Pati galvenā ziņa — darba meklētāju skaits noslīdējis zem 200 tūkstošiem jeb līdz 16.9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Darba meklētāju īpatsvars Latvijā vairs nav augstākais Baltijā, Lietuvā tas ir nedaudz augstāks. Taču situācija neuzlabojas tik strauji un pārliecinoši kā Igaunijā. Ja gada sākumā atšķirība starp Latvijas un Igaunijas bezdarba līmeni bija 0.6 procentpunkti, tad gada beigās jau bija 3.3 procentpunkti. Bezdarbam kopumā samazinoties, diemžēl ilgstošo darba meklētāju skaits pārsniedzis 100 tūkstošus un virzās uz augšu. Iepriekšējā gada laikā bijis mazāk atlaisto, bet tiem, kurus šāds liktenis tomēr piemeklējis, atrast citu darbu ir bijis vieglāk. Tajā pat laikā no darba tirgus aprites ilgstoši izkritušajiem atgriezties kļūst arvien grūtāk.

Bezdarba līmeni var samazināt arī cilvēku aiziešana no darba tirgus zaudēto darba atrašanas cerību dēļ, kas nepavisam nav vēlams process. Tāpēc vēl „fundamentālāks” rādītājs ir nodarbināto skaits, kas pērnā gada 4.ceturksnī samazinājies par 10 tūkstošiem. Tā gan gada nogalē ir sezonāli normāla parādība un vēl jāpiebilst, ka, aplūkojot 15-74 gadus veco cilvēku sadalījumu pēc ienākumu avotiem, to skaits, kas gūst ienākumus no algota darba, uzņēmējdarbības un saimniecībā ražoto produktu pārdošanas, faktiski nav mainījies, samazinoties no 953.3 tūkstošiem līdz 952.9 tūkstošiem. Arī simtlatnieku programmas dalībnieku skaits palicis būtībā tāds pats, samazinoties par 900 cilvēkiem līdz 20 tūkstošiem. Pret iepriekšējā gada attiecīgo laiku nodarbināto skaits pieaudzis par 17.8 tūkstošiem, taču starpība ar 2007.gada nogali paliek milzīga: 198.4 tūkstoši un nodarbināto skaits ir tikai apmēram 2002.gada līmenī. Uz pilnu laiku nodarbināto skaits 4.ceturksnī samazinājies vēl straujāk – par gandrīz 20 tūkstošiem, taču arī to gan joprojām ir par 8.7 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada.

Aplūkojot nodarbinātību pa nozarēm (par ko dati pieejami līdz 2010.gada 3.ceturksnim), par spīti priekšstatam, ka „strukturālās reformas nenotiek”, valsts pārvaldē un obligātajā sociālajā apdrošināšanā nodarbināto skaits ir strauji samazinājies – no 88.3 tūkstošiem 2008.gada sākumā līdz 62.2 tūkstošiem. Taču interesanti, ka izglītības nozarē par spīti demogrāfiskajai situācijai strādājošo skaits turpinājis pieaugt, kas liek domāt, ka šajā jomā reformas tiešām ir skaudri nepieciešamas.

2011.gadā nodarbinātības kāpums noteikti turpināsies. Arvien vairāk sāk šķist, ka IKP pieauguma temps ceturkšņa griezumā šogad būs straujāks nekā 2010.gadā, kad tas vidēji bija ap 1%. Taču arī tad, ja šī prognoze piepildīsies, tas vēl nenozīmē, ka arī nodarbinātība augs ātrāk nekā pērn. Patlaban vairāk attīstās nozares, kas agrāk bija atstātas novārtā un nebija populāras arī jauniešu profesijas izvēlē, tāpēc tagad jau sāk izjust darbinieku trūkumu. Šādos apstākļos darba devēji būs spiesti produkcijas izlaidi vairāk palielināt uz investīciju, nevis cilvēku piesaistes rēķina.

