Savas iespējas ir rēķinājušas arī dalībvalstis.

Gada izaugsmes pētījumā norādīts virziens, kurā Eiropai jāstrādā, īstenojot desmit darbības, kas galvenokārt vērstas uz makroekonomikas stabilitāti un fiskālo konsolidāciju, strukturālajām reformām un izaugsmi sekmējošiem pasākumiem, raksta LV.LV.

EK pārstāvniecība Latvijā paskaidro, ka ar Gada izaugsmes pētījumu sākas pirmais “Eiropas pusgads”, kas maina veidu, kādā valdības izstrādā savas valsts ekonomikas un fiskālo politiku. Kad Eiropadome to būs apstiprinājusi, dalībvalstis minētos ieteikumus ņems vērā savu politikas virzienu un valsts budžeta izstrādē. Tādējādi pirmo reizi vēsturē dalībvalstis un Komisija kopīgi apspriedīs makroekonomikas stabilitāti, strukturālās reformas un izaugsmi veicinošus pasākumus visaptverošā veidā.

EK priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu uzskata, ka ar Gada izaugsmes pētījumu sākas jauns posms Eiropas integrācijā, meklējot neparastus risinājumus veidam, kādā “mēs pārvaldām un koordinējam mūsu savstarpēji atkarīgās ekonomikas Eiropas Savienībā”. Komisijas vadītājs ir pārliecināts: ja plāns tiks pilnībā īstenots, Eiropa spēs atgūt spēcīgu ekonomikas izaugsmes līmeni un nodrošinās vairāk darbavietu.

Galvenajā paziņojumā Komisija uzmanību velta integrētai pieejai attiecībā uz atveseļošanos, norādot uz svarīgākajiem pasākumiem stratēģijā “Eiropa 2020″ un ietverot trīs galvenās jomas: vajadzība veikt stingru fiskālo konsolidāciju, lai vairotu makroekonomikas stabilitāti; strukturālās reformas nodarbinātības paaugstināšanai; kā arī izaugsmi veicinoši pasākumi.

Pirmais Gada izaugsmes pētījums ir paredzēts piemērošanai visā ES, un tas būs pielāgots katras dalībvalsts īpašajai situācijai.

Komisija norāda uz desmit darbībām, kuras ietilpst trīs galvenajās jomās: pamata priekšnoteikumi izaugsmei (stingras fiskālās konsolidācijas īstenošana, makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršana, finanšu nozares stabilitātes nodrošināšana); darba tirgu mobilizēšana, darbavietu izveide (padarīt darbu saistošāku, veikt pensiju sistēmu reformas, panākt bezdarbnieku atgriešanos darbā); izaugsmes veicināšana (vienotā tirgus izaugsmes potenciāla izmantošana, privātā kapitāla piesaiste izaugsmes finansēšanai, rentabla piekļuve enerģijai).

Komisija katru gadu novērtē galvenās ES problēmas ekonomikā un nosaka prioritāros pasākumus. Tos izklāsta Gada izaugsmes pētījumā, ko apspriež Eiropadomes pavasara sanāksmē.

Pirmajam Gada izaugsmes pētījumam ir vairākas daļas. Komisijas paziņojumā “Gada izaugsmes pētījums: visaptverošas reakcijas uz krīzi izveide” uzmanība pievērsta neatliekamām būtiskām problēmām, kas attiecas uz fiskālo un makroekonomikas jomu, un ar tām saistītiem jautājumiem. Tajās ietverts jautājumu kopums, kas valdību vai valstu vadītājiem jārisina prioritārā kārtā Eiropadomes marta sanāksmē.

Progresa ziņojumā par stratēģiju “Eiropa 2020″ apskatīta situācija attiecībā uz ES pamatmērķiem, valsts reformu projektiem un dalībvalstu paredzētajiem reformu plāniem.

Makroekonomikas pārskatā norādīti arī pasākumi, kuriem ir vislielākais potenciāls panākt pozitīvus un izaugsmi veicinošus rezultātus. Nodarbinātības ziņojumā aplūkota ar darba tirgu saistītā politika.

Eiropas pusgada plānā paredzētajiem darbiem noteikti termiņi. Martā, pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, ES dalībvalstu valdības vienosies par ekonomikas prioritātēm. Aprīlī valdības iesniegs Komisijai novērtēšanai nākamā gada budžeta stratēģijas projektu.

Jūnijā un jūlijā Ministru padome (tajā pārstāvētas ES dalībvalstu valdības), ņemot vērā novērtējumu, sniegs ieteikumus katrai valstij un kopīgi ar Eiropadomi sniegs politiskus ieteikumus valstīm, pirms tās pabeidz sava budžeta izstrādi, pirms budžeta izskatīšanas valstu parlamentos.

Nabadzības izskaušanai

2010. gads bija pasludināts par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību.

Gada nogalē EK nāca klajā ar stratēģija, kā no nabadzības izglābt 20 miljonus cilvēku – šādu mērķi ES izvirzījusi līdz 2020. gadam. Eiropas Savienībā ap 80 miljonu cilvēku ir uz nabadzības sliekšņa, un ekonomikas krīze šo problēmu ir tikai vēl vairāk padziļinājusi, jo krīzē visvairāk cietuši tieši neaizsargātākās grupas.

Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību ir viena no septiņām ES stratēģijas “Eiropa 2020″ pamatiniciatīvām. Tajā rosināts ieviest jaunus darbības veidus un gan valdībām, gan citām ieinteresētajām personām palīdzēt izstrādāt efektīvākas metodes, kā cīnīties ar nabadzību. Komisija vēlas sociālās politikas modernizāciju, ar nelielu projektu palīdzību izvērtējot potenciālo jauno politiku un reformas. Mērķis ir panākt, lai ES dalībvalstis mācītos cita no citas pieredzes un lai tās pilnveidotu savu sociālo politiku tā, lai tai būtu lielāka ietekme.

Tuvākajos gados (jo īpaši 2011.-2012. gadā) būs daudz jaunu iniciatīvu, tostarp brīvprātīgas politikas koordinācija, informācijas apmaiņa, jauni tiesību akti un finansējums projektiem. Sevišķi apdraudētām grupām, tostarp jauniešiem, invalīdiem un mazākumtautībām, piemēram, romiem, paredzēs īpašus pasākumus, skaidrots EK mājaslapā.

Jāpiebilst, ka nabadzības un sociālās atstumtības jautājumiem veltītie materiāli ES interneta vietnēs lielākoties ir tikai trijās valodās – angļu, vācu un franču.

Autors: Lidija Dārziņa / LV.LV

Līdz ar to Igaunija ir kļuvusi par eiro zonas 17.dalībvalsti, raksta NRA.lv

Līdzšinējo nacionālo valūtu kronu varēs izmantot maksājumiem divas nedēļas paralēli eiro, taču atlikums jāizdod eiro. Vēl pusgadu kronas varēs mainīt pret eiro bankās, bet centrālajā bankā kronas apmaiņai pret eiro pieņems neierobežotu laiku.

Kā rakstīts EK paziņojumā, eiro ieviešana Igaunijā norit veiksmīgi un nav vērojamas nopietnas problēmas nevienā finanšu iestādē. Jau ziņots, ka Igaunija uzaicinājumu iestāties eiro zonā saņēma pagājušā gada jūlijā, jo bija izpildījusi visus kritērijus eiro ieviešanai.

Māstrihtas līguma kritēriji paredz, ka valstī, kas pretendē uz dalību Eiropas Monetārajā savienībā, inflācija nedrīkst vairāk kā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo gada inflācijas rādītāju trijās ES dalībvalstīs ar viszemāko patēriņa cenu kāpumu. Eiro zonas kandidātvalstī budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet valsts parāds – 60% no IKP. Igaunija atbilst visiem šiem kritērijiem.

Pašlaik eiro zonā neietilpst 10 ES dalībvalstis – Bulgārija, Čehija, Dānija, Latvija, Lielbritānija, Lietuva, Polija, Rumānija, Ungārija un Zviedrija. Lielbritānija, Dānija un Zviedrija nevēlas ieviest eiro, bet pārējās valstis neatbilst eiro ieviešanas kritērijiem.

Eiropas Komisija (EK) ir atbalstījusi Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinājumu ERAF finansējumu piešķirt daudzdzīvokļu mājām, kas būvētas pirms 1993. gada. Tas nozīmē, ka palielinās pretendentu skaits, kam iespējams saņemt Eiropas līdzfinansējumu ēku pilnai atjaunošanai, tajā skaitā arī siltināšanai. Turklāt EK ir atcēlusi šobrīd noteikto 20 punktu slieksni, kas jāsasniedz, summējot kvalitātes kritēriju izpildi. Proti, pašlaik noteiktais minimālais punktu slieksnis ierobežo pieteikties tās dzīvojamās mājas, kas, pat nodrošinot nepieciešamo iegūto siltumenerģijas ietaupījumu pret projekta attiecināmām izmaksām, varētu pretendēt uz ERAF atbalstu, taču nesaņem pietiekamu punktu summu projektā pieprasītajos kritērijos Dzīvokļu skaits daudzdzīvokļu mājā un Projekta īstenošanas vietas (pašvaldības) teritorijas attīstības indekss projektu iesniegumu atlases kārtas noslēgšanas dienā. Tādējādi sasniegt prasīto minimālo 20 punktu slieksni ir neiespējami daudzdzīvokļu mājām ar nelielu dzīvokļu skaitu. Turklāt mazām mājām ir augstāks siltumenerģijas patēriņš uz kvadrātmetru, tām ir grūtāk panākt zemu enerģijas patēriņu uz kvadrātmetru un izmaksas, lai sasniegtu šo ietaupījumu, uz kvadrātmetru ir augstākas, argumentējusi EM. Tagad finansējumu būs iespējams saņemt arī ēkām, kurās ir maz dzīvokļu. Ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) uzsvēra, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kas administrē ERAF programmu Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi, tagad dokumentus izskata ātrāk – mēneša vai pusotra laikā.

EK arī ieviesusi jaunu kritēriju – daudzdzīvokļu ēkai ar vienu vai diviem stāviem siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc renovācijas projekta īstenošanas nedrīkst pārsniegt 120 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā, savukārt vairākstāvu ēkai – 100 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā. Plānots, ka visi šie grozījumi stāsies spēkā 2011. gada pirmajā ceturksnī.

