Apkopotā informācija par likmēm, ar kādām kārtējo krīzes gadu uzsākušas dalībvalstis, rāda – Latvijā šogad noteiktā standartlikme ir devītā augstākā dalībvalstīs. Taču šis patēriņa nodoklis pēdējos gados tiek paaugstināts daudzās valstīs, dažās tas ir nemainīgi augsts daudzus gadus, ir arī valstis, kuras PVN variē katru gadu. Pasaules Banka nodokļu politiku globālo pārmaiņu laikā dēvē par lielāko izaicinājumu valdībām, raksta LV.LV.

Eiropas Padome janvārī panāca politisku vienošanos projektam, lai pārstrādāta Regulu Nr. 1777/2005, precizējot un pilnveidojot atsevišķus nosacījumus PVN direktīvu īstenošanai, lai nodrošinātu labāku atbilstību ES iekšējā tirgus mērķiem. PVN jautājumus ir apspriedusi arī Nodokļu politikas grupa. Īpaši izveidotā Eurofisc tīkla grupā šonedēļ tikušies dalībvalstu eksperti nodokļu izkrāpšanas apkarošanas jomā.

Pagājušā gada 1. decembrī Eiropas Komisija uzsāka sabiedrisko apspriešanos par to, kā nostiprināt un pilnveidot ES pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmu. Nodokļu komisārs Aļģirds Šemeta, aicinot veidot kopīgi turpmāko sistēmu, kas visiem būs izdevīgāka, uzsvēris: “Mums ir vajadzīga 21. gadsimta PVN sistēma – vienkārša, moderna un efektīva. PVN maksā iedzīvotāji, iekasē uzņēmumi, un tas ir liels ieņēmumu avots dalībvalstīs, tāpēc par šo nodokli interesējas visi.”

EK atsaucas uz pētījumiem, kas liecina: patēriņa nodokļi ir starp izaugsmei labvēlīgākajiem, un stabila PVN sistēma varētu palīdzēt Eiropas ekonomikai atkopties.

Minimālā standartlikme un plašs izvēles diapazons

PVN iekšzemes un ES noteikumu atšķirības rada problēmas vienotajā tirgū, jo apgrūtina uzņēmumus, kuri darbojas pāri robežām, kā arī pieļauj krāpšanos ar PVN, problēmu atzīst EK.

ES kopējie PVN ieņēmumi 2008. gadā bija aptuveni 862 miljardi eiro. PVN ieņēmumus veidoja 21,4% no valsts nodokļu ieņēmumiem ES dalībvalstīs, un tie ir galvenais ienākumu avots daudzu valstu budžetos. Nelielu daļu PVN dalībvalstis ieskaita ES budžetā. Pašlaik dalībvalstu ieguldījuma pamatlikme 0,3 procenti. Mazāk jāmaksā (uz laiku no 2007. līdz 2013. gadam) Austrijai – 0,225%, Vācijai – 0,15%, Nīderlandei un Zviedrijai – 0,1%.

Pagaidu sistēma

Eiropas Komisija pašreizējo PVN maksāšanas un iekasēšanas kārtību dēvē par pagaidu sistēmu, kas ar laiku pielāgojama vienotā tirgus vajadzībām un visās valstīs darbotos vienādi. Līdz vienprātībai arvien ir tālu. Tagad ir pēdējais laiks, lai risinātu neskaidrību par nākotni, pašreizējo, tā saukto pārejas, PVN sistēmu un izvēlētos stabilu un galīgu sistēmu, ņemot vērā visu ieinteresēto pušu viedokļus.

Eiropas Savienībā pastāv minimālā standarta PVN likme 15%, virs kuras dalībvalstis var brīvi noteikt un pārskatīt savas valsts likmes. Minimālā 15% likme noteikta 1992. gadā. ES noteikumi ļauj dalībvalstīm iespēju piemērot vienu vai divas samazinātas likmes ierobežotam preču sarakstam un pakalpojumiem, kas noteikti PVN direktīvas 3. pielikumā. Samazinātā likme nevar būt zemāka par 5 procentiem.

ES atļauj zemāku likmi piemērot pārtikas produktiem, medikamentiem, medicīnas iekārtām invalīdiem, periodiskiem izdevumiem, teātru, muzeju biļetēm un vēl virknei preču un pakalpojumu (piemēram, pasažieru un viņu bagāžas pārvadājumiem). Vēl ir arī iespēja piemērot īpaši pazeminātas likmes (zem 5%). Tas visu sistēmu sarežģī un ļauj vaļu likuma normu nepareizai interpretācijai, norāda nodokļu eksperti. PVN reformatoru mērķis ir pārskatīt spēkā esošo režīmu, lai samazinātu nodokļa iekasēšanas un atbilstības ievērošanas izmaksas, aizsargātos pret krāpšanu.

PVN sabiedriskajai apspriešanai piedāvātā informācija – Zaļā grāmata, kā arī tās pielikumi atrodami vietnē: http://ec.europa.eu/taxation_customs/index_en.htm Apspriešana notiks līdz 2011. gada 31. maijam. Pamatojoties uz saņemtajiem viedokļiem, EK 2011. gada beigās publicēs paziņojumu, kurā tiks izklāstītas prioritātes PVN sistēmas turpmākajai attīstībai.

Nebeidzamais stāsts par krāpšanu

Jebkurā nodokļu politikas analīzē PVN izkrāpšana tiek pieminēta kā neizbēgama sērga. Tās zelšanu veicinājusi arī demokrātija – brīva preču aprite ES un administratīvā sloga mazināšana uzņēmumiem pārrobežu darbībā. Precīzi izkrāptā PVN summa ir grūti aprēķināma, atzīst EK, tā gan ir miljardiem eiro apmērā, ES vidēji 12 procenti, atsevišķās dalībvalstīs virs 20 procentiem. Krāpšana PVN jomā attiecas ne tikai uz finanšu intereses dalībvalstīm un ES, tā ietekmē godīgus uzņēmumus, kas nespēj līdzvērtīgi konkurēt nozarēs, kurās PVN blēdības ir īpaši izplatītas. Krāpšanas apkarotāji iecerējuši beidzot izveidot sistēmu, lai novērstu visizplatītākās shēmas – PVN “karuseļus”, vienlaikus nodrošinot lielāku tiesisko noteiktību uzņēmumiem. Padomes 2010. gada 7. oktobra Regula (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā noteica izveidot Eurofisc tīklu, lai veicinātu un atvieglotu daudzpusēju sadarbību PVN krāpšanas apkarošanā, izveidojot tīklu ātrai informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm. Regulā paredzētie koordinācijas ierēdņi no dalībvalstīm piedalās kādā pašu izraudzītā Eurofisc darbības jomā. Eurofisc tīkla uzdevumos ir arī saskaņot datu apmaiņu un izveidot agrīnās brīdināšanas mehānismu, lai atklātu un novērstu krāpšanu.

