Pašlaik Latvijā lauksaimniecības un meža zemes līdz 2011.gada 1.maijam drīkst pirkt tikai tie Eiropas Savienības (ES) pilsoņi, kas vēlas veikt uzņēmējdarbību Latvijā kā pašnodarbinātie zemnieki un vismaz trīs gadus nepārtraukti dzīvo Latvijā, kā arī vismaz trīs gadus pēc kārtas Latvijā aktīvi nodarbojušies ar lauksaimniecību. Latvija vēlas šo periodu pagarināt vēl par trim gadiem. Tikšanās dalībnieki vienojās, ka Lietuva un Igaunija atbalstīs Latvijas lūgumu EK pagarināt noteikto pārejas periodu lauksaimniecības un meža zemju pārdošanai ar ierobežojumiem ES dalībvalstu fiziskām un juridiskām personām.

Zemkopības ministrs arī kolēģiem skaidroja, kā Latvijā tiek veicināta nepastrādātu zemju apsaimniekošana, norādot, ka ir veikti grozījumi atbilstošajā likumdošanā. Līdz ar to jau šogad neapstrādātai lauksaimniecībā izmantojamai zemei, kuras platība ir lielāka par 1 hektāru, tiek piemērota nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme 1,5%, kas kopā ar nekustamā īpašuma nodokļa pamata likmi veidos 3% no tā kadastrālās vērtības. Šīs papildlikmes piemērošana neapstrādātai lauksaimniecībā izmantojamai zemei pašvaldībām ir obligāta ar iespēju piemērot nodokļa atlaides. Tālab lauksaimniecībā izmantojamās neapstrādātās zemes īpašnieki meklēs risinājumus, piemēram, to iznomās vai arī pārdos tiem, kas ir ieinteresēti to apsaimniekot.

Lietuvas lauksaimniecības ministrs norādīja, ka Lietuva ir ieinteresēta veikt līdzīgas izmaiņas likumdošanā un Lietuvas speciālisti labprāt dotos pieredzes apmaiņā uz Latviju, lai iepazītos ar šādu likuma grozījumu darbību praksē.

Sanāksmē arī tika pārrunātas iespējas koalīcijas veidošanai, lai prasība Eiropas Komisijai pārskatīt, izlīdzināt un līdzvērtīgi sadalīt starp dalībvalstīm tiešmaksājumus risinātos veiksmīgi.

Vizītes noslēgumā J.Dūklavs, K.Starkēvičš un Igaunijas amatpersonas apmeklēja zemnieku saimniecību, kurā notiek pilns piena pārstrādes cikls – piens saimniecībā tiek gan ražots, gan arī pārstrādāts un fasēts.

Veiksmīgi noslēdzoties Starptautiskās aizņēmuma programmas pārskata misijai, Eiropas Komisija (EK) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) apstiprināja turpmāko sadarbību ar Latviju valsts ekonomikas stabilizēšanā, piešķirot nākamo aizdevuma daļu 300 miljonu eiro apmērā.

„Pateicoties valdības izsvērtajai fiskālajai politikai un veiksmīgai sadarbībai ar starptautiskajiem partneriem, tiek nodrošināta stabila finanšu rezerve Valsts kasē, kas veicina uzticību Latvijas finanšu tirgum. Starptautisko aizdevēju finansējums mums ir pieejams par ļoti zemām procentu likmēm, kas ilgtermiņā ir labāks par jebkuru citu piedāvājumu. Latvijas sadarbība ar aizdevējiem ir pozitīvs signāls investoriem, kā arī drošības garants iekšējā finanšu tirgū,” skaidro finanšu ministrs Einars Repše.

Pieejamā finanšu rezerve ir vajadzīga valsts budžeta vispārējās finansēšanas nodrošināšanai, lai segtu valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu, kas saskaņā ar vienošanos ar starptautiskajiem partneriem nedrīkst pārsniegt 8,5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) (atbilstoši EKS95 metodoloģijai). Pēc pašreizējā IKP prognozes novervējuma budžeta deficīts šim gadam plānots ap vienu miljardu latu.

Tāpat ir jāuzsver, ka viens no svarīgiem mērķiem, kam tiek paredzēti aizņēmuma līdzekļi, ir aizdevumi pašvaldībām un pašvaldību uzņēmumiem Eiropas Savienības fondu projektu līdzfinansējumam, kas ir nozīmīgākais ilgtermiņa ieguldījums Latvijas ekonomikā.

Saskaņā ar iepriekšējās valdības lēmumu 2008. gadā valstij par ļoti augtām procentu likmēm bija jāaizņemas līdzekļi iekšējā tirgū, t.sk. lai sniegtu finansiālo palīdzību akciju sabiedrībai „Parex banka”. Pašlaik visi šie aizņēmumi ir pilnībā pārfinansēti par daudz zemākām likmēm. Latvijai maksājot starptautiskajiem aizdevējiem procentus par aizdevumu, tika iegūta arī iespēja pārfinansēt citus parādus par krietni mazākām procentu likmēm.

Piemēram, šobrīd valdības obligāciju likmes salīdzinājumā ar 2009. gadu, ir strauji kritušās – tā šā gada jūlijā 12 mēnešu parādzīmēm likmes bija par 3 % mazākas, bet sešu mēnešu parādzīmēm – par 2 % mazāk. Tas ir viens no būtiskiem ieguvumiem ne tikai Valsts kasei, bet visai tautsaimniecībai, kas veicinājis starpbanku aizņēmumu procentu likmju kritumu. Banku likmju kritums padara finanšu resursus pieejamākus Latvijas uzņēmējiem.