Autors: Antra Gabre / NRA.lv

Gatavojoties nākamā gada debatēm par ES budžetu laika periodam no 2014. līdz 2020.gadam, Lielbritānija, Francija un Vācija, kuras atbalsta arī Somija un Nīderlande, Eiropas Komisijas (EK) prezidentam Žozē Manuelam Barrozu adresētajā vēstulē norādījušas, ka ES budžetu, ņemot vērā reālās cenas, nepieciešams iesaldēt 2013.gada līmenī, raksta NRA.lv

Vēstuli, kuru parakstījuši Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons, Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, kā arī Nīderlandes premjers Marks Rute un Somijas valdības vadītāja Mari Kiviniemi, publiskojis Lielbritānijas premjera kanceleja.

Piecu valstu līderi uzsver, ka ES budžets “nevar būt izņēmums” vispārējos centienos sabiedriskos izdevumus “pakļaut kontrolei”.

Autors: NRA.lv

Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas Komisijas ieceltie Latvijas finanšu uzraugi Marks Grifitss un Gabriele Džūdiče vakar publiski paziņoja, ka Latvijai būs jāveic lielāki taupības pasākumi, nekā pašlaik ierakstīti valsts 2011. gada budžeta projektā. Budžeta projekta izbrāķēšana tika mīkstināta ar komplimentiem, ka sarunas ar valdību bijušas konstruktīvas un budžeta projekts ir nevis vienkārši, bet “nepārprotami tuvinājies mērķim” “stabilizēt valsts parādu un samazināt 2012. gada valsts budžeta deficītu ievērojami zem 3% no IKP, kas ir saskaņā ar valdības nodomu līdz 2014. gadam ieviest eiro, vienlaikus sekmējot līdzsvarotu izaugsmi”.

Uzraugi pauž, ka valsts nākamā gada izdevumi būtu jāsamazina vēl par piecdesmit miljoniem latu, bet tajā pašā laikā prasa, lai valsts atvieglotu krīzes ietekmi visneaizsargātākajai iedzīvotāju daļai u. tml. Viņi nodrošinās, lai gadījumā, ja nākamgad atklātībā nonāktu ziņas par Latvijā badā mirušiem cilvēkiem, vismaz formāli varētu teikt, ka tas noticis nevis kreditoru dēļ, bet par spīti kreditoru prasībām.

Aizdevēju prasību izpilde nozīmētu daudz lielākus pārveidojumus nekā tikai valsts izdevumu samazināšana par 50 miljoniem latu. Aizdevēji prasa valdībai veikt gan lielus ietaupījumus, gan papildu naudas tēriņus tur, kur kreditori to uzskata par vajadzīgu. Valdība sola ar šādiem pārveidojumiem nodarboties tūlīt pēc jaunā gada sagaidīšanas. Ar šādiem solījumiem valdība cer panākt, lai aizdevēji nenāk klajā ar turpmākiem paziņojumiem, kas padarītu neiespējamu 2011. gada budžeta projekta pieņemšanu tagadējā veidā.

Valdis Dombrovskis, Latvijas Republikas Ministru prezidents: – Esmu jau agrāk teicis, ka papildu konsolidācijas pasākumi būs jāveic, bet sagatavotais budžeta projekts ir jāpieņem kā skaitliski un politiski saskaņots budžeta deficīta samazināšanas grafiks. Nākamie konsolidācijas pasākumi izrietēs no strukturālajām reformām, par kurām spriedīsim ar aizdevēju pārstāvjiem no nākamā gada janvāra vidus. Šobrīd ir pāragri teikt, kas tie būs par pasākumiem un cik lielus ietaupījumus tie dos.

Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv

Panākta vienošanās, ka banku noslēpums nevarēs būt arguments informācijas nesniegšanai saistībā ar nodokļu administrēšanu. Eiropas Komisija pagājušonedēļ arī izklāstīja sankciju iespējas ES finanšu pakalpojumu nozarē.

Eiropas Savienības (ES) valstis panākušas ilgi gaidītu vienošanos, kas aizliedz izmantot banku noslēpuma principu kā argumentu, lai nesniegtu informāciju, kas nepieciešama cīņā pret izvairīšanos no nodokļiem, kuri palielinātu ieņēmumus valstu budžetos.

ES nodokļu komisārs A. Šemeta paziņoja, ka vienošanās ir “milzīgs solis uz priekšu cīņā pret nodokļu nemaksāšanu un nodokļu krāpniecību Eiropas Savienībā” laikā, kad bloka valstu budžetos ir izveidojušies lieli deficīti. “Cilvēki, kas izvairās no nodokļiem, vairs nevarēs izmantot banku noslēpumu kā aizbildinājumu.” Pēc komisāra teiktā, turpmāk nacionālo valstu nodokļu institūcijām tiks ieviesti termiņa ierobežojumi, kad tām būs jāsniedz atbildes uz pieprasījumiem sniegt informāciju par attiecīgiem pilsoņiem vai uzņēmumiem. Jaunajos noteikumos būs arī paredzēti parametri automātiskai informācijas apmaiņai, vēsta BNS.