Nodokļu un muitas savienības ģenerāldirektorāts LV.LV informēja, ka šonedēļ Eurofisc ietvaros sasaukta pirmā krāpšanas apkarošanas ekspertu operatīvā sanāksme.

Pasaulē vienkāršo nodokļu maksāšanu

Pasaules Bankas analītiskajā pētījumā par nodokļiem 2011. gadā nodokļu politika kvalificēta kā lielākais izaicinājums pēckrīzes laikā, kad valdības izšķiras par iespējami labāko scenāriju. Pētījumā aptvertas 183 valstis sešu gadu ilgā periodā.

Darba autori norāda, ka vadībām ir liela interese par pētījuma rezultātiem, jo tie ļauj izdarīt secinājumus, piemēram, ir noderīgs salīdzinājums ar saviem ģeogrāfiskajiem kaimiņiem. Nodokļi ir būtiski ne tikai ekonomikas, bet arī sociālās sfēras attīstībai, norāda starptautiskie analītiķi.

Pētījuma komentāros par tendencēm pasaulē secināts, ka nodokļu maksāšana kļūst vienkāršāka visā pasaulē. Piecos gados vidējā kopējā nodokļu likme pasaulē samazinājusies par 5,9 procentiem, vairāk nekā par vienu procentu ik gadu. Vislielākās pārmaiņas pēdējos gados piedzīvojuši nodokļi Centrālāzijā un Rietumeiropā, kur nodokļi vidēji samazinājušies par 3,1 procentu, prasību izpildei patērētais laiks – par 16 stundām un maksājumu skaits – par pieciem.

Taču zems kopējais nodokļu slogs ne vienmēr ir labākais modelis, norāda analītiķi. Jo ir svarīgi, ka nodokļi ir labi administrējami, lai nodrošinātu stabilu uzņēmējdarbības vidi, labu infrastruktūru un dzīves kvalitāti iedzīvotājiem.

Salīdzinot ar pasauli, darbaspēka nodokļi kopējā nodokļu slogā visaugstākie ir Eiropas Savienībā. Patēriņa nodokļiem (galvenokārt PVN) jāpatērē visvairāk laika, un tos nodokļu administrācija var ietekmēt visvairāk. Ik gadu uzņēmumiem nodokļu maksājumi vidēji jāveic 29 reizes. Šis apgrūtinājums ir ievērojami mazāks OECD valstīs (13,2 reizes), bet visaugstākais Eiropā (45,3 reizes), saskaitīts pasaules nodokļu pētnieku apkopotajā informācijā.

Eiropas Savienībā no 2000. līdz 2010. gadam nodokļu slogs pieaudzis vidēji par 3,13 procentiem no iekšzemes kopprodukta, rāda PriceWaterhouseCoopers 2010. gada pētījums. Vislielākais pieaugums bijis Rumānijā (13,49%), Slovākijā (13,07%), Lietuvā (10,22%), Latvijā (10,05%) un Igaunijā (9,25%). Tātad zemēs, kur nodokļu slogs knapi pārsniedz 30% no IKP. Taču par 2-3 procentiem tas pieaudzis arī Skandināvijas zemēs, kur nodokļu slogs ap 50 procentiem no IKP nodrošina visu gribētu labklājību.

PVN politika – nemitīgi mainīga

PVN maksājumos katrā ES valstī ir neskaitāmas variācijas zemo likmju piemērošanā. Laika gaitā mainās gan šīs likmes, gan obligātā standartlikme. Kā liecina EK apkopotie dati, Beļģijā pagājušā gadsimta 70. gados, kad vēl noteica arī paaugstināto likmi, tā bija 25% plus 8 procenti. Kopš 1992. gada standartlikme šajā valstī palielināta no 19,5% līdz 21 procentam. Vācija, vairākus gadus turējusies pie 15-16% PVN, 2007. gadā to paaugstināja līdz 19 procentiem. Zemā PVN valsts Kipra, kas savulaik noteica 5% likmi, bija spiesta pieņemt ES nosacījumus, taču noteica tikai obligāto minimumu – 15 procentus. Pakāpeniski vai arī tikai sākoties krīzei PVN ir paaugstinājusi Bulgārija, Čehija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Portugāle, Rumānija, Somija. Pāris gadus pamēģinājusi iztikt ar 20% likmi, pie 25% atgriezās Ungārija. Ar konsekvenci izceļas Polija (no 1993. gada PVN bija 22%, šogad vienu procentu krīzes saudzētie poļi tomēr pielika klāt). Zviedrija un Dānija 25% kā standartlikmi noteica 90. gadu sākumā, turklāt Dānijā nav samazinātās likmes. Luksemburga ar 15% PVN dzīvo, kopš ES to noteikusi kā minimālo pamatlikmi. Arī Austrija nav mainījusi savu izvēlēto standartu – 20% likmi.

PVN likmes ES valstīs no 2011. gada 1. janvāra

Avots: EK, Nodokļu un muitas savienība

Autors: Lidija Dārziņa / LV.LV

Līdz ar to Igaunija ir kļuvusi par eiro zonas 17.dalībvalsti, raksta NRA.lv

Līdzšinējo nacionālo valūtu kronu varēs izmantot maksājumiem divas nedēļas paralēli eiro, taču atlikums jāizdod eiro. Vēl pusgadu kronas varēs mainīt pret eiro bankās, bet centrālajā bankā kronas apmaiņai pret eiro pieņems neierobežotu laiku.

Kā rakstīts EK paziņojumā, eiro ieviešana Igaunijā norit veiksmīgi un nav vērojamas nopietnas problēmas nevienā finanšu iestādē. Jau ziņots, ka Igaunija uzaicinājumu iestāties eiro zonā saņēma pagājušā gada jūlijā, jo bija izpildījusi visus kritērijus eiro ieviešanai.

Māstrihtas līguma kritēriji paredz, ka valstī, kas pretendē uz dalību Eiropas Monetārajā savienībā, inflācija nedrīkst vairāk kā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo gada inflācijas rādītāju trijās ES dalībvalstīs ar viszemāko patēriņa cenu kāpumu. Eiro zonas kandidātvalstī budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet valsts parāds – 60% no IKP. Igaunija atbilst visiem šiem kritērijiem.