Lielā mērā tāpēc, ka pieaug tādu cilvēku skaits, kuri zaudējuši cerības darbu atrast (pret pērnā gada nogali par 11.8 tūkstošiem), turpina samazināties arī ekonomiski aktīvo cilvēku kopums. Pērnā gada beigās tas bija par 18 tūkstošiem mazāks nekā 2009.gada beigās, kad tas savukārt bija samazinājies par 42 tūkstošiem. Tātad sarukums ir lēnāks, taču joprojām ļoti nozīmīgs. Par dziļas nabadzības problēmas saasināšanos liecina pašvaldību sociālā pabalsta saņēmēju skaita pieaugums, ir sasniegts līdz šim augstākais līmenis: 32.7 tūkstoši. Tas pats noticis arī ar garantētā minimālā ienākuma saņēmēju skaitu (21.6 tūkstoši). Biedējoši ir tas, ka bērnu kopšanas atvaļinājumā esošo cilvēku skaits pret pērnā gada beigām ir samazinājies no 13.8 līdz 9 tūkstošiem. Daļēji tas skaidrojams ar dzimstības kritumu, daļēji ar nepieciešamību ātrāk sākt strādāt situācijā, kad dzīvesbiedrs nevar atrast darbu.

Ekonomika atkopjas, taču tālākas nākotnes izaugsmes pamatus pamazām izskalo demogrāfija, kā arī ilgstošas zemas ekonomiskās aktivitātes radīta aiziešana no darba tirgus, kas var būt neatgriezeniska. Tāpēc ekonomikā turpinās sacensība ar laiku — vai spēsim ekonomisko aktivitāti atjaunot pietiekami strauji, pirms tiek zaudēts ilglaicīgas izaugsmes potenciāls.

Autors: Anete Jansone, BIZNESS.LV

Premjers reformu virzienus prezentēja arī žurnālistiem. Ministriem jāsagatavo konkrēti priekšlikumi, tad būs redzams iespējamais naudas ietaupījums. Ierosinājumi sagaidāmi arī no darba devējiem, piemēram, augstākās izglītības reformēšanai, par ko runāts šajā reizē. Pēc mēneša Reformu grupas sēdē šos priekšlikumus paredzēts izskatīt. 

Sabiedrības daļai, kura nezina, kas notiek valstī un kas sagaidāms, piedāvājumā ir valdības rīcības plāns – bieza „grāmata”. Katrs var lasīt savu nodaļu, ja nav laika un intereses par visu, bet tikai par savu nozari.

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle pēc Reformu vadības grupas sēdes bija gandarīta, ka arī konfederācijai būs iespējas šo procesu virzīt, izmantojot privātajā sektorā jau iedzīvojušos kvalitātes vadības principus, lai [strukturālo reformu] pasākumi būtu daudz pārskatāmāki un uz mērķi orientēti.

E. Egle atzīst, ka līdz šim runāts divās dažādās valodās, jo sociālie partneri reformu grupā visbiežāk ir diskutējuši par to, kā atjaunot izaugsmi. Bet valdībai ir bijusi cita sāpe, kas galvenokārt saistīta ar budžeta izdevumu samazināšanu. Taču šī pieeja ir sevi izsmēlusi. Un ir jāsaprot, kas ir primārās lietas, kas būtu jāizdara tagad.

Uz LV.LV vaicāto, ko darba devēji kā pasūtītājs konkrēti iesaka augstākās izglītības reformēšanai, E. Egle skaidroja: "Ir jāpārskata pieprasījums un piedāvājums. Un ja par reformām nav spējīgs vienoties pats sektors, tad tām acīmredzot ir jānāk no apakšas. Ir jāpārskata izglītības programmas, kas šobrīd tiek realizētas. Tas nozīmē, ka mums jāsaprot, kuras izglītības programmas darba tirgū ir nepieciešamas." Diskusijā esot minēts šāds piemērs: Igaunijā universitātē tiek sagatavoti 35 juristi, Latvijā - vairāki simti.

Reformas ekonomikā, sociālajā sistēmā, valsts pārvaldē

Reformu grupa ir izskatījusi jautājumu par reformu turpmākajiem virzieniem, kā arī par organizatorisko struktūru to īstenošanā un uzraudzīšanā. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzsvēra strukturālo reformu trīs galvenos virzienus.

Ekonomikā tas ir konkurētspējas veicināšana, uzņēmējdarbības vides pilnveidošana (administratīvo šķēršļu mazināšana, caurskatāmas un stabilas nodokļu sistēmas izveide, ēnu ekonomikas apkarošana), fiskālās atbildības stiprināšana. Liels bloks šajā sadaļā attiecas uz izglītības sistēmas reformu - lai tās kvalitāte nodrošinātu konkurētspēju, un būtu augstākās izglītības un arodizglītības ciešāka sasaiste ar darba tirgus pieprasījumu un ar darba tirgus pasākumiem, kas papildinātu nodarbinātību.

