Kā stāsta Latvijas Pagaidu darba aģentūru asociācijas vadītāja Viktorija Borodunova, angliski ir termins temporary agency work, bet īsti laba apzīmējuma latviešu valodā šim jēdzienam nav. Tulkojuma termins "pagaidu darbs" tomēr rada zināmu negatīvi noskaņu, jo vedina domāt, ka tas ir kas nestabils, kaut kas uz īsu brīdi. Patiesībā tā nemaz nav, raksta LV.LV

Gaidāmajās izmaiņās Darba likumā pagaidu darba aģentūras nodēvētas par "pagaidu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem". Pašlaik darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniegšanas ietvaros nodibinātajām tiesiskajām attiecībām Latvijā tiek piemēroti vispārējie Darba likuma noteikumi, tomēr tas nenodrošina Eiropas Savienības tiesībās ietvertās prasības. Saeimā pašlaik izskata grozījumus Darba likumā, lai pārņemtu ES direktīvas par pagaidu darba aģentūrām.

Kas tas ir - pagaidu darbaspēka nodrošināšana?

Darba likumā būs teikts, ka "pagaidu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniegšana ietver tādas tiesiskās attiecības, kurās darba devējs slēdz darba līgumu ar darbinieku, nolūkā to norīkot uz laiku veikt darbu citā uzņēmumā tā labā un vadībā, pakļaujoties uzņēmuma noteiktajai darba kārtībai un rīkojumiem". Respektīvi, pagaidu darba aģentūra pēc būtības izīrē darbiniekus tiem, kam konkrētajā brīdī vajadzīgs darbaspēks.

Kā stāsta V. Borodunova, tas notiek tā: aģentūra noslēdz līgumus ar uzņēmumiem, ka sniegs viņiem pakalpojumu - nodrošinās darbiniekus. Pārsvarā tie ir uzņēmumi, kam atkarībā no ražošanas jaudas vai sezonas vajadzīgs atšķirīgs darbinieku skaits - šomēnes 20, pēc trim mēnešiem 60, pēc tam atkal 20 darbinieki.

Savukārt pagaidu darba aģentūrai ir darbinieki - cilvēki, ar kuriem noslēgts darba līgums. Viņi ir aģentūras darbinieki un tiek nosūtīti strādāt pie aģentūras klienta - uzņēmuma, kam tobrīd vajadzīgi attiecīgās specialitātes darbinieki. V. Borodunova saka: "Uzņēmums "Manpower", kura vadītāja esmu, pārsvarā ar darbiniekiem slēdz līgumus uz nenoteiktu laiku, tādēļ nevar teikt, ka tas ir pagaidu darbs. Bet taisnība - uz klientu uzņēmumiem strādāt viņi dodas noteiktu laiku, piemēram, dažus mēnešus, un tad atkal dodas strādāt uz citu uzņēmumu. Mūsu pienākums un atbildība ir nodrošināt darbu, jo esam atbildīgi gan par darba algām, gan nodokļiem, gan slimības lapām."

Darba līgumā tātad darbiniekam darba devējs ir, piemēram, "Manpower", bet strādāt darbinieks dotas tur, kur viņu, abpusēji vienojoties, norīko. V. Borodunova stāsta: "Latvijā par šāda veida pakalpojumu tomēr ir salīdzinoši maz informācijas. Ir gadījies, ka pie mums ierodas kontrolējošo institūciju pārstāvji un jautā - bet kur tad ir tie darbinieku simti? Un tad viņiem stāstām - tik un tik ir tajā noliktavā, tik un tik - ražošanas cehā. Sākumā to ir grūti saprast. Mums 70% darbinieku strādā noliktavās un ražošanā, 30% ir tirdzniecības pārstāvji, grāmatveži, medicīnas pārstāvji un citi."