Pirms gada reformu bloķēja Austrija un Luksemburga, kur darbojas banku noslēpuma princips. Šīs ES valstis kopā ar blokā neietilpstošo Šveici vairākkārt izpelnījušās kritiku, ka tur pastāvošais banku noslēpums palīdz turīgiem citu valstu iedzīvotājiem izvairīties no nodokļu maksāšanas savās valstīs.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) lēš, ka tās dalībvalstu budžetiem aiziet garām nodokļu ieņēmumi miljardiem latu apmērā, jo daudzi turīgi ļaudis slēpj savus ienākumus tā dēvētajās nodokļu paradīzēs, kurās ir atvieglota nodokļu aplikšanas sistēma un nepietiekama finanšu sistēmas pārskatāmība.

Kā izklāstīts ES normatīvo aktu skaidrojumos, jau iepriekš Eiropas Komisija (EK) pieņēma vairākus tiesību aktu priekšlikumus, lai cīnītos pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas ES. Šīs kopējās stratēģijas stūrakmens ir direktīvas priekšlikums par administratīvo sadarbību nodokļu jomā, jo krāpšana nopietni ietekmē valstu budžetus attiecībā uz vispārējas nozīmes valsts izdevumiem, jo īpaši veselības aprūpes, izglītības vai pētniecības jomā, kā arī vājina nodokļu taisnīguma principu attiecībā uz tiem pilsoņiem un uzņēmumiem, kuri pilda savas saistības.

Krīze ir arī atklājusi negodīgas nodokļu grāmatvedības apmērus un tirgus necaurskatāmību, kā arī to, ka vienā valstī veiktas darbības lielā mērā ietekmē citu valstu ekonomiku.

Pret finanšu pārkāpumiem jācīnās vienādi bargi

Eiropas Komisija 8. decembra paziņojumā izklāstījusi iespējas, kā pastiprināti piemērot sankcijas ES finanšu pakalpojumu nozarē. Šobrīd dalībvalstīs piemērotie noteikumi atšķiras, un tie nereti nav pietiekami preventīvi. Paziņojumā ir aplūkoti valstīs spēkā esošie sankciju režīmi, kurus piemēro par to noteikumu pārkāpumiem, ar kuriem valsts tiesību aktos transponē dažas no svarīgākajām ES direktīvām par finanšu pakalpojumiem, un paziņojumā ir norādītas tās jomas, kurās būtu nepieciešami uzlabojumi, un ierosināta iespējamā ES līmeņa rīcība, lai sasniegtu lielāku konverģenci un šo režīmu efektivitāti, informē EK pārstāvniecība Latvijā.

Paziņojums tika izstrādāts, apzinot dažādu nozaru iesaistīto personu viedokli par to, kāda ir atbilstība, līdzvērtība un patiesais sankciju piemērošanas pilnvaru izmantojuma apmērs dažādās dalībvalstīs. Šo viedokļu apkopojumu veica trīs uzraudzības komitejas (Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja (CEBS), Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteja (CEIOPS) un Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja (CESR)) . Viedokļi tika apkopoti par vairākām vissvarīgākajām direktīvām, kuras piemēro finanšu nozarē tādās jomās kā vērtspapīri, banku darbība un apdrošināšana.

Pašreiz sankciju piemērošanas noteikumi dalībvalstīs krasi atšķiras. Finanšu krīzes apstākļos ir noskaidrojies, ka finanšu tirgus noteikumus Savienībā ne vienmēr ievēro un piemēro tā, kā būtu vajadzīgs. Dalībvalstu piemērotās sankcijas atšķiras tādos galvenajos aspektos kā piemērojamo sankciju veids un naudas sodu apmērs. Tas jo īpaši aktuāli ir tad, kad runa ir par noteikumiem, kas būtu jāievēro visas Eiropas mērogā, jo tādā gadījumā arī sodam par šo noteikumu neievērošanu būtu jābūt vienādam visā Eiropā. Pretējā gadījumā pastāv iespēja, ka uzņēmumi vai privātpersonas izvēlētos veikt darījumus vietās, kur vai nu pašas sankcijas ir vismazākās, vai arī šo sankciju piemērošanas iespējamība ir vismazākā.

Nepieciešams arī pilnveidot sankciju piemērošanas režīmu konverģenci, lai novērstu finanšu tirgus darbības kļūmju iespēju. Tas būtu iespējams, nosakot kopējus minimālos pamata standartus atsevišķos jautājumos, no kuriem ir atkarīgs, cik efektīvi, samērīgi un preventīvi ir sankciju režīmi. Šādi pamata standarti attiektos uz iespējamo sankciju veidiem (tostarp varētu apsvērt iespēju piemērot gan kriminālsankcijas, gan administratīvās sankcijas), šo sankciju apmēru, sankciju piemērošanu gan par pārkāpumu atbildīgajām finanšu iestādēm, gan privātpersonām, kā arī sankciju publiskošanu.

Interesenti var līdz 2011. gada 19. februārim iesniegt savus apsvērumus par šo jautājumu uz e-pasta adresi: markt-sanctions-consultation@ec.europa.eu. Uz saņemto komentāru pamata Komisija 2011. gadā pieņems lēmumu par iespējamiem priekšlikumiem sankciju piemērošanas režīmu pastiprināšanai.