Otrs virziens - valsts pārvaldes attīstība paredz valsts pārvaldības sistēmas modernizēšanu, tai skaitā plašāku e-pārvaldes un e-pakalpojumu pieejamību un "vienas pieturas aģentūras" ieviešanu. Šajā reformu virzienā ietverta arī valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošana. Darāmajā iekļauta iekšējās drošības uzlabošana, pārskatot policijas darbu un sodu sistēmu.

Sociālās sistēmas pārmaiņu virsuzdevums ir sabalansētība un sociālā nodrošinājuma ilgtspēja. Sagaidāms, ka tiks pārskatīti sociālās aizsardzības kritēriji, palielinot atbalsta mērķtiecīgumu, lai novērstu darba tirgus deformēšanu un ierobežotu ēnu ekonomiku. Sociālā joma ietver arī emigrācijas mazināšanu, ko varētu izdarīt, paredzot ilgtspējīga sociālā atbalsta līmeni, kā arī palielinot vismazāk aizsargāto sociālo grupu iesaistīšanu sabiedrībā un darba tirgū. Veselības aprūpes jomā tiek uzturēta spēkā reformas nepieciešamība, ieskaitot pacientu līdzmaksājumu sasaisti ar nodokļu maksāšanu.

Turpmākajā periodā strukturālās reformas monitorēs Reformu grupa. Tā arī vērtēs ministriju sagatavotos priekšlikumus, sociālie partneri piedāvās savus.

Premjers atgādināja: viens no strukturālo reformu principiem ir efektivitātes uzlabošana un fiskālais ietaupījums. Cik daudz naudas valsts varēs ietaupīt, būs izrēķināms pēc tam, kad ministrijas sagatavos priekšlikumus konkrētām strukturālām reformām.

Jāskaidro vairāk

Sabiedrībā ir iepotēts noturīgs priekšstats, ka līdz šim nekādas strukturālās reformas nav notikušas, un to TV publiskajās debatēs nenogurstoši apgalvo valdības sociālie partneri. Taču arī iepriekš, kad par reformām ticis spriests un lemts, valdības partneri vienmēr ir bijuši klāt.

Uz jautāto, kāpēc valda tāda neziņa un neizpratne, V. Dombrovskis atzina: jau pieņemto lēmumu un tālāko darbības virzienu izskaidrošana sabiedrībai ir problēma. Tāpēc ir vairāk jāstrādā pie tā, lai sabiedrībai būtu lielāka izpratne par to, kas pēdējo divu gadu laikā ir izdarīts un kādi ir galvenie reformu turpmākie virzieni.

Premjers norāda: pēdējo divu gadu laikā ir izdarītas daudzas lietas, kuras iepriekšējos gados gadiem ilgi vilcinātas un nav īstenotas: "Pašreiz sākas pārorientēšanās no tā reformu režīma, kas pamatā bija saistīts ar fiskālo konsolidāciju, uz reformu virzienu, kas daudz vairāk vērsts uz attīstību un konkurētspējas veicināšanu. Taču fiskālās konsolidācijas uzdevums gan šogad, gan arī 2012. gadā būs vēl jāpatur prātā."

Iepriekšējos gados valdība galvenokārt koncentrējusies uz tām jomām, kas saistītas ar fiskālo konsolidāciju un arī saistībā ar ekonomikas sildīšanu. Konsolidācijas zīmē notikušas reformas izglītības sistēmā ("nauda seko skolēnam"), veselības aizsardzībā (Veselības aprūpes sistēmas attīstības plāna ieviešana un vienotā neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveide) un valsts pārvaldē (mazināts gan ministriju centrālais aparāts, gan aģentūru skaits, tuvojoties 2009. gadā definētajam mērķim, ka valsts pārvaldē, budžeta iestādēs nodarbināto skaits nepārsniedz 8% no kopējā strādājošo skaita).

Ekonomikas sildīšanai pēdējos divos gados ir ieviesti vairāki atbalsta instrumenti, tostarp eksporta garantiju sistēma, mikrouzņēmumu atbalsta sistēma, ES fondu pārstrukturizēšana par labu ražošanas un eksporta atbalstam, ES naudas piešķīrumu procesa un apguves vienkāršošana un paātrināšana. Iepretī allaž skandētajam, ka Latvijā gausi tiek apgūta ES nauda, premjers jau kuro reizi atgādina summas.