Darbojas jau tagad, bet gaida tiesisko regulējumu

Tas, ka pagaidu darba aģentūrām vēl nav regulējuma Darba likumā, nenozīmē, ka pašreizējās aģentūras strādā nelikumīgi. Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 17. panta pirmā daļa noteic, ka darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumi, kuru ietvaros darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējs kā darba devējs nosūta darbinieku uz noteiktu laiku personai, kuras labā un vadībā tiks veikts darbs, ir iespējami un to īstenošanai nepieciešama licence.

Ministru kabineta 2007. gada 3. jūlija noteikumi Nr. 458 "Komersantu - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju - licencēšanas un uzraudzības kārtība" paredz kārtību, kādā šīs licences var iegūt. NVA mājaslapā atrodamā informācija liecina, ka pašlaik Latvijā licences šāda pakalpojuma sniegšanai izsniegtas SIA "Andreasagro", SIA "Balticpersonnel", SIA "Baltic Recruitment LTD", SIA "Barjanis", SIA "Connected", SIA "Eiro Personāls", SIA "Eurochance", SIA "HRteam", SIA "Hyrlett nu AB", SAS MANPOWER LIT filiālei MANPOWER LIT, SIA "Medicīnas biznesa akadēmija", SIA "Nortrade", SIA "Quitiles Latvia, SIA "Simplika", SIA "Starjobs", SIA "WD Latvia". Latvijas Pagaidu darba aģentūru asociācijā pagaidām apvienojušies trīs uzņēmumi: "Eiro Personāls," "Simplica" un "Manpower".

Gaida izmaiņas Darba likumā

Līdz ar grozījumiem Darba likumā tiks noteikti darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja, tā norīkoto darbinieku un darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja savstarpējie pienākumi un tiesības. Paredzot jaunu darba veidu - darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniegšanu -, likumprojektā ietverti noteikumi par darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēja pienākumiem nodrošināt citā uzņēmumā strādāt norīkotajam darbiniekam tādus pašus darba apstākļus un nodarbinātības noteikumus, kādi tiktu nodrošināti, ja darbinieks tiktu pieņemts darbā šajā uzņēmumā un veiktu tos pašus pienākumus.

Lai veicinātu sociālo dialogu un darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja norīkoto darbinieku pārstāvību, likumprojektā noteikts: ja darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmēja uzņēmumā tiek aprēķināts darbinieku skaits, kuru sasniedzot uzņēmumā var ievēlēt darbinieku pilnvarotus pārstāvjus vai izveidot darbinieku pārstāvības institūcijas, jāņem vērā arī šajā uzņēmumā norīkotie darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēja darbinieki. Paredzēti arī citi grozījumi.

Kā būtisku ieguvumu V. Borodunova min Darba likumā paredzēto atbildības sadalīšanu starp darba devēju un lietotājuzņēmumu - darbavietu. Lai nodrošinātu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja norīkoto darbinieku darba aizsardzības prasību ievērošanu, likumprojekts paredz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja pienākumu nodrošināt darba aizsardzības prasību (izņemot obligātās veselības pārbaudes, par kurām atbildīgs ir darba devējs) ievērošanu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja norīkotajiem darbiniekiem.

"Izmaiņas Darba likumā mēs ļoti gaidām, jo tiesiskais regulējums ir vajadzīgs arī uzticības iegūšanai. Līdz šim mūsu pakalpojumus izmanto ārvalstu uzņēmumi, kas Latvijā attīsta savu darbu - ražošanu, tirdzniecību. Savukārt Latvijas uzņēmumiem šāds pakalpojums ir svešs, un viņi to pat neizprot. Līdz ar tiesisko regulējumu attieksme varētu mainīties uz labo pusi," domā V. Borodunova. Viņa atzīst, ka arī sabiedrībai ir ļoti virspusēja izpratne par to, kas ir pagaidu darba aģentūras, līdz ar to ikdienas darbā jāsaskaras ar ļoti daudziem mītiem un stereotipiem.