Pašlaik eiro zonā neietilpst 10 ES dalībvalstis – Bulgārija, Čehija, Dānija, Latvija, Lielbritānija, Lietuva, Polija, Rumānija, Ungārija un Zviedrija. Lielbritānija, Dānija un Zviedrija nevēlas ieviest eiro, bet pārējās valstis neatbilst eiro ieviešanas kritērijiem.

Pēc tam EK lems par efektīvākas PVN sistēmas izveidi. Diskusija par nodokļu harmonizēšanu un cīņu ar krāpniekiem Eiropas Savienībā (ES) ilgst gadiem, raksta LV.LV.

PVN Eiropas Savienībā ieviesa pirms vairāk nekā 40 gadiem. Tagad tirgus ir mainījies, arī tehnoloģiju ietekmē. PVN sistēmas komplicētības dēļ nodokļu maksātājiem un administrācijām rodas nevajadzīgas izmaksas un apgrūtinājumi, turklāt tiek kavēta iekšējā tirgus darbība. PVN sistēmai piemīt dažas vājības, kuru dēļ tā nespēj pretoties krāpšanai un nodokļa nemaksāšanai. Tāpēc PVN sistēma ir jāpārskata pašos pamatos, jauno iniciatīvu pamato EK.

PVN ir liels ieņēmumu avots dalībvalstīs (līdz 20% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem). Sagaidāms, ka tas kļūs vēl nozīmīgāks, jo recesija un sabiedrības novecošanās ietekmē citus ieņēmumu avotus. EK atsaucas uz ekonomikas pētījumiem, kuri liecina, ka patēriņa nodokļi ir starp izaugsmei labvēlīgākajiem, un stabila PVN sistēma varētu palīdzēt Eiropas ekonomikai atkopties.

Priekšlikumi Zaļajai grāmatai

Priekšlikumiem domāta Zaļā grāmatā par PVN nākotni, tajā jautājumi sagrupēti tematiski, taču apspriede nav ierobežota, var piedalīties ar idejām un viedokļiem, mudina EK. Dokumentā vaicāts, vai pašreizējā PVN sistēma ir radikāli jāpārskata un vai preces un pakalpojumi jāapliek ar nodokli izcelsmes dalībvalstī vai tajā valstī, kur tie tiek pārdoti. Zaļajā grāmatā apskatīti arī jautājumi, kas kļuvuši aktuāli. Piemēram, vai samazinātās PVN likmes joprojām ir vajadzīgas, vai atskaitījumu tiesības ir pietiekami neitrālas, vai sistēmu var labāk aizsargāt no krāpšanas gadījumiem un kā to izdarīt, kā samazināt birokrātismu darījumos ar PVN.

Zaļajā grāmatā apspriešanās dalībnieki aicināti arī paust viedokli, vai ir iespējams uzlabot PVN iekasēšanu, lai tiktu likvidēta ES patlaban konstatētā 100 miljardu eiro lielā PVN starpība (neiekasētais nodoklis), un kā to varētu izdarīt. Atbilžu iesniedzēji tiek mudināti nākt klajā ar jebkuru citu jautājumu, kas attiecas uz PVN nākotni.

Apspriešana notiks līdz 2011. gada 31. maijam. Pamatojoties uz saņemtajiem viedokļiem, EK 2011. gada beigās publicēs paziņojumu, kurā tiks izklāstītas prioritātes PVN sistēmas turpmākajai attīstībai. Informācija par Zaļo grāmatu, kā arī tās pielikumi atrodami: http://ec.europa.eu/taxation_customs/index_en.htm

PVN Latvijā

Nodokļa likmes nākamgad Latvijā būs lielākas. Pašreiz spēkā ir 21%, 0% un 10% likme.

Nodokļa 0% likmi piemēro preču un pakalpojumu eksportam, vēl virknei pārrobežu darījumos, piemēram, starptautiskajam pasažieru pārvadājumam, elektroenerģijas importam vai dabasgāzes importam, ja dabasgāze tiek piegādāta, izmantojot pārvades vai sadales sistēmu.

Nodokļa 10% likme ir medikamentu, medicīnisko ierīču piegādēm, zīdaiņiem domātajai pārtikai, sabiedriskā transporta pakalpojumiem iekšzemē, siltumenerģijas un elektroenerģijas piegādēm iedzīvotājiem un vēl virknei pakalpojumu. Nākamgad šo likmi paredzēts palielināt līdz 12%, elektroenerģijai – līdz 21% .

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem Latvijā šā gada 1. decembrī nodokļu maksātājos bija 83 610 ar PVN apliekamās personas. Šā gada oktobrī no pievienotās vērtības nodokļa iekasēti 80 912 600 lati, par 29,8% vairāk, nekā bija plānots, un par 37,6% vairāk nekā pagājušā gada oktobrī.

Latvijas valsts budžetā PVN ieņēmumi ir 27%. Šogad ieņēmumi no PVN plānoti 690,5 miljoni latu. Prognozes liecina, ka plāns tiks pārsniegts, nākamgad no PVN plānoti lielāki ieņēmumi.

“PricewaterhouseCoopers” pētījums (2010. gada septembris) par PVN tendencēm un valstu iekšzemes koopprodukta struktūru rāda, ka Latvijā PVN pienesums IKP ir 6,6%, tas ir mazāk nekā vidēji ES (6,9%). Visaugstākais šis rādītājs ir Beļģijā (11,5%) un Kiprā (11,3%), zemākais – Spānijā (5,3%) un Itālijā (5,9%).

PVN ES budžetā

ES budžeta ieņēmumos PVN ir būtisks resurss. Dalībvalstis maksā noteiktu procentu (0,3%) no dalībvalstu aprēķinātās t.s. harmonizētās pievienotās vērtības nodokļa bāzes – faktiskajiem PVN ieņēmumiem un novērtējuma, kas balstīts uz dalībvalsts PVN likumu atšķirībām no ES direktīvām, skaidrots Finanšu ministrijas mājaslapā.

Teorētiski no PVN ir atkarīga pareiza vienotā tirgus darbība un godīga konkurence visā ES. Tāpēc ES ir noteikusi minimālās un maksimālās PVN likmes, ko var noteikt dalībvalstis. Ir pieļaujami atbrīvojumi, ja valsts tos vēlas, piemēram, precēm un pakalpojumiem, kuri nekonkurē ar citas ES dalībvalsts precēm un pakalpojumiem, vai ikdienas nepieciešamības precēm, piemēram, pārtikai un zālēm.

PVN noteikumi un likmes ir pakārtotas ES principam, ka lēmumus par nodokļu jautājumiem var pieņemt tikai tad, ja visas valstis par to vienojušās vienbalsīgi.