ES finansējuma saņēmējiem 2008. gadā izmaksāti apmēram 90 miljoni latu, 2009. gadā - 390 miljoni latu un 2010. gadā - vairāk nekā 450 miljoni latu.

Nodokļu sistēmas stabilitātei

Daudziem tuvākā tēma ir valdības redzējums par nodokļu sistēmu nākotnē. Premjers atstāstīja, ka sociālo partneru pirmais jautājums bijis par nodokļu sistēmas stabilitāti, īpašu diskusiju nav bijis par uzstādījumu nodokļa sloga pārnešanai no darbaspēka uz patēriņu un īpašumu. "Taču vismaz 2012. gadā patēriņa nodokļu celšana nebūs iespējama, jo būs jādomā ne tikai par Māstrihtas kritēriju izpildi attiecībā uz budžeta deficītu, bet arī attiecībā uz inflāciju. Turklāt 2012. gada budžets ir pēdējais, kurā ir nepieciešama fiskālā konsolidācija, jo tad Māstrihtas kritēriju līmeni beidzot būsim sasnieguši un jautājumu par fiskālo konsolidāciju varēsim no dienas kārtības noņemt," nākamā gada īpašo nozīmi iezīmēja valdības vadītājs.

Par rīcības plānu atbild katra ministrija

Ministru kabinets 15. februārī apstiprināja Rīcības plānu, kas ir apjomīgs dokuments un detalizētāk nosaka prioritātes, kuras tiks īstenotas, lai ieviestu dzīvē valdības deklarāciju.

Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai ir uzskaitīti vairāk nekā 950 institūcijām veicamie pasākumi, kā arī konkrētu uzdevumu izpildes termiņi deklarētajās jomās - sabiedrības līdzdalībā, vides aizsardzībā, valsts aizsardzībā, ārlietās, tieslietās, izglītībā, iekšējā drošībā, kultūrā, labklājībā un sociālajā aizsardzībā, veselībā, tautsaimniecībā, finansēs, reģionālajā attīstībā un pašvaldībās, satiksmē, transportā un komunikācijās, lauksaimniecībā, pārtikas nozarē, meža nozarē un zivsaimniecībā.

Ministrijām ir jāseko rīcības plānā paredzētajam, jākonsultējas ar valdības sociālajiem partneriem un nevalstisko sektoru, lai īstenotu valdības noteiktos uzdevumus. Ministriju mājaslapās internetā jābūt ievietotai plāna sadaļai par attiecīgo ministriju un aktuālajai informācijai par plānotā izpildi.

Viņš pauž, ka neatdodot parādu, zaudētu tikai Starptautiskais valūtas fonds (SVF), raksta Apollo.lv

«Atzīmēšu, ka šis aizdevums jau nav īsta nauda,» uz jautājumu, vai vajadzēja aizņemties, intervijā laikrakstam «Neatkarīgā» pauž ekonomists. «Starptautiskie aizdevēji to nav nopelnījuši, bet ir radījuši no zila gaisa. Par reālu tā kļūtu tikai tad, kad Latvijas nodokļu maksātāji sāktu šo parādu atdot, atņemot to savām ģimenēm. Neatdodot parādu, SVF nebūtu zaudētājs. Runājot Maikla Hadsona vārdiem: vienīgais zaudējums SVF un Eiropas Komisijai būtu divi centi par elektrības rēķinu aizdevumu procesā izmantotā datora darbināšanai.»

Ekonomists arī neslēpj, ka no valsts maksātnespējas, viņaprāt, nav jābaidās. «Kad valsts atsakās apkalpot ārējo parādu, nākamajā dienā to pasludina par maksātnespējīgu. Tas ir normāli… Pēdējo gadsimtu laikā valstis tā darījušas simtiem reižu. Vai cieš valsts reputācija? Protams, bet šīs ciešanas ilgst, maksimums, piecus gadus. Tā nav nekāda katastrofa. Tirgum ir īsa atmiņa. Vislielākā katastrofa (starptautiskajiem kreditoriem, nevis valsts iedzīvotājiem) būtu tā, ja turpmāk Latvija atteiktos pieņemt aizdevumu. Jo ātrāk to izdarīsim, jo straujāk atkopsies nacionālā ekonomika. Aizņemšanās veicina stagnāciju, kura var turpināties desmitiem gadu,» intervijā sacīja eksperts.