Iegūst gan darbinieks, gan lietotājuzņēmums

Praksē uzņēmumu, kas īrē darbiniekus no pagaidu darba aģentūras, sauc par lietotājuzņēmumiem. Viņi noslēdz līgumu ar aģentūru un norēķinās par pakalpojuma saņemšanu - darbinieku darbu. Ārzemju uzņēmumiem tā jau ir ierasta prakse - tāpat kā tiek pirkti pakalpojumi par logu mazgāšanu, paklāju nomaiņu, telpu uzkopšanu, tāpat tiek pirkts arī pakalpojums - darbinieku darbs. Ja, piemēram, kāds liels ražotājs izveido ražošanas telpas citā valstī, viņš parasti dodas tieši uz pagaidu darba aģentūrām, lai bez problēmām atrastu strādniekus.

V. Borodunova stāsta: "Ienākot citā valstī, uzņēmumam pamatā jādomā par savu biznesu. Nodarbinātības politika katrā valstī ir citāda - ir ne tikai likumi, bet arī tradīcijas, kas jāizzina. Tieši tādēļ tā vietā, lai meklētu juristus un personāla daļas vadītājus, daudz vienkāršāk ir pirkt pakalpojumu no pagaidu darba aģentūras: tad vairs nav jādomā ne par algām, ne uzkrājumiem atvaļinājuma naudu izmaksai, ne daudzām citām problēmām."

"Grūti pateikt, kādas problēmas varētu rasties pagaidu darba aģentūru dēļ un kam tās varētu nepatikt," saka V. Borodunova. Viņu uzņēmums šajā sfērā darbojas jau piecus gadus, nodarbina 200 darbiniekus, un tie strādā dažādās darbavietās - saņem stabilu atalgojumu ar visām sociālajām garantijām. Vadītāja piebilst: "Šis ir cilvēkkapitāla laikmets, tāpēc neviens darba devējs nevar atļauties būt paviršs vai nerūpēties par saviem darbiniekiem. Ja tev nebūs labu darbinieku, tad tev nebūs nekā. Tādēļ ikvienam uzņēmējam jādomā par to, kā pozicionēt sevi, lai iegūtu un noturētu vislabākos darbiniekus."

Nebeidz pārsteigt darba tirgus īpatnības

Uzņēmuma vadītājai ikdienā jāsaskaras ar Latvijas darba tirgus īpatnībām, un vienu no tām ir pamanījuši arī ārzemju uzņēmumu saimnieki, kas Latvijā meklē darbiniekus. Latvijā ir ļoti zems darba ražīgums. "Latvijas darbinieki bieži vien uzskata, ka uzņēmuma vadītājam viņš jāciena jau par to vien, ka vispār ir atnācis uz darbu," stāsta V. Borodunova. Patiess pārbaudījums ik gadu viņu aģentūrai esot nedēļa pēc Jāņiem. Tad daļa darbinieku nevarot vien pārtraukt svinības. V. Borodunova saka: "Bet atbildība jāuzņemas mums. Uzņēmums, kas no mums īrē darbiniekus, gaida, kas padarīs darbu, un mums šie cilvēki ir jānodrošina."

"Ikdienā saskaros ar cilvēkiem, kas meklē darbu. Ir tādi, kas atnāk un gandrīz raudādami lūdzas, lai viņiem atrodu darbu - jau trīs gadus neko nevarot atrast... Darbu atrodam, piedāvājam Rīgā, ražošanā. Jaunais darbinieks sola rīt būt klāt, bet tā arī neatnāk, uz telefona zvaniem neatbild. Vēlāk viņš atzītas, ka tomēr esot pārdomājis - lai ietu uz šo darbu, jau septiņos esot jāceļas, bet viņam patīk pagulēt..." problēmas ar darbiniekiem atklāj V. Borodunova.