Efektīvi sankciju piemērošanas režīmi būs darbības mērķis jaunajām Eiropas uzraudzības iestādēm, kuras izveidos 2011. gada 1. janvārī un kuras gādās par uzlabojumiem valsts iestāžu īstenoto izpildes pasākumu koordinācijā. Arī visā pasaulē ir atzīts, ka ir nepieciešamas efektīvākas sankcijas. Augstākā līmeņa sanāksmē, kas norisinājās 2008. gada 15. novembrī Vašingtonā, G20 valstu vadītāji vienojās par to, ka ir jāīsteno Rīcības plāns finanšu tirgus reformai, tostarp pasākumi, lai aizsargātu tirgus un ieguldītājus pret nelikumīgu rīcību. Arī nesenajā ASV finanšu regulējuma reformā viens no mērķiem bija pastiprināt finanšu jomas regulatīvā satvara un korektīvo pasākumu izpildi, atgādina EK.

Autors: Lidija Dārziņa / LV.LV

Pēc tam EK lems par efektīvākas PVN sistēmas izveidi. Diskusija par nodokļu harmonizēšanu un cīņu ar krāpniekiem Eiropas Savienībā (ES) ilgst gadiem, raksta LV.LV.

PVN Eiropas Savienībā ieviesa pirms vairāk nekā 40 gadiem. Tagad tirgus ir mainījies, arī tehnoloģiju ietekmē. PVN sistēmas komplicētības dēļ nodokļu maksātājiem un administrācijām rodas nevajadzīgas izmaksas un apgrūtinājumi, turklāt tiek kavēta iekšējā tirgus darbība. PVN sistēmai piemīt dažas vājības, kuru dēļ tā nespēj pretoties krāpšanai un nodokļa nemaksāšanai. Tāpēc PVN sistēma ir jāpārskata pašos pamatos, jauno iniciatīvu pamato EK.

PVN ir liels ieņēmumu avots dalībvalstīs (līdz 20% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem). Sagaidāms, ka tas kļūs vēl nozīmīgāks, jo recesija un sabiedrības novecošanās ietekmē citus ieņēmumu avotus. EK atsaucas uz ekonomikas pētījumiem, kuri liecina, ka patēriņa nodokļi ir starp izaugsmei labvēlīgākajiem, un stabila PVN sistēma varētu palīdzēt Eiropas ekonomikai atkopties.

Priekšlikumi Zaļajai grāmatai

Priekšlikumiem domāta Zaļā grāmatā par PVN nākotni, tajā jautājumi sagrupēti tematiski, taču apspriede nav ierobežota, var piedalīties ar idejām un viedokļiem, mudina EK. Dokumentā vaicāts, vai pašreizējā PVN sistēma ir radikāli jāpārskata un vai preces un pakalpojumi jāapliek ar nodokli izcelsmes dalībvalstī vai tajā valstī, kur tie tiek pārdoti. Zaļajā grāmatā apskatīti arī jautājumi, kas kļuvuši aktuāli. Piemēram, vai samazinātās PVN likmes joprojām ir vajadzīgas, vai atskaitījumu tiesības ir pietiekami neitrālas, vai sistēmu var labāk aizsargāt no krāpšanas gadījumiem un kā to izdarīt, kā samazināt birokrātismu darījumos ar PVN.

Zaļajā grāmatā apspriešanās dalībnieki aicināti arī paust viedokli, vai ir iespējams uzlabot PVN iekasēšanu, lai tiktu likvidēta ES patlaban konstatētā 100 miljardu eiro lielā PVN starpība (neiekasētais nodoklis), un kā to varētu izdarīt. Atbilžu iesniedzēji tiek mudināti nākt klajā ar jebkuru citu jautājumu, kas attiecas uz PVN nākotni.

Apspriešana notiks līdz 2011. gada 31. maijam. Pamatojoties uz saņemtajiem viedokļiem, EK 2011. gada beigās publicēs paziņojumu, kurā tiks izklāstītas prioritātes PVN sistēmas turpmākajai attīstībai. Informācija par Zaļo grāmatu, kā arī tās pielikumi atrodami: http://ec.europa.eu/taxation_customs/index_en.htm

PVN Latvijā

Nodokļa likmes nākamgad Latvijā būs lielākas. Pašreiz spēkā ir 21%, 0% un 10% likme.

Nodokļa 0% likmi piemēro preču un pakalpojumu eksportam, vēl virknei pārrobežu darījumos, piemēram, starptautiskajam pasažieru pārvadājumam, elektroenerģijas importam vai dabasgāzes importam, ja dabasgāze tiek piegādāta, izmantojot pārvades vai sadales sistēmu.

Nodokļa 10% likme ir medikamentu, medicīnisko ierīču piegādēm, zīdaiņiem domātajai pārtikai, sabiedriskā transporta pakalpojumiem iekšzemē, siltumenerģijas un elektroenerģijas piegādēm iedzīvotājiem un vēl virknei pakalpojumu. Nākamgad šo likmi paredzēts palielināt līdz 12%, elektroenerģijai – līdz 21% .

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem Latvijā šā gada 1. decembrī nodokļu maksātājos bija 83 610 ar PVN apliekamās personas. Šā gada oktobrī no pievienotās vērtības nodokļa iekasēti 80 912 600 lati, par 29,8% vairāk, nekā bija plānots, un par 37,6% vairāk nekā pagājušā gada oktobrī.