«Latvijai ir ļoti daudz dabas resursu. Piemēram, vairāk nekā miljons hektāru neizmantotas lauksaimniecības zemes, kur iespējams audzēt izejvielas pašu ražotai enerģijai. Tad nevajadzētu iepirkt energoresursus par miljonu eiro dienā. Turklāt rastos arī iespēja atjaunojamo enerģiju nozarē nodarbināt tūkstošiem cilvēku. Arī eksports patlaban ir strukturēts nelietderīgi. Mēs savus krājumus izpārdodam pa lēto. Protams, tādējādi varam mākslīgi uzaudzēt eksporta rādītājus, taču šāda pieeja nav ilgtspējīga. Latvijai ir 64 000 kvadrātkilometru, no kuriem liela daļa ir absolūti neattīstīti. Lai tos izkoptu un nepieļautu spekulācijas, jāizveido pareiza nodokļu sistēma. Tā ir vienīgā, kas var attīstīt zemes teritorijas. Realizējot pareizu nodokļu politiku, varam to paveikt ar savu nacionālo valūtu. Nevajag aizņēmumu.»

Autors: www.apollo.lv

IKP pieauguma temps paātrinās, un no publiski pieejamiem īstermiņa ekonomikas indikatoriem var secināt, ka ekonomikas izaugsmi turpina nodrošināt rūpniecības un eksporta attīstība, taču tie vairs nav vienīgie izaugsmes virzītāji.

2010. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni eksporta un rūpniecības pieauguma temps ir nedaudz samazinājušies, savukārt IKP pieauguma temps, kā redzams, turpina pieaugt. Tas saistīts gan ar mazumtirdzniecības apjomu pieaugumu, gan ar uzlabojumiem pārējās tautsaimniecības nozarēs. Redzams, ka jau 2010. gada 4. ceturksnī apstājās kritums būvniecībā, kā arī turpināja uzlaboties situācija pakalpojumu sektorā un  pieauga investīciju apjomi.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, sezonāli izlīdzinātais IKP pieaudzis par 1,1 %. Svarīgi, ka ceturkšņa pieauguma temps, salīdzinot ar iepriekšējiem ceturkšņiem, saglabājies nemainīgi pozitīvs.
„Novērtējot 2010. gadu kopumā, jāatzīmē, ka Latvijas ekonomika ir attīstījusies ievērojami veiksmīgāk, un pretēji 2010. gada sākumā prognozētajam kritumam 4 % apmērā IKP gada griezumā samazinājās tikai par aptuveni 0,2 %. 2010. gads ir bijis ievērojamu pārmaiņu gads, kurā notikušas būtiskas izmaiņas ekonomikas struktūrā. Strauji pieaugot ārējam pieprasījumam, rekordaugstos tempos palielinājās eksporta apjomi, līdz ar to arī rūpniecības apjomi un īpatsvars ekonomikā. Savukārt tirdzniecības un būvniecības nozarē kopumā gada laikā bija vērojams kritums. Tādejādi turpinājās ekonomikas struktūras izmaiņas, kas nepieciešamas, lai atjaunotos Latvijas ekonomikas ilgtspējīga izaugsme,” uzsver finanšu ministrs Andris Vilks.

Autors: bizness.lv

Tajā pašā laikā SVF brīdina par divu veidu ekonomikas izaugsmes tempiem, kas paredz lēnāku izaugsmi attīstītajām ekonomikām, tādām kā Eiropa, savukārt attīstības valstu ekonomikas šogad piedzīvos straujāku izaugsmi, kas varētu sasniegt 6.5%.

ASV ekonomikai tiek prognozēta 3%, Lielbritānijas ekonomikai 2%, savukārt eirozonas un Japānas ekonomikai prognozē 1.5% lielu izaugsmi.

Autors: bizness.lv

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas finanšu ministri norāda, ka ekonomikas atveseļošanās visās trijās Baltijas valstīs ir straujāka nekā gaidīts. Tālāka ekonomiskā izaugsme ir lielā mērā atkarīga no ekonomiskajiem procesiem pasaules un Eiropas Savienības (ES) mērogā.