Ņemot vērā valsts finansiālo stabilitāti, starptautiskās reitinga aģentūras ir pārvērtējušas un paaugstinājušas Latvijas nākotnes attīstības prognozes no negatīvām un stabilām, kas ir ļoti nozīmīgs rādītājs ārvalstu investoriem, lai veidotu ilgtermiņa sadarbību ar Latviju.

Uzlabojoties valsts ekonomikai, Valda Dombrovska valdība ir panākusi vienošanās ar aizdevējiem, ka Latvija turpinās aizņemties līdzekļus tikai no institucionālajiem aizdevējiem – Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas. Finansējums, kas bija plānots no Eiropas valstīm, tiks lietots tikai kā kredītlīnijas, Latvijai no šīm valstīm naudu aizņemoties vajadzības gadījumā, tādējādi līdz 2011. gada beigām no pieejamā 7,5 miljardu eiro lielā aizdevuma tiktu izmantoti ap 5 miljardiem eiro.

Nākamā aizdevēju pārskata misija Latvijā tiek plānota rudenī. Atkarībā no tās rezultātiem un no nākamā gada budžeta projekta būs zināms, vai Latvijai būs nepieciešams papildu aizņemties no starptautiskajām institūcijām.

BNA Latvia

Eiropas Savienības Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns otrdien parakstījis jauno Papildu saprašanās memorandu starp ES un Latviju.

Saskaņā ar šo memorandu, Latvija no Eiropas Komisijas (EK) septembrī saņems nākamo maksājumu 200 miljonu eiro apmērā, portālu «Apollo» informēja Finanšu ministrijā.

«Parakstītais memorands ar Eiropas Komisiju ir valdības darba rezultāts, kā arī apliecinājums tam, ka Latvijas ekonomika stabilizējas. Īstenojot fiskālas disciplīnas politiku, valdības mērķis ir budžeta deficīta samazināšana, lai pēc iespējas ātrāk varētu nodrošināt tautsaimniecības atjaunošanos, kā arī konkurētspēju starptautiskajos tirgos. Neskatoties uz jau paveikto, mums ir mērķtiecīgi jāturpina iesāktais darbs, lai samazinātu arvien vēl pārmērīgo valsts budžeta deficītu,» uzsver finanšu ministrs Einars Repše (JL).

Latvijai starptautiskās aizdevuma programmas ietvaros, ko ir saskaņojusi Saeima, pamatojoties uz ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas izpildi, līdz 2011. gada beigām būs pieejams 7,5 miljardu eiro liels aizdevums. Programma paredz turpināt Latvijā stingru fiskālo politiku un veikt strukturālās reformas, lai atgrieztos uz ekonomikas izaugsmes ceļa.

Pārskata misijas ietvaros starptautiskie aizdevēji konceptuāli ir saskaņojuši, ka starptautiskās finanšu aizņēmuma programmas gaitā Latvija izmantos tikai institucionālo aizdevēju – Starptautiskā valūtas fonda, EK un Pasaules Bankas – līdzekļus. Finansējums, kas bija plānots no Eiropas valstīm, tiks lietots kā kredītlīnijas, Latvijai no šīm valstīm naudu aizņemoties tikai vajadzības gadījumā.

Pieejamos līdzekļus saskaņā ar noslēgtām vienošanām paredzēts izmantot valsts budžeta vispārējās finansēšanas nodrošināšanai tas ir, valsts budžeta deficīta un aizdevumu finansēšanai, valsts parāda pārfinansēšanai.

Autors: www.apollo.lv

Pakāpeniski arvien skaidrāk atsedzas skaudra patiesība, ka krīzes aizsegā bija iecerēts pēdējais cēliens Latvijas valsts uzņēmumu prihvatizācijā. Proti, bija iecerēts piesavināties Latvijas valsts galvenās vērtības, kuras tai ir vēl palikušas – Latvijas lielākos uzņēmumus.

Par to 8. jūlijā intervijā Neatkarīgajai izteicās ar Aivars Lembergs: “Man ir neoficiāla informācija un pietiekams pamats uzskatīt, ka saistībās, ko noslēdzis Valdis Dombrovskis un Einars Repše, ir apsolīts, ka aizdevējiem izdevīgā veidā tiks privatizēti Latvijas valsts meži, Latvenergo un Latvijas dzelzceļš. Tas ir absolūti nepieļaujami, ka tik būtiski lēmumi tiek pieņemti slepeni, neinformējot sabiedrību. Man ir pamats uzskatīt, ka šādas noziedzīgas vienošanās tiešām ir notikušas un Latvija jau ir iztirgota… Man ir pamats izdarīt ticamu pieņēmumu, ka uzreiz pēc vēlēšanām tiks paziņots par Latvijas valsts mežu, Latvenergo un Latvijas dzelzceļa privatizāciju, kas notiks starptautiskās oligarhijas interesēs.” Netiešs apstiprinājums Latvijas valdības vēlmei atrisināt valsts uzņēmumu jautājumu, ir Eiropas Komisijas sagatavotajā atbildē ar atļauju privatizēt Latvijas valsts mežus.