Latvijas valsts budžetā PVN ieņēmumi ir 27%. Šogad ieņēmumi no PVN plānoti 690,5 miljoni latu. Prognozes liecina, ka plāns tiks pārsniegts, nākamgad no PVN plānoti lielāki ieņēmumi.

“PricewaterhouseCoopers” pētījums (2010. gada septembris) par PVN tendencēm un valstu iekšzemes koopprodukta struktūru rāda, ka Latvijā PVN pienesums IKP ir 6,6%, tas ir mazāk nekā vidēji ES (6,9%). Visaugstākais šis rādītājs ir Beļģijā (11,5%) un Kiprā (11,3%), zemākais – Spānijā (5,3%) un Itālijā (5,9%).

PVN ES budžetā

ES budžeta ieņēmumos PVN ir būtisks resurss. Dalībvalstis maksā noteiktu procentu (0,3%) no dalībvalstu aprēķinātās t.s. harmonizētās pievienotās vērtības nodokļa bāzes – faktiskajiem PVN ieņēmumiem un novērtējuma, kas balstīts uz dalībvalsts PVN likumu atšķirībām no ES direktīvām, skaidrots Finanšu ministrijas mājaslapā.

Teorētiski no PVN ir atkarīga pareiza vienotā tirgus darbība un godīga konkurence visā ES. Tāpēc ES ir noteikusi minimālās un maksimālās PVN likmes, ko var noteikt dalībvalstis. Ir pieļaujami atbrīvojumi, ja valsts tos vēlas, piemēram, precēm un pakalpojumiem, kuri nekonkurē ar citas ES dalībvalsts precēm un pakalpojumiem, vai ikdienas nepieciešamības precēm, piemēram, pārtikai un zālēm.

PVN noteikumi un likmes ir pakārtotas ES principam, ka lēmumus par nodokļu jautājumiem var pieņemt tikai tad, ja visas valstis par to vienojušās vienbalsīgi.

Pārmaiņas virzās negribīgi

“Mēs vēlamies PVN likmju harmonizēšanu, lai neapgrūtinātu iekšējā tirgus funkcionēšanu.” Drīz būs trīs gadi, kopš šādu apņemšanos forumā par nākotnes nodokļu sistēmu, kas ietvertu gan modernu tehnoloģiju ieviešanu maksāšanā, gan nodokļa procedūru vienkāršošanu, paziņoja toreizējais EK nodokļu komisārs Lāslo Kovāčs.

Aktualitāti joprojām nav zaudējis arī ES konkurētspējas nodrošinājuma instruments – samazināt darbaspēka nodokļus. Un kā vienīgā alternatīva tam – lielāki patēriņa nodokļi, kāds ir PVN.

Ķelnes un Oksfordas universitāšu profesors Klements Fjūests(Clement Fuest) Briseles nodokļu forumā prezentēja pētījumu, parādot, kā Eiropas Savienībā kopš 1970. gada nodokļu slogs darbaspēkam pieaudzis no 28% līdz vairāk nekā 40% 2005. gadā. Galvenais iemesls kopējās nodokļa masas pieaugumam attiecībā pret IKP ir bijis izdevumu pieaugums sociālajai labklājībai. Viņš uzskata, ka vienīgā alternatīva augstiem nodokļiem darbaspēkam ir augstāki nodokļi patēriņam. Tas mazinātu arī atkarību no demogrāfiskās situācijas, jo patēriņš izkliedējas līdzīgāk visos cilvēka dzīves posmos atšķirībā no darba ienākumiem. Tiesa, PVN paaugstināšana ir izdevīgāka jaunākajām paaudzēm. Eksperts brīdināja arī no zaudējumiem, proti, augstāks PVN pazemina cenu līmeni, jo samazina pieprasījumu, un PVN ir pakļauts neizkontrolējamai krāpšanai.

Pret PVN krāpniekiem

Eiropas vadības institūcijas bieži vien saistībā ar PVN min gan izkrāptās summas (ik gadu miljardos eiro), gan apņemšanos tam reiz darīt galu. Šovasar Eiropas Padomē tika nolemts veidot nodokļu policiju Eurofisc – nacionālo nodokļu administrāciju iestāžu tīklu, kam ES jācīnās pret PVN nemaksāšanu un krāpšanos ar PVN maksājumiem, tai skaitā “karuseļshēmām”.

Viens no daudzajiem dokumentiem ir šoruden Eiropas Padomē pieņemtā valdību pārstāvju deklarācija par Eurofisc tīklu. Tajā noteikts, ka dalībvalstu Eurofisc koordinācijas ierēdņus izraudzīsies no nodokļu krāpšanas apkarošanas speciālistu vidus. Šie ierēdņi virzīs savas dalībvalsts informācijas apmaiņu darbības jomās, kurās tie piedalās, un pētīs, analizēs un izplatīs pieredzi attiecībā uz dažādiem krāpšanas veidiem, valstu riska analīzi un riska jomām, kā arī citu atbilstīgu informāciju, kas attiecas uz krāpšanu PVN jomā.

Koordinācijas ierēdņi tiksies Eurofisc grupā, kuras sanāksmēs piedalīsies arī EK pārstāvji, izņemot gadījumos, kad izskatīs jautājumus, kuri saistīti ar konkrēti identificējamiem nodokļu maksātājiem.