Pārmaiņas virzās negribīgi

“Mēs vēlamies PVN likmju harmonizēšanu, lai neapgrūtinātu iekšējā tirgus funkcionēšanu.” Drīz būs trīs gadi, kopš šādu apņemšanos forumā par nākotnes nodokļu sistēmu, kas ietvertu gan modernu tehnoloģiju ieviešanu maksāšanā, gan nodokļa procedūru vienkāršošanu, paziņoja toreizējais EK nodokļu komisārs Lāslo Kovāčs.

Aktualitāti joprojām nav zaudējis arī ES konkurētspējas nodrošinājuma instruments – samazināt darbaspēka nodokļus. Un kā vienīgā alternatīva tam – lielāki patēriņa nodokļi, kāds ir PVN.

Ķelnes un Oksfordas universitāšu profesors Klements Fjūests(Clement Fuest) Briseles nodokļu forumā prezentēja pētījumu, parādot, kā Eiropas Savienībā kopš 1970. gada nodokļu slogs darbaspēkam pieaudzis no 28% līdz vairāk nekā 40% 2005. gadā. Galvenais iemesls kopējās nodokļa masas pieaugumam attiecībā pret IKP ir bijis izdevumu pieaugums sociālajai labklājībai. Viņš uzskata, ka vienīgā alternatīva augstiem nodokļiem darbaspēkam ir augstāki nodokļi patēriņam. Tas mazinātu arī atkarību no demogrāfiskās situācijas, jo patēriņš izkliedējas līdzīgāk visos cilvēka dzīves posmos atšķirībā no darba ienākumiem. Tiesa, PVN paaugstināšana ir izdevīgāka jaunākajām paaudzēm. Eksperts brīdināja arī no zaudējumiem, proti, augstāks PVN pazemina cenu līmeni, jo samazina pieprasījumu, un PVN ir pakļauts neizkontrolējamai krāpšanai.

Pret PVN krāpniekiem

Eiropas vadības institūcijas bieži vien saistībā ar PVN min gan izkrāptās summas (ik gadu miljardos eiro), gan apņemšanos tam reiz darīt galu. Šovasar Eiropas Padomē tika nolemts veidot nodokļu policiju Eurofisc – nacionālo nodokļu administrāciju iestāžu tīklu, kam ES jācīnās pret PVN nemaksāšanu un krāpšanos ar PVN maksājumiem, tai skaitā “karuseļshēmām”.

Viens no daudzajiem dokumentiem ir šoruden Eiropas Padomē pieņemtā valdību pārstāvju deklarācija par Eurofisc tīklu. Tajā noteikts, ka dalībvalstu Eurofisc koordinācijas ierēdņus izraudzīsies no nodokļu krāpšanas apkarošanas speciālistu vidus. Šie ierēdņi virzīs savas dalībvalsts informācijas apmaiņu darbības jomās, kurās tie piedalās, un pētīs, analizēs un izplatīs pieredzi attiecībā uz dažādiem krāpšanas veidiem, valstu riska analīzi un riska jomām, kā arī citu atbilstīgu informāciju, kas attiecas uz krāpšanu PVN jomā.

Koordinācijas ierēdņi tiksies Eurofisc grupā, kuras sanāksmēs piedalīsies arī EK pārstāvji, izņemot gadījumos, kad izskatīs jautājumus, kuri saistīti ar konkrēti identificējamiem nodokļu maksātājiem.

Autors: Lidija Dārziņa / LV.LV

Taču, caurlūkojot citus mūsu valstij sagaidāmos vitālos rādītājus, cerīgums samazinās, vismaz ar šodienas acīm raugoties. Jo bezdarbs saruks lēni un iedzīvotāju skaits turpinās samazināties. Latvijas nodrošinājums – eksports – būs atkarīgs no tā, vai līdz ar Vāciju spēs piecelties kājās arī pārējā Eiropa, raksta LV.LV.

EK prognozē, ka 2010.-2011. gadā IKP Savienībā palielināsies par aptuveni 1,75% un 2012. gadā – par apmēram 2%.

Dažus uzlabojumus EK saskata fiskālajā jomā – apmēram pusē no ES valstīm šogad paredzams mazāks valsts budžeta deficīts nekā 2009. gadā. Stimulēšanas pasākumiem beidzoties un konsolidācijas posmam nostiprinoties, nākamajā gadā 24 dalībvalstīs deficīts samazināsies.

Turpmākajos divos gados gan ES, gan eirozonā paredzama salīdzinoši zema patēriņa cenu inflācija – vidēji 2%, un 2012. gadā tā samazināsies līdz aptuveni 1,75% (eirozonā 2011.-2012. gadā gaidāms 1,75% līmenis). Sagaidāms, ka ekonomikā vēl jūtamā stagnācija, kā arī diezgan mazais algu pieaugums turpinās ierobežot inflāciju, neskatoties uz nedaudz augstākām preču cenām un pieaugošajiem netiešajiem nodokļiem un administratīvi regulējamajām cenām dažās dalībvalstīs.

Prognozētāji atzīst: nenoteiktība joprojām ir liela un riski ES izaugsmes perspektīvai ir ievērojami, turklāt attīstība dalībvalstīs joprojām būs nevienmērīga. IKP pieauguma un iekšējā pieprasījuma līdzsvarošana un sekojoša rosības pārvietošanās no Vācijas arī uz citām dalībvalstīm gan varot notikt lielākā mērā, nekā šobrīd paredzēts. Politikas pasākumi, kas risina lielo budžeta deficīta un parāda problēmu, tirgus bažu kliedēšanā arī var izrādīties efektīvāki, nekā cerēts, kā arī veicināt uzticēšanos starp uzņēmējiem un patērētājiem. Taču nevar izslēgt, ka ārējais pieprasījums var būt mazāks, nekā prognozēts, bet fiskālā konsolidācija varētu negatīvāk, nekā gaidīts, ietekmēt attiecīgo valstu iekšzemes patēriņu, atzīst EK.