Ministru runasvīri un runassievas tagad lokās kā zuši uz pannas, noraksta visu uz tulka kļūdām, bet kāds no valdības lūdz atļauju privatizēt valsts mežu fondu, un izskatās, ka EK nav iebildusi pret šo darījumu. Arī citas pazīmes liecina, ka privatizācijas process rūpīgi gatavots. Pirmais signāls par to, ka tiek gatavots jauns un pēdējais cēliens valsts iztirgošanā, bija lēmums būtiski samazināt atalgojumu valstij piederošu uzņēmumu vadītājiem. Var atsaukties uz jebkuras attīstītas valsts pieredzi, bet, ja uzņēmums apgroza miljonu simtus, tad šāda uzņēmuma vadībai neatkarīgi no īpašuma formas ir jāmaksā atbilstošs atalgojums. Ja valsts vēlas, lai tie, kas atbild par miljoniem lielu komerciālu lēmumu pieņemšanu, būtu profesionāļi, tad šiem speciālistiem ir jāmaksā atalgojums atbilstoši tirgus līmenim. Līdz 2009. gadam Latvijas valsts tieši tā rīkojās, tad tika pieņemts lēmums lumpenizēt valsts uzņēmumu vadību, nosakot premjera atalgojumu kā griestus. Šāds lēmums atgādina ieteikumus koloniālajām impērijām, kā pārvērst kādu iekarotu zemi par korupcijas perēkli – būtiski samazināt vadītāju atalgojumu. Lēmums samazināt lielo valsts uzņēmumu vadītāju atalgojumu bija pilnīgā pretrunā ar pasaules attīstīto valstu politiku un ieteikumiem attiecībā uz valsts uzņēmumiem. Tas jau pērn tika komentēts kā autoritārs spiediens uz valsts uzņēmumu vadītājiem piekrist jaunajai prihvatizācijas koncepcijai vai vismaz nepretoties tai. Mazās algas valžu locekļiem bija mājiens ar sētas mietu: “Ja piekritīsiet privatizācijas shēmām un spēlēsiet mūsu meldiņu, tad pēc privatizācijas tiksiet atpakaļ pie savām “trekno gadu” algām, kuras jums 2009. gadā atņēma valdība.”

Ir tikai viens mazs sīkums. 2010. gada valsts uzņēmumu vadītāji vairs nav vakarējie. Valsts uzņēmumu vadība, labi saprot, ka pēc kārtējā valsts uzņēmumu prihvatizācijas cēliena nozagto uzņēmumu vadībā iecels starptautisko oligarhu emisārus, bet vecā vadība labākajā gadījumā dabūs ar kāju pa pakaļu, bet sliktākajā gadījumā tiem valžu locekļiem, kas zina pārāk daudz par attiecīgā shēmojuma detaļām, dzīve var beigties ar pēkšņu lapsenes dzēlienu. Latvijā jau bija periods, kad lapsenes bariem vien līdz nāvei nodzēla valsts uzņēmumu vadītājus. Latvijas lielo valsts uzņēmumu vadība lielos vilcienos neiekrita tik seklās lamatās. Ir pamats domāt, ka ir sākusies pāreja uz smagāku iebiedēšanu. Izskatās, ka Latvijā tiek realizēta tieši tāda pati shēma, kuru savulaik izmantoja Krievijas valdība, lai noliktu pie vietas oligarhus.

Ir jāveic aresti un jāiesloga cietumā visvarenākā un visneatkarīgākā uzņēmuma vadība. Tad tie, kas ir mazāk vareni un mazāk neatkarīgi, nobīsies. Krievijai pietika veikt visvarenā Hodorkovska arestu un notiesāšanu, lai visi citi oligarhi pieņemtu jaunos spēles noteikumus. Taču, ja Krievijā šī metode izmantota, lai aicinātu pārtraukt zagt no valsts, tad ir pamats domāt, ka Latvijā šo shēmu izmanto, lai iebiedētu visus neprotestēt pret valsts uzņēmumu privatizāciju. Tieši šādā kontekstā var saprast arī Latvenergo vadības arestus. Lielākā un varenākā uzņēmuma vadība ir jāarestē un publiski jāzākā. Interesanti, ka mediji ar ārvalstu (skandināvu) kontroli pret arestēto Latvenergo vadību nebaidās neievērot nedz elementārās ētikas normas, nedz likumdošanā noteiktos aizliegumus. Arestētie, kam joprojām ir tikai aizdomās turamo statuss un kas nav pat apsūdzēto statusā, tiek dēvēti par zagļiem (TV3). Turklāt bez jebkāda uztraukuma par juridisko risku. Dēvēt pirms tiesas aizturētos par zagļiem ir ļoti augsts juridiskais risks, jo gadījumā ja kaut viens no arestētajiem cilvēkiem panāks attaisnojošu tiesas spriedumu, masu informācijas līdzeklis būs veicis ļoti skarbu pārkāpumu, ar augstu vai ļoti augstu iespējamās morālā kaitējuma kompensācijas prasību.

Aresti un publiska nomelnošana izskatās pēc totālas valsts uzņēmumu vadības iebiedēšanas, lai tie nepretotos, neprotestētu un piekristu visām jaunajām prihvatizācijas shēmām. Ikvienu, kurš protestēs, gaida Miķelsona liktenis!

Pašlaik vienīgais, ko spēj dvest jaunajās privatizācijas shēmās pieķertie ministri, ir – falsifikācija.

Kas traucē jaunievēlēto ģenerālprokuroru sākt lietu par falsifikācijām Eiropas Komisijā, lai atmaskotu un sodītu tos komisārus, kas falsificē lietas par Latvijas valsts mežu mežu privatizāciju, tādējādi graujot mūsu šķīstās valdības reitinga paliekas?

Un galu galā, kas traucē noņemt slepenību no visiem SVF līguma dokumentiem, kas skar jautājumu par lielā kredīta nodrošinājumu, jo Latvijai piešķirtā kredīta apjoms ievērojami pārsniedza Latvijas formāli pieejamo kredītu kvotu, un līdz ar to, visticamāk, visi lielie Latvijas uzņēmumi jau tika privatizēti (ieķīlāti) 2008. gada nogalē, lai iegūtu kredītu, kas pārsniedz Latvijas kredītu kvotas lielumu.