Autors: Lidija Dārziņa / LV.LV

Taču, caurlūkojot citus mūsu valstij sagaidāmos vitālos rādītājus, cerīgums samazinās, vismaz ar šodienas acīm raugoties. Jo bezdarbs saruks lēni un iedzīvotāju skaits turpinās samazināties. Latvijas nodrošinājums – eksports – būs atkarīgs no tā, vai līdz ar Vāciju spēs piecelties kājās arī pārējā Eiropa, raksta LV.LV.

EK prognozē, ka 2010.-2011. gadā IKP Savienībā palielināsies par aptuveni 1,75% un 2012. gadā – par apmēram 2%.

Dažus uzlabojumus EK saskata fiskālajā jomā – apmēram pusē no ES valstīm šogad paredzams mazāks valsts budžeta deficīts nekā 2009. gadā. Stimulēšanas pasākumiem beidzoties un konsolidācijas posmam nostiprinoties, nākamajā gadā 24 dalībvalstīs deficīts samazināsies.

Turpmākajos divos gados gan ES, gan eirozonā paredzama salīdzinoši zema patēriņa cenu inflācija – vidēji 2%, un 2012. gadā tā samazināsies līdz aptuveni 1,75% (eirozonā 2011.-2012. gadā gaidāms 1,75% līmenis). Sagaidāms, ka ekonomikā vēl jūtamā stagnācija, kā arī diezgan mazais algu pieaugums turpinās ierobežot inflāciju, neskatoties uz nedaudz augstākām preču cenām un pieaugošajiem netiešajiem nodokļiem un administratīvi regulējamajām cenām dažās dalībvalstīs.

Prognozētāji atzīst: nenoteiktība joprojām ir liela un riski ES izaugsmes perspektīvai ir ievērojami, turklāt attīstība dalībvalstīs joprojām būs nevienmērīga. IKP pieauguma un iekšējā pieprasījuma līdzsvarošana un sekojoša rosības pārvietošanās no Vācijas arī uz citām dalībvalstīm gan varot notikt lielākā mērā, nekā šobrīd paredzēts. Politikas pasākumi, kas risina lielo budžeta deficīta un parāda problēmu, tirgus bažu kliedēšanā arī var izrādīties efektīvāki, nekā cerēts, kā arī veicināt uzticēšanos starp uzņēmējiem un patērētājiem. Taču nevar izslēgt, ka ārējais pieprasījums var būt mazāks, nekā prognozēts, bet fiskālā konsolidācija varētu negatīvāk, nekā gaidīts, ietekmēt attiecīgo valstu iekšzemes patēriņu, atzīst EK.

Latvijas ekonomika brīvāk elpos, ja atdzīvosies pasaule

Komisijas pārskatā prognozētāji atzīst, ka Latvijas ekonomika atžirgst ātrāk, nekā varējis sagaidīt. Latvijas IKP šogad būs sarucis vairs tikai par 0,4%. Kā viens no pamatojumiem tiek minēts arvien pieaugošais eksports, kura būtisku pieaugumu sekmēja tirgus atdzīvošanās pasaulē un galvenokārt spēcīgs pieprasījums visās lielākajās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs. Eksporta pozitīvos radītājus veicina arī darbaspēka izmaksu kritums. Lai gan Latvijā šā gada pirmajā pusē saglabājās vājš iekšzemes pieprasījums, eksporta uzlabojums trešajā ceturksnī ietekmēja patēriņa un investīciju rādītājus, norāda pārskata autori. EK uzsver, ka daudzi uz eksportu orientētie Latvijas uzņēmumi gatavojas modernizēt ražošanas jaudas, un sagaidāms, ka pieprasījums pēc investīcijām nākamgad būtiski palielināsies, ko veicinās labvēlīgāki nosacījumi banku sektorā.

Nākamgad Latvijai tiek prognozēts ekonomikas pieaugums par 3,3%, vēl pēc viena gada pieauguma temps palielināsies līdz 4%.

Analizējot Lietuvas ekonomiku, EK secina, ka arī šajā Baltijas valstī notiek atveseļošanās, Lietuvas IKP šogad pieaugs par 0,4%, taču nākamajiem diviem gadiem pieauguma tempi ir prognozēti nedaudz pieticīgāki nekā Latvijai, nākamgad – par 2,8% un 2012. gadā – par 3,2%. Igaunijā šogad tiek lēsts 2,4% IKP palielinājums,

nākamgad – par 4,4% un 2012. gadā – par 3,5%.

Bezdarbs atkāpjas lēni un ar brīdinājuma signāliem

Norises darba tirgū parasti atpaliek no IKP izmaiņām par pusgadu vai vairāk, – ar šādu pieļāvumu EK prognožu autori, šķiet, ir nedaudz pašpārliecināti krīzes un bezdarba kā tās seku korelācijas aplēsēs. Situācija ES darba tirgū jau sākot stabilizēties, un aplūkotajā nākamo divu gadu periodā Eiropas Komisija prognozē nelielu uzlabojumu: 2011. gadā ES gaidāms nodarbinātības pieaugums par gandrīz 0,5% un 2012. gadā par aptuveni 0,75%, bezdarba līmenis pakāpeniski samazināsies no aptuveni 9,5% šogad līdz aptuveni 9% līdz 2012. gadam. Tie ir vidējie rādītāji, taču atšķirības ES esot milzīgas, no 4-5% bezdarba līmeņa Nīderlandē un Austrijā līdz 17-20% Spānijā un Baltijas valstīs.