Latvijas ekonomika brīvāk elpos, ja atdzīvosies pasaule

Komisijas pārskatā prognozētāji atzīst, ka Latvijas ekonomika atžirgst ātrāk, nekā varējis sagaidīt. Latvijas IKP šogad būs sarucis vairs tikai par 0,4%. Kā viens no pamatojumiem tiek minēts arvien pieaugošais eksports, kura būtisku pieaugumu sekmēja tirgus atdzīvošanās pasaulē un galvenokārt spēcīgs pieprasījums visās lielākajās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs. Eksporta pozitīvos radītājus veicina arī darbaspēka izmaksu kritums. Lai gan Latvijā šā gada pirmajā pusē saglabājās vājš iekšzemes pieprasījums, eksporta uzlabojums trešajā ceturksnī ietekmēja patēriņa un investīciju rādītājus, norāda pārskata autori. EK uzsver, ka daudzi uz eksportu orientētie Latvijas uzņēmumi gatavojas modernizēt ražošanas jaudas, un sagaidāms, ka pieprasījums pēc investīcijām nākamgad būtiski palielināsies, ko veicinās labvēlīgāki nosacījumi banku sektorā.

Nākamgad Latvijai tiek prognozēts ekonomikas pieaugums par 3,3%, vēl pēc viena gada pieauguma temps palielināsies līdz 4%.

Analizējot Lietuvas ekonomiku, EK secina, ka arī šajā Baltijas valstī notiek atveseļošanās, Lietuvas IKP šogad pieaugs par 0,4%, taču nākamajiem diviem gadiem pieauguma tempi ir prognozēti nedaudz pieticīgāki nekā Latvijai, nākamgad – par 2,8% un 2012. gadā – par 3,2%. Igaunijā šogad tiek lēsts 2,4% IKP palielinājums,

nākamgad – par 4,4% un 2012. gadā – par 3,5%.

Bezdarbs atkāpjas lēni un ar brīdinājuma signāliem

Norises darba tirgū parasti atpaliek no IKP izmaiņām par pusgadu vai vairāk, – ar šādu pieļāvumu EK prognožu autori, šķiet, ir nedaudz pašpārliecināti krīzes un bezdarba kā tās seku korelācijas aplēsēs. Situācija ES darba tirgū jau sākot stabilizēties, un aplūkotajā nākamo divu gadu periodā Eiropas Komisija prognozē nelielu uzlabojumu: 2011. gadā ES gaidāms nodarbinātības pieaugums par gandrīz 0,5% un 2012. gadā par aptuveni 0,75%, bezdarba līmenis pakāpeniski samazināsies no aptuveni 9,5% šogad līdz aptuveni 9% līdz 2012. gadam. Tie ir vidējie rādītāji, taču atšķirības ES esot milzīgas, no 4-5% bezdarba līmeņa Nīderlandē un Austrijā līdz 17-20% Spānijā un Baltijas valstīs.

Latvijā darba tirgus nosacījumi labāki nekļūst. Pēdējā laika satricinājumi darba tirgū atstās ilgstošas sekas uz izaugsmi un sociālo politiku, jo ir nepieciešamas būtiskas strukturālas korekcijas, lai tiktu galā ar nepilnībām ekonomikā, norāda EK. Latvijas ekonomikas atveseļošanās gan veicinās jaunu darba vietu izveidošanu, taču šo procesu lielā mērā ierobežos tas, ka eksportam strādājošie uzņēmumi rūpējas par darba ražīguma paaugstināšanu, lai saglabātu konkurētspēju.

Sagaidāms, ka bezdarba līmenis Latvijā samazināsies par 1,5 procentpunktiem gadā, taču, lai atgūtu 2008. un 2009. gadā zaudētās darba vietas, varētu būt nepieciešams ilgs laiks – tas varētu izdoties tikai pēc 2015. gada, teikts EK pārskatā.

Latvijā bezdarba līmenis šogad būs 19,3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Pēc EK analītiķu aplēsēm, nākamgad bezdarba līmenis Latvijā samazināsies līdz 17,7% un 2012.gadā – līdz 16,2%.

Vērā ņemami bezdarbs nemazināsies arī abās pārējās Baltijas valstīs. Lietuvā bezdarbs šogad sasniegs 17,8%, nākamajā un aiznākamajā gadā samazināsies attiecīgi līdz 16,9% un 15,1%. Igaunijā, kur bezdarbs šogad gaidāms 17,5% līmenī, 2011. un 2012. gadā tas saruks attiecīgi līdz 15,1% un 13,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Arī “Eurostat” dati apliecina: Latvijā oktobrī saglabājās otrs augstākais bezdarba līmenis ES valstīs – 19,4% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Vēl augstāks bezdarba līmenis oktobrī fiksēts Spānijā (20,7%). Trešais un ceturtais augstākais bezdarba rādītājs reģistrēts attiecīgi Lietuvā (18,4%) un Igaunijā (16,2%).

Situācijas svārstīgumu pastiprina it kā negaidītas negatīvas situācijas. Piemēram, Austrijā, kura EK prognožu ziņojumā minēta kā viena no divām valstīm ar viszemāko bezdarba līmeni, novembrī bezdarbs pieaudzis līdz 6,7% pretstatā 6,2% oktobrī, šonedēļ informējusi Austrijas Darba ministrija, vēsta BNS.

Salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri bezdarba līmenis samazinājās astoņās bloka valstīs, bet 19 valstīs palielinājās. Gada laikā bezdarbs visstraujāk sarucis Vācijā, Maltā, Zviedrijā un Somijā, visbūtiskāk pieaudzis Lietuvā, Grieķijā un Latvijā.

Pašlaik Eiropas Savienībā bez darba ir 23,151 miljons ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.

Saskaņā ar ES prognozi nākamgad nodarbinātība turpinās samazināties piecās valstīs – Īrijā, Grieķijā, Spānijā, Portugālē un Slovēnijā. 2012. gadā mīnus zīmi prognozētāji ielikuši vairs tikai Portugālei.

Latvija pamazām kļūs neapdzīvota?

ES septiņās valstīs ir šogad samazinājies iedzīvotāju skaits, un Latvija ir to četru valstu vidū, kurās šogad tas noticis visstraujāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu: Lietuvā – par 1,4%, bet par pusprocentu Latvijā, Slovēnijā un Bulgārijā. Šāda tendence un ar līdzīgu samazinājuma procentu ik gadu Latvijai jau ir otro gadu desmitu, un tāda pati tiek prognozēta arī nākamajos divos. Atšķirībā no Igaunijas, kurā paredzams iedzīvotāju skaita pieaugums.

Svētdien pēc konsultācijām ar starptautiskajiem aizdevējiem – Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju – premjera Valda Dombrovska vadītā sarunu grupa panāca vienošanos par nākamā gada valsts budžeta konsolidācijas apjomu, raksta Apollo.lv

Saskaņā ar vienošanos, 2011. gada valsts budžeta konsolidācijas apjoms būs 280 miljoni latu. Turpmākajā sarunu gaitā valdībai un starptautiskajiem aizdevējiem vēl jāvienojas par konsolidācijas pasākumiem.