Autors: Juris Paiders / NRA.lv

Šā gada 12. maijā Eiropas Komisija (EK) ir nākusi klajā ar uzraudzības un sankciju mehānismiem, lai stingrāk vērstos pret tām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kuras pieļauj pārmērīgu budžeta deficītu, lielu valsts parādu, vai arī īsteno politikas, kas liek šaubīties par šo valstu finanšu sistēmas ilgtspēju un ekonomikas konkurētspēju.

Latvija Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē šo iniciatīvu kopumā ir atbalstījusi, vienlaikus norādot uz vairākiem diskutējamiem priekšlikumiem, lai šāds mehānisms pilnībā tiktu ieviests.

„Eiropas Komisijas ideja par kopējo Eiropas Savienības dalībvalstu fiskālās disciplīnas un savlaicīgu politiku koordināciju ir atbalstāma, taču dalībvalstīm vēl rūpīgi ir jāizdiskutē un jāizvērtē visi priekšlikumi, lai šāds instruments tiktu ieviests. ES ir kopēja monetārā politika, taču, kā apliecina neseni notikumu reģionā, tai trūkst kopējas fiskālās disciplīnas,” norāda finanšu ministrs Einars Repše.

Priekšnoteikums, lai sasniegtu EK piedāvātā priekšlikuma mērķi – fiskālā disciplīna, ir jābūt skaidri izprastam sabiedrībā un politikā. Pamatā ir stingri jāapņemas noturēt fiskālo disciplīnu ilgtermiņā, jo, kā pierāda arī Latvijas ekonomikas stabilizācijas pasākumi, īstenotā fiskālā konsolidācija un fiskālās disciplīnas noturēšana ir viens no elementiem, lai valsts spētu atgūt stabilitāti starptautiskajā finanšu tirgū. Līdzīgu izaicinājuma priekšā šobrīd atrodas eirozona un visa ES.

ECOFIN sanāksmes laikā Finanšu ministrijas pārstāvis piekrita, ka nacionālo politiku koordinācijai un nacionālo budžetu mērķu sasaistei ar ES iniciatīvu ir jābūt savlaicīgai. Katra gada pirmajā pusē ES līmenī varētu izskatīt katras dalībvalsts makroekonomiskās attīstības prognozes, fiskālās politikas pasākumus, kas nodrošina fiskālās disciplīnas kritēriju atbilstību nacionālā budžeta bilancei. Tuvākajā laikā EK plāno izstrādāt detalizētākus tiesību aktus par šīs iniciatīvas priekšlikumiem.

Lai arī piedāvātais EK risinājums ir loģisks, tomēr tajā vēl nav rasts balanss starp ES līmeņa uzraudzību un nacionālo valstu budžeta sagatavošanas procesu. Nacionālajiem parlamentiem ir jāsaglabā visas tiesības lemt par valsts budžeta politiku, jo tās ir katras dalībvalsts suverenās tiesības – sagatavot valsts gada budžetu. ES nevar dot stratēģiskās norādes par politikas veidošanu noteiktajā valstī.

Šis EK priekšlikums par valsts budžeta plāna izskatīšanu un komentēšanu, lai novērstu iespējamos būtiskos makroekonomiskās stabilitātes un fiskālās ilgtspējas riskus pirms tas tiek apstiprināts nacionālajā parlamentā, ir jāvērtē nacionālas valsts neatkarības un kompetences sadalījumu kontekstā.
Priekšlikums par ciešāku sasaisti starp budžeta deficīta un parāda līmeņiem būtu atbalstāms, lai ilgtermiņā nodrošinātu publisko finanšu ilgtspēju. Tomēr nopietna diskusija ir nepieciešama par EK piedāvātajiem sankciju mehānismiem un to piemērošanu dalībvalstīm, kas pārkāpj kritērijus.

Finanšu ministrija vērtē piedāvātos instrumentus Stabilitātes un izaugsmes pakta ietvaros kā pietiekami spēcīgus, lai šobrīd papildu nekoncentrētos uz jaunu sarežģītu sodīšanas pasākumu veidošanu. Īpaši jāatzīmē bažas par EK piedāvātajiem Kohēzijas fonda līdzekļu plūsmas ierobežojumiem kā korektīvu instrumentu pret valsti, kas neievēro noteikto budžeta deficīta 3% no IKP.

Jo, piemēram, Latvijas gadījumā Kohēzijas fonda līdzekļi ir viens no būtiskākajiem finanšu resursu avotiem, kas pie valsts budžeta fiskālajiem ierobežojumiem krīzes situācijā palīdz valstij stimulēt ekonomiku, īstenot investīciju projektus, vienlaicīgi arī veicinot ekonomisko izlīdzināšanu reģionos. Finanšu ministrija uzskata, ka Kohēzijas fonda līdzekļu plūsmas ierobežojumi radītu tikai pretēju efektu uzsāktajām strukturālām izmaiņām ekonomikā un spējai atgriezies pie ilgtspējīgas valsts finanšu pozīcijas. Tomēr ja lēmums par sankciju mehānismu ieviešanu tiks pieņemts, tad papildu būtu jāanalizē ne tikai Kohēzijas fonda, kas nav pieejams visām ES dalībvalstīm Kohēzijas politikas ietvaros, bet arī citu ES finanšu instrumentu sasaisti ar Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumu īstenošanu.

Autors: Bizness.lv

Saskaņā ar šodien publicēto Eiropas Komisijas ziņojumu par konkurētspēju digitālajā jomā Eiropas digitālā ekonomika nostiprinās, izplatās visās ekonomikas nozarēs un aptver visas mūsu dzīves jomas. Informācijas un sakaru tehnoloģijas (IST) pēdējos 15 gados ir veicinājušas pusi no ražīguma pieauguma Eiropā.