Otrdien, 11. janvārī norisinājās ikgadējā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas finanšu ministru tikšanās, kuras laikā Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks, Igaunijas finanšu ministrs Jurgens Ligi (Jürgen Ligi) un Lietuvas finanšu ministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) pārrunāja virkni finanšu jautājumu – budžeta izpildes gaitu, 2011. gada plānus, budžeta konsolidēšanas pasākumus, kā arī uzsvēra nepieciešamību turpināt iesāktās strukturālās reformas. Tika secināts, ka Baltijas valstīm, nākotnē plānojot budžeta stratēģiju, apņēmīgi jāievēro fiskālā disciplīna, kas ļaus vidējā un ilgākā termiņā nodrošināt līdzsvarotu valsts finanšu izlietojumu.

Ievērojot Baltijas asamblejas 29. sesijā izteikto aicinājumu, ministri vienojās par nepieciešamību regulāri apmainīties ar nodokļu politikas informāciju, lai uzlabotu Baltijas valstu savstarpējo sadarbību šajā jomā. Atsaucoties uz Latvijā izveidoto finanšu stabilitātes nodevu, ministri dalījās viedokļos par banku nodevām un atzina, ka finanšu institūciju nodevu piemērošana ļauj godīgāk sadalīt finanšu slogu un rada priekšnosacījumus sistēmas riska ierobežošanai.

Pārrunājot veiksmīgas ES fondu apguves svarīgo lomu ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā, ministri nonāca pie secinājuma, ka būtu vēlams visu triju Baltijas valstu mērogā uzsākt regulāru pieredzes apmaiņu valsts un pašvaldības iepirkumu, tajā skaitā ES fondu, speciālistu starpā. Finanšu ministri tāpat norādīja, ka ekonomiskās attīstības nodrošināšanā būtu aktīvāk jāizmanto tādas efektīvas un novatoriskas finanšu inženierijas metodes kā kredītu, aizdevumu izsniegšana un riska kapitāla piesaiste. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai šādi finanšu pasākumi tiktu efektīvi pielietoti, piemēram, piešķirtais finansējums tiktu savlaicīgi izmantots un metodes precīzi atbilstu konkrētām tirgus vajadzībām.

Lietuvas finanšu ministre dalījās savas valsts pieredzē par valsts kapitālsabiedrību vadības un valstij piederošo nekustamo īpašumu apsaimniekošanas reformas jautājumiem. Ministri vienojās par turpmāku visu triju Baltijas valstu sadarbību minēto reformu realizācijas sakarā.

Turpinot iesākto veiksmīgo Baltijas valstu finanšu ministru regulāru sanāksmju organizēšanas pieredzi, nākamā šāda tikšanās notiks Lietuvā.

Autors: bizness.lv

Maligins uzskata, ka pozitīvās tendences, kuras šobrīd ir iezīmējušās, var arī pazust. Viņaprāt, labākais, kas ir noticis, ir Rietumeiropas un Eiropas Savienības finansiālais atbalsts, līdz ar to nedaudz palielinājies darba vietu skaits, raksta Apollo.lv

«Tomēr līdz situācijai, kuru var nosaukt par labu, vēl ir diezgan tālu. Tie ir mani novērojumi. Izdevumu optimizācija valstī vēl nav notikusi. Šīs Saeimas un valdības veiksmes un neveiksmes būs redzamas vēlāk,» uzskata uzņēmējs.

«Līdz «labi» vēl ir tālu. Ekonomika ir dziļā nokautā,» viņš saka.

Jautāts, ko uzņēmējs sagaida no 2011.gada Latvijas ekonomikas, viņš sacīja, ka negaidīs neko: «Visticamāk, kaut kas būs labāk, bet kaut kas sliktāk. Jebkurā gadījumā, domāju, ka sliktāk nekā tagad diez vai varētu būt. Svarīgi, ka cilvēki sapratuši – ekonomikas atveseļošanās ir ilgs process.»

Autors: www.apollo.lv

Viņa norādīja, ka svarīgi nākotnē raudzīties pēc iespējas optimistiskāk, jo no noskaņojuma nereti atkarīgi arī procesi ekonomikā, raksta Apollo.lv

Volkova atgādināja, ka ekonomiskā situācija valstī nākotnē lielā mērā būs atkarīga no ārvalstu ekonomiskajiem procesiem.

Volkova tāpat norādīja, ka mainās ekonomika kopumā – šobrīd tiek attīstīti jauni biznesa modeļi. Ja agrāk pasaulē centāmies konkurēt ar cenām, tad tagad aizvien vairāk domājam par inovatīvu produktu ieviešanu.

Autors: www.apollo.lv