Tomēr ir arī daudz labu piemēru un labu darbinieku. Kad kāds uzņēmums ar pagaidu darba aģentūras starpniecību meklē darbiniekus, aģentūra pārskata gan jau savu esošo klientu bāzi, gan savu sadarbības partneru - darba meklētāju portālu datubāzes. Bet ik dienu cilvēki nāk arī tieši uz aģentūru un saka: "Gribu strādāt!" "Manpower" mēnesī darbu meklē 50-70 cilvēki, un apmēram puse tiek iekārtota darbā.

"Apmēram 30 procenti mūsu darbinieku agri vai vēlu noslēdz pastāvīgus darba līgumus ar tiem uzņēmumiem, pie kuriem viņus esam nosūtījuši strādāt - viņi ir atraduši darbu. Turklāt darbs pagaidu darbu aģentūrā ir lieliska iespēja iegūt pieredzi dažādos uzņēmumos. Šo iespēju pasaulē ir sapratuši un ļoti labprāt izmanto jaunieši uzreiz pēc studiju beigšanas, kad pastāvīgu darbu atrast ir pagrūti," atklāj V. Borodunova.

Tāpat pagarināts iesniegumu pieņemšanas termiņš līdz šā gada 7.martam, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) būs tiesības uzņemties papildu virssaistības 3,4 miljonu latu apjomā, kas veido 10% no pieejamā finansējuma otrajai kārtai.

Valdība šā gada 18.janvārī akceptēja grozījumus programmā “Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde – atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā”, kas nosaka, ka turpmāk līgumu par projektu īstenošanu LIAA parakstīs tikai pēc kredītlīguma parakstīšanas.

Atbalsts šajā programmā tiek sniegts komersantiem jaunu ražošanas iekārtu un/vai patentu un licenču iegādei, kas nodrošinās jauno produktu vai tehnoloģiju ieviešanu ražošanā. Komersanti, īstenojot projektu šajā programmā, var saņemt finansējumu līdz pat 35% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Maksimālais finansējuma apjoms vienai projekta iesniedzēja saistīto personu grupai ir noteikts viens miljons latu, taču jāņem vērā, ka viens komersants atlases kārtas ietvaros var iesniegt vienu projektu. Kopējais apakšaktivitātē pieejamais finansējums ir 37,4 miljoni latu.

Autors: bizness.lv

Latvija novembrī ir noslīdējusi no otrās uz trešo vietu ES bezdarba reitingā, augstāks bezdarbs nekā Latvijā fiksēts Lietuvā un Spānijā, raksta IR.lv

ES bezdarba ”līdere” joprojām ir Spānija, kur novembrī bez darba bija 20,6% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Nākamā Lietuva, kur bezdarba līmenis novembrī sasniedza 18,3% no darbspējīgajiem iedzīvotājiem, trešā – Latvija, kur novembrī bez darba bija 18,2%. Nākamā ar 16,2% rādītāju ir Igaunija.

Visā ES vidēji bezdarba līmenis novembrī bija tāds pats kā oktobrī – 9,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, bez darba bija 23,25 miljoni ekonomiski aktīvo bloka iedzīvotāju. Eiro zonā vien bezdarbs saglabājās vēsturiski augstākajā līmenī – 10,1% no darbspējīgajiem cilvēkiem.

Veidojot bezdarba reitingu par novembri, eirostatistiķi ņēmuši vērā trešā ceturkšņa datus par bezdarbu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Pēc šiem datiem zemākais bezdarba līmenis ES novembrī bija Nīderlandē – 4,4%, Luksemburgā – 4,8%, Austrijā – 5,1%.

Salīdzinājumā ar 2009.gada novembri bezdarba līmenis samazinājās sešās bloka valstīs, trīs valstīs tas saglabājās stabils, bet 18 valstīs palielinājās. Lielākais kritums reģistrēts Somijā – no 8,8% līdz 7,9%, Zviedrijā – no 8,7% līdz 7,8%, Vācijā – no 7,5% līdz 6,7%.