Dombrovskis uzsver, ka iepriekš paustās prognozes par trešā ceturkšņa makroekonomisko rādītāju pozitīvo ietekmi uz konsolidācijas apjomu ir attaisnojušās: «Valdībai lemjot par konkrētiem budžeta konsolidācijas pasākumiem, lielu uzmanību būs jāpievērš tam, lai uzņēmējdarbība iegūtu izaugsmes un turpmākas attīstības iespējas. Tas ir nozīmīgi mūsu valsts turpmākai izaugsmei un pilnīgai krīzes pārvarēšanai.»

«Intensīvu diskusiju un konsultāciju rezultātā mēs esam panākuši vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, ka budžeta konsolidācijas apjoms būs mazāks nekā tas tika prognozēts iepriekš. Ņemot vērā Latvijas ekonomikas ātrāku atveseļošanos, mēs pārliecinājām mūsu partnerus, ka nākama gada budžeta konsolidācijas būs 280 miljonu latu apmēra, nevis vairāk,» norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Tāpat tika panākta vienošanos par Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2011.–2013. gadam. Ņemot vērā aktuālos šā gada trešā ceturkšņa IKP pieauguma rādītājus (pieaugums par 2,7% pret 2009. gada attiecīgo periodu), 2010. gadam FM prognozē IKP samazinājumu par 0,4%, 2011. gadam pieaugumu par 3,3%, 2012.gadam – pieaugumu par 4% un 2013.gadam – pieaugumu par 3,9%.

Saskaņā ar Ministru kabinetā (MK) jau apstiprināto budžeta pieņemšanas grafiku, iesaistot valdības sociālos un sadarbības partnerus, valdība turpina darbu pie valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas. Plānots, ka 16. novembra ārkārtas sēdē, valdība skatīs budžeta konsolidācijas pasākumus.

Eiropas Komisijas novērtējumā atsevišķām kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm joprojām tiek aizrādīts par nedemokrātiskumu, korupciju, sliktu pārvaldību un nepieciešamību ieviest tirgus ekonomikas principus.

Eiropas Komisija 9. novembrī pieņēma paplašināšanās dokumentu kopumu, kurā ietverts ikgadējais novērtējums par Eiropas Savienības paplašināšanās programmu. Dokumentu kopumā ir izklāstīta pašreizējā situācija paplašināšanās procesos, turpmākie uzdevumi un Rietumbalkānu valstu, Turcijas un Īslandes perspektīvas, raksta LV.LV

Komisija ierosina piešķirt Melnkalnei kandidātvalsts statusu un iesaka ar šo valsti, kā arī ar Albāniju uzsākt pievienošanās sarunas, tiklīdz tās būs īstenojušas atzinumos noteiktās galvenās prioritātes, informē EK pārstāvniecība Latvijā.

“Paplašināšanās politika ļauj ES stāties pretim problēmām, kas skar mainīgo un daudzpolāro pasauli, kurā mums jāturpina uz vērtībām balstītās sistēmas projicēšana ārpus ES robežām. Savienībai, kuras uzdevums ir atjaunot sadarbību starp bijušajiem sāncenšiem, vienlaikus saglabājot augstākos standartus cilvēktiesību jomā, būs ietekmīga un diplomātiska vara, kas nepieciešama, lai veidotu apkārtējo pasauli, nevis lai pasaule veidotu Savienību,” izteicies ES paplašināšanās komisārs Štefans Fīle.

Saskaņā ar EK ziņoto, Horvātija ir uzsākusi pievienošanās sarunu noslēguma posmu, un sarunas ar Turciju virzās uz priekšu, lai gan tas notiekot lēni. Ir uzsāktas pievienošanās sarunas ar Īslandi, un tiek izskatīts Serbijas pieteikums dalībai ES. Komisija ir iesniegusi atzinumus par Albānijas un Melnkalnes pieteikumiem dalībai ES. Komisija atjaunoja tās 2009. gada ieteikumu par pievienošanās sarunu uzsākšanu ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un vēlreiz apstiprināja Eiropas perspektīvu attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu, kā arī Kosovu.

Paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs veiktās reformas jau rada konkrētas priekšrocības to iedzīvotājiem, norāda EK. Albānijas un Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotāji drīz varēs ceļot uz ES bez vīzām. Serbija, Melnkalne un Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika jau kopš pagājušā gada izmanto bezvīzu ceļošanas priekšrocības. Ar paplašināšanos saistītajā reģionā tiek stabilizēta tautsaimniecība, neraugoties uz globālo krīzi; cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzība tuvinās ES līmenim, un reģionālajā sadarbībā ir panākts ievērojams progress.

Lai pilnībā sagatavotos dalībai ES, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm ir jāveic vērienīgas reformas. Joprojām nav atrisināti vairāki jautājumi, no kuriem svarīgākie ir saistīti ar labu pārvaldību, tiesiskumu un vārda brīvību.

Atsevišķu valstu darba kārtībā ir ļoti smagi jautājumi. Piemēram, Vispārējo lietu padome 25. oktobrī lūdza Komisiju sniegt atzinumu, izvērtējot Serbijas pieteikumu par pievienošanos ES. Kā paskaidrots Eiropas Padomes izklāstā, Serbijas virzība uz dalību ES joprojām būs atkarīga no pilnīgas sadarbības ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai. Ministri ir apstiprinājuši, ka Rietumbalkānu nākotne ir cieši saistīta ar Eiropas Savienību, taču vienlaikus aicināja īstenot konstruktīvu pieeju reģionālajā sadarbībā un panākt progresu Serbijas un Kosovas dialoga procesā.

Eiropas Padome iepriekš ir norādījusi: katras valsts virzība uz pievienošanos ES ir atkarīga no tās individuālajiem centieniem izpildīt konkrētu prasību kopumu, ko dēvē par Kopenhāgenas kritērijiem, starp tiem ir, piemēram, stabilas demokrātijas institūcijas un funkcionējoša tirgus ekonomika.

Turcijas prezidents: mēs esam ES vajadzīgi

Starptautiskais varas līdzsvars pārvietojas uz Austrumiem, tāpēc ES, ja tā grib saglabāt savu lomu globālajā politikā, ir jāuzņem Turcija, Turcijas prezidents Abdullahs Gils paziņoja dienu pirms ES progresa ziņojuma publicēšanas, kad jau bija zināms, ka Turcija tiks kritizēta par to, ka nav īstenojusi reformas tādās jomās kā plašsaziņas līdzekļu brīvība, vēsta BNS/AFP.