Latvijā darba tirgus nosacījumi labāki nekļūst. Pēdējā laika satricinājumi darba tirgū atstās ilgstošas sekas uz izaugsmi un sociālo politiku, jo ir nepieciešamas būtiskas strukturālas korekcijas, lai tiktu galā ar nepilnībām ekonomikā, norāda EK. Latvijas ekonomikas atveseļošanās gan veicinās jaunu darba vietu izveidošanu, taču šo procesu lielā mērā ierobežos tas, ka eksportam strādājošie uzņēmumi rūpējas par darba ražīguma paaugstināšanu, lai saglabātu konkurētspēju.

Sagaidāms, ka bezdarba līmenis Latvijā samazināsies par 1,5 procentpunktiem gadā, taču, lai atgūtu 2008. un 2009. gadā zaudētās darba vietas, varētu būt nepieciešams ilgs laiks – tas varētu izdoties tikai pēc 2015. gada, teikts EK pārskatā.

Latvijā bezdarba līmenis šogad būs 19,3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Pēc EK analītiķu aplēsēm, nākamgad bezdarba līmenis Latvijā samazināsies līdz 17,7% un 2012.gadā – līdz 16,2%.

Vērā ņemami bezdarbs nemazināsies arī abās pārējās Baltijas valstīs. Lietuvā bezdarbs šogad sasniegs 17,8%, nākamajā un aiznākamajā gadā samazināsies attiecīgi līdz 16,9% un 15,1%. Igaunijā, kur bezdarbs šogad gaidāms 17,5% līmenī, 2011. un 2012. gadā tas saruks attiecīgi līdz 15,1% un 13,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Arī “Eurostat” dati apliecina: Latvijā oktobrī saglabājās otrs augstākais bezdarba līmenis ES valstīs – 19,4% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Vēl augstāks bezdarba līmenis oktobrī fiksēts Spānijā (20,7%). Trešais un ceturtais augstākais bezdarba rādītājs reģistrēts attiecīgi Lietuvā (18,4%) un Igaunijā (16,2%).

Situācijas svārstīgumu pastiprina it kā negaidītas negatīvas situācijas. Piemēram, Austrijā, kura EK prognožu ziņojumā minēta kā viena no divām valstīm ar viszemāko bezdarba līmeni, novembrī bezdarbs pieaudzis līdz 6,7% pretstatā 6,2% oktobrī, šonedēļ informējusi Austrijas Darba ministrija, vēsta BNS.

Salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri bezdarba līmenis samazinājās astoņās bloka valstīs, bet 19 valstīs palielinājās. Gada laikā bezdarbs visstraujāk sarucis Vācijā, Maltā, Zviedrijā un Somijā, visbūtiskāk pieaudzis Lietuvā, Grieķijā un Latvijā.

Pašlaik Eiropas Savienībā bez darba ir 23,151 miljons ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.

Saskaņā ar ES prognozi nākamgad nodarbinātība turpinās samazināties piecās valstīs – Īrijā, Grieķijā, Spānijā, Portugālē un Slovēnijā. 2012. gadā mīnus zīmi prognozētāji ielikuši vairs tikai Portugālei.

Latvija pamazām kļūs neapdzīvota?

ES septiņās valstīs ir šogad samazinājies iedzīvotāju skaits, un Latvija ir to četru valstu vidū, kurās šogad tas noticis visstraujāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu: Lietuvā – par 1,4%, bet par pusprocentu Latvijā, Slovēnijā un Bulgārijā. Šāda tendence un ar līdzīgu samazinājuma procentu ik gadu Latvijai jau ir otro gadu desmitu, un tāda pati tiek prognozēta arī nākamajos divos. Atšķirībā no Igaunijas, kurā paredzams iedzīvotāju skaita pieaugums.

SVF un EK eksperti negatavos arī nekādu atskaiti, ne ziņojumu par šīs misijas rezultātiem Latvijas valdībai. Savukārt Latvija ir informējusi aizdevējus par aktuālo makroekonomisko situāciju, atjaunotajām prognozēm, šā gada budžeta izpildi, nākamā gada valsts budžeta gatavošanas darbiem un citām aktualitātēm, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace.

Starptautiskā aizdevuma programmas partneru tehniskā misija Latvijā ilga nedēļu.

Jau ziņots, ka pašreizējās Finanšu ministrijas (FM) prognozes liecina, ka 2011.gadā Latvijas ekonomika varētu pieaugt par 3,3%, bet inflācija būt 0,9% līmenī. FM uzsver, ka ekonomika uzrāda pozitīvas attīstības tendences, kas liecina, ka krīzes seku pārvarēšana ir sākusies, tomēr pagaidām situācija saglabājas neskaidra un ļoti būtiski būs trešā ceturkšņa rādītāji.

Nākamā gada valsts budžeta aplēses un samazinājumi vēl ir neskaidri, tomēr FM jau vairāk kārt uzsvērusi, ka visi nepieciešamie darbi tiks veikti un nepieciešamā informācija iesniegta jaunajai valdībai.

Autors: NRA.lv