Autors: IR.lv

Publiskās apspriedes mērķis bija diskutēt par EK ziņojuma  saturu un priekšlikumiem attiecībā uz ES Kohēzijas politikas nākotni pēc 2013. gada un aktualizēt Latvijas nacionālo pozīciju, iesaistot valsts institūcijas, plānošanas reģionus, nevalstiskās organizācijas un visas pārējās ieinteresētās puses. ES dalībvalstis savu viedokli par EK ziņojumā ietvertajiem jautājumiem var sniegt līdz nākamā gada janvāra beigām.

Apspriedē tika izvirzīti vairāki jautājumi, kuri saistās ar Latvijas sociālekonomiskās situācijas atspoguļojumu ziņojumā, kā arī ES Kohēzijas politikas plānošanas un ieviešanas nosacījumiem nākotnē.

Diskusijas laikā tika secināts, ka ekonomiskās lejupslīdes un finanšu krīzes rezultātā atšķirības starp ES reģioniem un dalībvalstīm aizvien palielinās, tādēļ Kohēzijas politikai ir jāsaglabā tās sākotnējais mērķis – attīstības atšķirību izlīdzināšana starp mazāk attīstītajām teritorijām un pārējo ES. Kohēzijas politika būtu jāuztver kā mērķtiecīga politika, kura primāri sniedz atbalstu  mazattīstītiem ES reģioniem un dalībvalstīm, tādejādi sniedzot nozīmīgu ieguldījumu visas ES harmoniskai attīstībai un konkurētspējas stiprināšanai globālajā pasaules mērogā.

Lai nākotnē uzlabotu Kohēzijas politikas efektivitāti, ir nepieciešams koncentrēt šīs politikas atbalstu, vairāk uzmanības pievēršot politikas rezultātiem, vienkāršojot tās ieviešanas procesu un optimizējot institūciju veikto funkciju skaitu.

Tāpat apspriedē tika uzsvērts, ka Latvijai ir būtiski nodrošināt valsts finanšu interešu aizstāvību sarunās par daudzgadu ES finanšu ietvaru, panākot Latvijai izdevīgu Kohēzijas politikas finanšu un satura piedāvājumu nākamajā plānošanas periodā pēc 2013. gada.

Finanšu ministrija atzinīgi novērtē publiskās apspriedes ietvaros notikušās diskusijas un viedokļu apmaiņu, kā arī darba sesiju rezultātus, norādot, ka tie tiks izvērtēti un izmantoti, aktualizējot Latvijas nacionālo pozīciju par ES Kohēzijas politikas nākotni.

ES dalībvalstu iesniegtās atbildes tiks apspriestas EK organizētajā Piektajā kohēzijas forumā, kas notiks Briselē 2011. gada 31. janvārī.

Autors: Kate Namniece, BIZNESS.LV

Pēc tam EK lems par efektīvākas PVN sistēmas izveidi. Diskusija par nodokļu harmonizēšanu un cīņu ar krāpniekiem Eiropas Savienībā (ES) ilgst gadiem, raksta LV.LV.

PVN Eiropas Savienībā ieviesa pirms vairāk nekā 40 gadiem. Tagad tirgus ir mainījies, arī tehnoloģiju ietekmē. PVN sistēmas komplicētības dēļ nodokļu maksātājiem un administrācijām rodas nevajadzīgas izmaksas un apgrūtinājumi, turklāt tiek kavēta iekšējā tirgus darbība. PVN sistēmai piemīt dažas vājības, kuru dēļ tā nespēj pretoties krāpšanai un nodokļa nemaksāšanai. Tāpēc PVN sistēma ir jāpārskata pašos pamatos, jauno iniciatīvu pamato EK.

PVN ir liels ieņēmumu avots dalībvalstīs (līdz 20% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem). Sagaidāms, ka tas kļūs vēl nozīmīgāks, jo recesija un sabiedrības novecošanās ietekmē citus ieņēmumu avotus. EK atsaucas uz ekonomikas pētījumiem, kuri liecina, ka patēriņa nodokļi ir starp izaugsmei labvēlīgākajiem, un stabila PVN sistēma varētu palīdzēt Eiropas ekonomikai atkopties.