“Ņemot vērā faktu, ka starptautiskajam varas līdzsvaram ir tendence pārvietoties Austrumu un Āzijas virzienā, Eiropas Savienībai tiešām ir stratēģiska nepieciešamība pēc Turcijas kā dalībvalsts,” norādījis A. Gils, jo, viņaprāt, “ir skumji vērot, ka daži Eiropas līderi pienācīgi nesaskata pasaules nākotni 20, 50, 70 gadu laikā. Šis tuvredzīgais redzējums ir ievērojams traucēklis idejai par ES kā globālu spēlētāju, kas spētu uzņemties lielāku atbildību politiskos un drošības jautājumos, papildinot savu ekonomisko ietekmi.”

Turcija uzskata, ka tai kā mērenai musulmaņu valstij ir svarīga nozīme ES enerģētiskās drošības un ārpolitikas ambīcijās. Tā arī uzsver, ka ES būtu izdevīga Turcijas strauji augošā ekonomika un gados jauns iedzīvotāju sastāvs. Turcijas prezidents arī paudis, ka dažas ES valstis rada “mākslīgas problēmas” Turcijas uzņemšanas sarunās ar ES, tomēr Turcija neatteiksies no šo sarunu turpināšanas. Dažas ES dalībvalstis uzskata, ka musulmaņu valsts Turcija ir pārāk atšķirīga no ES kultūras ziņā un pārāk trūcīga, lai tiktu uzņemta.

UZZIŅAI

ES kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis

Horvātija. Dalības pieteikumu iesniedza 2003. gadā. Provizoriski ir slēgtas 25 no 35 pievienošanās sarunu sadaļām. Pievienošanās sarunas ir nobeiguma posmā un tiks noslēgtas, tiklīdz Horvātija izpildīs atlikušos noslēguma kritērijus, jo īpaši tiesu iestāžu un pamattiesību jomā.

Turcija. Dalības pieteikumu iesniedza 1987. gadā. Ir atvērtas 13 pievienošanās sarunu sadaļas, un viena sadaļa ir provizoriski slēgta. Lai valsts varētu straujāk virzīt uz priekšu pievienošanās sarunas, nepieciešams pilnībā īstenot pienākumus, kas noteikti saskaņā ar Muitas savienību, un normalizēt attiecības ar Kipru.

Īslande. Dalības pieteikumu iesniedza 2009. gadā un pievienošanās sarunas uzsāka 2010. gada jūlijā. Drīz tiks uzsākta pārbaudes procedūra. Tā kā Īslande ir Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) locekle un Šengenas zonas dalībniece, liela daļa tās tiesību aktu jau ir pielāgota ES tiesību aktiem.

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika. Dalības pieteikumu iesniedza 2004. gadā. Valsts turpina apmierinoši īstenot politiskos kritērijus, un Komisija atjaunoja tās 2009. gada ieteikumu par pievienošanās sarunu uzsākšanu. Lai uzsāktu sarunas, ir nepieciešams dalībvalstu vienbalsīgs lēmums, tāpēc būtiski ir vienoties un kopīgi atrisināt valsts nosaukuma problēmu.

Melnkalne. Dalības pieteikumu iesniedza 2008. gadā. Komisija ierosinājusi Melnkalnei piešķirt kandidātvalsts statusu un uzsākt pievienošanās sarunas, ja tiks panākts progress vairākās būtiskās jomās.

Albānija. Dalības pieteikumu iesniedza 2009. gadā. Komisija ierosinājusi uzsākt pievienošanās sarunas, ja tiks panākts progress vairākās būtiskās jomās.

Serbija. Dalības pieteikumu iesniedza 2009. gadā. Vispārējo lietu padome 2010. gada 25. oktobrī Serbijas pieteikumu iesniedza Komisijai atzinuma sagatavošanai.

Bosnija un Hercegovina. Nav iesniegusi pieteikumu dalībai ES. Politisko līderu vienota redzējuma trūkums par valsts virzību turpina bloķēt galvenās reformas un turpmāku progresu ES virzienā.

Kosova. Nav iesniegusi pieteikumu dalībai ES. ES atbalsta Kosovas centienus īstenot Eiropas perspektīvu, un janvārī tā uzsāka dialogu par stabilizācijas un asociācijas procesu. Komisija veicinās Kosovas dalību attiecīgajās Savienības programmās.

Autors: Lidija Dārziņa / LV.LV

Pagājušajā gadā šī summa bija 99 miljoni eiro, bet aizpagājušajā gadā 340 miljoni eiro.

Dačans Čološs, lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs, teica: “Augsta līmeņa ekspertu grupā, kas tika izveidota, lai izvērtētu tirgus krīzi, mēs rūpīgi izanalizējām situāciju, un es esmu optimistiski noskaņots, ka priekšlikumi, kurus iesniegšu decembrī, ļaus piena ražotājiem labāk pielāgoties tirgus attīstībai un nodrošinās stabilāku vidi, jo kvotu režīms beigsies 2015. gadā.”

Kopā minētās trīs dalībvalstis pārsniegušas kvotas par 70 000 tonnām. Nīderlande un Dānija pārsniedza savu “piegādes” kvotu par 0,4 % un Kipra par 0,3 %, veidojot soda naudu attiecīgi 13,03 miljonu eiro, 5,68 miljonu eiro un 125 000 eiro apmērā. Nīderlande ir arī pārsniegusi kvotu tiešai tirdzniecībai par aptuveni 2 268 tonnām, kas radīja papildu nodevu par tiešo tirdzniecību 631 000 eiro apmērā.

Pamatojoties uz dalībvalstu gada deklarācijām, visas pārējās 24 dalībvalstis savas kvotas nav pārsniegušas. Lai gan ar lēmumiem 2008. gadā ražošanas apjoms 2009./2010. gadā tika ievērojami palielināts, piegādes palielinājums tika reģistrēts tikai 10 dalībvalstīs (Beļģijā, Bulgārijā, Dānijā, Vācijā, Spānijā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Austrijā un Somijā). Faktiski, kopējā piegāde samazinājās par 0,6 %, atspoguļojot sarežģīto tirgus situāciju, un samazinājums par vairāk nekā 2 % bija 11 dalībvalstīs (Čehijā, Igaunijā, Īrijā, Grieķijā, Francijā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Rumānijā, Slovākijā un Zviedrijā). Pēc tauku satura korekcijas piegāde 15 dalībvalstīs (Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Īrijā, Grieķijā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Maltā, Rumānijā, Slovēnijā, Slovākijā, Somijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē) bija vismaz 10 % mazāka nekā valsts kvota.