60% Eiropas iedzīvotāju regulāri izmanto internetu, lai Eiropa spētu pilnībā izmantot digitālās ekonomikas potenciālu, tai jārīkojas vēl aktīvāk un jānodrošina ātrāki platjoslas pieslēgumi un internets, kuram cilvēki uzticas, kurš uzlabo cilvēku prasmes un veicina turpmākus jauninājumus IST nozarē.

Eiropas Komisija rosinās konkrētus pasākumus šajās jomās, izmantojot Digitālo programmu Eiropai, kas ir viena no galvenajām iniciatīvām drīzumā uzsākamajā stratēģijā Eiropa 2020.

“Eiropas digitālajai ekonomikai ir izšķiroša nozīme ekonomikas izaugsmē un labklājībā. Šodien informācijas un sakaru tehnoloģijas un ātrgaitas internets mūsu dzīvē ir tikpat revolucionāri kā elektroenerģijas un transporta tīklu izveidošana pirms vairāk nekā gadsimta. Tomēr mums nepieciešams atbalsts turpmākai interneta attīstībai, lai visi iedzīvotāji varētu baudīt digitālās ekonomikas priekšrocības,” norāda komisāre Nēlī Krusa, kura atbild par digitalizācijas programmu ES.

Ziņojumā norādīts, ka IST nozare ir viens no galvenajiem Eiropas ekonomikas virzītājspēkiem. Pateicoties tehnoloģiju attīstībai un ieguldījumiem šajā nozarē, kopš 1995. gada tā ir veicinājusi pusi no ražīguma pieauguma ES. Dati par 2004.¬–2007. gadu liecina, ka pēdējā laikā minētie ieguldījumi sākuši dot efektivitātes pieaugumu arī pārējās ekonomikas nozarēs. IST nozares pievienotā vērtība Eiropas ekonomikā ir aptuveni EUR 600 miljardi (4,8 % no IKP). Šajā nozarē tiek veikti 25 % no visiem ES uzņēmējdarbības ieguldījumiem pētniecībai un izstrādei. Tomēr ASV no IST nozares gūtais labums ir lielāks. Eiropā nepieciešamas strukturālas reformas un stabila digitalizācijas programma, lai guvums būtu līdzvērtīgs.

Ziņojumā arī analizēti jaunākie sasniegumi IST jomā. Tajā iekļautā informācija ir būtiska, gatavojot Digitālo programmu Eiropai, kas ir Eiropas Komisijas pirmā pamatiniciatīva, kuru drīzumā aizsāks Stratēģijas Eiropa 2020 satvarā, lai veicinātu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi.
Aptuveni 60 % Eiropas iedzīvotāju internetu izmanto regulāri un 48 % — ik dienas. Šie skaitļi ir salīdzināmi ar rādītājiem ASV, kur 56 % internetu izmanto ik dienas un 65 % ir to izmantojuši pēdējo trīs mēnešu laikā. Tomēr gan ES (30 %), gan ASV (32 %) aptuveni trešdaļa iedzīvotāju nekad nav bijuši tiešsaistē.

Stratēģijā Eiropa 2020 noteikts vērienīgs mērķis, proti, ka visiem Eiropas iedzīvotājiem jābūt pieejai platjoslas pieslēgumam ar ātrumu 30 Mbps vai lielāku. Lai būtu iespējams nodrošināt lielāku ātrumu, būs jāpāriet uz nākamās paaudzes piekļuves tīkliem. Šādu tīklu ieviešanas ziņā ES ievērojami atpaliek, piemēram, no Korejas un Japānas. Pāreja uz ātrāku platjoslas pieslēgumu nozīmē svarīgas strukturālas pārmaiņas visai telesakaru nozarei.

Bez tam, internetam ir ne tikai ievērojama loma Eiropas ekonomikas izaugsmē, tam piemīt arī milzīgs potenciāls stiprināt vienoto tirgu.

Autors: NRA.lv

Eiropas Komisija atzina, ka Igaunija ir izpildījusi Māstrihtas kritērijus un ir gatava uzņemšanai eirozonā no 2011. gada 1. janvāra. Pozitīvs Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas atzinums ir viens no pirmajiem soļiem, kas bija nepieciešams, lai Eiropas Savienības Padome jūlijā varētu pieņemt galīgo lēmumu par eirozonas paplašināšanu.

Pēc Eiropas Savienības Padomes pozitīva lēmuma Igaunija kļūs par pirmo bijušo PSRS republiku, kurā tiks ieviests eiro. No bijušā sociālistiskā bloka valstīm divas – Slovēnija (2007. gadā) un Slovākija (2009. gadā) – jau pārgāja uz eiro.

Lēmums par Igauniju iezīmē jaunu tendenci Eiropas Savienības attieksmē pret Baltiju. Līdz šim daudzas lielas pārmaiņas – iestāšanās ES, Šengenas zonā u.c. – notika vienlaikus visām Baltijas valstīm. Baltija tika aplūkota kā vienots veselums, un neatkarīgi no iekšējam atšķirībām, neatkarīgi no iekšējās nevienlīdzības Baltijas valstis saņēma formāli vienādu attieksmi. Lietuvai pat neatļāva pievienoties eirozonai ar gandrīz izpildītiem Māstrihtas kritērijiem, motivējot, ka tas izjauks Baltijas vienotību.