Priekšlikumi Zaļajai grāmatai

Priekšlikumiem domāta Zaļā grāmatā par PVN nākotni, tajā jautājumi sagrupēti tematiski, taču apspriede nav ierobežota, var piedalīties ar idejām un viedokļiem, mudina EK. Dokumentā vaicāts, vai pašreizējā PVN sistēma ir radikāli jāpārskata un vai preces un pakalpojumi jāapliek ar nodokli izcelsmes dalībvalstī vai tajā valstī, kur tie tiek pārdoti. Zaļajā grāmatā apskatīti arī jautājumi, kas kļuvuši aktuāli. Piemēram, vai samazinātās PVN likmes joprojām ir vajadzīgas, vai atskaitījumu tiesības ir pietiekami neitrālas, vai sistēmu var labāk aizsargāt no krāpšanas gadījumiem un kā to izdarīt, kā samazināt birokrātismu darījumos ar PVN.

Zaļajā grāmatā apspriešanās dalībnieki aicināti arī paust viedokli, vai ir iespējams uzlabot PVN iekasēšanu, lai tiktu likvidēta ES patlaban konstatētā 100 miljardu eiro lielā PVN starpība (neiekasētais nodoklis), un kā to varētu izdarīt. Atbilžu iesniedzēji tiek mudināti nākt klajā ar jebkuru citu jautājumu, kas attiecas uz PVN nākotni.

Apspriešana notiks līdz 2011. gada 31. maijam. Pamatojoties uz saņemtajiem viedokļiem, EK 2011. gada beigās publicēs paziņojumu, kurā tiks izklāstītas prioritātes PVN sistēmas turpmākajai attīstībai. Informācija par Zaļo grāmatu, kā arī tās pielikumi atrodami: http://ec.europa.eu/taxation_customs/index_en.htm

PVN Latvijā

Nodokļa likmes nākamgad Latvijā būs lielākas. Pašreiz spēkā ir 21%, 0% un 10% likme.

Nodokļa 0% likmi piemēro preču un pakalpojumu eksportam, vēl virknei pārrobežu darījumos, piemēram, starptautiskajam pasažieru pārvadājumam, elektroenerģijas importam vai dabasgāzes importam, ja dabasgāze tiek piegādāta, izmantojot pārvades vai sadales sistēmu.

Nodokļa 10% likme ir medikamentu, medicīnisko ierīču piegādēm, zīdaiņiem domātajai pārtikai, sabiedriskā transporta pakalpojumiem iekšzemē, siltumenerģijas un elektroenerģijas piegādēm iedzīvotājiem un vēl virknei pakalpojumu. Nākamgad šo likmi paredzēts palielināt līdz 12%, elektroenerģijai – līdz 21% .

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem Latvijā šā gada 1. decembrī nodokļu maksātājos bija 83 610 ar PVN apliekamās personas. Šā gada oktobrī no pievienotās vērtības nodokļa iekasēti 80 912 600 lati, par 29,8% vairāk, nekā bija plānots, un par 37,6% vairāk nekā pagājušā gada oktobrī.

Latvijas valsts budžetā PVN ieņēmumi ir 27%. Šogad ieņēmumi no PVN plānoti 690,5 miljoni latu. Prognozes liecina, ka plāns tiks pārsniegts, nākamgad no PVN plānoti lielāki ieņēmumi.

“PricewaterhouseCoopers” pētījums (2010. gada septembris) par PVN tendencēm un valstu iekšzemes koopprodukta struktūru rāda, ka Latvijā PVN pienesums IKP ir 6,6%, tas ir mazāk nekā vidēji ES (6,9%). Visaugstākais šis rādītājs ir Beļģijā (11,5%) un Kiprā (11,3%), zemākais – Spānijā (5,3%) un Itālijā (5,9%).