Autors: bizness.lv

Ministrs sarunā ar augsto Eiropas Komisijas amatpersonu uzsvēra nepieciešamību pēc iespējas ātrāk panākt vienošanos ar Krieviju par tās koksnes eksporta nodevu pazemināšanu.

„Atbilstoši aktuālākajiem statistikas datiem, koka un koka izstrādājumu eksports veido lauvas tiesu kopējā eksporta kāpumā. Lai kokrūpniecības nozare varētu sekmīgi attīstīties ilgtermiņā, tai nepieciešams nodrošināt resursu pieejamību. Krievijas koksnes eksporta nodevu pazemināšana ir būtiska Latvijas ekonomisko interešu ievērošanā, tādēļ aicināju Eiropas Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorāta vadītāju Eiropas Savienības un Krievijas sarunās pievērst šim jautājumam īpašu uzmanību,” atzina A.Kampars.

Tikšanās laikā tika pārrunāti arī citi ārējās tirdzniecības politikas procesos būtiskie jautājumi, īpašu uzmanību veltot tirdzniecības attiecību stiprināšanai ar Latvijas galvenajiem tirdzniecības partneriem trešajās valstīs. Sarunās zīmīga loma tika pievērsta tādām valstīm kā Krievija, Baltkrievija un Kazahstāna, jo īpaši ņemot vērā to kopīgi īstenoto muitas ūnijas projektu un tā ietekmi uz Latvijas eksportētājiem, kā arī šo valstu integrāciju globālajā tirdzniecības sistēmā (iestāšanās procesus Pasaules Tirdzniecības organizācijā) un nepieciešamību padziļināt divpusējās ekonomiskās attiecības ar Eiropas Savienību.

Tāpat sarunās uzmanība tika veltīta arī ES divpusējās tirdzniecības sarunām ar Ukrainu, Japānu, Indiju un gaidāmo ES-Korejas Brīvās tirdzniecības līguma parakstīšanu un stāšanos spēkā. Tika pārrunāti arī citi ar ārējo tirdzniecību saistīti jautājumi.

Kā zināms 27.-28.septembrī darba vizītē Rīgā atrodas EK Tirdzniecības ģenerāldirektorāta vadītājs D.O”Salivans, lai klātienē tiktos ar Latvijas nozaru pārstāvjiem, t.sk., Latvijas darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācija pārstāvjiem un pārrunātu Latvijai aktuālus ārējās tirdzniecības politikas jautājumus Eiropas Savienības nākotnes tirdzniecības politikas ietvaros.

Šodien, 28.septembrī Rīgas Tehniskajā universitātē D.O”Salivans uzstājās ar lekciju, par ES Tirdzniecības politikas aspektiem.

Autors: bizness.lv

SVF un EK eksperti negatavos arī nekādu atskaiti, ne ziņojumu par šīs misijas rezultātiem Latvijas valdībai. Savukārt Latvija ir informējusi aizdevējus par aktuālo makroekonomisko situāciju, atjaunotajām prognozēm, šā gada budžeta izpildi, nākamā gada valsts budžeta gatavošanas darbiem un citām aktualitātēm, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace.

Starptautiskā aizdevuma programmas partneru tehniskā misija Latvijā ilga nedēļu.

Jau ziņots, ka pašreizējās Finanšu ministrijas (FM) prognozes liecina, ka 2011.gadā Latvijas ekonomika varētu pieaugt par 3,3%, bet inflācija būt 0,9% līmenī. FM uzsver, ka ekonomika uzrāda pozitīvas attīstības tendences, kas liecina, ka krīzes seku pārvarēšana ir sākusies, tomēr pagaidām situācija saglabājas neskaidra un ļoti būtiski būs trešā ceturkšņa rādītāji.

Nākamā gada valsts budžeta aplēses un samazinājumi vēl ir neskaidri, tomēr FM jau vairāk kārt uzsvērusi, ka visi nepieciešamie darbi tiks veikti un nepieciešamā informācija iesniegta jaunajai valdībai.

Autors: NRA.lv

Pašlaik Latvijā lauksaimniecības un meža zemes līdz 2011.gada 1.maijam drīkst pirkt tikai tie Eiropas Savienības (ES) pilsoņi, kas vēlas veikt uzņēmējdarbību Latvijā kā pašnodarbinātie zemnieki un vismaz trīs gadus nepārtraukti dzīvo Latvijā, kā arī vismaz trīs gadus pēc kārtas Latvijā aktīvi nodarbojušies ar lauksaimniecību. Latvija vēlas šo periodu pagarināt vēl par trim gadiem. Tikšanās dalībnieki vienojās, ka Lietuva un Igaunija atbalstīs Latvijas lūgumu EK pagarināt noteikto pārejas periodu lauksaimniecības un meža zemju pārdošanai ar ierobežojumiem ES dalībvalstu fiziskām un juridiskām personām.

Zemkopības ministrs arī kolēģiem skaidroja, kā Latvijā tiek veicināta nepastrādātu zemju apsaimniekošana, norādot, ka ir veikti grozījumi atbilstošajā likumdošanā. Līdz ar to jau šogad neapstrādātai lauksaimniecībā izmantojamai zemei, kuras platība ir lielāka par 1 hektāru, tiek piemērota nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme 1,5%, kas kopā ar nekustamā īpašuma nodokļa pamata likmi veidos 3% no tā kadastrālās vērtības. Šīs papildlikmes piemērošana neapstrādātai lauksaimniecībā izmantojamai zemei pašvaldībām ir obligāta ar iespēju piemērot nodokļa atlaides. Tālab lauksaimniecībā izmantojamās neapstrādātās zemes īpašnieki meklēs risinājumus, piemēram, to iznomās vai arī pārdos tiem, kas ir ieinteresēti to apsaimniekot.

Lietuvas lauksaimniecības ministrs norādīja, ka Lietuva ir ieinteresēta veikt līdzīgas izmaiņas likumdošanā un Lietuvas speciālisti labprāt dotos pieredzes apmaiņā uz Latviju, lai iepazītos ar šādu likuma grozījumu darbību praksē.

Sanāksmē arī tika pārrunātas iespējas koalīcijas veidošanai, lai prasība Eiropas Komisijai pārskatīt, izlīdzināt un līdzvērtīgi sadalīt starp dalībvalstīm tiešmaksājumus risinātos veiksmīgi.

Vizītes noslēgumā J.Dūklavs, K.Starkēvičš un Igaunijas amatpersonas apmeklēja zemnieku saimniecību, kurā notiek pilns piena pārstrādes cikls – piens saimniecībā tiek gan ražots, gan arī pārstrādāts un fasēts.