojām palielinās, tomēr nākamajos mēnešos tie varētu būtiski samazināties pagājušā gada augsto apjomu dēļ, jo tieši pagājušā gada septembrī eksports sāka strauji atgūties.

21.septembrī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināta jauna ES fondu programma eksporta veicināšanai.

Tāpat apstiprinātas arī būtiskas izmaiņas vēl citās programmās uzņēmējdarbības sekmēšanai. Akceptēta jauna programma – „Ārējo tirgu apgūšana – nozaru starptautiskās konkurētspējas stiprināšana”, kuras ietvaros LIAA un TAVA organizēs nozaru komersantu dalību nacionālajos stendos starptautiskās izstādēs, kā arī veiks citas aktivitātes ārējo tirgu apgūšanai.

Veikti grozījumi programmas „Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings” nosacījumos, palielinot finansējumu, pagarinot programmas darbības laiku un paplašinot potenciālo atbalsta saņēmēju loku.

Kā arī izstrādāti nosacījumi programmas “Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde – atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā” projektu iesniegumu atlases otrajai un turpmākajām kārtām.

Programmas „Ārējo tirgu apgūšana – nozaru starptautiskās konkurētspējas stiprināšana” ietvaros tiks piešķirts atbalsts 1,5 milj. LVL apmērā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) un Tūrisma attīstības valsts aģentūrai (TAVA) nacionālo stendu organizēšanai starptautiskajās izstādēs, kā arī citām aktivitātēm ārējo tirgu apgūšanai.

Finansējums abām institūcijām tiek piešķirts uz trim gadiem sekojošiem mērķiem:

LIAA – nacionālo stendu organizēšanai starptautiskajās izstādēs ārvalstīs,konsultāciju pakalpojumu sniegšanai komersantiem, pašvaldībām un ostu pārvaldēm par ārvalstu tirgiem, tai skaitā tiešo vizīšu, tirdzniecības misiju organizēšanai, ka arī atbalstam dalībai izstādēs un sadarbības partneru atrašanai;

TAVA – nacionālo stendu organizēšanai starptautiskajās izstādēs ārvalstīs un reklāmas kampaņu organizēšanai ārvalstīs, lai popularizētu Latviju kā tūrisma galamērķi.

Veicot grozījumus programmā „Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings”, turpmāk atbalstu dalībai izstādēs varēs saņemt arī pārtikas pārstrādes uzņēmumi, pašvaldības (lai popularizētu Latviju kā tūrisma galamērķi) un ostu pārvaldes. Atbalsts dalībai izstādēs tiks nodrošināts arī 2011.gadā (katru mēnesi atbalsts būs pieejams 0,5 milj. LVL apmērā, gadā kopā – 6 milj. LVL).

Programmas “Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde – atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā” projektu iesniegumu pieņemšana otrā kārtas ietvaros tiks uzsākta šī gada novembrī par kopējo budžetu 34 milj. LVL.

Maksimālā atbalsta summa vienam projekta iesniedzējam būs 1 milj. LVL, līdz ar to var paredzēt, ka programmas ietvaros tiks atbalstīti 34 – 57 projekti.

Avots: NRA.lv