PVN ES budžetā

ES budžeta ieņēmumos PVN ir būtisks resurss. Dalībvalstis maksā noteiktu procentu (0,3%) no dalībvalstu aprēķinātās t.s. harmonizētās pievienotās vērtības nodokļa bāzes – faktiskajiem PVN ieņēmumiem un novērtējuma, kas balstīts uz dalībvalsts PVN likumu atšķirībām no ES direktīvām, skaidrots Finanšu ministrijas mājaslapā.

Teorētiski no PVN ir atkarīga pareiza vienotā tirgus darbība un godīga konkurence visā ES. Tāpēc ES ir noteikusi minimālās un maksimālās PVN likmes, ko var noteikt dalībvalstis. Ir pieļaujami atbrīvojumi, ja valsts tos vēlas, piemēram, precēm un pakalpojumiem, kuri nekonkurē ar citas ES dalībvalsts precēm un pakalpojumiem, vai ikdienas nepieciešamības precēm, piemēram, pārtikai un zālēm.

PVN noteikumi un likmes ir pakārtotas ES principam, ka lēmumus par nodokļu jautājumiem var pieņemt tikai tad, ja visas valstis par to vienojušās vienbalsīgi.

Pārmaiņas virzās negribīgi

“Mēs vēlamies PVN likmju harmonizēšanu, lai neapgrūtinātu iekšējā tirgus funkcionēšanu.” Drīz būs trīs gadi, kopš šādu apņemšanos forumā par nākotnes nodokļu sistēmu, kas ietvertu gan modernu tehnoloģiju ieviešanu maksāšanā, gan nodokļa procedūru vienkāršošanu, paziņoja toreizējais EK nodokļu komisārs Lāslo Kovāčs.

Aktualitāti joprojām nav zaudējis arī ES konkurētspējas nodrošinājuma instruments – samazināt darbaspēka nodokļus. Un kā vienīgā alternatīva tam – lielāki patēriņa nodokļi, kāds ir PVN.

Ķelnes un Oksfordas universitāšu profesors Klements Fjūests(Clement Fuest) Briseles nodokļu forumā prezentēja pētījumu, parādot, kā Eiropas Savienībā kopš 1970. gada nodokļu slogs darbaspēkam pieaudzis no 28% līdz vairāk nekā 40% 2005. gadā. Galvenais iemesls kopējās nodokļa masas pieaugumam attiecībā pret IKP ir bijis izdevumu pieaugums sociālajai labklājībai. Viņš uzskata, ka vienīgā alternatīva augstiem nodokļiem darbaspēkam ir augstāki nodokļi patēriņam. Tas mazinātu arī atkarību no demogrāfiskās situācijas, jo patēriņš izkliedējas līdzīgāk visos cilvēka dzīves posmos atšķirībā no darba ienākumiem. Tiesa, PVN paaugstināšana ir izdevīgāka jaunākajām paaudzēm. Eksperts brīdināja arī no zaudējumiem, proti, augstāks PVN pazemina cenu līmeni, jo samazina pieprasījumu, un PVN ir pakļauts neizkontrolējamai krāpšanai.

Pret PVN krāpniekiem

Eiropas vadības institūcijas bieži vien saistībā ar PVN min gan izkrāptās summas (ik gadu miljardos eiro), gan apņemšanos tam reiz darīt galu. Šovasar Eiropas Padomē tika nolemts veidot nodokļu policiju Eurofisc – nacionālo nodokļu administrāciju iestāžu tīklu, kam ES jācīnās pret PVN nemaksāšanu un krāpšanos ar PVN maksājumiem, tai skaitā “karuseļshēmām”.