Šāda attieksme ļāva Latvijas valdošajai elitei parazitēt, tikai imitēt reformas un pārkārtojumus. Tā ļāva pat sabotēt nepieciešamās pārmaiņas un izmantot Baltijas kārti, lai ar pēc iespējas mazākiem sasprindzinājumiem tiktu pie starptautiskiem bonusiem vienlaikus ar visām Baltijas valstīm. Igaunijas uzņemšana eirozonā lauž šo tradīciju. Tas nozīmē jaunu politiku – Baltijas valstis tiks vērtētas nevis visas kopā, bet gan – ņemot vērā to individuālos sasniegumus. Valstis, kas rīkosies destruktīvi kā Latvija, tiks degradētas un nonāks ārējā Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas kontrolē. Savukārt valstis, kuras rīkojas atbildīgi, tiks attiecīgi novērtētas kā Igaunija, kura tiek uzņemta eirozonā.

Tomēr ir otra un daudz fundamentālāka problēma. Latvijas sabiedrība metodiski tiek maldināta par eirozonu. Īpaši pateicoties Latvijas Bankas prezidenta uzburtajam kvēlajam sapnim par eirozonu 2014. gadā, cilvēkos rodas pārliecība, ka eirozona ir vienīgais nopietnais Latvijas eksistences mērķis. Eirozona ir tāda kā leiputrija, kurā, tiklīdz izsalkušais pavērs muti, tajā ielidos cepta paipala. Elle Latvijā iestāsies, tiklīdz Latviju 2014. gadā neuzņems eirozonā. Ir jāsasprindzina visi spēki, jāsamazina visas izmaksas, jāslēdz kaut vai visas skolas un slimnīcas un jāatslēdz elektrība pilsētām, jo ir taču lieli izdevumi, bet Latvijai jātiek eirozonā par katru cenu. Bet, kad būsim eirozonā, tad ikviens pat Vecslabadā un Ipiķos momentā kļūs miljonārs un varēs braukāt lepnā kabrioletā.

Stop! Eirozona nav un nedrīkst būt Latvijas valsts attīstības mērķis. Iestāšanās eirozonā drīkst būt tikai līdzeklis daudz nozīmīgāku un svarīgāku, nacionālu vai valstisku mērķu sasniegšanai.

Labi, pieņemsim, ka Parex afēras kulminācijas brīdī mūs, mazos nabadziņus, Eiropa pažēlotu un no 2009. gada 1. janvāra mēs tiktu uzņemti eirozonā. Kādi lēmumi būtu jāpieņem Latvijai šodien?

Šodien atklājas, ka dalība eirozonā nav tikai bezatbildīgu parādos iestigušu valsts svarīgāko amatpersonu risku glābšana. Dalība eirozonā ir arī liela atbildība. Dalība tik elitārā klubā nozīmē spēju un nepieciešamību samaksāt bezatbildīgu kluba biedru rēķinus. Lai nebankrotētu Grieķija, eirozonas valstīm bija jāatver savi maki un jāaizdod Grieķijai. Slovēnijas daļa Grieķijas palīdzības paketē ir vairāki simti miljonu eiro. Ja tikpat lielā proporcijā tiks sadalīti Spānijas, Portugāles un Īrijas glābšanai rezervētie 440 miljardi eiro, tad Slovēnijai nāksies aizdot nedisciplinētajām eirozonas valstīm teju vai miljardu eiro!!! Slovēnijai būs jāatsakās no savām attīstības iespējām, lai glābtu blēdīgus kluba biedrus no bankrota.

Ja Latvija pērn žēlastības kārtā tiktu uzņemta eirozonā, tad mums tagad būtu jādod nauda Grieķijas, Spānijas un citu blēžu glābšanai! Tikai Latvija joprojām bez Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas finanšu injekcijām nespēj nomaksāt savus rēķinus. Latvija visu 2010. gadu tērē un tērēs ievērojami vairāk nekā spēj iekasēt nodokļos. Pirmajos četros mēnešos mīnuss ir 400 miljoni eiro. Latvija nav tik bagāta, lai tagad vēl izdotu naudu Grieķijai vai Spānijai. Mēs eiro klubam esam pārāk lieli nabagi. Latvija vēl ilgi jo ilgi neko nespēs aizdot nedisciplinētajām eirozonas valstīm. Kamēr Latvija nespēj tā, vienā mirklī, aizdot miljardu eiro eirozonas glābšanai, mums nav ko darīt eiro klubā. Pilnvērtīgai dalībai eiro klubā mēs nebūsim gatavi 2014. gadā. Tādam nabagam, kāda Latvija būs pēc dažiem gadiem, nav vietas tik elitārā klubā! Tad, kad Latvija samaksās visus kredītus starptautiskajiem aizdevējiem un būs uzkrājusi lieku miljardu, kuru jebkurā brīdī varēs aizdot eirozonas kritušo glābšanai, tad – jā, tad Latvija būs gatava stāties eirozonā.

Tikai tas nenotiks 2014. gadā. Tāpēc nesasprindzinām spēkus, bet veidojam tādu ilgtermiņa politiku un izdevumu struktūru, lai Latvijas valsts spētu samaksāt savus rēķinus bez Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas finanšu injekcijām.

Autors: Juris Paiders / NRA.lv

Eiropas Komisijas ierosinājums vērtēt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu budžetus pirms to apstiprināšanas nacionālajos parlamentos ir apspriešanas vērts, vienlaikus rūpīgi izsverot šo iniciatīvu no dalībvalstu suverenitātes jautājuma viedokļa, norāda Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle.

“Uzskatu, ka Eiropas Komisijas vēlmei iepazīties ar dalībvalstu budžetiem vēl pirms to apstiprināšanas parlamentā ir savs loģisks pamatojums. Mēs visi redzam, cik negatīva ietekme uz eirozonas valstu un visas Eiropas Savienības ekonomiku bijusi atsevišķu dalībvalstu pieļautajiem pārmērīgajiem budžeta deficītiem. Šāds ierosinājums varētu kalpot par papildu instrumentu patlaban tik nepieciešamās fiskālās disciplīnas ievērošanai Eiropas Savienībā,” pauž V.Paegle.

Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja norāda, ka šo iniciatīvu nepieciešams rūpīgi izvērtēt arī no valstu suverenitātes viedokļa un, visticamākais, beigās tiks panākts gan Eiropas Komisijai, gan dalībvalstīm abpusēji izdevīgs kompromiss. “Ja šis ierosinājums atbildīs visas Eiropas Savienības interesēm, padarot to ekonomiski stabilāku un spējīgāku konkurēt globālajā tirgū, to varētu atbalstīt,” uzskata V.Paegle.

Eiropas lietu komisija piektdien, 14.maijā, apstiprināja Latvijas nacionālās pozīcijas ES Ekonomikas un finanšu ministru padomei. ES ministri 18.maijā Briselē cita starpā uzklausīs Eiropas Komisijas ziņojumu par pastiprinātiem ekonomikas koordinācijas plāniem, tostarp, dalībvalstu budžetu izvērtēšanu.

Komisijas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone sēdē vērsa uzmanību uz varbūtējām problēmām praktiski īstenot Eiropas Komisijas ieceri. “Nav nekādas garantijas, ka valdību apstiprinātos budžetos, kurus izvērtētu Eiropas Komisija, parlamenti pēc tam neveiktu grozījumus, kas budžeta deficītu palielinātu. Turklāt, kur Eiropas Komisija iegūtu papildu cilvēkresursus un finansējumu, lai vērtētu visu 27 dalībvalstu, tostarp lielo valstu, budžetus?” vaicāja K.Pētersone.

Pasaules finanšu tirgus tagad satricina jauna bēdu ieleja – Grieķija. Lai Latvija nebankrotētu, Valūtas fonda un Eiropas Komisijas kopējais aizdevumu apjoms bija 7 miljardi eiro. Grieķijas gadījumā nepieciešamais kredītu apjoms tuvākajiem trim gadiem ir kādas divdesmit reizes lielāks nekā Latvijas gadījumā. Grieķija ir daudz, daudz dziļākās problēmās nekā Latvijā.

Kā intervijā britu raidsabiedrībai BBC teica bijušais Argentīnas stingrās monetārās politikas kursa autors un bijušais Argentīnas ekonomikas ministrs Domingo Kavaljo, Grieķijas problēmu mērogi ir daudz lielāki par Argentīnas 2002. gada defolta apjomu.

Vispirms ir jāsaprot, ka Latvija ir neizdevusies Grieķija. 2004. gadā Latvijas valdība ievilka nesagatavotu valsti Eiropas Savienībā un pēc tam centās ievilkt Latviju eiro zonā, neīstenojot nepieciešamās reformas. Latvijas valdība vienkārši blefoja, truli un ne pārāk izteiksmīgi meloja Eiropas komisāriem. Savukārt pieklājīgie un labi audzinātie eiropieši izlikās, ka tic Latvijas vadības safabricētajiem skaitļiem par Latvijas augsto konkurētspēju un iespējām būt par Lisabonas līguma stratēģijas līderi inovācijās. Patiesībā kā ekonomiskā izaugsme tika pasniegta kredītu iztērēšana patēriņam. Kā IKP izaugsme tika demonstrēti nākotnes ienākumu tēriņi. Tādu ienākumu tēriņi, kuri bija vel jānopelna 2012. vai 2013. gadā. Latvijai šāds blefs neizdevās, un Latvijas ekonomika sagruva ar lielu blīkšķi. Savukārt Grieķijai 2001. gadā izdevās apmānīt Eiropas vadību, un Grieķija tika uzņemta eiro zonā ar nopietniem makroekonomiskiem defektiem. Šie defekti tika rūpīgi slēpti, bet EK gadiem ilgi nelikās ne zinis par Grieķijas problēmām un desmit gadus ļāva vienai valstij rakstīt fiktīvus ciparus statistikas pārskatos. Grieķijai blefs izdevās. Tāpēc tās finanšu caurums ir nevis 7 miljardi kā Latvijai, bet 140 miljardi vai pat 300 miljardi eiro.

Tagad Eiropai ir jāglābj Grieķija un jādemonstrē solidaritāte. Tikai kāpēc savu sašutumu par Grieķijas valdību avantūrām neslēpj Vācijas un Francijas valdības?

Kas cietīs vislielākos zaudējumus, ja Grieķija izsludinās valsts maksātnespēju (defoltu)?

Ja Grieķija to izdarīs tagad, tad galvenie cietēji būs lielās ASV bankas un ASV banku klienti, jo tie ir galvenie Grieķijas kreditori. ASV lielāko komercbanku eksperti īpaši apmācīja Grieķijas valdību, kā maldināt ar finanšu pārskatiem, kā noslēpt patiesos aizdevumu apmērus. ASV lielāko komercbanku eksperti par lielām komisijas maksām palīdzēja Grieķijas valdībai izvietot arvien jaunas un jaunas obligācijas starptautiskajos tirgos un vienlaikus spekulēja uz Grieķijas valsts bankrotu, lai, sākoties panikai, uzpirktu Grieķijas valdības obligācijas utt.

Plāns, kuru tagad piedāvā Eiropai, ir vienkāršs. Amerikāņu kredītus Grieķijas vietā garantēs un samaksās Vācijas, Francijas un pat Slovēnijas valdības. Galvenokārt Vācija uzņemsies visu risku par grieķu valdības un amerikāņu banku sastrādāto. Tieši šis apstāklis izraisīja lielu sašutumu Vācijā, jo vācieši nevēlas ar savu nodokļu naudu atbalstīt eiro afēristus.