Viens no daudzajiem dokumentiem ir šoruden Eiropas Padomē pieņemtā valdību pārstāvju deklarācija par Eurofisc tīklu. Tajā noteikts, ka dalībvalstu Eurofisc koordinācijas ierēdņus izraudzīsies no nodokļu krāpšanas apkarošanas speciālistu vidus. Šie ierēdņi virzīs savas dalībvalsts informācijas apmaiņu darbības jomās, kurās tie piedalās, un pētīs, analizēs un izplatīs pieredzi attiecībā uz dažādiem krāpšanas veidiem, valstu riska analīzi un riska jomām, kā arī citu atbilstīgu informāciju, kas attiecas uz krāpšanu PVN jomā.

Koordinācijas ierēdņi tiksies Eurofisc grupā, kuras sanāksmēs piedalīsies arī EK pārstāvji, izņemot gadījumos, kad izskatīs jautājumus, kuri saistīti ar konkrēti identificējamiem nodokļu maksātājiem.

Autors: Lidija Dārziņa / LV.LV

Izmaiņu mērķis ir nodrošināt patērētāju tiesību aizsardzību un finanšu stabilitāti Eiropas Kopienā, kā arī izvairīties no konkurences izkropļojumiem starp dalībvalstīm.

Ņemot vērā šīs prasības, 1.oktobrī stājās spēkā jaunie Dānijas garantiju fonda noteikumi, kas nosaka, ka kopējais garantiju apmērs noguldījumiem tiek palielināts no 50 000 EUR uz 100 000 EUR. Dānijas Garantiju fonda garantijas attiecas gan uz fiziskām personām, gan uzņēmumiem.
Tā kā Latvijas Danske Banka ir Dānijā reģistrētās Danske Bank filiāle, tad jau šobrīd Danske Bankas klientu noguldījumi tiek garantēti 100 000 eiro apmērā.

Daudzu citu valstu likumdošanas aktos, tostarp arī Latvijas Republikas Noguldījumu garantiju likumā, šādas izmaiņas vēl tiek gatavotas.

Autors: bizness.lv

Apvienība pieprasa ekonomikas ministru Ati Kamparu sniegt paskaidrojumus, kā arī apturēt priekšlikumu, kas paredz pārdalīt 28 miljonus ES fondu uzņēmējdarbības naudu bezdarbniekiem.

„Latvija ir to valstu trijniekā, kurās ir visaugstākais bezdarba līmenis. Labklājības ministrijas 100 latnieku programma ir pagaidu atbalsts visiem tiem, kas ilgstoši nevar atrast darbu. Tomēr, domājot par ekonomikas attīstību, ir nepieciešams atbalsts uzņēmējiem jauno darba vietu radīšanai. Bezdarbs bez jaunām darba vietām nemazināsies un ekonomika turpinās stagnēt. Nepieņemams ir ekonomikas ministra priekšlikums atņemt uzņēmējiem un ekonomikai attīstības naudu, kas jāizmanto jaunu darba vietu radīšanai” skaidro bijušais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.

Uzņēmēji atzinuši, ka viena no galvenajām problēmām, kāpēc netiek īstenoti ES fondu projekti, ir grūtības ar kredītresursu pieejamību. Apvienība „Par Labu Latviju!” rosina valdībai sadarbībā ar Hipotēku un zemes banku izveidot īpašu programmu, lai uzņēmējiem būtu vieglāk aizņemties naudu līdzfinansējumam ES projektu īstenošanai.

Apvienība „Par Labu Latviju!” uzskata, ka pēc vēlēšanām nepieciešams rūpīgi izvērtēt Ekonomikas ministrijas vadības atbilstību ieņemtajam amatam. „Ja gada nogalē tiek atklāts, ka Ekonomikas ministrijas paspārnē esošā ES fondu nauda ir izlietota tikai puse no pieejamā apjoma, tas nozīmē, ka ministrijā ir nopietnas vadības problēmas,” norāda apvienības „Par Labu Latviju!” pārstāvis Edgars Zalāns.

Autors: Kate Namniece, BIZNESS.LV