Jāņem vērā, ka Grieķija jau nav vienīgais eiro zonas rūpju bērns. Nākamā pie zvana tiks kārta Portugāle, tai sekos Īrija, bet drīz uz valsts maksātnespējas pusi virzīsies arī Spānija. Spānijas mērogi (ceturtā eiro zonas ekonomika) jau spēj sagraut eiro valūtas sistēmu. Izskatās, ka, tā turpinot, eiro valūta apvelsies jeb zaudēs vērtību pret citam pasaules valūtām.

Šādas analīzes lasot, latvju ļaudis pārņem šausmas, jo bailēs no lata devalvācijas ieguldījumi ir pārdzīti eiro. Kas tad notiks? Vai latvju ļaužu izveidotie eiro krājumi pazudīs? Ja rīt dolārs maksās vienu eiro, tad viens eiro, kā bija, tā arī paliks viens eiro. Eiropas preces maksās tikpat kā līdz šim. Jau bija laiks, kad eiro bija lētāks par dolāru. Eiropa izturēja. 80% importa Latvijā ir eiro, tāpēc eiro apvelšanās mums ar lielām nepatikšanām nedraud. Tieši otrādi – daudz lētāks eiro dos lielākas priekšrocības gan eiro zonas, gan Latvijas eksportētājiem. Tieši tas var dot papildu grūdienu Latvijas eksporta izaugsmei un var palīdzēt ātrāk pārvarēt ekonomisko krīzi.

Autors: Juris Paiders / NRA.lv

Komisija ierosina pagarināt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas termiņu Lietuvai un Maltai. Lai gan Komisija secināja, ka abas minētās dalībvalstis ir rīkojušās efektīvi, pārmērīga budžeta deficīta novēršana iepriekš noteiktajos termiņos vairs nav uzskatāma par reāli iespējamu, ņemot vērā ekonomiskās situācijas ievērojamo pasliktināšanos. Tāpēc ir pamatoti termiņu pagarināt līdz 2011. gadam Maltai un līdz 2012. gadam Lietuvai.

„Esmu gandarīts, ka varam secināt, ka Malta, Lietuva, Ungārija un Latvija ir veikušas atbilstošus pasākumus pārmērīga budžeta deficīta novēršanai. Tomēr, tā kā kopš ieteikumu izdošanas ekonomiskā situācija Maltā un Lietuvā ir pasliktinājusies, ir pamatoti termiņu pagarināt par vienu gadu. Ungārija un Latvija, kas saņem īpašu maksājumu bilances atbalstu, šķiet, spēs samazināt savu budžeta deficītu zem 3 % robežvērtības noteiktajā termiņā, tomēr tām jāpastiprina centieni, lai to tiešām panāktu,” sacīja ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

Komisija 2009. gada pavasarī ierosināja uzsākt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Maltā, Lietuvā un Latvijā, pamatojoties uz to, ka 2008. gadā budžeta deficīts minētajās valstīs pārsniedza 3 %, un ieteica tām novērst pārmērīgo budžeta deficītu līdz attiecīgi 2010., 2011. un 2012. gadam. Attiecībā uz Ungāriju, kurā pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra tiek īstenota kopš 2004. gada, Komisija, ņemot vērā ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, ierosināja pārskatīt ieteikumu, nosakot jaunu termiņu līdz 2011. gadam. Padome 2009. gada jūlijā apstiprināja Komisijas ieteikumus visām četrām dalībvalstīm, par veikto darbību efektivitātes izvērtēšanas termiņu nosakot 2010. gada 7. janvāri.

Komisija secinājusi, ka Latvijas iestādes ir rīkojušās efektīvi. Jo īpaši tas attiecas uz izdevumu vispārēju samazinājumu atbilstoši plānotajam, kas ļauj prognozēt, ka 2009. gada deficīts būs tuvu 10 % no IKP, bet šo skaitli nepārsniegs. Saeimas 1. decembrī apstiprinātajam 2010. gada budžetam vajadzētu ļaut sasniegt 2010. gadam nosprausto budžeta deficīta mērķi 8,5 % apmērā no IKP. Turklāt finanšu sektora uzraudzība ir pietiekami nostiprināta. Attiecībā uz laiku pēc 2010. gada maksājumu bilances atbalsta programmas kontekstā jau ir paredzēti vairāki konsolidācijas pasākumi. Komisija turpinās rūpīgi uzraudzīt budžeta tendences Latvijā atbilstīgi Līgumam un Stabilitātes un izaugsmes paktam, kā arī maksājumu bilances atbalsta uzraudzības kontekstā.

Tuvākajās nedēļās Komisija izvērtēs, vai efektīvi ir rīkojusies Rumānija un Polija, attiecībā uz kurām Padome 2009. gada jūlijā arī pieņēma ieteikumus.

Kopumā 20 ES dalībvalstīs ir uzsākta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra. Padome 2009. gada decembrī 13 no šīm valstīm apstiprināja Komisijas ieteikumus, nosakot termiņus robežās no 2012. (Itālijai un Beļģijai) līdz 2014./2015. fiskālajam gadam, kuru laikā tām jānovērš pārmērīgais budžeta deficīts. Attiecībā uz Grieķiju Padome lēma, ka šī valsts nav efektīvi rīkojusies, lai novērstu pārmērīgo budžeta deficītu līdz 2010. gadam, proti, termiņam, par kuru tika panākta vienošanās 2009. gada sākumā.

ES vadītāji ir vienisprātis, ka vispārējai budžetu konsolidācijai vajadzētu sākties vēlākais 2011. gadā, kad sagaidāma izaugsmes atjaunošanās. Saskaņā ar Komisijas rudens prognozi paredzams, ka IKP izaugsme ES minētajā gadā sasniegs 1,6 % no IKP (1,5 % no IKP eirozonā).

Avots: www.bna.lv